Latvijas Bankas ekonomistes Antras Trenko prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos", kas notika Latvijas Bankā 2014. gada 25. augustā.

1. Latvijas Banka Eirosistēmā
Antra Trenko
Starptautisko attiecību un komunikācijas
pārvalde
2014. gada 25. augustā

2. SATURS
1. Eirosistēmas mērķi, funkcijas un vispārīgie
darbības principi
2. Izmaiņas Latvijas Bankas (LB) funkcijās, kļūstot
par Eirosistēmas dalībnieci
3. LB interešu aizstāvēšana Briselē un Frankfurtē

3. Eirosistēmas mērķis
Eirosistēmas galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti
Tas nozīmē, ka arī LB mērķis Eirosistēmā ir līdzdalība cenu stabilitātes nodrošināšanā
eiro zonā [ne Latvijā]

4. Eirosistēmas pamatuzdevumi
Noteikt un īstenot
eiro zonas
monetāro politiku
Veikt ārvalstu valūtas operācijas
Glabāt un pārvaldīt eiro zonas valstu oficiālās ārvalstu valūtas rezerves
Veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību

5. Citi Eirosistēmas uzdevumi
Ekskluzīvas
tiesības emitēt
banknotes
eiro zonā
Vākt statistikas informāciju
vai nu no nacionālajām
iestādēm,
vai tieši no
tautsaimniecības
dalībniekiem
Finanšu stabilitātes
uzraudzība, nacionālo
uzraugu konsultēšana un
sadarbības veicināšana
Institucionālā sadarbība
ES un starptautiskā līmenī

6. Eirosistēmas neatkarība
Eirosistēma ir neatkarīga savā darbībā: ne ECB, ne Eirosistēmas
valstu centrālās bankas, ne kāds to lēmējinstitūciju loceklis nedrīkst
ne lūgt, ne pieņemt citu institūciju norādījumus. ES institūcijas un
ES valstu valdības ir apņēmušās respektēt šo principu
Lai nepakļautu ECB politiskai ietekmei,
Eirosistēma nedrīkst piešķirt aizdevumus ES vai
nacionālo valdību institūcijām
ECB kapitālu veido ES valstu centrālo banku
kapitāla daļu iemaksas proporcionāli šo valstu
īpatsvaram ES IKP un iedzīvotāju skaitā
ECB ir savs neatkarīgs budžets, tāpēc tā ir
neatkarīga no ES finanšu interesēm
ECB lēmējinstitūciju locekļus nevar atlaist par
“nepareiziem“ lēmumiem

7. 7
•ECB kapitāls - ~ 10 mljrd. eiro/ eiro zonas valstu centrālo banku pilnībā apmaksātā ECB kapitāla apjoms ir ~ 7
mljrd. eiro/Latvijas iemaksa ECB kapitālā ~30 milj. eiro
•ECB kapitāla vienīgās dalībnieces un īpašnieces ir dalībvalstu centrālās bankas
•NCB kapitāla daļas aprēķina, izmantojot atslēgu, kas atspoguļo attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita un IKP
īpatsvaru ES
•Kapitāla korekcija reizi 5 gados, vai plašinoties ES
ECB kapitālu veido visu ES dalībvalstu centrālo banku
iemaksas

8. Lēmumu pieņemšana Eirosistēmā
ECB prezidents
Viceprezidents
4 valdes locekļi
Padome Valde Ģenerālpadome
• Apstiprina pamatnostādnes
un pieņem lēmumus, kas
nepieciešami Eirosistēmai
uzticēto uzdevumu izpildei
• Formulē € zonas monetāro
politiku
• Īsteno € zonas monetāro
politiku saskaņā ar Padomes
pamatnostādnēm un lēmumiem
•Sagatavo Padomes sanāksmes
• Vada ECB praktisko darbu
• ECB padomdevēja funkcijas:
 Sagatavo ECB Gada
pārskatu; vāc statistikas datus
Nosaka ECB darbinieku
nodarbināšanas kārtību, u.c.
Sanāksmes 2 reizes mēnesī Ieceļ Eiropadome
ECB prezidents
Viceprezidents
28 NCB prezidenti
Pastāvēs, līdz visas ES dalībvalstis
būs ieviesušas €
Sanāksmes četras reizes gadā
6 Valdes locekļi
18 eiro zonas NCB
prezidenti

