Prezentācija veikta laikraksta Dienas Bizness organizētajā konferencē Biznesa prognozes 2012, 2. diskusiju sadaļā " Valsts ekonomiskās izaugsmes un eiro ieviešanas perspektīvas Latvijā". Tajā sniegts ieskats par Latvijas tautsaimniecības attīstību gan ilgākā, gan īstermiņa laika posmā, secinot, ka kopumā Latvijas ekonomikas modelis bijis veiksmīgs, tomēr tuvākajā nākotnē ekonomiskā attīstība palēnināsies dēļ problēmām parādu krīzes skartajās Eiropas valstīs. Prezentācijā sniegtas arī galveno tautsaimniecības rādītāju prognozes 2012. gadam.

1. Valsts ekonomiskās izaugsmes un eiro
ieviešanas perspektīvas Latvijā
Uldis Rutkaste
Monetārās politikas pārvaldes vadītāja
vietnieks
Rīga, 2012. gada 11. janvāris

2. Prezentācijas plāns – galvenie vēstījumi
• Latvijas ekonomikas izredzes vidējā termiņā ir
labas
• Īstermiņā ekonomiskā izaugsme būs lēna dēļ
problēmām Eiropā
• Latvijai ir labas izredzes ieviest eiro 2014.
gadā

3. Baltijas valstu attīstības modelis ir veiksmīgs,
pēdējo 15 gadu laikā esam strauji uzlabojuši
savu dzīves līmeni
IKP uz vienu iedzīvotāju, pēc pirktspējas paritātes, izteikts USD, gada vidējais
pieauguma temps laika periodā no 1995. gada līdz 2010. gadam %*
15
Straujāk par Igauniju attīstījušās vien 13 valstis no 168, par kurām pieejami dati. No tām:
13 •piecas valstis, kuru ekonomiku pamatā veido dabas resursu eksports (nafta, gāze, dimanti u.c.)
•sešas ļoti nabadzīgas valstis (zem 5tk USD/iedz), kas veikušas būtiskas reformas un piesaistījušas
11
investīcijas
•pārējās divas valstis – Ķīna (darbaspēka resurss) un Baltkrievija (subsidēti Krievijas energoresursi)
9 Igaunija
Latvija Lietuva,
Polija Slovākija
7
Bulgārija Rumānija,
Slovēnija Ungārija
Čehija
5
3
1
United Arab Emirates
Islamic Republic of Iran
Democratic Republic of Congo
Papua New Guinea
Ireland
Republic of Yemen
Nepal
Honduras
Taiwan Province of China
Turkey
Vanuatu
Vietnam
Morocco
Brazil
Brunei Darussalam
Kuwait
Equatorial Guinea
Bangladesh
Luxembourg
Cameroon
Israel
Ecuador
Madagascar
Maldives
The Bahamas
Sćo Tomé and Prķncipe
Greece
Lesotho
Norway
Germany
United Kingdom
Myanmar
Lao People's Democratic Republic
Uganda
Kyrgyz Republic
Czech Republic
Indonesia
South Africa
Mauritania
Central African Republic
Tajikistan
Sudan
Hungary
Seychelles
Barbados
Albania
Panama
Australia
Poland
Spain
Kiribati
Angola
Korea
Ukraine
France
Syrian Arab Republic
Jamaica
Finland
Mexico
Italy
Egypt
Mali
Fiji
United States
Armenia
Algeria
Chad
Burkina Faso
Republic of Congo
Togo
Belgium
Rwanda
Solomon Islands
India
Libya
Philippines
Cambodia
Romania
St. Lucia
China
Ethiopia
Slovak Republic
Chile
Bolivia
-1
-3
Datu avots: International Monetary Fund, World Economic Outlook Database, September 2011 * - Lietuva – laika periods sašaurināts no 1999. līdz 2010. gadam datu pieejamības dēļ.

