1. Sabiedrisko mediju loma nacionālās identitātes un
kultūras telpas veidošanā digitalizācijas laikmetā:
Latvijas gadījuma analīze
Ieva Beitika
LU komunikācijas zinātnes doktorante
2011.gada 25.oktobrī
Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā
«Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē».

2. Nacionālās kultūras
telpas Nacionālā
veidošanas, uzturēšanas identitāte(s)
un saglabāšanas
nozīme
Sabiedrisko mediju (SM) loma un nozīme digitalizācijas
laikmetā arvien pieaug

3. • Jebkura SM būtisks misijas elements ir „uzdevums veicināt
nacionālās identitātes un kultūras veidošanu un attīstību”.
(Van den Bulck, 2001:57)
• Globalizācijas, digitalizācijas un komercializācijas laikmetā SM
turpina kalpot par pamata kultūras institūciju publiskajā sfērā.
(Born, Prosser, 2001:675)
• SM ir būtiska kultūrpolitikas daļa.
(Syvertsen, 2003:163)

4. • Digitalizācijas laikmetā nepieciešami SM, kas ietver
daudzveidīgu saturu, ataino kultūru daţādību, veicina
sociālo vienotību un sociālo iekļaušanu. Būtiska
sabiedrības integrācijas loma.
(Harrison, Wessels, 2005: 834)
• SM ir uzskatāmi par vienu no galvenajiem
instrumentiem nacionālās kultūras un sociālās
identitātes veidošanā, kas ir pilsoniskuma pamata
dimensija, (..) tādējādi konstitucionālā loma un
komunikatīvā SM funkcija ir „nepieciešama pirms
tirgus, nevis tā ir daļa no tā”.
(Born, Prosser, 2001:675)
• Apraides mediji turpina saglabāt galveno „nacionālā”
artikulētāja lomu un mediju naratīvi un valoda turpina
veidot kultūras piederības apziņu.
(Waisbord, 2007:379-380.)

5. SM loma kultūrtelpas un nacionālās
identitātes veidošanā
1) globālā tirgus pieeja (global market approach), kas nozīmē valsts
neiejaukšanos mediju tirgū un tādējādi – kultūras satura brīva dalība tirgū;
2) lokālās kultūras modelis (local culture model), kas ietver noteiktu valsts
aizsardzību, “tiecoties sargāt nacionālo kultūru, valodu un identitāti”.
Pastāv šķīrumi
Būtiska nozīme pieejamajiem resursiem un lēmumu pieņēmēju gribai - ne
vienmēr definēta prioritāte nozīmē arī praktisko apstākļu radīšanu, lai mērķi
tiktu sasniegti.
Postpadomju telpas valstu raksturojumi
(Jakubowicz, 2005:14)

6. SM izaicinājumi
Izmaiņas komunikācijas vidē
– Tehnoloģiskā attīstība
– Digitalizācijas radītie izaicinājumi
– Auditorijas fragmentācija
– Jaunu pieeju nepieciešamība satura veidošanā, auditorijas
sasniegšanā (apvienošanā)
Konkurence ar komerciālajiem medijiem
– Auditorijas samazināšanās
– Jautājums par SM finansēšanas modeli
– Reitingi vs. saturs
– Ţurnālistiskā kvalitāte

7. SM izaicinājumi
• Kultūras “eksports” un “imports” (unifikācija)
– Oriģinālsaturs vs. globālā kultūras produkcija
• Satura daudzveidības nodrošināšana
– Iedzīvotāju vairākums vs. minoritāšu grupas
– Intereses un vajadzības
• Iedzīvotāju mobilitāte
– Auditorijas samazināšanās
– Piederības apziņas stiprināšana
• Piemēram, saskaņā ar LR 2010.gada nacionālā pasūtījuma atskaiti www.latvijasradio.lv
tiek apmeklēta no:
– Latvijas – 57%
– Lielbritānijas – 11%
– Norvēģija s– 7%
– ASV – 7%
– Citām valstīm

