Lektore: Iveta Tumščika

1. INTELEKTUĀLAIS
ĪPAŠUMS
I.Tumaščika
iveta.tumascika@liepu.lv
2009. gada 21.novembris

2. VISS JAUNAIS DZIMST CILVĒKA GALVĀ
Intelektuālais Rūpnieciskais
īpašums īpašums
Preču
zīme
Dizainparaugi Tiesības uz patentu
Autortiesības

3. Normatīvā bāze, saites
• 06.04.2000. Autortiesību likums, spēkā ar 11.05.2000.
• 15.02.2007. Patentu likums, spēkā ar 01.03.2007.
• 16.06.1999. Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes
norādēm, spēkā ar 15.07.1999.
• 28.10.2004. Dizainparaugu likums, spēkā ar 18.11.2004.
• www.likumi.lv – likumi
• www.lrpv.lv – LR Patentu valdes mājas lapa

4. INTELEKTUĀLAIS
ĪPAŠUMS
• Intelektuāls – norāda uz • INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS
saistību ar intelektuālo darbu, – tiesības uz garīgas darbības
jaunrades aktu produktiem (bezķermeniskām
lietām), piešķirot īpašniekam
monopoltiesības uz šiem
garīgās darbības produktiem
• Intelektuālā īpašuma
iegūšanas pamatā ir jaunrade
• Intelektuālā īpašuma pazīme –
dinamisms, attīstās straujāk kā
klasiskā īpašuma koncepcija

5. INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS – ĪPAŠUMA
TIESĪBU PAVEIDS
• Tiesības – norāda uz īpašuma
institūtu, kas garantē
ekskluzīvu varu pār lietu,
tiesību to lietot, gūt visus
labumus, rīkoties ar lietu.
• Tiesības izpaužas kā
aizliegums izmantot kāda
cilvēka intelektuālo īpašumu
jebkurai citai personai

6. INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA
TIESĪBU AIZSARDZĪBAS
NEPIECIEŠAMĪBA
• Nav attaisnojama ignorance pret vienu no īpašuma veidiem
• Autoru/izgudrotāju radītais darbs ir unikāla vērtība, kas
jāaizsargā pret neatļautu izmantošanu
• Bez radošo cilvēku tiesību aizstāvības nav iespējama
harmoniskas un kulturālas sabiedrības attīstība
• Ikvienam jāsaņem atlīdzība par savu darbu
• Bez juridiskas aizsardzības nevar pastāvēt darbu tālākie
izmantotāji
• Pirātisms, hakerisms
• …

7. “LABUMI”
Labumu no intelektuālā īpašuma var gūt:
- komerciāli izmantojot
- atsavinot citai personai
Morāla rakstura funkcija - tiesības
saukties par izgudrotāju, autoru
Tiesības rīkoties ar darbu/izgudrojumu -
publiskot, pavairot, izplatīt, aizliegt
izmantot citiem

8. “LABUMI”
Piem.:
• Patents dod labumu tikai tad, ja izgudrojums tiek
rūpnieciski izmantots
• Grāmata dod labumu tikai tad, ja to pērk un lasa
• Tiesības uz preču zīmi var zaudēt, ja noteiktā
laikā to neizmanto

9. AIZSARDZĪBA
• Paturēt idejas galvā nedod komerciālu labumu
• Ieslēgt aiz restēm nedod garantiju pret fizisku iedarbību

10. Intelektuālā īpašuma nodrošināšana
- Absolūts monopols tirgū (Intelektuālā īpašnieka tiesības
aizkavēt visas pārējās personas izmantot šo īpašumu tirgū)
- Kvalificēts monopols (Patents aizliedz jebkurai personai
izmantot izgudrojumu, bet neaizliedz izgudrojumu attīstīt tālāk un uz
šī izgudrojuma bāzes radīt jaunu izgudrojumu)
- Monopols produkta lietošanai tirgū
- Piespiedu licence
- Noteikumi par negodīgu konkurenci

11. INTERESES
Atsevišķi intelektuālā īpašuma aizsardzības
īpašnieks
mehānismi saistīti ar publikas interesēm
Tiesības vērstas nevis uz īpašnieka tiesību
nodrošināšanu, bet ierobežošanu
(piespiedu licence), t.i. patentu var atsavināt
par labu valstij, ja tas skar būtiskas valsts sabiedrība
intereses

