1. Ilze Šulmane
Mag.sc.soc., Latvija, LU, SZF
Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress
2011.g. 25.oktobris

3.  Burdjē lauka teorija
 Mijiedarbība starp ţurnālistikas un politikas
lauku
 Dienas laikrakstu ţurnālistu identitātes un
profesionālās prakses dinamikā:
◦ Interviju diskursi
◦ Prakses (dalība profesionālās organizācijās,
sadarbība ar politikas lauka aktoriem, rīcība
īpašnieku maiņas laikā)

4.  Izmaiņas politiskajā laukā:
◦ Vēlētāja/pilsoņa loma reducējas uz izvēli starp
politiskajām partijām, kuras ir vairāk līdzīgas nekā
atšķirīgas.
◦ Pāreja no masu dalības partijām uz „karteļu”
partijām
◦ Līdzekļu tēriņi nacionālām kampaņām
◦ Jo mazāk biedru partijā, jo intensīvāka mediju
kampaņa
◦ Varas centralizācija partijās
◦ Politiķiem nepieciešamas komunikācijas prasmes

5.  Ţurnālistikas lauks
◦ Divas apakšsistēmas, divas informācijas telpas
◦ Konkurence dienas laikrakstu vidē
◦ Nelielais tirgus
◦ Atšķirīgas profesionālās kultūras

6.  Atšķirīgas attieksmes starp ţurnālistikas un
politikas lauku aktoriem:
◦ ţurnālisti spēj distancēties no laikraksta politikas
vai konkrētiem politiskā lauka aktoriem
◦ redaktori – no izdevēju, augstākā līmeņa varas
nesējiem

7.  Atbalsts redakcionālai politikai, kas veidojas diskusijā
 tieša atskaitīšanās izdevējam, galvenajam redaktoram
 Līgumu slēgšana par informatīvo atbalstu politiķiem (VS)
 Šo rāmju nesajušana, ja sakrīt mērķi un ideoloģijas
(Vatoļins Časā), situatīva brīvība (Fedosejevs, Čas)
 Ţurnālists -aktors abos laukos (Kabanovs VS un Saeimā,
ţurnālistu un redaktoru kandidēšana Časā)
 Patstāvīgs politiskais spēlētājs ţurnālistikas un politikas
laukā (Diena citu skatījumā)

8.  Latviešu valodas zināšana/lietošana vairs
nenozīmē tās lietotāja “labvēlīgāku” attieksmi
pret pozīcijas partijām vai vēstures strīdīgo
jautājumu mazāk melnbaltu, daudzpusīgāku
skatījumu

9.  1.Politikas lauka spēlētāju vēlme ātrāk un
tiešāk ietekmēt ţurnālistikas lauku:
◦ Dienas īpašnieku maiņa
◦ Telegrāfa īpašnieku maiņa, redaktora aiziešana,
nesamierinoties ar izdevēju prasībām, redaktora
nomaiņa par SC kritiku, neskatoties uz laikraksta
panākumiem (A.Krasņitskis)
◦ Ţurnālistikas laukā vadošus amatus ieņem bijušie
partijas funkcionāri (Zaicevs Časā, ar biznesu, PR
saistīti cilvēki – Dienas pagaidu vadības izmaiņas)

11.  2.Aktoru pāreja no viena lauka uz otru:
◦ Galveno redaktoru, izdevniecības vadītāju
kandidēšana Saeimas, pašvaldību vēlēšanās
(A.Šeiņins, A.Kozlovs – Petits, Fenster)
◦ S. Ēlerte, I. Mūrniece – no ţurnālistikas uz politiku
◦ J. Sokolovskis, A. Panteļejevs uz ţurnālistiku (TV un
Diena)

13.  3.Krievu ţurnālisti: status quo un izmaiņas
attiecībās ar politikas lauka spēlētājiem:
◦ Izmaiņu nav: K.Zagorovska, Čas – vienalga kura no
atbalstāmām partijām, “savējos” nekritizēs
◦ SC Rīgas domē: Časa ţurnālistu atziņas par
attieksmes izmaiņām - vieglāka pieeja, jo savējie;
jauna situācija – kritiski vērtēt
◦ Ārkārtas vēlēšanu rezultāti un cīņa par iekļūšanu
pozīcijā – izaicinājums krievu valodas medijiem
(A.Gluhihas raksts ţurnālā Ir)

14.  Paradums ţurnālistiem, izdevumiem tikt
atbalstītiem no pozīcijas vai opozīcijas partiju
puses
 Paradums nekritiski balstīt kādus mītus vai
stereotipus un nekritiski atbalstīt “savas”
partijas:
◦ “SC kļuva par pašu izveidotā mediju informatīvā
monopola upuriem”
◦ 13.okt. kolektīvais aicinājums – “apliecinājums, ka
uzvarējis vecais partijas un mediju attiecību
modelis” (A.Gluhiha)