8. Metodoloģija
• Dokumentu analīze
• Daļēji strukturēta intervija

9. Eiropa
• Kultūras mērķi kā sabiedrisko mediju pamatfunkcija
– Vēsturiski
– Digitalizācijas laikmets
– Leģitimizē to pastāvēšanu
• Sabiedriskā apraide kā vitāls demokrātijas elements un Eiropas kultūras daļa
Council of Europe, Parliamentary Assembly. Report of the Committee on Culture, Science and Education: Public Service Broadcasting,
Doc.10029, 12.01.2004.
• Kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanas mērķis
• Kultūra kā identitātes, vērtību un nozīmes nesējs
• Kultūras attīstības nozīme
• Kultūra kā sabiedrības pašattīstības mērķis
Eiropas Parlaments un Padome. Direktīva 2007/65/EK par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu,
kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos (spēkā no 03.10.1989.), kas groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK
• Ieviešana katrā valstī ir atšķirīga. Apraides sistēma katrā valstī ir saistīta ar tās
sabiedrības „demokrātijas, sociālajām un kultūras vajadzībām un
nepieciešamību nodrošināt mediju plurālismu”.
Amsterdamas līgums. Protokols par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs, 1997

10. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums
• Programmu veidošanā tiek ievērota Latvijas sabiedrības dažādība (..)
kultūras ziņā
• Veicināt patriotisku attieksmi pret neatkarīgās Latvijas valstiskumu
• Izglītot iedzīvotājus un veicināt viņos pilsonisku izpratni par kultūras
(..) jautājumiem, nodrošinot to sistēmisku aptvērumu
• Veicināt cieņu pret latviešu valodu, popularizēt Latvijas vēsturi un
kultūras vērtības
• Sekmēt nacionālās identitātes apzināšanos
• Veikt Latvijas Radio kora fondu ierakstus, lai nodrošinātu
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu
• Arhivēšana un saglabāšana

11. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālā
koncepcija 2009.-2011.gadam
• Pienākums vispusīgi atspoguļot nacionālās kultūras un izglītības
procesus
• Televīzija un radio ir arī nacionālās kultūras veidotāji:
– “Televīzija un radio ir kļuvuši par galveno kultūras izplatītāju un lielā mērā nosaka līmeni,
kādā kultūra tiek izplatīta”
– Sabiedrisko mediju misija ir “nozīmīga nacionālās identitātes, valodas un kultūras
mantojuma saglabāšanā, īpašu vērību pievēršot arī bērnu un pusaudžu kultūrpolitikai.
• Bez nacionālās kultūras attīstības un tās aktīva atbalsta nav
iespējama tautas un tai piederīgu indivīdu identitātes pastāvēšana
un pašapziņas uzturēšana.
Savukārt, bez modernas izglītības un zinātnes attīstības nav
iespējama valsts un tās iedzīvotāju labklājība un veiksmīga
pastāvēšana globalizētajā pasaulē.

12. LTV rīcības kodekss
• LTV uzdevumi
– Bagātināt Latvijas kultūras dzīvi ar unikālu un
oriģinālu saturu, veicināt radošumu un audzināt
talantus.
– Stimulēt kultūras un reliģisko vērtību izpratni,
veicināt izglītības nozīmīgumu un mācīšanos mūža
garumā.
– Iepazīstināt ar citu tautu kultūrām, tradīcijām un
viedokļiem ziņu un informatīvi dokumentālajos
raidījumos, ar mākslas un dokumentālo filmu,
izglītojošo un sporta raidījumu, kā arī citu raidījumu
palīdzību.
Avots: LTV, 2010. Sk.: www.ltv.lv/files/ltv_ricibas_kodekss.doc

13. LR rīcības kodekss
• Kultūra kā viena no LR galvenajām vērtībām
– LR veicina kultūrvides attīstību, ar kultūru saprotot
visplašāko spektru – sākot no mākslas un mūzikas,
beidzot ar sadzīves un politiskās kultūras attīstību.
Tas ietver gan latviešu tautas un nacionālo minoritāšu
tradicionālo vērtību saglabāšanu, gan arī jaunu un
mūsdienīgu kultūras parādību atspoguļošanu.
LR arhīvs ir nacionālās kultūras sastāvdaļa, kas glabā
unikālus ierakstus, un kas regulāri tiek izmantoti
programmā.
Avots: LR, 2010. Sk.: http://www.latvijasradio.lv/lapas/kodekss.htm

14. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes
(2012 – 2018)
• Demokrātija nevar pilnvērtīgi funkcionēt bez neatkarīgiem un kvalitatīviem
plašsaziņas līdzekļiem.
• Ekonomiskās krīzes iespaidā samazinātā auditorijas pirktspēja un reklāmas
ienākumu kritums negatīvi ietekmējuši plašsaziņas līdzekļu finansiālo
patstāvību un neatkarību.
• Tāpēc izšķirīgi svarīgi ir nostiprināt neatkarīgus un profesionālus SM.
• Jāpalielina SM klātbūtne interneta vidē, kuru izmanto aizvien vairāk
cilvēku, it īpaši jaunieši.
• Pētījumi rāda, ka Latvijas informatīvajā telpā palielinās Krievijas
elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus daļa, tāpēc neatliekami
jānostiprina arī SM loma krievvalodīgo auditorijā.
Avots: LR Kultūras ministrija . (2011). Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes (2012 – 2018)

15. Nodrošināt SM satura kvalitāti, īpaši attiecībā uz
sabiedrības integrācijas, nacionālās identitātes un
diskriminācijas novēršanas jautājumu atspoguļošanu
sabiedriskajā pasūtījumā
– „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un citu saistīto tiesību aktu
piemērošanas izvērtēšana (nacionālo plašsaziņas līdzekļu
konkurētspējas palielināšana, valsts valodas lietojums, sabiedriskā
pasūtījuma satura definēšana) no sabiedrības integrācijas aspekta.
– Kompleksa pētījuma veikšana par plašsaziņas līdzekļu piedāvājumu un
to saturu, kā arī par to ietekmi uz iedzīvotāju attieksmi pret Latviju,
daţādām sabiedrības grupām, identitāti, vēsturi, pilsonību u.c.
jautājumiem.
– Visu sabiedrības, tai skaitā mazākumtautību, grupu vajadzību
ievērošana, izstrādājot sabiedrisko pasūtījumu.
– Periodiska raidījumu un programmu izvērtēšana par sabiedrisko
pieprasījumu.
– NEPLP Monitoringa centra administratīvās kapacitātes
paaugstināšana.

16. Nodrošināt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu satura
daudzveidību un pieejamību
• Mazākumtautībām un imigrantiem, kā arī latviešiem ārzemēs, domātu
programmu un raidījumu izveide, piesaistot dažādu tautību
žurnālistus.
• Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu satura subtitrēšanas un tulkošanas
politikas izvērtēšana un pilnveidošana, ievērojot Latvijas Republikas
valodas politiku.
• Radio „Brīvā Eiropa” retranslēšana krievu valodā LR-4
• Informatīva un izklaidējoša rakstura programmu veidošana vairākās
valodās ar subtitru (un digitālā pārslēga) un surdotulkojuma
palīdzību (piemēram, publiskas diskusijas, humora, kulinārijas un
sporta raidījumi).
• Reģionālo plašsaziņas līdzekļu produktu iekļaušana (pieejamība)
nacionālajos plašsaziņas līdzekļos.
• SM pašreklāmas un to veidotās produkcijas attīstība un reklamēšana
citos plašsaziņas līdzekļos, t.sk. sociālajos tīklos, lai paplašinātu
auditoriju un tuvinātu norobeţotās informācijas un kultūras telpas
Latvijā.
• SM pieejamība visā Latvijas teritorijā

17. Kultūra – SM satura prioritāte Latvijā
LTV un kultūra
• LTV1
– “100 g kultūras”
– “Ielas garumā”
Īpašās pārraides (koncerti, izrādes, tiešraides)
Seriāli, filmas (ārvalstu, pašmāju)
Ziņas
Citi raidījumi
Kontekstuālā reprezentācija
• LTV7

18. LR un kultūra
• LR1
– “Kultūras Rondo”
– “Zināmais nezināmajā” (orientācija uz izglītošanu)
– „Augstāk par zemi”
– „Laika rata riti” (latviešu tradicionālās kultūras raidījums)
• LR2 – populārā mūzika dzimtajā valodā
• LR3 – Klasika
– Kultūras norises Latvijā un pasaulē
– Kultūras analīze
– Mūzika, ţanru daudzveidība
• LR4 – Doma laukums
Kontekstuālā reprezentācija
Vienreizējo pasākumu atainojums, tiešraides
Fondu ieraksti
Latvijas Radioteātris
Bērnu vokālais ansamblis "Dzeguzīte”

