SlideShare una empresa de Scribd logo
1 de 3
KONFERENCE
„VĪZIJAS UN IZAICINĀJUMI LIEPĀJAS KĀ KŪRORTPILSĒTAS ATTĪSTĪBAI”
29.05.2013., Liepāja
REZOLŪCIJA
Mēs, konferences dalībnieki - LR Veselības ministre Ingrīda Circene, Latvijas veselības
tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele, Kardiologs, Latvijas kardiologu asociācijas
priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks
un Medicīnas fakultātes profesors Andrejs Ērglis, Liepājas Universitātes uzņēmējdarbības
vadības programmas direktore Inese Leitāne, Liepājas Universitātes tūrisma vadības
programmas direktore Ilze Grospiņa, EDEN Latvija projekta vadītājs Armands Muižnieks,
Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Liepājas reģiona tūrisma informācijas
biroja vadītāja Ieva Hmieļevska, Liepājas pilsētas domes Vides un Veselības daļas vadītāja
Ineta Stadgale un citi, kas reģistrējuši dalību konferencē (pielikums Nr. 1), atzīstam:
Liepājas veselības tūrisma attīstības koncepciju 2013.-2016. gadam nepieciešams
izstrādāt, lai veicinātu kūrorta dabas dziedniecisko resursu apzināšanu un plašāku
izmantošanu, ar kūrorta pakalpojumiem saistītas uzņēmējdarbības attīstību un pilsētas kā
kūrorta vispārējo attīstību.
Liepājas veselības tūrisma attīstības koncepcijas izveidošana ir balstīta uz kūrorta
vēsturiskajām tradīcijām un pieejamajiem stratēģiskajiem dabas dziednieciskajiem
resursiem Liepājā, kā arī tendencēm Latvijā un pasaulē.
Koncepcijas vīzija: Liepāja ir Eiropā un NVS atpazīstams tūrisma galamērķis, kur
atgūt veselību.
Mērķi:
1. Liepājas dabas dziednieciskie resursi ir populāri Eiropā un NVS, un uz to pamata
veidotie veselības tūrisma produkti mazina sezonalitātes negatīvo ietekmi.
2. Pieejamie Liepājas dabas dziednieciskie resursi tiek plaši izmantoti pamatojoties
uz pierādījumiem balstītiem pētījumu rezultātiem un pēc iespējas lielākā skaitā
Liepājas kūrorta teritoijā esošajos uzņēmumos, veselības un medicīnas iestādēs.
3. Liepājas kā kūrorta un veselības tūrisms novirziena attīstība tiek koordinēta, lai
veicinātu ne vien visu nozares dalībnieku sadarbību Liepājā, bet īstenotu
sadarbību ar nozares spēlētājiem valsts un starptautiskā līmenī.
4. Koncepcijas izvirzītie mērķiem ir reāli, sasniedzami un izmērāmi, un ir saskaņā ar
Liepājas, valsts un starptautiskajiem plānošanas dokumentiem.
Kopīgās nostādnes:
1. Ir nepieciešams radīt un ieviest pašvaldības plānošanas dokumentu „Liepājas veselības
tūrisma koncepcija” kas nosaka spēles noteikumus nozares attīstībai īstermiņā un
ilgtermiņā, un ir pamats Liepājas pašvaldības pieteikuma iesniegšanai LR Ekonomikas
ministrijā par kūrorta statusa piešķiršanu;
2. Pašvaldībai jānosaka dažādu sektoru pārstāvju sadarbības iespējas un modeļus Liepājas
pašvaldības teritorijā, nacionālā un starptautiskā mērogā;
3. Pašvaldībai jāstimulē kūrorta infrastruktūras sakārtošana;
4. Pašvaldībai jāparedz nodokļu atvieglojumi, jāiniciē profesionālās apmācības
programmas, jārada mārketinga atbalsts un citi stimuli veselības un medicīnas tūrisma
piedāvājuma attīstīšanai un dažādošanai Liepājā;
5. Pašvaldībai jāizmanto savas, ES un valsts līdzfinansējuma iespējas infrastruktūras un
pakalpojumu attīstīšanai, kas motivē investoru ieguldījumus;