4. Ja ticam prof. Sala-i-Martin et al teorijai par
valstu attīstības fāzēm, Latvijai šobrīd
jāfokusējas uz efektivitātes faktoriem
Avots: Irene Mia. Assessing Latvia’s competitiveness: The Findings of the Global Competitiveness Report 2006-2007, http://makroekonomika.lv/node/2525

5. Institūciju ziņā esam soli priekšā līdzīgu
ienākumu valstīm (palīdz dalība ES), tomēr
jūtami atpaliekam no Igaunijas un OECD
Valsts pārvaldības rādītāji, rangs (0-100), %
Vārda brīvība
un atbildība OECD valstu vidējais
100
80
Korupcijas 60 Politiskā
ierobežošana stabilitāte Valstu ar Latvijai līdzīgu
40
ienākumu līmeni
20 vidējais
0
Igaunija
Valsts
Likuma spēks pārvaldes
efektivitāte
Latvija
Regulējuma
kvalitāte
Avots: World Bank, The Worldwide Governance Indicators

6. Makroekonomiskie riski ir būtiski mazinājušies.
Maksājumu bilancē atjaunots līdzsvars
Maksājumu bilances tekošais konts, % no IKP
15.0
8.6
10.0
5.0 3.0
0.6 -0.2
0.0
-5.0
-10.0
-15.0
-20.0 -13.1
-25.0 -22.6 -22.4
2006 2007 2008 2009 2010 2011P 2012P
Preces un pakalpojumi Ienākumi Kārtējie pārvedumi Tekošais konts
P – Latvijas Bankas rudens prognoze

7. Latvija ir atguvusi izmaksu konkurētspēju
Reālā darba alga un produktivitāte (2005. g. 1.cet. = 100, sezonāli izlīdzināts,
izteikts uz darba stundu)
150
140
130
120
110
100
90
80
2004 Q1
2005 Q1
2006 Q1
2007 Q1
2008 Q1
2009 Q1
2010 Q1
2011 Q1
Q3
Q3
Q3
Q3
Q3
Q3
Q3
Q3
Produktivitāte Darba alga

8. Konkurētspēja sekmējusi eksporta un ekonomikas
izaugsmi, turpmāka konkurētspējas uzlabošanās
mīkstinātu parādu krīzes ietekmi uz Latviju
Preču un pakalpojumu eksports salīdzināmajās cenās, 2011. gada 3. cet., % g/g
13
11
9
7
5
3
1
-1
-3
-5
Luksemburga*
Slovākija
Nīderlande
Igaunija
Spānija
Ungārija
Slovēnija
Bulgārija
Rumānija
Dānija
Somija
Latvija
Zviedrija
Čehija
Lielbritānija*
Lietuva
Portugāle*
Grieķija
Vācija
Kipra
Beļģija
Malta
Īrija
Austrija
Francija
Polija
Itālija
* 2. cet., jo 3. cet. dati vēl nav pieejami

9. Investoru uzticība ir pieaugusi, Latvijā
atjaunojusies investīciju aktivitāte
Ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde (% no IKP)
10
8.4
8.1
6.1
5
3.8
1.6
0.4
0
2006
2007
2008
2009
2010
2011.g. 9
mēneši

10. -6.0
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
Grieķija
Portugāle*
Kipra
Slovēnija
Īrija
* 2. cet., jo 3. cet. dati vēl nav pieejami
Itālija
Dānija
Spānija
Lielbritānija*
Nīderlande
Čehija
Francija
Ungārija
ekonomikām Eiropā
Beļģija
Luksemburga*
Malta
Bulgārija
Vācija
Austrija
Somija
Slovākija
Polija
Rumānija
IKP gada pieauguma temps 2011. gada 3. ceturksnī, %
Zviedrija
Latvija
Lietuva
Tas ļāvis kļūt par vienu no straujāk augošajām
Igaunija

11. Valsts maksātnespēja ir novērsta un budžeta
deficīts jūtami mazinājies, tomēr budžetā
joprojām ir DEFICĪTS
Valsts konsolidētā kopbudžeta bilance (EKS95)
0.0
-2.5
-2.0 -4.1
-4.0 -8.3
-9.7
-6.0
-8.0
-10.0
-12.0
2009 2010 2011* 2012**
* - Latvijas Bankas rudens prognoze ** - Valdības 2012. gada budžeta deficīta mērķis