19. “100 g kultūras”
• Vienīgais raidījums, kura mērķis ir vispusīga Latvijas
nacionālās kultūras atainošana un analīze
• Četras reizes nedēļā
– Otrdiena – Ceturtdiena - “100 g kultūras”
– Piektdiena – “100 g kultūras. Nacionālie dārgumi”
– Prime time laiks
• Pamata formāts:
– 2 -4 siţeti
– Saruna studijā
• Svarīgs raidījuma formāta elements
• Diskusija, analīze
• Sabiedrības iesaiste
Pirms izveidošanas 2005.gadā – kultūras satura sadrumstalotība, nesistemātiskums, dažāda
regularitāte

20. • „Nacionālās kultūras atainošana – primārais mērķis.”
• “Apzināmies, ka esam nacionālās identitātes veidotāji, stiprinātāji
Latvijas sabiedrībā.”
• “Esam vienīgais raidījums, kas aptver vispusīgu nacionālās kultūras
lauku.”
• „Globalizācijas ietekme ir tik milzīga, un es nevaru iedomāties, ka
kāds cits medijs to tādā veidā darītu.”
• “Televīziju joprojām patērē visaktīvāk. Tas ir noteicošais. Ja mēs
televīzijā par to vispār nerunājam, tad mēs nacionālo identitāti
pazaudējam.“

21. Satura plānošana
• “Iknedēļas diskusiju process. Nepastāv vienotu satura veidošanas un
plānošanas vadlīniju, bet pastāv atskaites kritēriji, kas pamato satura izvēli”
1. Aktualitāte
– Svarīgākais kultūras jomā kopumā - daudzveidība
– Pamatā Latvijas kultūras dzīve
– Apskats, analīze, diskusija, komentāri
– Aktuālie notikumi, izstādes, koncerti, izdotās grāmatas u.c.
– Auditorijas iesaiste; skatītāju/apmeklētāju viedokļi, komentāri
– Vienīgais televīzijas raidījums, kas analizē latviešu literatūru
2. Nozīmība, svarīgums
– Jautājumi, kas, visticamāk, neinteresē plašu masu auditoriju, bet
„mūsuprāt, par tiem ir svarīgi runāt, tos analizēt un par tiem atgādināt”
– Nacionālās identitātes konteksts
– Problēmjautājumi kultūras jomā
3. Kultūrpolitika
– Svarīgi, bet saturiski mazāk - tad, ja tie patiešām ir ļoti svarīgi
– Analīze, diskusija

22. “100 g kultūras” un nacionālā identitāte
• Nacionālā identitāte netiek atsevišķi
analizēta kā temats
• Kontekstuālā reprezentācija raidījumu
siţetos, sarunu diskusijās
– Latvietība; kas mēs esam, kas ir mūsu vērtības
– Jautājumi, kas “visiem ir svarīgi”
– Jaunāko grāmatu, teātra izrāţu analīze, diskusija
• piemēram, grāmatas „Latvieši ir visur” analīze vai diskusija par teātra izrādē
„Čīkstošais klusums” atainoto „latvietību”

23. • Tomēr - nacionālo vērtību un nacionālās identitātes jautājumi
tiekot analizēti raidījumā „100 g kultūras. Nacionālie
dārgumi”
• Neveiksmīgi. „Mēģinājām „ „100 g kultūras. Nacionālie
dārgumi” – gāja grūti.(..) Ir jāfokusējas un labi jādara viens
uzdevums”
• „Šobrīd nav veiksmīgas diskusiju vietas, kur televīzijā notiktu
sarunas par šiem jautājumiem. „ 100g kultūras. Nacionālie
dārgumi” ir saistīti ar leģendām. Tie nerisina problēmu.”
• “Pastāv nepieciešamība veidot izvērstus materiālus, kas
dokumentē šo laiku, piemēram, portreti vai analītisku
kultūrvēsturisku filmu veidošana, kas LTV vispār netiek darīts”
• Kultūras diskusiju un analīzes trūkums