6. Nepieciešams nodrošināt minerālūdens, ārstniecisko dūņu un citu Liepājas dabas
dziedniecisko resursu sistemātisku izpēti;
7. Jāpanāk pieejamo dabas dziedniecisko resursu (minerālūdens, dūņu, smilts, zaļo zonu un
parku, priežu audžu, jonizētā gaisa, jūras ūdens, dzintara, latviskās pirts rituālos
izmantoto dabas resursu) un citu resursu plašāku izmantošanu veselības tūrisma
pakalpojumu veidošanā un sniegšanā;
8. Jāapzina veselības un medicīnas tūrisma iniciatīvas, produktus un resursus, kuri līdz šim
nav tiešā veidā tikuši asociēti kā potenciāls jaunu tūrisma piedāvājumu veidošanai un
jāiekļauj tos nozares piedāvājumā.
9. Jānosaka atbildīgā pašvaldības struktūra/ as par veselība tūrisma koncepcijas ieviešanu;
10. Ilgtermiņā jāpanāk Liepājas kā veselības un medicīnas tūrisma galamērķa atpazīstamība
Eiropas un NVS valstīs;
Konferences dalībnieku ieteikumi:
- Jāattīsta veselības tūrisma un medicīnas nozarē strādājošo darbinieku svešvalodu
zināšanas. Angļu un skandināvu valodu zināšanas būtiski spēj celt uzņēmuma
konkurētspēju, taču vienlaikus paaugstina risku, ka darbinieki ar svešvalodu
zināšanām var aizplūst no Latvijas/ Liepājas;
- Nepieļaut daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecību piejūras zonās. Šajās teritorijās
attīstīt ar kūrortu saistītu celtņu būvniecību un uzņēmējdarbību, atstāt pieejamas
cilvēkiem;
- Jāīsteno nodokļu atvieglojumu programma pašvaldības un valsts mērogā, lai
nodrošinātu veselības tūrisma kā nozares konkurētspējīgu un strauju attīstību;
- Pašvaldībai jārīkojas operatīvi, lai izmantotu izdevīgo Liepājas vēsturisko pieredzi,
tirgus situāciju, ģeogrāfisko novietojumu un panāktu dinamisku nozares attīstību
Liepājā, bet vilcināšanās dēļa nezaudētu konkurences cīņā;
- Pašvaldībai jāformulē konkrēts kūrorta veids vai tips (piemēram, balneoterapijas ,
tallassoterapijas, psamoterapijas, peloīdterapijas, dzīvesstila, utml.), jāattīsta izcili
konkurētspējīgi nišas produkti un terapijas;
- Pašvaldībai jādefinē kūrorta veidam un piedāvājuma specifikai atbilstošs patērētāja un
investora profils;
- Liepājā ir vairāk kā 10 dažādu terapiju piedāvājumi, kopumā ļoti sadrumstalots
piedāvājums, un ja tas nekļūs kompleksāks vai netiks piedāvāts kompleksi, nespēs
sasniegt potenciālos klientus.
- Liepājas Universitātes tūrisma vadības jaunajai programmai jāspēj sagatavot veselības
un medicīnas tūrisma pārdošanas speciālistus;
- Liepājas veselības tūrisma produktu cenai ir būtiska nozīme, tai ir jābūt objektīvai, kas
spētu piesaistīt cilvēkus, bet tajā pašā laikā radītu uzticību produkta kvalitātei;
- Būtisks jautājums uz kuru ir jāatbild: ko papildu tūristiem piedāvāt, vēl bez kūrorta, lai
ziemas, rudens sezonās pieaugu apmeklētāju skaits?
- Netiek identificēta problēma, nav konkrētības nekādas. Atskatīties par to, kas ir bijis
trīsdesmit gadu atpakaļ neveicina nekādu produktivitāti, lai to veicinātu ir jāiezīmē
spēcīgākas nākotnes perspektīvas.
- Savienot aktīvo ārstēšanu, ķirurģiju un citus medicīnas pakalpojumus (jo īpaši nišas
pakalpojumus), kas pieejami Liepājas reģionālajā slimnīcā un citās slimnīcās, ar
veselīgu dzīvesveidu un kūrorta pakalpojumiem; tikai tad kūrortam būs nākotne;
- Pašvaldībai jānosaka veselības tūrisma nozares koordinācijas modeli un atbildīgo;