12. Arī valsts parāds būtiski pieaudzis, radot riskus
nākotnei
Vispārējās valdības parāds (EKS’95 metodoloģija), % no IKP
50
45
40
35
30
% no IKP
25
20
15
10
5
0
2007 2008 2009 2010 2011* 2012*
* Latvijas Bankas rudens prognoze

13. Nākotnes riski atspoguļojas Latvijas zemajos
kredītreitingos
Standard&Poor’s reitingu aģentūras ilgtermiņa valūtas saistību reitings
A+
A+
A–
BBB+
BBB+
BBB–
BB+
BB+
BB–
Latvija Lietuva Igaunija

14. Īstermiņa ekonomiskās izredzes nav tik labas,
situācija Eiropā strauji pasliktinājusies.
Eirozonas 2012. gada IKP prognoze, % (JP Morgan, laika ass - prognozes veikšanas brīdis)
2.5
2.0
1.5
1.0
0.5
0.0
-0.5
-1.0
jan.11 feb.11 mar.11 apr.11 mai.11 jūn.11 jūl.11 aug.11 sep.11 okt.11 nov.11 dec.11

15. Eiropas Komisija atzinusi: Eiropā 2012.g.
iespējama recesija – ražošanas un pakalpojumu
apjoma kritums
• Komisārs Oli Rēns 10.novembrī brīdinājis par
"atkārtotas recesijas" iespējamību Eiropā,
paziņojot EK veidotās ES valstu izaugsmes
prognozes, kuras uzrāda gaidāmu
izaugsmes kritumu.
• “Skats turpmākajā, diemžēl, ir padrūms. Šī
prognoze faktiski jāuztver kā beidzamais
modinātāja zvans. Tautsaimniecības atkopšanās
ir apstājusies un pastāv atkārtotas recesijas
risks, ja netiek sperti izlēmīgi soļi."

16. Arī Eiropas Centrālā Banka pērn decembrī
nozīmīgi samazinājusi prognozes, paredzot
recesijas iespēju
•“Raugoties nākotnē, pieņemot ka finanšu
krīze turpmāk nepasliktināsies, Reālā IKP
izaugsme ir sagaidāma … starp -0.4% un
1.0% 2012. gadā …” (decembra prognoze)
•iepriekšējā prognožu raundā šī gada
septembrī ECB prognozēja 2012. gada
Eirozonas IKP izaugsmi robežās no 0.4%
līdz 2.2% (septembra prognoze)