24. Problēmjautājumi un
izaicinājumi

25. Finansējums
• LTV pamata kultūras raidījums netiek pilnībā finansēts no
sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.
– Valsts budţeta dotācija
– Finansējuma piesaiste (KKF)
• Raidījuma veidotājiem līdzekļi ir jāpiesaista pašiem.
• Būtisks finanšu samazinājums*, raidījuma apjoms – tas pats.
• “Tas ir problēmjautājums. Principā šogad kopumā esam diezgan daudz
naudas kultūrai atvēlējuši.”
LTV1 kultūras, izklaides un bērnu raidījumu satura redaktore Daina Markova
• “Ideja, kuru 2005.gadā uzstādījām, ka “100 g kultūras” veidos sabiedrību
kultūras bagātāku un zinošāku, informētāku, attīstītāku, spēcīgāku
tādējādi tiek zaudēta” “100 g kultūras” projekta vadītāja Ieva Rozentāle
• Likvidēts galvenā redaktora amats, kas veidojis raidījumu vienoto stilu un
saturisko attīstību, daudzveidību
• Raidījuma veidotāji  vājāka satura kvalitāte, analīze, diskusija

26. V. “Argumentācija, kā tiek
K.
sadalīts budžets, ir mūsu Aktualizē jautājumu,
iekšējā lieta.” vai sabiedriskā
pasūtījuma līdzekļi
“Iedotais budžets tiek tiek izlietoti adekvāti.
pārdalīts.
Tikai misijas lietām arī
aiziet.” Aktualizē jautājumu
par LTV budžeta
“Tas netiek caurskatāmību un
izlietots, piemēram, šovu atklātību arī
veidošanai.” organizācijas iekšējā
līmenī.
“Mēs esam darījuši, ko
mēs esam varējuši, lai
tiešām LTV kā SM pildītu
tā lomu un būtu viens no
kultūras dzīves
veidotājiem.”

27. Daudzveidīgas un plašas auditorijas piesaiste
Nav skaidra auditorijas uzstādījuma – „veidot visiem” .
V. Pamatā skatās
K. „Tieši tāpēc mērķus nav iespējams realizēt”.
vecākā gada „Ja raidījums tiek veidots par kādu gados vecāku aktieri –
gājuma cilvēki. auditorija būs.
55+ Ja raidījums tiek veidots, piemēram, par jaunās mākslas
festivālu - nebūs.
Ja uzaicināsim kādu jauno aktieri, kas ir ļoti labs un kas
varbūt jau trīs-piecas sezonas Jaunajā Rīgas teātrī ir sevi
pieteicis, auditorijas nebūs.”
„Mēs izejam uz kompromisu.”
2008 2009 2010
30
25
20,3 21,6
16,9
20
14,0 16,2
14,8 14,5
11,4 13,9
15 12,5
10,8
9,4 7,7
10 8,9
6,1 4,7 5,9 6,1
5,6 5,4 5,5 5,8 5,3
3,4 4,0 4,6 4,6 4,7 4,1
5 2,0
2,3 2,5 2,5 2,4
1,7
0
15-24 gadi
25-34 gadi
35-54 gadi
15-24 gadi
25-34 gadi
35-54 gadi
15-24 gadi
25-34 gadi
35-54 gadi
15-24 gadi
25-34 gadi
35-54 gadi
15-24 gadi
25-34 gadi
35-54 gadi
15-24 gadi
25-34 gadi
35-54 gadi
15-24 gadi
25-34 gadi
35-54 gadi
4-14 gadi
55+ gadi
4-14 gadi
55+ gadi
4-14 gadi
55+ gadi
4-14 gadi
55+ gadi
4-14 gadi
55+ gadi
4-14 gadi
55+ gadi
4-14 gadi
55+ gadi
LTV1 LTV7 LNT TV3* PBK** TV5 Rīga 3+*
Avots: Baltic Institute of Social Sciences. (2011). Situācijas izpēte elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2012. – 2017. gadam izstrādei Informācijas
apkopojuma atskaite. 2011.gada februāris – aprīlis.10. lpp.

28. “Jauniešu kultūrpolitika” - ?
V. K. LTV ir nepieciešams atrast vietu
jauniešiem un kultūrai.
Daļēji šo funkciju šobrīd
veic arī LTV7 raidījums Neviens ceļš pašlaik jauniešus uz to neved;
„SEMS” – formu varētu viņi nav saistīti ar televīzijas vidi. Jaunieši
vēlēties labāku, bet tas arī nemeklē raidījumu televīzijā.
skar šos kultūras
jautājumus. Jāveido atsevišķi raidījums, kas tieši
uzrunā viņus caur visiem medijiem, ko
Tā ir auditorija, kas jaunieši patērē, kas mēģina šo auditoriju
televīzijā atrodas minimāli. sasniegt ar dažādiem mārketinga rīkiem,
Viņu ieradumi un veidi, kā rīko konkursus, atraktīvi.
iegūst informāciju, ir
Vajadzīga arī dinamiska montāža, viss, kas
citādāki.
saistās ar modernu, mūsdienīgu uztveri –
Līdz ar to ir jādomā par tā ir liela problēma šodien (arī saistībā ar
cita veida raidījumiem vai komandu, kas raidījumu veido).
pieejām.
“Par raidījumiem, kam ir slikti reitinga
rādītāji, “Tviterī” attīstās aktīvas
diskusijas.”

