2. Vai no dvēseļu upes spēšu es stiprumu sev, pasmelt,
Vai tā aizšalks no manis līdz ar pamalē grimstošo
dienu?
To es nezinu sacīt, to es nevaru atbildēt jums-
Tikai dziļāk es paaudžu ritumā brienu.
/O.Zanders/
3.
4. Liepnas vizītkarte, lozungs padomju laikā iebraucot Liepnā-
Ar apzinīgu darbu bagātināsim mūsu ciema visu paaudžu
nemirstīgās revolucionārās idejas.
86. Valda Apšusala, Anastasija Zučika, Anna no Bērziņu
puses, ciema padomes pr.-tāja Lija Jegorova /1967-1976/,
bibliotekāre Marta Rižija, Natālija Zučika 1967.g.
104. 1954.gadā pie Liepnas slimnīcas kopā ar ārstu Juri
Eidemani- no labās- Pauša (Ozoliņa), Linova, Eglīte,
Levčenko.
105. Baranovsku ģimene 1967.gadā
(Jevģēnijs Liepnā kā telefonists sataisīja visas centrāles; Lucija-
feldšere vecmāte, pieņēma dzemdībās 1014 bērnus; dēls tagad-
Andrejs-ķirurgs Balvos, meita Dzintra- farmaceite Alūksnes aptiekā)
111. Nedaudz no vēstures
• Ēka būvēta kā Liepnas muižas strādnieku māja. Vēlāk tajā atradusies mežniecība, slimnīca,
tagad doktorāts.
Liepnas muiža dibināta, domājams 17.gs. vai 18.gs. sākumā. Sākotnējais nosaukums - Lipna.
Līdz 1919.g. Lipna ietilpa Viķebskas guberņas Ludzas apriņķa Marienhauzenas (Viļakas)
pagastā. Neatkarīgās Latvijas valstī Lipnu oficiāli pārdēvēja par Liepnu un atdalīja no Ludzas
apriņķa, pievienojot jaunizveidotajam Pitalovas (Jaunlatgales, Abrenes) apriņķim. Pēc II
pasaules kara Liepna tika pievienota Alūksnes rajonam, formāli no Latgales pārejot Vidzemē.
Liepnas miests sāka veidoties ap Liepnas muižu, kad muižas īpašnieks ap 1840.g. tur uzcēla
baznīcu un krogu. 19.gs. beigās, 20. gs. sākumā muiža uzcēla alus un spirta brūzi, tās teritorijā
darbojās ūdensdzirnavas. Liepna smagi cieta II pasaules kara kaujās, kad nodega vai tika
sašautas lielākā daļa no miesta un muižas ēkām. Šodien saglabājies no laukakmeņiem celtais
alus brūzis, muižas klēts, kūts, koka strādnieku māja un vēl dažas saimnieciskās ēkas. Muižas
centrs padomju okupācijas gados izpostīts, ierīkojot mehāniskās darbnīcas, dārzi iznīcināti,
parks aizlaists.. Austras Brices atmiņas par kādreizējo skaisto, skanīgo Liepnas muižu var lasīt
bibliotēkā.
117. Skolotāji 1949.gadā. No kreisās: P.Bricis, A. Brice,
T.Gerstmanis, A.Gerstmane, A.Ārena, V.Mastiņa, M.Pugeja, E.Dindzāne,
A.Macāne, A.Sāre, T.Ropša, V.Zaķe, M.Pūcīte, N.Lapinska.
118. Vecāko klašu skolēni un skolotāji 1955.gada
pavasarī. No kreisās pirmā rindā: G.Apsīte, T.Gerstmanis, A.Ārena,
A.Pugeja, skolas direktors A.Buka, L.Koroļkova, A. Gerstmane, A.Brice.