LIZDA pētījuma "Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīgu darba apstākļu nodrošināšanā" prezentācija
•Descargar como PPTX, PDF•
0 recomendaciones•816 vistas
LIZDA pētījuma "Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīgu darba apstākļu nodrošināšanā" prezentācija Anna Rāta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieku grupas vadītāja 09.10.2013. www.lizda.lv
Recomendados
Recomendados
Más contenido relacionado
Similar a LIZDA pētījuma "Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīgu darba apstākļu nodrošināšanā" prezentācija
Similar a LIZDA pētījuma "Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīgu darba apstākļu nodrošināšanā" prezentācija (20)
Más de Latvian Trade Union of Education and Science Employees
Más de Latvian Trade Union of Education and Science Employees (20)
LIZDA pētījuma "Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīgu darba apstākļu nodrošināšanā" prezentācija
- 1. Pētījums Izglītības darbinieku vajadzības nodarbinātības stabilitātes un cienīga darba apstākļu nodrošināšanai un šo jautājumu aktualizēšanai kolektīvajos līgumos Dina Bite – Dr.sc.soc. Anna Rāta – Mg.sc.soc. LIZDA konference 09.10.2013.
- 2. Pētījuma veicēji Latvijas lauksaimniecības universitātes pētnieku grupa: Anna Rāta Mg.sc.soc., pētījuma vadītāja Dina Bite Dr.sc.soc. Sandra Nāckalne Mg.paed.pedagoģijas doktorante Laima Barisa Mg.sc.soc. Lana Janmere Mg.sc.soc., pedagoģijas doktorante Maiga Krūzmētra vēstures zin.kandidāte Norises laiks: 2013. gada maijs – 2013. gada novembris
- 3. “Sabiedrība skolotāju visu laiku vērtē. Publiska persona, katru dienu uz skatuves, 8 stundas pēc kārtas. Neviens aktieris to nevarētu izturēt! Jābūt formā!” (administrācijas pārstāve)
- 4. Cienīga darba diskurss • Sadarbība, nevis aristokrātisks individuālisms, veido publisko sfēru • Diskurss – saruna, apspriešana, konstruktīvs dialogs, kura mērķis ir vienošanās (consensus) • Komunikatīvā kopiena – sabiedrība, kurā notiek atklātas, publiskas diskusijas par aktuāliem jautājumiem (Jurgens Habermāss, vācu filozofs, sociologs)
- 5. Cienīga darba diskurss • Šobrīd visā pasaulē risinās aktīvs sociālais dialogs starp darba ņēmējiem, arodbiedrībām un valsti par cienīga darba nodrošināšanu visiem strādājošajiem Starptautiskā darba organizācija (ILO) 1999.gadā Ţenēvā pirmo reizi uzsāka diskusiju par cienīga darba sasniegšanu visā pasaulē
- 6. Cienīgs darbs (decent work) • Cienīgs darbs ir diskusijas rezultātā izstrādāts termins. Ar to apzīmē visu, pēc kā cilvēks tiecas savā darba dzīvē: - iespēju strādāt produktīvi un radoši, - taisnīgu atalgojumu, - drošību darba vietā, - sociālo aizsardzību sev un ģimenei, - personības izaugsmes iespējas, - iespēju brīvi paust savus apsvērumus par problēmām, - tiesības organizēties un piedalīties lēmumu pieņemšanā u.c.