9. Centrālās bankas funkcijas Eirosistēmā

10. Latvijas Bankas funkcijās, kļūstot par Eirosistēmas
dalībnieci, galvenokārt stratēģiskas pārmaiņas
• Būtiski pieaugusi LB pārstāvības Eirosistēmā kvalitātes nozīme :
 Latvijas Bankas prezidents piedalās Eirosistēmas monetārās politikas formulēšanā
 Atsevišķos jautājumos Latvijas Bankas pārstāvji vieni no vadošajiem viedokļa paudējiem
• Latvijas Bankas izaicinājumi:
Pakāpeniska stereotipu laušana
Komunikācija par norisēm un procesiem Eirosistēmas ietvaros
Pārmaiņas naudas loģistikā un ar to saistītajās jomās

11. • Agrāk:
Latvija,
 pārējā pasaule
• Tagad:
Latvija/eiro zona
pārējā pasaule
• Eiro zonas monetārās politikas
lēmumi cieši saistīti ar norisēm eiro
zonā un citos reģionos
Piedalāmies Eirosistēmas monetārās politikas
noteikšanā un īstenošanā

12. • Eiro zonas centrālo banku darbības pārraugs skaidras naudas jomā - ECB
• Eirosistēmas centrālās bankas ir atbildīgas par savas valsts skaidrās naudas sadales sistēmu
funkcionēšanu
 Gatavojoties eiro ieviešanai, Latvijas vajadzībām nepieciešamos 110. milj. eiro banknošu
saņēmām no Vācijas centrālās bankas, bet 400 milj. Latvijas eiro monētu 98.80 milj. eiro vērtībā
nokala Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuve Vācijā
 Nākamajos gados banknotes Latvijas Banka plānotā kārtībā drukās saskaņā ar ECB koordinētiem
plāniem
• Citi Eirosistēmas centrālās bankas uzdevumi attiecībā uz skaidro naudu
Eiro apgrozības monētu un eiro piemiņas un kolekcijas monētu dizaina izveide, izgatavošana un
piegāde
Eiro naudas zīmju aizsardzība pret viltojumiem
Skaidrās naudas jautājumi arī turpmāk
Latvijas Bankas pārziņā

13. Naudas ceļš pie lietotājiem Latvijā - tāds pats
kā citās eiro zonas valstīs
Skaidrā nauda Latvijā līdz 2013.
gada 31. decembrim:
Latvijas Banka
Skaidrā nauda Latvijā kopš
2014. gada 1. janvāra:
Latvijas Banka
kredītiestādes
tūristi
uzņēmēji
u.c.
Vizualizēts stāsts par naudaszīmju ražošanu, transportēšanu,
uzglabāšanu, kvalitātes pārbaudi Latvijas Bankā un to piegādi
klientiemnaudasskola.lv

14. Latvijas Bankas emitētās skaidrās naudas
daudzums apgrozībā samazinās
Avots: Latvijas Banka
• Līdz 01.08.2014 no
apgrozības izņemti 37%
LVL monētu (140.7 milj.
gab.) un 94% banknošu
(46.4 milj. gab.)
• No monētām visvairāk
neapmainīti ir mazo
nominālu - 1 un 2 - santīmi
(244.2 miljoni gab.)
• No banknotēm visvairāk
neapmainītas ir LVL 5 (1.9
miljoni gabalu) un LVL 20
(1.2 miljoni gabalu)
naudaszīmes

15. • Lētāki norēķini 0.0043 līdz 0.0384 eiro par transakciju
• Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta pārvedumiem (vidēji 0.36 €,
iepr. 7 € par pārrobežu maksājumiem)
• Norēķinu ātrums uzlabojies
 Līdz 2013. gada beigām latu norēķiniem 2 cikli; no 2013. gada 30. septembra eiro norēķiniem
7 cikli
 No 2014. gada 1. janvāra tie maksājumi, kas pirms tam tika veikti latos, tiek veikti eiro un
apstrādāti 7 ciklos
•Karšu maksājumi - visstraujāk augošais maksāšanas līdzeklis Latvijā
Latvijas Banka veicina raitu maksājumu sistēmu
darbību

16. • Vidēji dienā sistēmās apstrādāti:
 140.0 tūkst. maksājumu 1.3 mljrd. eiro apjomā (2013.g.);
 144.6 tūkst. maksājumu 1.7 mljrd. eiro apjomā (2014.g.
1.pusgads)
• 2013. gadā – trīs maksājumu sistēmas norēķiniem latos
un eiro
(SAMS, Target2-Latvija, EKS)
• 2014. gadā – divas maksājumu sistēmas norēķiniem
eiro (Target2-Latvija, EKS)
Latvijas Bankas sistēmās apstrādātie starpbanku
maksājumi