29. Jauniešu auditorijas piesaiste
V. K.
“LTV ir konceptuāli jāsaprot, ka brīdī,
“Nākotnē ir jādomā par kad sākam strādāt uz jaunāku
veidiem, kā šo auditoriju auditoriju, - reitings nebūs.
uzrunāt.”
Bet, ja mēs aizveram acis, neskatāmies
reitingu rādītājus, koncentrējam
Protams, esam par to līdzekļus mērķa vārdā, veidojam nez
domājuši. „100 g cik prāta vētras un ļoti domājam, kā to
kultūras” ir “Tviterī”, viņi sasniegt un arī darām, tad varbūt pēc
ir sociālajos tīklos. pāris gadiem televīzijā sāktu nākt
jaunā auditorija.”

30. Auditorijas analīze
V. K.
“Mums ir reitingu dati, pēc kuriem
pamatā veicam auditorijas analīzi. Tie ir
diezgan izsmeļoši.” “Detalizēti savu auditoriju
nezinām. Pirmos trīs gadus
paši piesaistījām cilvēkus, kas
Dažādos rakursos redzam, kas skatās, veica pētījumus.”
kuru raidījumu, kāda ir attiecīgā grupa. “Televīzijas līmenī tas tādā
veidā nenotiek vispār.”
“No savas pieredzes - visbiežāk šie fokusu
grupu pētījumi ir mūsu prognozētās “LTV pietrūkst redzējuma
intuīcijas atspoguļojums zinātniskā attiecībā uz sabiedrību – kas
veidā.” un cik lielā mērā Latvijas
“Protams, ka būtu vajadzīgi arī kvalitatīvie sabiedrībai būtu vajadzīgs.”
pētījumi, kas ir ļoti dārgi.”

31. Satura pieejamība internetā.
Dalība sociālajos medijos
V. K. “Dalība sociālajos
medijos ir individuāla,
“Mēs jau ilgi runājam par nevis stratēģiska
internetu. Pastāv plāni izvēle.”
attīstīt interneta portālu, Orientācija uz
kas ir tikai pašsaprotami pašiniciatīvu.
šajā situācijā”
“Nav vienotu
“Faktiski to vajadzēja uzstādījumu un
darīt jau agrāk.” mērķu, bet ir
ieteikumi to darīt.”
Autortiesību
problēmjautājums
Daļējs arhīvs
tiešsaistes režīmā

32. Stratēģiskums un mērķtiecība
kultūrtelpas veidošanā
V. K.
„Tas, kas tiešām LTV pietrūkst, ir izpratne par to, uz ko mēs
““Vienota izpratne” ejam.”
ir ļoti diskutējams “Kanāla līmenī vienots mērķis netiek apskatīts un diskutēts.
jēdziens.” Tas, ka šie mērķi tiktu izkopti televīzijas līmenī, - tā nav. “
Raidījumu saturs arī “Būtu ļoti labi, ja mēs visi vienoti tos saprastu.”
ataino šos
uzstādījumus. Tos Ir nepieciešama mērķtiecība. Tas nav mērķtiecīgs darbs.
nevar skatīt šķirti. “Vajadzīgas nevis informatīvas sapulces, bet prāta vētras, kur
mēs kopīgi tos saprotam. Tad zīmējam stratēģijas uz sienas
“Ja raidījumā tiek un domājam, kā televīzija attīstīsies un kāpēc.”
runāts par valodu,
tad runā arī par Formālas tikšanās ir, analīzes pēc būtības, nav.
nacionālo identitāti.” “Būtu ideāli, ja iecerētās SM idejas un vērtības tiktu
“Protams, ka tas ir pludinātas sabiedrībā caur vairākiem raidījumiem. “
mērķtiecīgi. Nevar “Vadībai šobrīd būtu strikti un ļoti, ļoti rūpīgi jādomā tieši
nodalīt vienu no par to, kā to televīziju kopumā attīstīt un ko mainīt. Ir darīts,
aspektiem.” bet nepietiekami.”
“Nacionālā “Gribētos stratēģisku izvērtēšanu. No televīzijas lielā mērā ir
identitāte nepastāv atkarīga, kāda ir tauta. Neviena cita televīzija to nedarīs – vai
ārpus cilvēkiem.” nu LTV to dara un uzņemas atbildību, vai arī nē.”