12. IEDALĪJUMS
Intelektuālais
īpašums
Autortiesības Rūpnieciskais īpašums
izgudrojumi
preču zīmes
dizainparaugi
ģeogrāfiskās izcelsmes zīmes

13. AUTORTIESĪBAS
Tiesību normas, kas regulē literatūras,
mākslas, zinātnes darbu izmantošanu
Copyright = authorright ???
• Autortiesības aizsargā autoru intereses
- kompensē autoram viņa ieguldījumu darba radīšanā
- aizsargāt autora darba augļus pret to neatļautu lietošanu
• Kopēšanas tiesības (copyright) – orientētas uz
tiesību īpašnieka interešu aizsardzību, faktiski aizsargā
tās personas intereses, kas darba radīšanā investējusi
finanšu līdzekļus (raksturīgs anglo-sakšu tiesību
zemēs), t.i., aizliegums kopēt darbu

14. DARBA JĒDZIENS
• Autortiesību aizsargājamais darbs ir personiskas
jaunrades rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas
jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un
vērtības
(personiskas – izslēdz darbus, kas radušies nejaušības,
mašīnu, dabas procesu rezultātā, datormāksla???)
• Ideja, koncepcija, metode - netiek aizsargāta, nepiešķir
monopola tiesības uz idejas izmantošanu. Ja ideja izteikta
konkrētā formā, aizsardzību bauda konkrētā forma, bet ideju vēl
aizvien var izmantot. Praksē pretēji – aizsargā idejas, piem.,
televīzijas spēles, raidījumu veidošanas tiesības.

15. DARBA:
• Izpausmes veids – literārs, muzikāls, audiovizuāls
• Forma – satura ārējā izpausme, tas pieprasa darba fiksāciju
noteiktā (jebkādā) formā. Biežāk sastopamās – materiālā
forma (LV), rakstveida, konkrēta, noturīga
• Vērtība - saturu autortiesības aplūko minimāli
(romāns sējumos=4-rindu dzejolis
1928.g. Anglijas tiesa – lozungs ―Sociāla nepieciešamība, nevis
greznumlieta‖ atzīst par neaizsargājamu)
Materiālās formas īpašnieks = autortiesību īpašnieks? (atrod
izmestu/pazaudētu darbu)

16. AIZSARGĀJAMO DARBU VEIDI
1) literārie
2) dramatiskie, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti
3) horeogrāfiskie darbi, pantomīmas
4) muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā
5) audiovizuālie darbi (reklāma)
6) zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi u.tml.
7) lietišķās mākslas darbi, dekorācijas, scenogrāfijas darbi
8) dizaina darbi
9) fotogrāfiskie darbi
10) celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti,
pilsētbūvniecības darbi un dārzu, parku projekti
11) kartes, plāni, skices, plastiskie darbi - attiecas uz ģeogrāfiju,
topogrāfiju u. c.

17. AIZSARGĀJAMIE ATVASINĀTIE DARBI
1) tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas,
referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi,
ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi;
2) darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti u.c.
darbu krājumi), datu bāzes u.c. salikti darbi, kas materiālu
atlases vai izkārtojuma ziņā ir jaunrades rezultāts.
- Atvasinātie darbi tiek aizsargāti neatkarīgi no tā, vai uz
darbiem, no kuriem tie atvasināti vai kuri iekļauti tajos, ir
attiecināma autortiesību aizsardzība.
- Datu bāzes, kuru izveidošanai, iegūšanai, pārbaudei vai
demonstrēšanai ir bijis nepieciešams būtisks kvalitatīvs vai
kvantitatīvs ieguldījums (finansu līdzekļi vai laika un
enerģijas patēriņš).