18. 18
Finanšu aktīvu un zelta pārvaldīšana
 Ārvalstu rezervju portfelī ir eiro, USD,
JPY, CAD, GBP, DDK, Singapūras dolāri
 Latvijas Bankas zelta rezerves tiek
glabātas Bank of England
Avots: www.bank.lv/statistika
Latvijas Bankas ārējo rezervju vadlīnijas nosaka LB padome

19. Latvijas Bankas ārvalstu valūtas un
zelta rezerves pēc eiro ieviešanas
95.6% ārvalstu valūtas un zelta rezervju paliek Latvijas Bankas īpašumā
• ECB pārvaldīšanā nodoti tikai 4.4% ārējo rezervju (t.i. ārvalstu valūtu un zelts 205 milj.
eiro vērtībā),
 zelta īpatsvars šajā summā 15% jeb aptuveni 30 milj. eiro vērtībā, atlikusī daļa - aktīvi ārvalstu
valūtā
• Par ECB nodoto rezervju daļu Latvijas Banka saņem procentu ienākumus
• Visa pārējā ārvalstu valūtas un zelta rezervju daļa arī turpmāk veidos Latvijas Bankas
rezerves aktīvus:
 tos Latvijas Banka iegulda drošos finanšu instrumentos
Prezentācija par Latvijas
zelta vēsturi
naudasskola.lv

20. Finanšu stabilitātes jautājumi -
institucionālā infrastruktūra Latvijā
Latvijas Banka
Makrouzraudzība:
Vērtē visas finanšu sistēmas drošību un
stabilitāti
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Mikrouzraudzība:
Vērtē katras individuālās finanšu
institūcijas drošību un stabilitāti

21. • Kāpēc finanšu stabilitātei pievērsta pastiprināta uzmanība?
Finanšu krīze izcēla saikni starp makroekonomiskajām norisēm un finanšu
sistēmas stabilitāti
Krīžu ietekme uz ekonomiku - nozīmīga un bieži arī ilgstoša
Radās nepieciešamība uzlabot spēju novērtēt finanšu sistēmu
ievainojamību
• Rezultāts - jauna pieeja pieeju finanšu sektora uzraudzībai
 Banku savienība = vienota atbildība par uzraudzību, noregulējumu un
finansējumu ES līmenī; visām eiro zonas bankām vienoti noteikumi
 Sākot ar 04.11.2014. tiešā uzraudzībā 130 eiro zonas bankas (Latvijā –
Swedbank, SEB banka, ABLV Bank)
Uzraudzību īstenos ECB sadarbībā ar nacionālajām kompetentajām
iestādēm
 Jaunie noteikumi garantē, ka bankas un to akcionāri – ne vairs nodokļu
maksātāji – uzņemas risku un sedz iespējamos zaudējumus
Finanšu stabilitātes nozīme ekonomikā
Banku savienības
galvenie elementi un
ieguvumi no
līdzdalības banku
savienībā

22. Statistikas jautājumi
• Pareiza statistika ir būtiskākais
priekšnosacījums monetārās politikas
īstenošanai
/A. Lamfalusi, viens no eiro idejas tēviem/
• Latvijas Banka sniedz datus ECB un Eurostat
• Latvijas Bankas īstenotie principi datu
apsekojumu veikšanā
 atbilstība, kvalitāte, konfidencialitāte,
neitralitāte

23. Latvijas Banka Briselē
Briselē – Eiropas Komisija,
politiski lēmumi, tiesību aktu
izstrāde, interešu lobēšana
un viedokļu paušana
Latvijas Banka vairākās
Padomes un EK
komitejās/darba grupās
Latvijas Bankas “acis un
ausis Briselē” – nozares
padomnieks LR
pārstāvniecībā

24. Secinājumi
• No Latvijas valsts viedokļa - Eirosistēma un eiro zona vairs nav reģions “kaut kur
ārzemēs”
 LB pārstāvji piedalās procesos, kas ietekmē procesu attīstību eiro zonā
• Centrālās bankas funkcijas Eirosistēmā nemainās, Latvijas Banka joprojām veic
iedzīvotājiem un valstij svarīgus uzdevumus
 nodrošina skaidras naudas apriti
 nodrošina starpbanku norēķinus
apkopo svarīgu finanšu statistiku
• BŪTISKI paplašinās Latvijas Bankas darbības lauks
ECB Padomes darba kārtības jautājumi
Padziļināta eiro zonas un dalībvalstu ekonomikas analīze

25. Paldies par uzmanību!
Jautājumi?
Latvijas Banka Eirosistēmā