- 7. Pētījuma virsmērķis Noskaidrot izglītības darbinieku viedokli par cienīgu darbu, pamatojoties uz 3 būtiskiem aspektiem: - drošu darba vidi - sociālo drošību - sociālo dialogu
- 8. Pētījuma mērķis Iegūt informāciju par to 1) kā pedagogi vērtē pašreizējo darba vidi, tās atbilstību darba drošības noteikumiem, sociālās drošības līmeni, sociālā dialoga iespējas un rezultātus 2) kāds ir pedagogu skatījums par vēlamo drošo darba vidi, sociālo drošību un sociālā dialoga rezultātiem 3) kuram pārvaldes līmenim – Izglītības un zinātnes ministrijai, pašvaldībai vai skolas vadībai – ir uzdevums nodrošināt vēlamās un esošās situācijas rādītāju tuvināšanos
- 9. Pētījuma metodes un izlase 1. Aptauja Izlase: 1500 izglītības darbinieki: 200 no Rīgas 700 no astoņām lielajām pilsētām 300 no novadiem, kuru centri ir bijušās rajonu pilsētas 200 no novadiem, kuros ir mazpilsētas 100 no novadiem, kuros nav pilsētu Izlasē iekļauti izglītības darbinieki, kas strādā visos izglītības līmeņos
- 10. Pētījuma metodes un izlase 2. Fokusgrupu diskusijas 5 diskusijas: Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē, Latgalē, Rīgā Diskusiju dalībnieki: katrā 6-10 cilvēki - skolotāji (pirmskolas, pamatskolas, vidusskolas), - izglītības iestādes administrācijas pārstāvis, - pašvaldības pārstāvis, - arodbiedrības pārstāvis
- 11. PALDIES! - Arodbiedrības reģionālo struktūrvienību un arodgrupu vadītājiem par atsaucību un organizatorisku u.c. palīdzību pētījuma veikšanā - Aptaujas dalībniekiem, kuri veltīja 30 – 40 minūtes anketas aizpildīšanai - Fokusgrupu dalībniekiem, kas 1,5 -2 stundas veltīja aktīvai diskusijai
- 13. Cienīgs darbs I Pedagoga darbs • ir tikpat cienījams kā ikviens cits darbs • patīk un sniedz gandarījumu, ļauj cienīt pašam sevi, sniedz izaugsmes iespējas • tiek novērtēts no sabiedrības puses • tiek veikts drošā, modernā vidē, ar moderniem mācību līdzekļiem • sniedz iespējas sabalansēt profesionālo ar privāto dzīvi • tiek atalgots, ļaujot dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi
- 14. Cienīgs darbs II “Pedagoga cienīgs darbs ir kā jebkura cilvēka cienīgs darbs – darbs, kas dod izaugsmi, sniedz gandarījumu un pietiekamu telpu atvēl arī savai personīgajai dzīvei, personīgajai izaugsmei. Tātad tāds līdzsvars starp darbu un personību, un šo līdzsvaru var panākt tad, ja ir labi darba apstākļi, ir izaugsmes iespējas savā darbā un arī pietiekami labs atalgojums” (administrācijas pārstāvis) “Cienīgs darbs – tie ir arī cienīgi apstākļi. Tā ir moderna skola ar izremontētām telpām , ar attiecīgajiem soliem, ar tehnisko aprīkojumu...” (pašvaldības pārstāvis)
- 15. Cienīgs darbs III “Man bija alga 5.datumā, vīram – 7. Viņš teica – labi, tad no 5.-7. ar tavu algu un pēc tam ar manu!” (pirmsskolas skolotāja, administrācijas un arodbiedrības pārstāve) “Mēs to varam atļauties! Tā ir tāda anekdote. Viens draugs jautā otram – “Taisnība, ka Tava sieva strādā skolā par skolotāju?” “Jā, mēs to varam atļauties!” (administrācijas pārstāvis)