Más contenido relacionado

Destacado

Kulinārijas produktu veidosana un attistia kurzeme inese roze
Kulinārijas produktu veidosana un attistia kurzeme  inese rozeKulinārijas produktu veidosana un attistia kurzeme  inese roze
Kulinārijas produktu veidosana un attistia kurzeme inese roze
Ieva Hmieļevska
 

Destacado (7)

Kulinārijas produktu veidosana un attistia kurzeme inese roze
Kulinārijas produktu veidosana un attistia kurzeme  inese rozeKulinārijas produktu veidosana un attistia kurzeme  inese roze
Kulinārijas produktu veidosana un attistia kurzeme inese roze
 
Programa banda larga_nas_escolas
Programa banda larga_nas_escolasPrograma banda larga_nas_escolas
Programa banda larga_nas_escolas
 
Klastera p lv_forums
Klastera p lv_forumsKlastera p lv_forums
Klastera p lv_forums
 
I.grospina i.leitane liep kurorta renesanse
I.grospina i.leitane  liep kurorta renesanseI.grospina i.leitane  liep kurorta renesanse
I.grospina i.leitane liep kurorta renesanse
 
How to be the boss - Business Startup Guide for Women and Minoritiesebook
How to be the boss - Business Startup Guide for Women and Minoritiesebook How to be the boss - Business Startup Guide for Women and Minoritiesebook
How to be the boss - Business Startup Guide for Women and Minoritiesebook
 
The SBA Mentor Mentor-Protégé Program
The SBA Mentor Mentor-Protégé ProgramThe SBA Mentor Mentor-Protégé Program
The SBA Mentor Mentor-Protégé Program
 
A+ Tips to Win Government Contracts
A+ Tips to Win Government ContractsA+ Tips to Win Government Contracts
A+ Tips to Win Government Contracts
 

Similar a Konference rezolucija f inal

Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam
Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam
Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam
Finanšu ministrija
 
Varam jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnickaVaram jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnicka
Egils Doroško
 
Varam jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnickaVaram jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnicka
egilspl
 
Varam jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnickaVaram jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnicka
Egils Doroško
 
Programmas veselības sadaļas prezentācija
Programmas veselības sadaļas prezentācijaProgrammas veselības sadaļas prezentācija
Programmas veselības sadaļas prezentācija
Ilze Bertane
 
Programmas veselības sadaļa
Programmas veselības sadaļaProgrammas veselības sadaļa
Programmas veselības sadaļa
Ilze Bertane
 
3. jevgenija butnicka 50 eks. melnbalts
3. jevgenija butnicka 50 eks. melnbalts3. jevgenija butnicka 50 eks. melnbalts
3. jevgenija butnicka 50 eks. melnbalts
egilspl
 
Lu zaloksnis
Lu zaloksnisLu zaloksnis
Lu zaloksnis
egilspl
 

Similar a Konference rezolucija f inal (16)

Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam
Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam
Latvijas gatavošanās ESI fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodam
 
Latvijai draudzīga tautsaimniecība. Valdis Kalnozols
Latvijai draudzīga tautsaimniecība. Valdis KalnozolsLatvijai draudzīga tautsaimniecība. Valdis Kalnozols
Latvijai draudzīga tautsaimniecība. Valdis Kalnozols
 
LEADER 2014-2020
LEADER 2014-2020 LEADER 2014-2020
LEADER 2014-2020
 
Varam jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnickaVaram jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnicka
 
Varam jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnickaVaram jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnicka
 
Varam jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnickaVaram jevgenija butnicka
Varam jevgenija butnicka
 
Varam ilona raugze
Varam ilona raugzeVaram ilona raugze
Varam ilona raugze
 
Varam ilona raugze
Varam ilona raugzeVaram ilona raugze
Varam ilona raugze
 
Programmas veselības sadaļas prezentācija
Programmas veselības sadaļas prezentācijaProgrammas veselības sadaļas prezentācija
Programmas veselības sadaļas prezentācija
 
Programmas veselības sadaļa
Programmas veselības sadaļaProgrammas veselības sadaļa
Programmas veselības sadaļa
 
Populārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadam
Populārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadamPopulārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadam
Populārāko finansu avotu apkopojums NVO 2015gadam
 
3. jevgenija butnicka 50 eks. melnbalts
3. jevgenija butnicka 50 eks. melnbalts3. jevgenija butnicka 50 eks. melnbalts
3. jevgenija butnicka 50 eks. melnbalts
 