18. NEAIZSARGĀ:
1) normatīvos un administratīvos aktus, citus valsts un pašvaldību
iestāžu izdotus dokumentus un tiesas nolēmumus (likumus, tiesu
spriedumus, lēmumus u.c. oficiālus dokumentus), kā arī šo
tekstu oficiālos tulkojumus;
2) valsts apstiprinātos un starptautiski atzītos oficiālos simbolus un
zīmes (karogus, ģerboņus, himnas, apbalvojumus), kuru
lietošanu nosaka atsevišķi normatīvie akti;
3) kartes, kuru sagatavošanu un lietošanu nosaka normatīvie akti;
4) presē, radio, televīzijas raidījumos vai citos saziņas līdzekļos
sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un
notikumiem;
5) idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas.

19. DATORPROGRAMMAS
• Datorprogrammas tiek aizsargātas kā literāri darbi
• Aizsargā autortiesības (līdz 20.gs.70-tiem gadiem
Latvijā, problēma – datora izmantošana rezultāts
var būt informācijas iegūšana, kas ir gala
produkts, bet arī izmantojama turpmākās datora
operācijās) arī patenti (šobrīd vēl ASV)

20. Datorprogrammas autora tiesības:
1) izplatīt datorprogrammu;
2) padarīt datorprogrammu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai
citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un
individuāli izraudzītā laikā;
3) iznomāt, izīrēt un publiski patapināt datorprogrammu;
4) īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt datorprogrammu (ciktāl
datorprogrammas ielādēšana, demonstrēšana, izmantošana,
pārraidīšana vai glabāšana prasa to reproducēt, ja šādu darbību
rakstveidā atļauj tiesību subjekts);
5) tulkot, adaptēt un jebkādi citādi pārveidot datorprogrammu un
reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās
personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu).

21. Ierobežojumi attiecībā uz datorprogrammu
reproducēšanu, pārveidošanu
• Ja datorprogrammas izmantošanas tiesības iegūtas likumīgi, tās
reproducēšanai, tulkošanai, adaptēšanai vai citādai pārveidošanai
nav nepieciešama īpaša autortiesību subjekta atļauja
• Datorprogrammas izmantošanas tiesību likumīgajam ieguvējam,
slēdzot līgumu, nedrīkst aizliegt izgatavot rezerves kopiju, ja šī
kopija nepieciešama datorprogrammas lietošanai.
• Persona, kurai ir tiesības lietot datorprogrammu, bez autortiesību
subjekta atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt, kā programma
funkcionē, lai atklātu idejas un principus, uz kuriem balstīti
datorprogrammas elementi, ja šī persona attiecīgās darbības veic,
datorprogrammu ielādējot, demonstrējot, izmantojot, pārraidot vai
glabājot.

22. Autortiesību aizsardzības zīme
burtu “c” aplītī – ©
autora vārdu (nosaukumu)
darba pirmpublicējuma gadu
• Nekāda speciāla reģistrācija, noformēšana vai citu formalitāšu
ievērošana nav nepieciešama (atšķirībā no rūpnieciskā īpašuma
tiesību apliecināšanas, piemēram, patentiem, kuri tiek reģistrēti).
• Papildu garantijas autortiesību pierādīšanai:
ar darba radīšanu saistīto dokumentāciju var nodot notāram;
nosūtīt to sev pa pastu ierakstītā un apdrošinātā vēstulē un glabāt
neatvērtu.

23. Autora radīto darbu izmantošana
• Radot darbu un atļaujot to izmantot citiem, autors
izsniedz licenci, t.i., atļauju lietot konkrēto darbu.
• Licencē autors nosaka, kā darbu drīkst izmantot, kādi
noteikumi, ierobežojumi jāievēro.
• Parasti autora radītos darbus drīkst izmantot,
samaksājot autoram vai viņa tiesību pārstāvim
(piemēram, autortiesību kolektīvā pārvaldījuma
organizācijai) autora noteikto atlīdzību.

24. Darbu izmantošana bez atlīdzības
(norādot izmantotā darba nosaukumu un
autora vārdu)
• izglītības, pētniecības un zinātniskos nolūkos;
• rakstot kritiku;
• ziņu raidījumos un aktuālo notikumu apskatos;
• publicēt avīzēs vai raidīt (internetā, radio, TV) publiski teiktas politiskas
runas un aicinājumus;
• fiksēt, publiskot un publicēt aktuālos notikumus fotogrāfijas darbos;
• reproducēt (pavairot), lai izmantotu redzes /dzirdes invalīdi;
• reproducēt vienā eks. nekomerciālos nolūkos (bez mērķa gūt peļņu)
• bibliotēku un arhīvu vajadzībām vērtīgu eksemplāru saglabāšanai;
• reproducēt tiesvedības mērķiem;
• parodēt vai kariķēt.
Publiski pieejama vai izstādīta darba, piem., arhitektūras, fotogrāfijas,
vizuālās mākslas, dizaina vai lietišķās mākslas darba
attēlojumu drīkst izmantot personiskām vajadzībām, informācijai ziņu
raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos
nekomerciālā nolūkā.

