1. Austrālijas floras valsts
(Flora Australis), tās raksturojums.
Izstrādāja: Kārlis Taukačs un Indulis Sloka

2. Floras valsts ģeogrāfija
Kopējā platība: 7 617 930 km3
Austrālijas garums ir aptuveni 3700
km, platums 4000 km
Augstākā virsotne: Kostijuško kalns
(2228m) - vidēji 330m.
Trīs ģeogrāfiskie reģioni:
- Rietumaustrālijas plakankalne
(aptuveni 60% no kontinenta);
- Lielais artēziskais baseins;
- Lielā ūdensšķirtnes grēda.

3. Veidošanās īpatnības
Flora ir izteikti raksturīga Gondwana
(superkontinents) augu valstij (lietus
meži pirms 300 milj. g)
Atdalījusies no Antarktīdas pirms
aptuveni 50 milj. g
Pirmatnējie iedzīvotāji - Aborigēni
(pirms 55 000 g) un Eiropieši (1788
g) ir tieši ietekmējuši un izmainījuši
augu valsti.(dedzināšana
lauksaimnieciskām
vajadzībām), ievestas vismaz 18
zīdītāju sugas, kas samazinājušas
bioloģisko daudzveidību (61
iznīcināta suga un vismaz 1000
apdraudētas)

4. Zināmas 30 000 vaskulāro augu sugas (16 000
nav sastopamas citur),
14 000 nevaskulāru augu sugas,
250 000 sēņu(fungi) sugas,
3 000 kērpju sugas

5. Klimata raksturojums
Sausākais apdzīvotais
kontinents

6. Temperatūra un klimatiskie apstākļi (lietusgāzes
un sausums) mainās sezonāli, to ietekmē gaisa
straumju kustība.
80% no sauszemes nokrišņu daudzums – 600
mm/gadā, no kuras 50 % mazāk par 300 mm/
gadā.

7. Augšņu raksturojums
Augsnes ir nenoturīgas, to ražīgums ir atkarīgas
no augu radīto barības vielu daudzuma.
Noplicināšana (
ganības, lauksaimniecība, atmežošana)

9. Augāja raksturojums (tipi)
Kartē attēlots dažādo
augāju tipu izvietojums
Austrālijas teritorijā

10. Augāja raksturojums (tipi)
• Lai arī augāju tipi ir ļoti
daudzveidīgi, neņemot
vērā to dimensijas,
varam izdalīt ar 8
raksturīgākajām ģintīm
apdzīvotas teritorijas.
Tagad Amaranthaceae

11. Valsts Augi
Euclyptus Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Raksturojums: daudzveidīga ģints ar
ziedošiem kokiem līdz pat krūmājiem, Klase Divdīgļlapji (Magnoliophtya)
kopumā vairāk nekā 700 sugu. Ģints
nosaukums ir atvasināts no grieķu vārdiem Rinda Miršu rinda (Myrtales)
ευ (ES) "labi" un καλυπτος (kalyptos)
"aizsargā’’. Izmēri visdažādākie līdz pat Dzimta Miršu dzimta (Myrtaceae)
100m (Eucalyptus regnans). Ģints cēlies no
35 līdz 50 miljoniem gadu atpakaļ, neilgi Ģints Eikalipti (Eucalyptus)
pēc Austrālijas-Jaungvineja atdalīšanās
no Gondvanas.
Sastopamība : Galvenokārt Austrālijā, vēl
mazā skaitā tie ir sastopami Jaungvinejā
un Indonēzijā, savukārt Eucalyptus
deglupta ir sastopami ziemeļu Filipīnās. Tā
ir vienīgā eikaliptu suga, kas
atrasta ziemeļu puslodē .
Dažas sugas izdala «gumiju».

12. Eucalyptus deglupta
Eucalyptus regnans
Eucalyptus niphophila

13. Acacea Valsts Augi
• Raksturojums: Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Akācijas (Acacia) ir tauriņziežu
dzimtas ģints, kurā ir Klase Divdīgļlapji (Magnoliophtya)
apvienotas aptuveni 1300
sugas. 960 sugas – Austrālijas Rinda Pākšaugi (Fabales)
izcelsmes. Ģintī esošie augi ir
visdažādākā lieluma , gan krūmi Dzimta Tauriņziežu dzimta (Fabaceae)
gan koki.
• Sastopamība: Vislielākā sugu Ģints Akācijas (Acacia)
daudzveidība ir sastopama
Austrālijā un Āfrikā. Akācijas
aug arī citos kontinentos,
galvenokārt tropu un subtropu
klimatiskajās joslās. Eiropā ir
sastopamas tikai 3 sugas.
• Dažas sugas izdala «gumiju».
Acacia greggii

14. Acacia meiantha
Acacia aneura
Acacia smallii Acacia koa

15. Allocasuarina Valsts Augi
Raksturojums: Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Allocasuarina Klase Divdīgļlapji (Magnoliophtya)
ir endēma ģints, kas izplatīta
galvenokārt Austrālijas Rinda Fagales
dienvidos. Kopā 61 suga.
Izceļas ar gariem Dzimta Casuarinaceae
segmentētiem dzinumiem ko
izmanto kā lapas – dzinumi Ģints Allocasuarina
atgādina skujas.
Cieta koksne ar bagātīgu
tekstūru piemērota
virpošanai.
Cieši saistīta ģints Casuarina.
Izcelšanās sena konstatētas
fosilijas vēl no Gondvanas
laika.
Allocasuarina littoralis

16. Allocasuarina Allocausarina Allocasuarina
torulosa luehmanii decaisneana

17. Valsts Augi
Amaranthaceae Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Raksturojums: dzimtā ietilps
sugas ar vis dažādākajiem Klase Divdīgļlapji (Magnoliophtya)
ciltsrakstiem. Tagad ietilps Rinda Caryophyllales
arī Chenopodiaceae. Kopā
vairāk kā 2500 sugas 180 Dzimta Amaranthaceae
ģintis. Pārsvarā daudzgadīgi
lakstaugi un krūmi.
Izplatība: sastopama no
mērenā klimata līdz
tropiskajam, bijusī
Chenopodiaceae ir savas
izplatības īpatnības – saus
un silts klimats, pieļaujot
sāļas augsnes, stepes un
pustukšnešus.