- 16. Cienīgs darbs IV “Tad, kad mēs tiekam līdz šai vietai, tad tas cienīgais darbs pazūd, jo īstenībā tā darba cienīgumu mēs uzturam paši. Mēs to kaut kā ceļam – mēs esam izvēlējušies utt. Bet, tikko mēs nonākam līdz šai te darba samaksai, patiešām ir tā, ka... nu, nav viņas, nav patiešām! Tur tā visa cieņa pazūd. Ja tas darbs tiktu novērtēts, tad jau būtu ideāli!” (pirmsskolas skolotāja, administrācijas un arodbiedrības pārstāve)
- 17. Droša vide I Fiziskā vide (n=1356) Mācību procesam nepieciešamie citi materiāltehniskie līdzekļi Atpūtas telpas esamība un pieejamība IT nodrošinājums mācību procesam Medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas pedagogiem Atpūtas brīžu esamība un garums starp/pēc mācību stundām Sabiedriskais transports ceļā no/uz darba/-bu Ērts, piemērots klases iekārtojums Higiēnas telpu pieejamība un kvalitāte Mācību iestādes ēkas tehniskais stāvoklis Informācijas resursu nodrošinājums stundu sagatavošanai Telpas lielums, kurā parasti strādājat Temperatūra darba telpās (siltums, apkure) Telpu vēdināšana, kurās parasti strādājat Apgaismojums telpās, kurās parasti strādājat 2.7 2.57 2.25 2.16 2.12 2.12 2.03 2 1.98 1.98 1.7 1.63 1.63 1.53 Vērtējumi: apmierina – 1, drīzāk apmierina – 2, ne apmierina, ne neapmierina – 3, drīzāk neapmierina – 4, neapmierina - 5
- 18. Droša vide I Fiziskā vide • Tas [fiziskās vides uzlabošana] nenotiek tā plānveidīgi vai sistemātiski (pamatskolas un vidusskolas skolotāja) • Paveicas tiem, kurus aizver uz kapitālo [remontu]. Bet mums arī paveicās, mums ir 25 gadi, mums ir bijis fasādes remonts, mums nevajag tagad milzīgu apkuri un nepūš vējš... Tas ir atkarīgs no tā, kuram kā paveicas (pirmskolas skolotāja, arodbiedrības pārstāve)
- 19. Droša vide II Sociālpsiholoģiskā vide (n= 1356) Vērtējumi: apmierina – 1, drīzāk apmierina – 2, ne apmierina, ne neapmierina – 3, drīzāk neapmierina – 4, neapmierina - 5 Darba apjomam atbilstošs atalgojums Brīvība darba laika izvēlē (nedēļas dienas, stundas) Aizsardzība pret disfunkcionālas uzvedības izpausmēm skolā Atbalsts darba un mājas dzīves savienošanai Stabilitāte (pārliecība, ka mani neatlaidīs ) Toleranta izglītības iestādes vadības attieksme Mācību darba noslodze Darba līgumā paredzēto darba pienākumu skaidrība Toleranta kolēģu attieksme Profesionālās izaugsmes iespējas Patstāvība, izvēloties mācību metodes/līdzekļus 3.87 2.45 2.36 2.31 2.21 2.01 1.94 1.93 1.89 1.85 1.66
- 20. Droša vide III Darba apjomam atbilstošs atalgojums (n=1356) Apmierina; 5% Drīzāk apmierina; 12% Ne apmierina, ne neapmierina; 11% Drīzāk neapmierina; 33% Neapmierina; 39%
- 21. Droša vide IV Sociālpsiholoģiskās vides riski (n=1356) Psiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses Ētikas normu neievērošana no skolas vadības puses Pārāk bieža izglītības iestādes kontrole Pārāk bieža pedagogu darba kontrole Ētikas normu neievērošana no kolēģu puses (pieklājības, tolerances trūkums u.c.) Vecāku „spiediens” Aprunāšana (baumas, tenkas) kolēģu starpā Stress, ko izraisa savstarpējās attiecības skolā Stress, ko izraisa darba pienākumu pildīšana (pārslodze, „darba nešana mājās”, „izdegšana” u.c.) 3.84 3.79 3.76 3.72 3.66 3.64 3.48 3.48 2.88 Vērtējumi: vienmēr -1, gandrīz vienmēr – 2, reizēm – 3, reti – 4, nekad - 5