25. Autortiesību ilgums
• Latvijā autortiesības uz darbu saglabājas 70 gadus pēc autora
nāves
• citās valstīs šis laiks var būt atšķirīgs

26. Rūpnieciskā īpašuma tiesības
• patenti
• funkcionāli modeļi
• dizainparaugi
• preču zīmes
• jaunas augu šķirnes
• ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
aizsardzības nodrošināšanai jāreģistrē katrā ES valstī

27. IZGUDROJUMI
• MONOPOLTIESĪBAS uz izgudrojumu – patents
• Izgudrojuma patentspēju nosaka sekojoši kritēriji:
- Izgudrojuma novitāte
- Izgudrojuma līmenis (nav acīmredzams lietpratējam, var
konstatēt ekspertīzes ceļā)
- Rūpnieciski izmantojams

28. PATENTA ĪPAŠNIEKA PERSONISKĀS TIESĪBAS
1) tiesības uz autorību — tiesības tikt atzītam par
izgudrotāju;
2) tiesības uz vārdu — tiesības tikt norādītam par
izgudrotāju patentu pieteikumā un visos ar izgudrojuma
patentēšanu saistītajos dokumentos un publikācijās vai
arī atteikties no šīm tiesībām, rakstveidā pieprasot
Patentu valdei, lai viņa vārds netiktu norādīts

29. IZŅĒMUMA TIESĪBAS
• Patents nodrošina tā īpašniekam izņēmuma tiesības.
• Bez patenta īpašnieka atļaujas trešajām personām ir aizliegts:
1) patentēto produktu izgatavot, piedāvāt pārdošanai, citādi izplatīt tirgū,
lietot, kā arī importēt, eksportēt un glabāt minētajiem nolūkiem;
2) lietot patentēto paņēmienu;
3) piedāvāt pārdošanai, citādi izplatīt tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt
un glabāt minētajiem nolūkiem produktu, kas ir tieši iegūts ar patentēto
paņēmienu;
4) piegādāt vai piedāvāt piegādei patentētā produkta būtiskos elementus, ja
trešās personas zināja vai tām attiecīgajos apstākļos vajadzēja zināt, ka
šādi elementi ir derīgi un paredzēti izgudrojuma īstenošanai.

30. TIESĪBAS UZ IZGUDROJUMU
• Patenta piešķiršanu var lūgt jebkura persona, iesniedzējs ir:
- Izgudrotājs
- Cita persona – izgudrotāja tiesību pārņēmējam (piem., darba devējs, )
- Valsts, ja pasūtītājs ir valsts, izgudrojums saistīts ar valsts drošību,
suverenitāti
- Līdzizgudrotājs
• Darba devējam ir tiesības uz izgudrojumu, ja:
- Darbinieks pilda darba līgumu, kas ietver izgudrotājdarbību,
- Uzdotā darba ietvaros veic pētniecību, projektēšanu, kontruēšanas
darbus, tehnoloģisko izstrādi.
VISI PĀRĒJIE DARBINIEKA IZGUDROJUMI PIEDER DARBINIEKAM!