33. Cilvēkresursu politika. Komanda.
K. Komandas problēmas, kuras esot grūti risināt noslēgto darba līgumu dēļ.
Daļa darbinieku jau ilgus gadus ir strādājuši kultūras jomā LTV. Pievienoti
komandai.
“Esošais raidlaiks pieprasa dinamisku žurnālistiku, ko nav izdevies panākt.”
Komandā trūkst progresīvu, jaunu žurnālistu.
Vajadzīgi cilvēki, kas studējuši žurnālistiku, nevis - cilvēki ar māksliniecisku
ievirzi.
Jaunie žurnālisti labāk spēj pielāgoties aktuālajai mediju videi.
Jāveido pēctecība kultūras raidījumu veidotāju vidū.
“Personāldaļai būtu jāredz radoši cilvēku spējas, ievirzot viņus atbilstošākajā
nišā. Tā nav. Ja cilvēks ir redaktors, viņam principā ir jāvar veidot par visu,
izņemot sportu. Pastāv zināms juceklis.”
Pašreizējā raidījuma komanda nav vienota mērķī. Dažādi darbinieki, izteikta
individualitāte.

34. Organizācijas iekšējā komunikācija
K. “Pastāv iekšējais konflikts starp radošo vidi un vadību.”
“Producenti ir visu laiku ir konflikta abās pusēs, saprotot
vadību, kurai ir vajadzīgi reitingu rādītāji, jo ir samazināts
finansējums, un saprotot arī radošo pusi, kas nevar
strādāt.”
Lai sasniegtu mērķus ir vajadzīga spēcīgāka un intensīvāka
kopdarbība. Jātiekas katru nedēļu ar kanāla vadību,
jāpiesaista profesionāļi darbam. Šobrīd ir primitīva
izdzīvošana.
Nepieciešamība veidot sadarbību ar LTV ziņu dienestu.
Raidījumu rezultāts tomēr ir ļoti lielā mērā atkarīgs no
radošā personāla labsajūtas, pašsajūtas uzņēmumā.”

35. Konceptuālā attīstība
V. K.
“100 g Kultūras zīmols ir attīstījies ļoti labi, un tas strādā.
Tas ir mugurkauls kultūras slejai. 100 g kultūras ir spēcīgs zīmols un
atpazīstamība.*
“Nerunāju par pašiem raidījumiem, tur vienmēr var
vēlēties kaut ko labāk.” “Noteikts laiks pagājis un raidījums ir
arī idejās izsīcis.”
“Ja mums būtu tāda iespēja, mēs gribētu arī attīstīt
kultūras slejas. “Raidījumam ir vajadzīgas
konceptuālas pārmaiņas un
Mums teorētiski gribētos ziņas, mums gribētos atsevišķu attīstība.”
kultūras portālu vai kultūras sadaļu televīzijas mājas lapā.
Tagad ir tikai viens „100g kultūras”,
Mums gribētos padziļinātas sarunas kopā ar kultūras kas pilda visas šīs funkcijas.
ziņām.
Lai mainītu, vajadzīga jauna studija,
Mums gribētos sarunas, portretu raidījumus, meklēt jaunāki vadītāji, citi veidotāji.
jaunus formātus; kaut spēles par kultūras tematikām.
Atraktīvākā veidā, piemēram.” “Nevar visu laiku strādāt vienā stilā”.
“Piedāvājums veidot kultūras ziņu
formāta raidījumu - visaptverošāku,
“Mēs gribētu veidot vairāk paliekošas vērtības. informatīvāku. Iespējams tikai tad,
Mēs gribētu veidot video filmas, cilvēku ja ir arī portretu, diskusiju, apskatu,
portretējumus, nevis tādus raidījumus, kas iziet ēterā un ir analīzes, jauniešu kultūras
aktuāli tajā brīdī, kas ir studijas raidījumi, bet pēc tam tie raidījumi.”
vairs nav tādi, kas ir rādāmi un rādāmi.”