- 22. Droša vide V Psiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses “ Viņš pašā sākumā atnāk pirmskolā, kur viņš ir Dievs, ka viņš var uz to skolotāju nezin ko pateikt, var uzreiz piezvanīt uz departamentu un pateikt, ka viņa ir tāda un tāda – tad sit, tad nesit, tad kliedz, tad nekliedz, kā viņa izskatās, tad vēl kaut kas. Kolēģe pareizi pateica – mēs neesam pasargāti ne no kā! Tevi neviens neuzskata par cilvēku un ka tev var būt taisnība! “ (pirmskolas skolotāja, arodbiedrības pārstāve)
- 23. Droša vide V Psiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses (n=1356) Vienmēr; 1% Gandrīz vienmēr; 5% Reizēm; 30% Reti; 35% Nekad; 29%
- 24. Droša vide V Psiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses “...es nevaru to bērnu [ar agresīvu uzvedību] izslēgt, viņam ir jāmācās, man nav nekādu tiesību! Tajā pat laikā, tiem 18 bērniem, kuri tai pat laikā ar viņiem ir klasē, arī ir tiesības mācīties. Un kā man tagad sadalīt tās tiesības? To 18 bērnu vecāki sūdzas. Nav tādu līdzekļu, kas palīdzētu šo situāciju risināt pietiekami ātri. ...Viss ir šausmīgi lēni, smagnēji. Rakstīt vēstules un mēnesi gaidīt atbildi. ...mēs arī izbaudījām situāciju, līdzīgu kā bija Jaunjelgavā, ka policijai tika ziņots, bet policija mēnesi neko nedarīja. Tur viens atvaļinājumā, nodeva lietu kādam citam, un tā tas vilkās... (administrācijas pārstāvis) “Piemērs no dzīves. Nozaga telefonu skolnieks, tēvs bija nopēris, bērns nosūdzēja, tēvam tiesa piesprieda 200 stundas strādāt. Un viss...un ko viņš tālāk uz priekšu darīs? Viņš vairs neko negrib darīt! ...Nav pareiza tā brīvības izpratne! (pašvaldības pārstāvis)
- 25. Sociālā drošība I Veselības aprūpe (n=1356) % no aptaujāto skaita Rīga Lielās pilsētas Novadi – rajonu centri Novadi - mazpilsētas Novadi bez centra Pedagogi, kuriem ir spēkā esoša veselības apdrošināšanas polise 16% 43% 19% 15% 20% Pedagogi, kuru izglītības iestādē pēdējo trīs gadu laikā ir organizētas veselības pārbaudes 75% 29% 21% 26% 30% “Sanitārā grāmatiņa neraksturo skolotāja veselību pēc būtības. Vajadzētu obligāto veselības apdrošināšanu!” (pamatskolas skolotāja)
- 26. Sociālā drošība II Sociālās garantijas (n= 1356) Cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju Izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma Rehabilitācijas iespējām nopietnu slimību gadījumos Invaliditātes pensiju Citiem materiāla rakstura pabalstiem dzīvesdarbības krīzes brīžos Atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām Atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā vai sadzīvē no LIZDA fonda 4.28 4.24 3.97 3.56 3.21 3.07 2.46 Vērtējumi: pilnībā pārliecināts – 1, daļēji pārliecināts – 2, ne pārliecināts, ne nepārliecināts – 3, daļēji nepārliecināts – 4, pilnībā nepārliecināts - 5
- 27. Sociālā drošība II Sociālās garantijas “Skolotājiem būtu nepieciešamas dažādas sociālās garantijas: iemaksas privātajos pensijas fondos, apdrošināšanas līgumi, ko apmaksā valsts vai pašvaldība; dažādas rehabilitācijas iespējas , vingrošanas, masāžas utml., tas radītu iespaidu, ka skolotājs ir novērtēts un vismaz reizi gadā par viņu domā”
- 28. Sociālā drošība III Cienīgu dzīvi nodrošinoša pensija (n= 1356) % no aptaujāto skaita Pilnībā pārliecināts; 1% Daļēji pārliecināts; 9% Ne pārliecināts, ne nepārliecināts; 12% Daļēji nepārliecināts; 16% Pilnībā nepārliecināts; 62%