31. Aizsargājamie objekti: Neizsargājamie objekti:
- ierīce
- atklājumi, zinātniskas teorijas un
- paņēmiens matemātiskas metodes
- viela, vielu kompozīcija
- bioloģisks materiāls - estētiski risinājumi
- plāni, intelektuālās darbības,
komercdarbības vai spēļu noteikumi
un paņēmieni, datorprogrammas
- informācijas sniegšanas
paņēmienus

32. PATENTA IEGŪŠANA
Patenta iegūšanas pamats – patenta pieteikums,
nevis pats izgudrojuma izdarīšanas fakts
SVARĪGA laika izvēle (pilnībā nerealizēta ideja vai sāncenša patentēts
izgudrojums)
Patents iegūst pagaidu tiesisko aizsardzību pēc 18 mēnešiem - publikācijas
oficiālajā izdevumā par pieteikuma akceptu
Iesniegums
Pieteikuma pārbaude –
Patentu valdei
atbilstība
Pieteikuma akcepts/
likuma prasībām
noraidīšana Patenta
publiskošana
Iepazīšanās ar
Patenta pieteikuma izgudrojumu
izskatīšana
Patenta izsniegšana

33. Patenta spēkā esamība
Izņēmuma tiesības pilnībā stājas spēkā dienā, kad publicēts
paziņojums par patenta piešķiršanu, un beidzas ne vēlāk kā
pēc 20 gadiem no patenta pieteikuma datuma
Lai uzturētu patenta spēkā esamību, maksājama ikgadēja
valsts nodeva (04.12.2007. MK noteikumi Nr.824 "Noteikumi par
valsts nodevu par izgudrojumu tiesisko aizsardzību")

34. PATENTA IEGŪŠANAS SEKAS
• Izslēdz iespēju bez atlīdzības izmantot izgudrojumu trešajām
personām – izgatavot, pārdot, importēt, glabāt patentēto produktu
bez atļaujas
• Patenta īpašnieks gūst peļņu no izgudrojuma tiesību pārdošanas
vai izīrēšanas
• Patenta tiesības var ierobežot sabiedrības interesēs
• Patenta īpašnieks nav tiesīgs ierobežot ―iepriekšējās‖ lietošanas
tiesības
• Patentu var nodot īpašumā citai personai – dāvinot, pārdodot
(patenta atsavināšana), ieķīlājot
• Patentu var nodot lietošanā - iznomāt (licences līgums)

35. DIZAINPARAUGI
• Izstrādājuma vai tā daļas ārējais veidols, kas izriet no
izstrādājuma vai tā rotājuma (ornamenta) īpatnībām, it sevišķi no
līniju, apveida, krāsu, formas, virsmas struktūras vai izmantoto
materiālu īpatnībām
• Dizainparaugu atšķirības izpaužas formas, konfigurācijas, virsmas
uzbūves, ornamenta, līniju, krāsu salikuma īpatnībās
• Tātad dizainparaugs var būt ne tikai telpisks apjoms, bet arī
plakans izstrādājums (iepakojuma grafika, animācijas filmu un
videospēļu tēli, interneta mājas lapas izkārtojums)

36. DIZAINPARAUGI

37. DIZAINERS
• DIZAINERS - dizainparauga autors, fiziskā persona,
kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs.
• Par dizaineru neuzskata personu, kas sniedz tehnisku
vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet
nedod radoša rakstura ieguldījumu

38. AIZSARGĀJAMS DIZAINPARAUGS
• Jauns - ja pirms reģistrācijas nav ticis izpausts identisks (identisks
arī tad, ja nebūtiskās detaļās to īpatnības atšķiras)
• Individuāls raksturs - ja kopiespaids, ko dizainparaugs atstāj uz
informētu lietotāju, atšķiras no jau izpausta dizainparauga
kopiespaida. Novērtējot individuālo raksturu, ņem vērā
izstrādājuma iedabu un rūpniecības vai amatniecības nozares
īpatnības

39. Neaizsargājami objekti
• Tiesisko aizsardzību nepiešķir izstrādājuma:
- ārējam veidolam, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai
sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem;
- ārējā veidola īpatnībām, kas ir atkarīgas vienīgi no
izstrādājuma tehniskajām funkcijām;
- ārējā veidola īpatnībām, kurām jābūt atveidotām noteiktā
formā un izmēros, lai izstrādājumu, kurā šis dizainparaugs
iekļauts vai īstenots, varētu mehāniski savienot ar citu
izstrādājumu, ievietot citā izstrādājumā, novietot tam apkārt
vai pie tā, un turklāt abi izstrādājumi spētu pildīt savas
funkcijas

