1. (Ne)izstāstītā Latvijas vēsture:
vidusskolēnu kolektīvās atmiņas
veidošana
Klinta Ločmele
LU komunikācijas zinātnes doktorante
LU SPPI pētniece
25.10.2011.

2. Pilns pētījuma rezultātu izklāsts

3. Kādi ir un kā darbojas skolēnu vēstures
zināšanu un kolektīvās atmiņas avoti
par pretrunīgi vērtēto nacionālo pretošanās
kustību padomju okupācijai?

4. Pētījums
• 11.–12. klases skolēnu
aptauja (200)
– 6 skolas: Baltinavas,
Bērzpils, Nautrēnu, Rekavas,
Tilžas vidusskolas, Viļakas
Valsts ģimnāzija
• Skolēnu ģimenes locekļu
aptauja (100)
• Intervijas ar vēstures
skolotājiem, muzeju
vadītājiem, pašvaldību
pārstāvjiem, ekspertiem
• Preses un vēstures
mācību grāmatu analīze
• Novērojums piemiņas
vietās
Mārtiņa Zandberga ilustrācija

5. Skolēnu zināšanu lauks
• Samērā nepilnīgs
– Nacionālie partizāni: jaunlatvieši, Rainis un Jaunā
strāva, Oskars Kalpaks utt.
• Nacionālie partizāni visvairāk skolēniem saistās ar
– cīņu par neatkarīgu Latviju
– slēpšanos, neoficiālu darbību
– vardarbību
– palīdzības gaidīšanu no Rietumiem
• Visbiežāk akcentē vienu no šīm iezīmēm
– Atmiņā visspilgtākais iespaids vai fragmentāras
zināšanas?

6. Skolēnu zināšanu avoti
Mārtiņa Zandberga ilustrācija

7. Vēstures stundas
• 85% skolēnu kā galveno informatoru norāda skolotāju
• Tikai 6% prioritāro lomu zināšanu ieguvē piešķir
mācību grāmatai
– Nacionālās pretošanās kustības padomju okupācijai tēmas
izklāsts vēstures mācību grāmatās – nepilnas 2 lpp.
– Skolotāji stāsta lokālos faktus, organizē pārgājienus uz
piemiņas vietām utt.
• Skolotāja: “Daļai jaunās paaudzes nav skaidrs, kāpēc šī
pretošanās kustība veidojās. Un tad jau tā vēsturiskā
puse jāstāsta – kāpēc, kas tajā iesaistījās utt.”
• Notikumu aculiecinieku atteikums dalīties atmiņās
– Izņēmums: Nautrēnu vidusskolā – cieša saikne ar “Latgales
Vanagiem”

8. Ģimene
• Atšķirīga nozīme skolēnu informēšanā par nacionālajiem
partizāniem (2.–5. vieta dažādās skolās)
• Vairums skolēnu nezina dzimtas likteņgaitas
– 60% skolēnu nezina, vai ģimenē bijis kāds nacionālais partizāns
– 33% nav informācijas, vai radinieki ir tikuši izsūtīti uz Sibīriju
• Vēstures skolotājas:
– skolēni, kuriem mājās ir stāstīts par dzimtas likteņgaitām, vairāk
zina vēstures faktus
– vecāki ir neaktīvi
• Sociālā trauma:
– Skolotāja: “Vecākie cilvēki baidās no represijām, ka atkal var
ienākt “sarkanie” un izvest, ja viņi runās.”

9. Ģimene II
• Skolēnu vecāki par to, kāpēc savulaik viņu bērnībā/ jaunībā
ģimenē nerunāja par Latvijas valsts okupāciju, nacionālajiem
partizāniem u. tml. tēmām:
“bija bailes” “to nedrīkstēja” “lai bērni
neiekultos
nepatikšanās”
“šie notikumi
patiesas
nebija
informācija “visur bija
“patīkami”
s trūkums ausis”
vecāki tolaik kā
“vecāki šie
bērni nebija
nerunāja par notikumi
ieinteresēti
pāridarījumie nebija “tik
vēsturē
m tautai” svarīgi”

10. “Kad mamma runāja par šiem
notikumiem, viņa to darīja ļoti klusu”
No skolēna vecāka anketas

11. Piemiņas vietas un pasākumi
• Nozīme skolēnu informēšanā mainās atkarībā no
skolas un vietējās memoriālās kultūras
• 55% skolēnu apmeklējuši piemiņas vietas
nacionālajiem partizāniem
– brīvprātīgi, pēc skolotājas ierosmes, nejauši, piemēram,
sēņojot mežā atrod bunkuru
• 76% skolēnu atbalsta šo piemiņas vietu saglabāšanu:
– tās vēsta par nacionālo identitāti un patriotismu
– tās ir vēstures liecības
– lai uzturētu piemiņu
– audzinātu jauno paaudzi
– tās simbolizē (iedomātas) radniecības saites starp nācijas
locekļiem (“mūsu vectēvi cīnījās...”)

12. Stompaku purvs
Klintas Ločmeles foto

13. Grīvas mežs
Olgas Procevskas foto

14. Baltinava un Viļaka
Klintas Ločmeles foto

15. Rekova
Klintas Ločmeles foto

16. Slavīti un Nautrēni
Lienes Kindzules un Klintas
Ločmeles foto

17. Lokālie laikraksti
• Pēdējā desmitgadē –
publikāciju skaits
pieaudzis
• Parasti – pirmās lapas
raksti
• Fotoattēli
• Nacionālo partizānu
kustības nozīmes
uzsvērums, morālā
reabilitācija

18. Secinājumi
• Nepilnīga skolēnu kolektīvās atmiņas
avotu darbība:
– Skolu mācību programmā nacionālo partizānu
tēmai – mazāk nekā stunda
– Daļa ģimeņu vēstures tēmas neapspriež
– Skolēni piemiņas vietas uzskata par
nepieciešamām, taču tikai aptuveni puse tās ir
apmeklējuši paši

19. Secinājumi II
• Kopienas locekļu atmiņu komunicēšana pastāvīgi
atjauno kolektīvo atmiņu
• Tā kopienā izplatās, ja ir stipri divi tās balsti – sociālās
prakses un kultūras resursi (skola, mediji, daiļdarbi,
pieminekļi, filmas, teātra izrādes u.c.) un indivīdu
kognitīvās pūles
(L. M. Bietti)
• Skolēni vispārīgas zināšanas par nacionālajiem
partizāniem var gūt dažādos kultūras resursos, taču
vājš ir otrs kolektīvās atmiņas balsts –
indivīdu līmenī

20. Skolēnu kolektīvā atmiņa
• 41% skolēnu nacionālos partizānus vērtē pozitīvi
– vairākumam (52%) grūti formulēt viedokli
• Skolēniem lielākas šaubas rada nacionālo partizānu
darbības kā pozitīvas vai negatīvas izvērtējums, taču
vieglāk tos ierindot svarīga/nesvarīga Latgales
vēstures un identitātes fenomena statusā
– 63% uzskata, ka šī pretošanās kustība ir nozīmīga
Latgales vēstures un identitātes daļa
– 30% nav konkrētas atbildes

21. Kāpēc un ko darīt situācijas mainīšanai

22. Paldies par uzmanību!
Klinta.locmele@inbox.lv