Ziņu lapa 2015 / Nr.19 - EDIC Austrumlatgalē
Ziņu lapa 2015 / Nr.19 - EDIC AustrumlatgalēZiņu lapa 2015 / Nr.19 - EDIC Austrumlatgalē
Ziņu lapa 2015 / Nr.19 - EDIC Austrumlatgalē
 
LIFE programma Latvijā | LIFE
LIFE programma Latvijā | LIFELIFE programma Latvijā | LIFE
LIFE programma Latvijā | LIFE
 
Lu zaloksnis
Lu zaloksnisLu zaloksnis
Lu zaloksnis
 
Lu zaloksnis
Lu zaloksnisLu zaloksnis
Lu zaloksnis
 

Konference rezolucija f inal

  • 1. KONFERENCE „VĪZIJAS UN IZAICINĀJUMI LIEPĀJAS KĀ KŪRORTPILSĒTAS ATTĪSTĪBAI” 29.05.2013., Liepāja REZOLŪCIJA Mēs, konferences dalībnieki - LR Veselības ministre Ingrīda Circene, Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele, Kardiologs, Latvijas kardiologu asociācijas priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks un Medicīnas fakultātes profesors Andrejs Ērglis, Liepājas Universitātes uzņēmējdarbības vadības programmas direktore Inese Leitāne, Liepājas Universitātes tūrisma vadības programmas direktore Ilze Grospiņa, EDEN Latvija projekta vadītājs Armands Muižnieks, Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Ieva Hmieļevska, Liepājas pilsētas domes Vides un Veselības daļas vadītāja Ineta Stadgale un citi, kas reģistrējuši dalību konferencē (pielikums Nr. 1), atzīstam: Liepājas veselības tūrisma attīstības koncepciju 2013.-2016. gadam nepieciešams izstrādāt, lai veicinātu kūrorta dabas dziedniecisko resursu apzināšanu un plašāku izmantošanu, ar kūrorta pakalpojumiem saistītas uzņēmējdarbības attīstību un pilsētas kā kūrorta vispārējo attīstību. Liepājas veselības tūrisma attīstības koncepcijas izveidošana ir balstīta uz kūrorta vēsturiskajām tradīcijām un pieejamajiem stratēģiskajiem dabas dziednieciskajiem resursiem Liepājā, kā arī tendencēm Latvijā un pasaulē. Koncepcijas vīzija: Liepāja ir Eiropā un NVS atpazīstams tūrisma galamērķis, kur atgūt veselību. Mērķi: 1. Liepājas dabas dziednieciskie resursi ir populāri Eiropā un NVS, un uz to pamata veidotie veselības tūrisma produkti mazina sezonalitātes negatīvo ietekmi. 2. Pieejamie Liepājas dabas dziednieciskie resursi tiek plaši izmantoti pamatojoties uz pierādījumiem balstītiem pētījumu rezultātiem un pēc iespējas lielākā skaitā Liepājas kūrorta teritoijā esošajos uzņēmumos, veselības un medicīnas iestādēs. 3. Liepājas kā kūrorta un veselības tūrisms novirziena attīstība tiek koordinēta, lai veicinātu ne vien visu nozares dalībnieku sadarbību Liepājā, bet īstenotu sadarbību ar nozares spēlētājiem valsts un starptautiskā līmenī. 4. Koncepcijas izvirzītie mērķiem ir reāli, sasniedzami un izmērāmi, un ir saskaņā ar Liepājas, valsts un starptautiskajiem plānošanas dokumentiem.
  • 2. Kopīgās nostādnes: 1. Ir nepieciešams radīt un ieviest pašvaldības plānošanas dokumentu „Liepājas veselības tūrisma koncepcija” kas nosaka spēles noteikumus nozares attīstībai īstermiņā un ilgtermiņā, un ir pamats Liepājas pašvaldības pieteikuma iesniegšanai LR Ekonomikas ministrijā par kūrorta statusa piešķiršanu; 2. Pašvaldībai jānosaka dažādu sektoru pārstāvju sadarbības iespējas un modeļus Liepājas pašvaldības teritorijā, nacionālā un starptautiskā mērogā; 3. Pašvaldībai jāstimulē kūrorta infrastruktūras sakārtošana; 4. Pašvaldībai jāparedz nodokļu atvieglojumi, jāiniciē profesionālās apmācības programmas, jārada mārketinga atbalsts un citi stimuli veselības un medicīnas tūrisma piedāvājuma attīstīšanai un dažādošanai Liepājā; 5. Pašvaldībai