- 29. Sociālā drošība IV Atbalsta/palīdzības saņemšanas iespējas (n= 1356) No valsts No pašvaldības No izglītojamo vecākiem No arodbiedrības No izglītības iestādes vadības No kolēģiem 3.89 3.08 2.78 2.35 2.28 2.09 Vērtējumi: pietiekamas – 1, daļēji pietiekamas – 2, kā kuru reizi – 3, daļēji nepietiekamas – 4, nepietiekamas - 5
- 30. Sociālā drošība V Atzinība (n=1356) No sabiedrības No arodbiedrības No izglītojamo vecākiem No izglītojamajiem No izglītības iestādes vadības No kolēģiem 3.46 3.22 2.92 2.65 2.52 2.45 “Es par 22 kontaktstundām uz rokas saņemu 270 latus. Teikšu, ka jūtos nožēlojami. Kāds profesijas prestižs, kāda cieņa, kungi?! Plus vēl apziņa, ka vēl daži gadi, un novads paliks tukšs no cilvēkiem - tātad jūsu padevīgais kalps savos 55 gados varēs mācīties bomzēt pilsētiņas pievārtē” (no anketas) Vērtējumi: vienmēr -1, gandrīz vienmēr – 2, reizēm – 3, reti – 4, nekad - 5
- 31. Sociālā drošība VI Taisnīgums (n=1356) “Un man liekas, arī tas, ka šis te direktors „ar grupu” ir tiesīgs izlemt, cik kurš skolotājs saņems, ka tas nav tas pareizākais variants, jo viens viņam patīk, viens nerunā pretī un saņem vairāk nekā tas, kurš aizstāv savu viedokli” (sākumskolas skolotāja) Materiālo stimulu sadalē Papildus pienākumu sadalē Reglamentētā darba apjoma sadalē Dežūru noteikšanā Darba uzdevumiem atbilstošu telpu izdalē Atvaļinājuma grafika izveidē 2.52 2.33 2.02 1.97 1.94 1.48 Vērtējumi: vienmēr -1, gandrīz vienmēr – 2, reizēm – 3, reti – 4, nekad - 5
- 32. Droša vide V Psiholoģiskā vardarbība no izglītojamo puses “...es nevaru to bērnu [ar agresīvu uzvedību] izslēgt, viņam ir jāmācās, man nav nekādu tiesību! Tajā pat laikā, tiem 18 bērniem, kuri tai pat laikā ar viņiem ir klasē, arī ir tiesības mācīties. Un kā man tagad sadalīt tās tiesības? To 18 bērnu vecāki sūdzas. Nav tādu līdzekļu, kas palīdzētu šo situāciju risināt pietiekami ātri. ...Viss ir šausmīgi lēni, smagnēji. Rakstīt vēstules un mēnesi gaidīt atbildi. ...mēs arī izbaudījām situāciju, līdzīgu kā bija Jaunjelgavā, ka policijai tika ziņots, bet policija mēnesi neko nedarīja. Tur viens atvaļinājumā, nodeva lietu kādam citam, un tā tas vilkās... (administrācijas pārstāvis) “Piemērs no dzīves. Nozaga telefonu skolnieks, tēvs bija nopēris, bērns nosūdzēja, tēvam tiesa piesprieda 200 stundas strādāt. Un viss...un ko viņš tālāk uz priekšu darīs? Viņš vairs neko negrib darīt! ...Nav pareiza tā brīvības izpratne! (pašvaldības pārstāvis)
- 33. Sociālais dialogs I Pedagogu izmantotie problēmu risināšanas ceļi 0 200 400 600 800 1000 1200 Mutiski informēju izglītības iestādes vadību par problēmu Neformāli „izkratu sirdi” kolēģiem Piedalos sanāksmē kā atbalstītājs, ja kāds cits to organizē Piedalos darba grupā kāda jautājuma risināšanā Parakstos kolēģu sagatavotā vēstulē (petīcijā) Pats/-ti rosinu jautājumu apspriest sapulcē/arodkomitejā Piedalos kolēģu, arodbiedrības organizētā piketā Rakstiski iesniedzu ierosinājumu izglītības iestādes vadībai Piedalos kolēģu, arodbiedrības organizētā streikā Paužu savu viedokli vietējā presē, sociālajos tīklos u.tml. Rakstiski iesniedzu ierosinājumu arodbiedrībai Rakstu sūdzību izglītības iestādes vadībai Pats/-ti sagatavoju rakstisku vēstuli/petīciju Neko nedaru, tāpat nav vērts Rakstiski iesniedzu ierosinājumu pašvaldībai Rakstiski iesniedzu ierosinājumu izglītības pārvaldei Rakstiski iesniedzu ierosinājumu IZM Rakstu sūdzību arodbiedrībai Rakstu sūdzību izglītības pārvaldei Rakstu sūdzību pašvaldībai Rakstu sūdzību IZM 1105 944 808 759 656 634 520 517 425 154 134 123 118 94 71 69 40 31 19 17 14