17. Eiropas parādu krīzes risinājums nebūs ātrs,
spekulācijas un finanšu tirgu šūpošanās
turpināsies
Valsts parāds, % no IKP Budžeta deficīts, % no IKP
2009 2010 2011 2012 2009 2010 2011 2012
Grieķija 127.1 142.8 157.7 166.1 -15.4 -10.5 -9.5 -9.3
Itālija 116.1 119.0 120.3 119.8 -5.4 -4.6 -4.0 -3.2
Īrija 65.6 96.2 112.0 117.9 -14.3 -32.4 -10.5 -8.8
Portugāle 83.0 93.0 101.7 107.4 -10.1 -9.1 -5.9 -4.5
Beļģija 96.2 96.8 97.0 97.5 -5.9 -4.1 -3.7 -4.2
Eirozona 79.3 85.4 87.7 88.5 -6.3 -6.0 -4.3 -3.5
Lielbritānija 69.6 80.0 84.2 87.9 -11.4 -10.4 -8.6 -7.0
Francija 78.3 81.7 84.7 86.8 -7.5 -7.0 -5.8 -5.3
ES27 74.4 80.2 82.3 83.3 -6.8 -6.4 -4.7 -3.8
Vācija 73.5 83.2 82.4 81.1 -3.0 -3.3 -2.0 -1.2
Austrija 69.6 72.3 73.8 75.4 -4.1 -4.6 -3.7 -3.3
Ungārija 78.4 80.2 75.2 72.7 -4.5 -4.2 1.6 -3.3
Spānija 53.3 60.1 68.1 71.0 -11.1 -9.2 -6.3 -5.3
Nīderlande 60.8 62.7 63.9 64.0 -5.5 -5.4 -3.7 -2.3
Polija 50.9 55.0 55.4 55.1 -7.3 -7.9 -5.8 -3.6
Somija 43.8 48.4 50.6 52.2 -2.6 -2.5 -1.0 -0.7
Latvija 36.7 44.7 48.2 49.4 -9.7 -7.7 -4.5 -3.8
Dānija 41.8 43.6 45.3 47.1 -2.7 -2.7 -4.1 -3.2
Slovākija 35.4 41.0 44.8 46.8 -8.0 -7.9 -5.1 -4.6
Slovēnija 35.2 38.0 42.8 46.0 -6.0 -5.6 -5.8 -5.0
Lietuva 29.5 38.2 40.7 43.6 -9.5 -7.1 -5.5 -4.8
Čehija 35.3 38.5 41.3 42.9 -5.9 -4.7 -4.4 -4.1
Rumānija 23.6 30.8 33.7 34.8 -8.5 -6.4 -4.7 -3.6
Zviedrija 42.8 39.8 36.5 33.4 -0.7 0.0 0.9 2.0
Bulgārija 14.6 16.2 18.0 18.6 -4.7 -3.2 -2.7 -1.6
Igaunija 7.2 6.6 6.1 6.9 -1.7 0.1 -0.6 -2.4
* - iezīmēts = neatbilstība Māstrihtas kritērijiem; datu avots: Eiropas Komisija (prognozes atbilstoši nemainīgas politikas scenārijam)

18. Lietuva un Igaunija jau samazinājušas savas
septembra IKP prognozes no ~3.5% uz 2.5%
un 1.9%. Ko darīs Latvija?
IKP pieauguma prognoze, %
9 2011
7.9 2012
8
Novembra
7 Decembra prognoze
prognoze (prognoze uz
6 5.8
(prognoze uz septembri 5.3 Septembra
septembri 4.7%)
5 prognoze
4.2%)
4
3 2.5 2.5
1.9
2
1
0
Igaunija* Lietuva** Latvija***
* - Igaunijas Bankas decembra prognozes** - Lietuvas Finanšu ministrijas novembra prognoze ***- 2011.g. LB operatīvais novērtējums, 2012.g. LB rudens prognoze

19. Šī brīža inflācijas prognoze ļauj cerēt uz
Māstrihtas kritērija izpildi 2013. gada pavasarī,
kad notiktu mērījums eiro ieviešanai 2014. gadā
Inflācijas un Māstrihtas kritērija prognoze, %
5.0
4.0
3.0
2.0
1.0
0.0
-1.0
Māstrihtas kritērija novērtējums*
-2.0
12 mēnešu vidējā inflācija Latvijā
-3.0
I 2010 IV VII X I 2011 IV VII X I 2012 IV VII X I 2013 IV VII X
Valstis ar mazāko inflāciju ES
2011 2012 2013 III
Māstrihtas kritērija novērtējums 3.0 2.4 2.4
1. vieta IE 1.1 IE 0.7 GR 0.8
2. vieta SE 1.5 GR 0.8 IE 0.8
3. vieta CZ 1.8 ES 1.1 ES 1.2
* - LB aprēķini

20. Budžets sabalansējams neatkarīgi no eiro plāniem
Zemāka izaugsme šogad var likt veikt papildus
konsolidāciju, lai sasniegtu budžeta mērķi
Budžeta bilance (% no iekšzemes kopprodukta)
0
-0.3
-1
-2
-3 -2.5
-4
-4.2 -4.3
EIRO
-5
-6
Budžeta stratēģija Mērījums
-7
-8 -7.7
-9
-10 -9.7
-11
-12
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014