18. Chenopodium pumilio
Chenopodiaceae sp.
Chenopodium album

19. Melaleuca Valsts Augi
Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Raksturojums:
Pārsvarā krūmi un koki, no Klase Divdīgļlapji (Magnoliophtya)
2-30 m
Rinda Miršu rinda (Myrtales)
augstumā, Lapas ir mūžzaļi
, pamīšus Dzimta Miršu dzimta (Myrtaceae)
sakārtotas, olveida līdz
lancetveida. Ģints Melaleuca
Ir vairāk nekā 200
sugas, no kuriem lielākā
daļa ir endēmas Austrālijai.
Piemīt ārstnieciskas un
nomierinošas īpašības.
Savvaļā, Melaleuca augi Melaleuca
parasti ir atrodami atklātā Quinquenervia miza
mežā, mežu vai
krūmāju, īpaši gar
ūdenstecēm un purvu

20. Melaleuca alternifolia
Tējas koks
Melaleuca armillaris

21. Astrebla Valsts Augi
Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Raksturojums: maza
stiebrzāļu ģints, kas ir Klase Viendīģļlapji (Monocotyledons)
endēma Austrālijai.
Kserofiti. Rinda Poales
Ģintī tikai 4 stiebrzāles. Dzimta Poaceae
• Astrebla elymoides ; Hops
Mitchell Zāle Ģints Astrebla
• Astrebla lappacea ;
Cirtaini Mitchell Zāle
• Astrebla pectinata ;
Barley Mitchell Zāle
• Astrebla squarrosa ; Bull
Mitchell Zāle
Astrebla elymoides

22. Astrebla lappacea
Astrebla pectinata
Astrebla squarrosa

23. Valsts Augi
Dichanthium Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Raksturojums: ģintī Klase Viendīģļlapji (Monocotyledons)
ietilpst 59 sugas, kas Rinda Poales
pārsvarā ir viengadīgas
vai daudzgadīgas Dzimta Poaceae
graudzāles. Ģints Dichanthium
Izplatība: Austrālijas un
Klusā okeāna
salas, Āzijas un
Dienvidamerikas tropu
josla.
Dicanthium sericeum

24. Valsts Augi
Stipa Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
• Stipa ir ģints aptuveni Klase Viendīģļlapji (Monocotyledons)
300 sugu liela. Pārsvarā Rinda Poales
daudzgadīgi hermafro-
Dzimta Poaceae
dītas graudzāles, tautā
pazīstami kā spalvu Ģints Stipa
zāli, adatu
zāles, un šķēpa zāli.
• Daudzas sugas ir
nozīmīgi
lopbarības kultūras.
• Aug pļavās vai savannu
biotopos.
Stipa viridula

25. Valsts Augi
Triodia Nodalījums Segsēkļi (Plantae)
Klase Viendīģļlapji (Monocotyledons)
Triodia ir liela ģints ar 64 atzītām
sugām. Endēma Austrālijai. Rinda Poales
Graudzāles parasti ir paugurus
veidojošas un daudzgadīgas, aug Dzimta Poaceae
sausos reģionos. Augstā silīcija
Ģints Triodia
satura dēļ stiebru gali ir asi un ir
iespejama ievainojumu
pieskaroties tiem. Parasti zāle ir
30-40 cm aaugstas.
Austrālijas aborigēni no ģints
augu sēklām ieguva sveķus, kurus
izmantoja dūmu signālu
sūtīšanai.
Triodia pungens (zaļš) un Triodia
basedowii(zili pelēks)

26. Austrālijas floras nozīme
• Austrālijas flora ir viena no unikālākajām
dabas daudzveidības krātuvēm, kurā ir liela
koncentrācija ar pasaulē unikālām (Austrālijai
endēmām) sugām. Austrālijas flora ir arī ļoti
trausla, ko dabiskais norobežojums no pārējās
pasaules. Vēsture pierāda daudzo sugu
izmiršanu (61 augu suga ,1000 apdraudēto
sarakstā), kas saistīta ar 1788 gadu, kad
Austrālijā ieradās baltais cilvēks.

27. Literatūra
• http://www.dfat.gov.au/facts/flora_and_fauna.html
• http://www.fpc.wa.gov.au/assets/images/plantations/s
pecies/18_Mulga_Acacia_aneura/acacia_aneura-01-
large.gif
• http://www.imagejuicy.com/images/plants/a/acacia/2
3/
• http://en.wikipedia.org/wiki/Acacia
• http://www.tropicalforages.info/key/Forages/Media/Ht
ml/Astrebla_spp.htm
• Lazarides, M. (1997). "Pārskatīšana Triodia ieskaitot
Plectrachne (Poaceae, Eragrostideae,
Triodiinae)." Austrālijas Sistemātiska Botānika 10: 381-
489.

28. Paldies par uzmanību.