40. TIESĪBU SUBJEKTI
Tiesības uz dizainparaugu ir:
- dizaineram
- dizainera tiesību pārņēmējam
- ja vairākas personas dizainparaugu radījušas kopīgi, tiesības
uz dizainparaugu pieder visiem kopīgi
- ja dizainparaugs radīts, veicot darba uzdevumu, tiesības uz to
ir dizaineram, ja vien līgumā nav paredzēts citādi

41. Dizainparauga reģistrācijas
termiņš
• Dizainparauga reģistrācija ir spēkā 5 gadus no pieteikuma
datuma.
• Reģistrāciju var atjaunot ikreiz uz jaunu 5 gadu periodu līdz
dizainparaugu aizsardzības maksimālajam termiņam — 25
gadiem no pieteikuma datuma. (28.06.2005. MK noteikumi Nr.472
"Noteikumi par valsts nodevu par dizainparaugu tiesisko aizsardzību“)
• Iesniegumu par reģistrācijas atjaunošanu dizainparauga
īpašnieks iesniedz Patentu valdē gada laikā pirms
reģistrācijas termiņa beigām, samaksājot attiecīgu valsts
nodevu.

42. Preču zīme
Apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no
citu uzņēmumu precēm
vai raksturo kādas preces kvalitatīvos rādītājus

43. PREČU ZĪME
Preču zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, ko var grafiski attēlot un kas
ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu
uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.
Preču zīmes var būt:
1) vārdiskas — sastāv no burtiem, vārdiem, arī no personvārdiem,
uzvārdiem, cipariem;
2) grafiskas — attēls, zīmējums, grafisks simbols, krāsas tonis,
krāsu salikums;
3) telpiskas — telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma;
4) kombinētas — sastāv no iepriekšminēto elementu kombinācijām
(preces etiķete u.tml.);
5) īpašu veidu jeb speciālas (skaņas vai gaismas signāli u.tml.).

44. TIESIBU AIZSARDZĪBA
• KRIMINĀLTIESISKĀ
- 147.pants. Izgudrotāja un dizainera tiesību pārkāpšana
- 148.pants. Autortiesību un blakustiesību pārkāpšana
- 149.pants. Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību
objektiem
• Civiltiesiskā
• Autortiesību likums 69.-70
• Patentu likums 60. - 67.panti
• Dizainparaugu likums 45. – 50.panti
• Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 27.-
28’.panti

45. Autortiesību un blakustiesību aizsardzība
(Autortiesību likums XI nodaļa)
• Autortiesību pārkāpums - darbība, ar kuru aizskartas
autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai
mantiskās tiesības
• Prettiesisku darbību rezultātā izgatavotie vai izplatītie
autortiesību un blakustiesību objekti vai to kopijas ir
kontrafakti eksemplāri. Par kontrafaktiem eksemplāriem
atzīstami arī Latvijā aizsargājami autortiesību objekti, kas
importēti no valstīm, kurās tie netiek aizsargāti vai kurās
beidzies to aizsardzības termiņš.

46. Autortiesību subjektu tiesību
aizsardzības vispārīgie principi
• Autortiesību subjekti ir tiesīgi:
1) prasīt, lai persona, kura prettiesiski izmantojusi autortiesību objektu, atzīst autortiesību subjektu
tiesības
2) aizliegt savu darbu izmantošanu
3) prasīt iepriekšējo stāvokli atjaunošanu, kāds bija līdz tiesību pārkāpšanai
4) prasīt, lai pārtrauc prettiesiskās darbības, arī tās, kas atzīstamas par sagatavošanos autortiesību
objektu prettiesiskai izmantošanai
5) prasīt radītos zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu
6) prasīt, lai tiek iznīcināti kontrafakta eksemplāri
• Savu tiesību aizstāvībai autortiesību subjekti var vērsties tiesā.
• Autortiesību subjekti, sniedzot tiesā prasību par tiesību pārkāpšanu, ir atbrīvoti no valsts nodevas.
• Ja personas vainas dēļ notikusi autortiesību vai blakustiesību objektu prettiesiska izmantošana,
autortiesību vai blakustiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzību.
• Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot
zaudējumu atlīdzības apmēru, var ņemt vērā arī tās personas negodīgi gūto peļņu, kura prettiesiski
izmantojusi autortiesību objektu.