15.  Komunikācijā netiek izmantoti deliberatīva
dialoga principi :
 izsvērtu problēmas apspriešanu,
 visu pušu piedāvājuma racionālu izvērtēšanu,
 respektēti visi sarunas dalībnieki,
 atklāti arī katras puses piedāvāto risinājumu
ierobeţojumi un vājās puses
 Izslēdzošas identitātes

16.  Ţurnālistikas lauka aktoru reakcijas:
◦ Palikšana un nogaidīšana
 šķir ideoloģiju no sava aplūkojamā tēmu loka (Novicka
Dienā)
 Pienākums neaiziet, izmēģināt iespējamo darbības
lauku
 Nevar tūlīt atlaist līguma dēļ (nākotne nezināma)

17. ◦ Aiziešana
 uz citu mediju,
 jauna medija dibināšana:
 Ideoloģiskas nesaderības, jaunā īpašnieka dēļ (Ločmele,
Raudseps, Margeviča, Ozoliņš – Ir; pietiek.com)
 Ţurnālistu pārpirkšana krīzes apstākļos (starp Čas, VS,
Telegrāfu – nav nepārvaramu pretrunu vai atšķirību kā
starp latviešu avīzēm)
◦ Aiziešana no profesijas (iespējama)

18.  Kopīgs/līdzīgs habitus aktoriem abos laukos
 Mediju vadītāji un politiķi– vienas paaudzes
cilvēki
 Politiskie ţurnālisti tuvinās politiķiem, lai
iegūtu pilnvērtīgāku informāciju, savstarpēji
ietekmējas
 Politisko kultūru līdzība (mediju un politiķu
runu diskursu analīze)

19.  Vairāk kopīgs habitus starp daţādo preses
izdevumu ţurnālistiem krievu laikrakstos
 Mazāk kopīgs latviešu preses izdevumos, bet
vērojamas tuvināšanās tendences
 Profesionālās identitātes iezīmes
nosaka/ietekmē attiecības ar politiskā lauka
aktoriem

20.  Tiešās ietekmes pastiprināšanās cēloņi:
◦ Krīzes ietekme uz politikas un ţurnālistikas lauku
◦ Ţurnālistikā:
 ţurnālista darba kvalitāte (par mazāku naudu, mazāk
cilvēkiem, ātrāk saraţot)
 konkurence – diferenciācija, pretinieka izslēgšana,
naidīgu diskursu vairošanās
 Dienas laikrakstu krīze, pieaugot jauno mediju lomai
◦ Politiskās kultūras daţi raksturlielumi – diskusiju
kultūra, aiziešanas un jaunas institūcijas
dibināšanas prakse politikā un ţurnālistikā

21.  Tiešās ietekmes pastiprināšanās sekas
◦ Uzticēšanās kritums medijiem
◦ Kvalitātes kritums dienas presē (vidējā līmeņa
ţurnālistu zudums, profesionālās socializācijas
darba vietā pārrāvums)
◦ Pašcenzūra, ţurnālistu brīvības ierobeţojums

22. ◦ Nozīmīgu politisku pārmaiņu laikā politiskas
daudzpusīgas analīzes vietā
 skaļas “sociālas izpētes” (Diena),
 konkurentu demonizēšana (NRA) vai
 etniska mobilizēšanās (krievu laikraksti)
◦ Daudzveidības samazināšanās (vērtību, ideoloģiju
piedāvājumā), presei nonākot vienu īpašnieku rokās
(līdz pat baumu idejai apvienot Dienu un NRA)
◦ Ārvalstu ietekmes (ekonomikas un politikas lauki)

23.  Pēc neuzticēšanās varai seko neuzticēšanās
medijiem
 Fragmentētas, dezorientētas auditorijas
 Aktīvai auditorijas daļai nav kvalitatīvas dienas
preses un spēcīga sabiedriskā medija
 Politikas un ekonomikas lauka spēlētājiem
pavērtas iespējas manipulēt ar sabiedrības
apziņu, izmantojot novājinātos spēlētājus
ţurnālistikas laukā
 Tas, savukārt, samazina arī pašu politikas lauka
aktoru kvalitatīvu darbību un attīstību

24.  Abu lauku samērā simetriska attīstība, spēku
līdzsvars
 Spiediens no viena lauka aktoru puses izraisa
pretspiedienu, reakciju otrā laukā (atlaisto,
aizgājušo ţurnālistu darbība jaundibinātajos
medijos)
 Nav oriģinālu, radošu risinājumu nevienā no
abiem laukiem
--------------

25.  Paldies par uzmanību!