36. Reitingi
V. K.
“Dilemma - no vienas puses “Kultūras raidījumiem
sabiedriskajai televīzijai prasa augstus reitingi nav lieli.
reitingus, salīdzinot ar citām televīzijām. Vadība vēlas, lai televīzijai
Savukārt „100g kultūras” reitingi nav tie būtu.”
augsti, kas samazina kopējo reitingu
rādītāju. Ja izņemtu to no ētera laika,
teiktu – kā sabiedriskais kanāls to var Komunikācijas diskurss
atļauties darīt.” pamatā “reitingu”, nevis
satura analīzes līmenī
(starp vadību un
„Mums ir jādomā par reitingu. Tas arī raidījuma veidotājiem).
nekādā gadījumā sabiedriskajā televīzijā
nav vienīgais atskaites punkts, bet to
nevar ignorēt. Līdz ar to “trūkst dziļākas
raidījuma satura analīzes”.
Dabiski, ka primāri ir jādomā par saturu,
bet ne vienmēr ļoti labs raidījums
nodrošina to, ka raidījumam būs labs
reitinga rādītājs.”

37. Reitingu rādītāju sasniegšana
plašā auditorija vs. reklāmas ieņēmumi?
V.
“Protams, ka tas ir saistīts ar reklāmas
ieņēmumiem. Pilnīgi noteikti.
Reitings ir saistīts tīri ar mūsu naudu, kas
jānopelna.”
“Bet mēs visus produktus izvēlamies tā, lai
tiem ir pievienotā vērtība.”
Piemēram, seriāls “Būt mīlētai” – veidots ar
mērķi gūt līdzekļus un atainot ģimenes
vērtības.
Tomēr : “Jā, vispirms bija “naudas mērķis”,
tad vērtības.”

38. Pašidentitāte
K.
LTV ir jārisina pašreklāmas, LTV zīmola
problēmas.
Nepieciešama pozicionēšanās.

39. Nacionālā identitāte un laika dimensija
V. K.
Gan vadība, gan veidotāji norāda uz
nepieciešamību veidot projicētās identitātes,
orientējoties nevis tikai uz pagātni, vēsturi,
bet arī uz - tagadni un nākotni.

40. Dokumenti un prakse
V. K.
“Protams, ka mēs tos
ņemam vērā. Kā tad
citādāk? Mēs nemaz
nevaram neņemt vērā. „Neredzu tiešu
Pēc būtības tās ir sasaisti ar realitāti.”
pašsaprotamas prasības.“
“Saturiski izveidotais
Pastāv “nacionālās var tikt „pievilkts”
prioritātes, ko mēs uzdevumiem un
definējam katru gadu”. mērķiem, kas noteikti
regulējošajos
dokumentos, nevis
“Uzstādījumi vienlaikus ir otrādi.”
arī tik vispārīgi, ka tos
nav iespējams didaktiski
izpildīt.”

41. Secinājumi
• SM veic būtisku lomu nacionālās kultūrtelpas veidošanā Latvijā
• Tālāk pētāmie un analizējamie problēmjautājumi, kas potenciāli
kavē SM mērķu sasniegšanu kultūrtelpas veidošanā, uzturēšanā,
saglabāšanā:
– Dalība reklāmas tirgū, finansēšanas sistēma
– Būtisks menedţmenta risks: reitinga rādītāji vs. mērķi, saturs un kvalitāte
– Stratēģiskās attīstības redzējuma trūkums SM kultūrpolitikā, SM jauniešu kultūrpolitikā
– Stratēģiskās attīstības redzējuma trūkums SM darbībai interneta vidē (kā medija
kanāls; jauno tehnoloģiju un sociālo mediju izmantošana)
– Stratēģiskās attīstības redzējuma trūkums attiecībā uz iespējami plašas un
daudzveidīgas auditorijas piesaisti. Orientācija uz esošo auditoriju (vecāka gada
gājuma)
– Auditorijas (sabiedrības) mediju lietojuma paradumu maiņas, vērtību un dzīvesstila
analīzes trūkums
– Organizācijas iekšējās komunikācijas un sadarbības problēmjautājumi
– Personālpolitika
– Arhīva veidošana un pieejamība

42. Paldies par uzmanību!
E-pasts: ievabeitika@gmail.com