- 34. Sociālais dialogs II Sociālā dialoga partneri (n= 1356) 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% Ar izglītības nozari saistītās NVO Latvijas Pašvaldību Savienība Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Trīspusējā konsultatīvā padome Vecāki Izglītojamo padome IZM Novada, pilsētas arodorganizācija Pašvaldība Izglītības pārvalde LIZDA kopumā Metodiskās komisijas/apvienības Iestādes arodbiedrības priekšsēdētājs Kolēģi izglītības iestādē Izglītības iestādes administrācija Vienmēr/ gandrīz vienmēr Reizēm/ reti Nekad Nezinu
- 35. Sociālais dialogs II Sociālā dialoga partneri “... uz novada budžeta komisiju mēs braucam kopā ar bērnudārza vadītāju un vidusskolas direktori. Visi ir izbrīnīti, ka mēs esam tik lielā sastāvā atbraukuši. Mēs kopīgi cīnāmies. Mēs laikam esam vienīgais pagasts, kas brauc tik lielā sastāvā” (pašvaldības pārstāvis)
- 36. Sociālais dialogs II Sociālā dialoga partneri A.:“IZM Finanšu departaments. Man liekas, ka viņi ir atvērti uz sadarbību. B.: Jā, bet sadarbību iniciē tu. Bet, man šķiet, ka netiek tā sadarbība iniciēta no tās puses - kopīgi parunāsim par šo, un tad pieņemsim kādu lēmumu. Jo ir tā - pieņem lēmumu un tad - ko jūs par to teiksiet? ...Man ir viedoklis, es labprāt arī piedalītos. Ķīlim bija šī metode sasaukt kopā vecākus ..., it kā sāka to dialogu, bet, man liekas, bija pāris tikšanās reizes, kurās visi apmulsa un ar to arī viss beidzās. Bet varbūt, ka tas bija pārāk plaši. Varbūt vajag pa šaurākām jomām, piemēram, mācību pārziņi runā par to, kā veidosies pamatizglītības programmu stundu sadale...utml.’’ (pamatskolas skolotāja un arodbiedrības pārstāve, administrācijas pārstāve)
- 37. Sociālais dialogs II Sociālā dialoga partneri A.: “Ir arī tomēr tādas jomas, kur ministrijas ierēdņi neuzklausa skolotāju viedokļus - piemēram, vēstures politiskā sadalīšana. B.: Līdzīgi jau arī iznāca ar to angļu valodas eksāmenu. Mēs arī protestējām, rakstījām gan kopā, gan individuāli.... Ja pareizi atceros, tas bija jau otrais pusgads, kad oficiāli paziņoja, ka eksāmens būs martā. Rudens periodā visu laiku bija tā - būs- nebūs, būs - nebūs. Ārkārtīgi izjutām tiešām bezspēcību – ko tas dod, ja mēs protestējam, mums ir argumenti... Mūsu protesti pilnīgi netika ņemti vērā. Dialoga absolūti nav. C.: Tas pats bija arī latviešu valodas jauno standartu ieviešanā. Līdzīgi bija arī ar kulturoloģiju” (pamatsskolas skolotāja, administrācijas pārstāve)
- 38. Sociālais dialogs III Arodbiedrība sociālajā dialogā (n=1356) 0% 20% 40% 60% 80% 100% Novada, pilsētas arodorganizācija LIZDA kopumā Iestādes arodbiedrības priekšsēdētājs Vienmēr/ gandrīz vienmēr Reizēm/ reti Nekad Nezinu