jāizmanto savas, ES un valsts līdzfinansējuma iespējas infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšanai, kas motivē investoru ieguldījumus; 6. Nepieciešams nodrošināt minerālūdens, ārstniecisko dūņu un citu Liepājas dabas dziedniecisko resursu sistemātisku izpēti; 7. Jāpanāk pieejamo dabas dziedniecisko resursu (minerālūdens, dūņu, smilts, zaļo zonu un parku, priežu audžu, jonizētā gaisa, jūras ūdens, dzintara, latviskās pirts rituālos izmantoto dabas resursu) un citu resursu plašāku izmantošanu veselības tūrisma pakalpojumu veidošanā un sniegšanā; 8. Jāapzina veselības un medicīnas tūrisma iniciatīvas, produktus un resursus, kuri līdz šim nav tiešā veidā tikuši asociēti kā potenciāls jaunu tūrisma piedāvājumu veidošanai un jāiekļauj tos nozares piedāvājumā. 9. Jānosaka atbildīgā pašvaldības struktūra/ as par veselība tūrisma koncepcijas ieviešanu; 10. Ilgtermiņā jāpanāk Liepājas kā veselības un medicīnas tūrisma galamērķa atpazīstamība Eiropas un NVS valstīs; Konferences dalībnieku ieteikumi: - Jāattīsta veselības tūrisma un medicīnas nozarē strādājošo darbinieku svešvalodu zināšanas. Angļu un skandināvu valodu zināšanas būtiski spēj celt uzņēmuma konkurētspēju, taču vienlaikus paaugstina risku, ka darbinieki ar svešvalodu zināšanām var aizplūst no Latvijas/ Liepājas; - Nepieļaut daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecību piejūras zonās. Šajās teritorijās attīstīt ar kūrortu saistītu celtņu būvniecību un uzņēmējdarbību, atstāt pieejamas cilvēkiem; - Jāīsteno nodokļu atvieglojumu programma pašvaldības un valsts mērogā, lai nodrošinātu veselības tūrisma kā nozares konkurētspējīgu un strauju attīstību; - Pašvaldībai jārīkojas operatīvi, lai izmantotu izdevīgo Liepājas vēsturisko pieredzi, tirgus situāciju, ģeogrāfisko novietojumu un panāktu dinamisku nozares attīstību Liepājā, bet vilcināšanās dēļa nezaudētu konkurences cīņā; - Pašvaldībai jāformulē konkrēts kūrorta veids vai tips (piemēram, balneoterapijas , tallassoterapijas, psamoterapijas, peloīdterapijas, dzīvesstila, utml.), jāattīsta izcili konkurētspējīgi nišas produkti un terapijas; - Pašvaldībai jādefinē kūrorta veidam un piedāvājuma specifikai atbilstošs patērētāja un investora profils;
  • 3. - Liepājā ir vairāk kā 10 dažādu terapiju piedāvājumi, kopumā ļoti sadrumstalots piedāvājums, un ja tas nekļūs kompleksāks vai netiks piedāvāts kompleksi, nespēs sasniegt potenciālos klientus. - Liepājas Universitātes tūrisma vadības jaunajai programmai jāspēj sagatavot veselības un medicīnas tūrisma pārdošanas speciālistus; - Liepājas veselības tūrisma produktu cenai ir būtiska nozīme, tai ir jābūt objektīvai, kas spētu piesaistīt cilvēkus, bet tajā pašā laikā radītu uzticību produkta kvalitātei; - Būtisks jautājums uz kuru ir jāatbild: ko papildu tūristiem piedāvāt, vēl bez kūrorta, lai ziemas, rudens sezonās pieaugu apmeklētāju skaits? - Netiek identificēta problēma, nav konkrētības nekādas. Atskatīties par to, kas ir bijis trīsdesmit gadu atpakaļ neveicina nekādu produktivitāti, lai to veicinātu ir jāiezīmē spēcīgākas nākotnes perspektīvas. - Savienot aktīvo ārstēšanu, ķirurģiju un citus medicīnas pakalpojumus (jo īpaši nišas pakalpojumus), kas pieejami Liepājas reģionālajā slimnīcā un citās slimnīcās, ar veselīgu dzīvesveidu un kūrorta pakalpojumiem; tikai tad kūrortam būs nākotne; - Pašvaldībai jānosaka veselības tūrisma nozares koordinācijas modeli un atbildīgo;