2. Referenduma rezultāti Latvijā kopumā
un pa vēlēšanu apgabaliem
100
90 87.98 91.37
74.8 87.42
80
70 63.56
60
50 55.57
40 36,03
30 24.88 44.02
20
10 11.78
8.46 12.23
0
"Par" "Pret"

3. REFERENDUMA REZULTĀTI LATVIJAS
LIELĀKAJĀS PILSĒTĀS
"Par" "Pret"
85.18
79.78 79.74
74.24
63.56 66.78
60.29
36,03 39.27
32.79
19.99 25.05
14.39 20.02

4. Cik aktīvi bijām?
Pilsoľu līdzdalība - 71,1% 53,19% (no 74,5 %)
~ 71,4 %
% no
pilsoņiem
Latvieši 71,5
Citi 8,8
Krievi 19,7
17,69% (no 25,5%)
~ 69,5%

5. 187 378

6. «Par» 0% 0%
273 347 26%
(312 189) 74%

7. Referenduma
cēloņi

8. Vai «Maskavas roka»?

9. Vai referendums ir noticis
tāpēc, ka «viľi» divdesmit
gados nav iemācījušies
latviešu valodu?

10. Asimetriskais bilingvisms Baltijas republikās
(pēc 1979 gada PSRS Tautas skaitīšanas rezultātiem)
Pārvalda krievu Pārvalda
valodu (%) titulnācijas
valodu (%)
Lietuvieši 52,1 37,4 Krievi Lietuvā
Latvieši 56,7 20,1 Krievi Latvijā
Igauņi 24,2 13,0 Krievi Igaunijā

11. Latviešu valodas zināšanas cittautiešu vidū
3. līmenis 2. līmenis 1. līimenis Nezin
10 10 9 10 7 7
16 12 12 12
21 18
37 36
43
52 50 48 48 48
41 44 54
43
29 31
30
28 26 26
30 27 24 24 27
26
28 26
13 13 14 13 13 14 17 17
10 11
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008

12. Latviešu valodas zināšanu līmeņa
pašnovērtējums
(respondenti, kuriem krievu valoda ir dzimtā, 2011)
Neprot nemaz
8% Nevar pateikt
Pamatzinā- 1%
šanas
16%
Labi
Viduvēji 48%
27%
Vai problēma ir valodas nezināšanā, vai arī motivācijas trūkumā valodas
lietošanai? Kas to nosaka?

13. Vai referendums apliecina
Latvijas valsts integrācijas
politikas neveiksmi?

14. MŪSDIENU INTEGRĀCIJAS IZPRATNE PAREDZ:
 Vienlīdzību tiesībās, pienākumos un iespējās
 Demokrātisko līdzdalību un pārstāvniecību
 Starpkultūru kompetenci un kooperāciju

15. INTEGRĀCIJA LATVIJĀ
“No apakšas” daudz vairāk, nekā “no augšas»
Kas raksturo integrācijas politiku Latvijā?
 Ārējo stimulu dominance
 Nevienmērīgums
 Nekonsekvence
 Paternālisms
Integrācijas politikā Latvijā kopš 1998. gada Pilsonības likuma
grozījumu pieľemšanas nav jaunu piedāvājumu, bet 2011. gadā
pieľemtās Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas
pamatnostādnes 2012. – 2018.gadam ir solis atpakaļ salīdzinājumā ar
pirmo integrācijas programmu. Tās uzsvēr gandrīz tikai latviešu
valodas un kultūras apguvi, novārtā atstājot minoritāšu demokrātisko
līdzdalību, ār nošķīrumu starp «valstsnāciju» un «imigrantiem»
pasvītro integrācijas procesa dalībnieku principiālo nevienlīdzību.

16. Vai «viľiem» ir par ko
būt aizvainotiem jeb vai
Latvijā ir problēmas ar
krievvalodīgo minoritāti?

17. Referendumi par Baltijas republiku neatkarību
(1991. gada februāris - marts)
Titulnāciju
Piedalījās Balsoja par neatkarību īpatsvars
(%) % (%)
No No visiem
dalībnieku vēlētājiem
skaita
Igaunija 82,9 77,8 64,5 61,5
Latvija 87,6 73,7 64,5 52,0
Lietuva 84,7 90,2 76,5 79,6
Apmērām 2/3 Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vai nu aktīvi atbalstīja
neatkarības ideju, vai nu bija neitrāli pret to
Tomēr tas neietekmēja pilsonības jautājuma risinājumu pēc neatkarības
atgūšanas 1991. gadā
1993. gadā 12% lietuviešu, 44% igauľu un 52% latviešu respondentu
atbalstīja pilsonības atjaunošanu tikai pirmskara republiku pilsoľiem un
viľu pēctečiem (Rose & Maley, 1994)

18. LATVIJAS MINISTRIJU UN PAŠVALDĪBU APARĀTU
ETNISKAIS SASTĀVS
(2001, %)
Visi Pilsoņi Pašvaldības Ministrijas
iedzīvotāji
Latvieši 58,8 76,3 89,50 92,10
Krievi 28,8 17,4 6,85 5,70
Baltkrievi 4,0 1,3 0,29 0,30
Ukraiľi 2,5 0,4 0,67 0,17
Poļi 2,5 2,2 1,40 0,65
Lietuvieši 1,4 0,9 0,39 0,23
Citi 1,8 1,2 0,29 0,70