- 39. Sociālais dialogs III Arodbiedrība sociālajā dialogā “Arodbiedrība reaģē uz sekām, kad kaut kas ir noticis. Bet jāsāk sadarbība ar IZM, redzējums par to, ka tik un tik ilgā periodā jāsasniedz tādu un tādu līmeni, ka budžeta pieaugums ir par tik % gadā, ka arī skolotāju algas pieaug par attiecīgu %. Krīze ieviesa savas korekcijas, labi, mēs izturējām, bet tagad redzējums ir jāveido ilgtermiņā.” (administrācijas pārstāve) “Arodbiedrībai kaut kādā konstruktīvā dialogā spiest ministriju strādāt pie nopietnas, stabilas ilgtermiņa izglītības politikas. Jo šobrīd mēs lēkājam no viena grāvja otrā.” (administrācijas pārstāve)
- 40. Sociālais dialogs III Arodbiedrība sociālajā dialogā Visas protesta formas ir ļoti miermīlīgas. Jo būtībā – skolotāji pastaigāja pa ielām, nemainījās nekas. Izbrauca zemnieki ar traktoriem ielās – viss notika. Ko tik viņiem neatrada! Jo, manuprāt, tas skolotājs ir tik inteliģents un pieklājīgs, ka viņš baidās par sevi pastāvēt, pieprasīt tā stingri. Jo nauda ir – ko tik mēs neesam izglābuši, kam tik mēs neesam aizdevuši un tā tālāk un tā joprojām. Iedomājieties, ja 1. septembrī visā Latvijā skolas nesāktu strādāt, kas notiktos? Nauda atrastos! (administrācijas pārstāve)
- 41. Sociālais dialogs III Arodbiedrība sociālajā dialogā A. “Man reizēm gribas teikt arodbiedrībai – iesim streikot!” B. “Rīga neies!” (administrācijas pārstāve, arodbiedrības pārstāve)
- 42. Sociālais dialogs IV Dialogā risināmie jautājumi (n= 1356) 0 200 400 600 800 1000 Atvaļinājumi un atpūtas dienas Daudzveidīgu mācīšanas metožu izvēle Sadarbība ar arodorganizāciju, pārstāvot biedrus Mācību gada garums Mācībām nepieciešamo tehnoloģiju pielietošana 40 stundu darba nedēļa Darba koplīgums Profesionālā aizsardzība un kvalifikācijas celšana Mācību priekšmetu standarti Darba laika (slodzes) noteikšana Mācību priekšmetu programmu izstrāde Algu reforma Mācību grāmatu izvēle Skolēnu projektu nedēļas laiks un saturs Darba aizsardzība un darba apstākļu uzlabošana Citu mācību līdzekļu izvēle Sociālā palīdzība Darba samaksa un materiālā stimulēšana 915 894 794 788 781 776 772 751 746 745 729 702 684 681 656 655 482 424 687 490 566 357 528 551 602 621 367 502 566 550 896 633 817 348 448 424 Vajadzētu risināt Tiek risināts
- 43. Sociālais dialogs V Noslēgtie darba koplīgumi (n=1356) Jā; 75% Nē; 10% Nezinu; 15%
- 44. Sociālais dialogs V Darba koplīguma saturs (n=1356) Ikgadējais atvaļinājums Darba drošība Darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība Kvalifikācijas celšana Darba samaksa Papildatvaļinājums Arodbiedrības darbības nodrošinājums Darba tiesisko attiecību aizsardzība Sociālās drošības garantijas Veselības aprūpe Darba laiks, tai skaitā arī skolēnu brīvlaikos Nodarbinātības garantijas Piemaksas par papildus darbiem/darba kvalitāti 917 786 730 693 657 639 617 616 554 546 486 448 353 305 421 444 528 556 571 561 580 681 701 724 744 901 Būtu jāiekļauj Ir iekļauts
- 45. Noslēgumam “Nu, nav jau nemaz slikti būt skolotājam! Šis darbs atļauj nenovecot!” (vidusskolas skolotāja)
- 46. www.LIZDA.lv Konference notiek LIZDA projekta „Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem” (līguma Nr. 2012/104573) ietvaros ar Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai” atbalstu Paldies par uzmanību!