19. KAS ĻAUTS MINORITĀTĒM?
(ATBALSTS [“PILNĪBĀ” + “DRĪZĀK”], 2010)
Latvijā ir jāveicina Latvieši – 57,8% Latvijas sabiedrībā nav
mazākumtautību vēlama atšķirīgu
identitātes etnisko identitāšu
saglabāšana un Krievi – 80,4% pastāvēšana
nostiprināšana
Latviešiem pašiem ir
Latvijas attīstību Latvieši – 70,9% jāpārvalda valsts, tikai
veicinātu cittautiešu viľiem ir tiesības
aktīvāka līdzdalība noteikt Latvijas nākotni
valsts pārvaldē Krievi - 20,3%
Avots: LR pilsoľu pēcvēlēšanu aptauja (2010)

20. Valsts valodas likums
5.pants. Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izľemot lībiešu
valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.
6.pants. (1) Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai
piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzľēmumu, kā arī to
uzľēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder
valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds
nepieciešams viľu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Vai vairāku Latvijas pašvaldību pārstāvju apgalvojumi referenduma
intervijās, ka viľiem neesot īpašu problēmu komunikācijā ar cittautiešiem
un valdošās koalīcijas pārstāvju apgalvojumi pēcreferenduma diskusijās, ka
daudzas problēmas varot atrisināt arī bez valodu likumiskā
regulējuma, nozīmē, ka pašvaldību amatpersonas sistēmātiski pārkāpj
Valsts valodas likuma prasības un augstākās valsts amatpersonas to
atbalsta?

21. Kas veicināja parakstu vākšanas uzsākšanu
2011. gadā?
PARAKSTU VĀKŠANA PAR IZMAIĽĀM SATVERSMES 112. PANTĀ: “VALSTS
NODROŠINA IESPĒJU BEZ MAKSAS IEGŪT PAMATIZGLĪTĪBU VALSTS VALODĀ”
11.05. – 9.06. 2011
Daļas nelatviešu vēlētāju vilšanās par valdības
veidošanas sarunu iznākumu pēc 2011. gada ārkārtas
Saeimas vēlēšanām
113704

22. LATVIJAS POLITISKĀS ELITES
PROGRESĒJOŠAIS VĀJUMS
 Latviešu partijas rīkojās novēloti, neorganizēti un
pretrunīgi: vispirms nevērība, pēc tam panika
 Nesaskaľotība valsts augstāko amatpersonu
starpā
 «Melnbaltā» diskursa uzturēšana
 Latviskā «centra» neesamība
 Konstruktīvo priekšlikumu trūkums – latviešu
partiju nespēja uzrunāt krievvalodīgo elektorātu
 «Saskaľas centra» pretrunīgā nostādne
(«Ušakova faktors»)
 Konstruktīvās pieejas trūkums arī
pēcreferenduma diskusijās

23. KO TEICA VADOŠIE POLITIĶI UZREIZ PĒC REFERENDUMA?
…ja balsojums pret krievu kā otro valsts valodu būs nospiedošā
pārsvarā, tas būšot tulkojams kā iedzīvotāju mandāts politiķiem
īstenot latvisku politiku
….nekādi "ekstrēmi pasākumi" sabiedrības saliedēšanai nav
nepieciešami un ir jāturpina īstenot līdzšinējās integrācijas
programmas.
pēc referenduma ir būtiski "izdarīt secinājumus un praktiski
strādāt pie sabiedrības saliedētības".
Visiem tiem, kas vēlas šeit dzīvot savstarpējas cieľas un
sapratnes gaisotnē, ir nekavējoties jāuzsāk diskusija, jāveido
dialogs
Pēc "krievu valodas referenduma" nepieciešams īstenot
sabiedrības saliedēšanas programmu, kam varētu līdzēt arī ….
«labas gribas žesti»
Par grozījumiem Satversmē nobalsojošie ir … cilvēku
kopa, kura ne tikai pauž savu viedokli par valodu situāciju, bet
arī neapmierinātību par to, kā viľiem klājas Latvijā
… lielai daļai pilsoľu ir problēmas attiecībās ar valsti un ar
valdošo eliti. Taču …. – ne ar latviešu vairākumu.

24. KO VAJADZĒTU DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU TĀLĀKU
SPRIEDZES PALIELINĀŠANOS PĒC REFERENDUMA?
• Abām pusēm ir jāatbrīvojas no pārliecības «mēs uzvarējām»
• Vairākumam ir jāsper pirmie soļi
• Jāuzsāk reāls sabiedriskais dialogs un jāmeklē kompromisa
iespējas
• Dialoga uzturēšanā īpaša nozīme ir pilsoniskās sabiedrības
struktūrām
• Jāsāk ar «mazo soļu» politiku, piemēram, pasludinot pareizticīgo
Ziemassvētkus par svētku dienu
• Jāatgriežas pie jautājuma par minoritāšu valodu tiesisko
regulējumu saskaľā ar Vispārējās konvencijas par nacionālo
minoritāšu aizsardzību normām
• Jāparedz dubultpilsonības iespēju un automātisku pilsonības
piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoľu bērniem
• Jārisina jautājums par nepilsoľu politiskās līdzdalības iespēju
paplašināšanu, piemēram, par nepilsoľu piedalīšanos pašvaldību
vēlēšanās
https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1768985&Site=CM&BackColorInternet=C3C3C3&BackColorIntranet=
EDB021&BackColorLogged=F5D383