Pārresoru koordinācijas centra vadītāja Mārtiņa Krieviņa prezentācija Ministru kabineta sēdē 2012.gada 24.aprīlī (http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40249329&mode=mk&date=2012-04-24)
NAP2020 – process, izaicinājumi, starprezultāts un turpmākie soļi
NAP2020 izstrādes gaita un sasniegtais progress
1. NAP2020 izstrādes gaita
un sasniegtais progress
Mārtiņš Krieviņš
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs
Rīgā, 2012.gada 24.aprīlī
2. Paveiktie darbi
• NAP2020 vadmotīva un prioritāšu fokusēšana:
– sagatavots «lielo» indikatoru garais saraksts;
– noteikts ierobežots skaits darbības virzienu katrā prioritātē;
– identificēti potenciālie rīcības virzienu mērīšanas indikatori;
– sagatavots sākotnējais «vajadzību saraksts» aktivitātēm katrā rīcības virzienā.
• Aktīvas darba grupu sēdes, lai iezīmētu prioritāšu iespējamo aptvērumu,
kas tiek turpināts īsināt un fokusēt
• Vadības grupas sēdes, kas konceptuāli atbalsta rīcības virzienus, taču
sagaida lielāku detalizācijas pakāpi un fokusēšanos (koncentrāciju)
• Regulāras tikšanās ar ieinteresētajām pusēm (pašvaldības, uzņēmēji,
zinātnieki u.c.) un procesa / sasniegto rezultātu skaidrošana
2
3. Avots: Gatis Buravcovs
NAP 2020 prioritātes un indikatori
Lai gan diskusijas par NAP2020 prioritātēm beidzās jau februārī līdz ar
NAP prioritāšu pamatojuma ziņojuma apstiprināšanu, regulāri izskan
priekšlikumi tos mainīt vai papildināt.
3
4. NAP2020 Attīstīta pētniecība un
inovācija Tautas saimniecības
«karte» Izcila uzņēmējdarbības
attīstību atbalstoša
kvalitatīva izglītība
vide
Tautas saimniecības
Augstražīga un attīstību atbalstoši
eksportspējīga ražošana mērķorientēti
ieguldījumi
infrastruktūrā
Ekonomiskās
aktivitātes veicināšana
reģionos – teritoriju
Piederība
potenciāla
Latvijai
izmantošana
Uz sadarbību
orientēta
Pakalpojumu pieejamība sabiedrība
līdzvērtīgu dzīves un
darba apstākļu radīšanai Vesels cilvēks
Tautas ataudze
Dabas un kultūras
Pārvaldības kapitāla efektīva Prognozējami
optimizācija atbilstoši izmantošana ienākumi un
apdzīvojuma struktūrai cienīgs darbs
un teritoriju
ekonomiskās attīstības
prognozēm 4
5. NAP2020 stratēģiskie mērķi
Ekonomikas izrāviens, kas atbalsta Latvijas iedzīvotāju
labklājības pieaugumu, līdz 2020.gadam nodrošinot vidējo
ikgadējo IKP izaugsmi vismaz 5% apjomā
Starptautiski konkurētspējīga, atvērta un ilgtspējīga ekonomika iedzīvotāju
dzīves līmeņa paaugstināšanai
Spēcīga Latvijas vidusšķira, kas nodrošina tautas ataudzi Latvijā – valstī, kur
ikkatram cilvēkam ir iespējas gādāt par savu, savu tuvinieku un Latvijas
attīstību
Būtiskāko sociālekonomiskās attīstības atšķirību mazināšana starp Latvijas
reģioniem
5
14. Avots: Dienas Bizness
Prioritāte «Tautas saimniecības izaugsme»
Uzņēmēju skepse par iespējām sagatavot tiešām labu plānošanas
dokumentu ir samērā liela, un tā ir pamatota līdzšinējā pieredzē.
Fokusēšanās uz dažām visbūtiskākajām lietām ir centrālais uzņēmēju (un
citu valdības partneru) uzstādījums.
14
15. Prioritātes rīcības virzieni
• Rīcības virziens «Augstražīga un eksportspējīga ražošana»
• Rīcības virziens «Izcila uzņēmējdarbības vide»
• Rīcības virziens «Attīstīta pētniecība un inovācija»
• Rīcības virziens «Tautas saimniecības attīstību atbalstoša
kvalitatīva izglītība»
• Rīcības virziens «Tautas saimniecības attīstību atbalstoši
mērķorientēti ieguldījumi infrastruktūrā»
15
16. Rīcības virziens «Augstražīga un eksportspējīga
ražošana»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
rūpniecības ar augstu pievienoto vērtību
lomas palielināšana un eksporta produktu
komplicētības paaugstināšana;
mērķtiecīga investīciju piesaiste ražošanā
inovatīvu produktu ražošanai un
produktivitātes kāpināšanai;
kapitāla pieejamība un finanšu atbalsta
instrumenti uzņēmējiem.
16
17. Rīcības virziens «Izcila uzņēmējdarbības vide»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
lietpratīgs, ilgtermiņā prognozējams, uz
uzņēmējdarbību vērsts regulējums;
motivācijas radīšana maksāt nodokļus un
radikāla rīcība ēnu ekonomikas
apkarošanai;
moderna publiskā pārvalde, izmantojot IKT
sniegtās iespējas;
uzņēmumu aktīvu maksimāli ātra
atgriešanās tautsaimniecībā uzņēmumu
darbības sarežģījumu gadījumos;
korupcijas apkarošana publiskajā sektorā;
efektīva tiesu vara.
17
18. Rīcības virziens «Attīstīta pētniecība un
inovācija»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
zinātniskās kapacitātes un potenciāla
celšana, atbalstot izcilību un atjaunotni,
viedu specializēšanos un veidojot tam
nepieciešamo infrastruktūru;
ilgtermiņa zinātnes un industrijas
sadarbības platformas veidošana, t.sk. ar
vienotu tehnoloģiju pārneses sistēmu un
finansējumu pētījumiem ražošanas
vajadzībām;
uzņēmumu inovācijas kapacitātes
paaugstināšana, t.sk. atbalstot inovatīvu
produktu un tehnoloģiju izstrādi un
atbalstot privātā sektora ieguldījumus
pētniecībā.
18
19. Rīcības virziens «Tautas saimniecības attīstību
atbalstoša kvalitatīva izglītība»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
profesionālā vidējā izglītība un augstākā
izglītība, orientējoties uz eksaktajām,
dabas un inženierzinātnēm;
kvalitatīva individuālo un kopējo
konkurētspēju paaugstinoša pieaugošo
izglītība, t.sk. pirmspensijas vecumā;
uzņēmējspēju un radošuma attīstība caur
izglītības sistēmu, sākot no pirmsskolas
līmeņa.
19
20. Rīcības virziens «Tautas saimniecības attīstību
atbalstoši mērķorientēti ieguldījumi
infrastruktūrā»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
ieguldījumi enerģētikā: Enerģētikas, ekonomikas un vides kvalitātes
rādītāju mijiedarbība Latvijā
energoefektivitāte; 3,0
konkurētspējīga enerģijas cena; 2,5
saprātīga atjaunojamo 2,0
energoresursu izmantošana;
1,5
energoapgādes drošība.
1,0
0,5
1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030
IKP 2000. gada salīdzināmās cenās
IKP prognoze 2000. gada salīdzināmās cenās
Bruto nacionālais elektroenerģijas patēriņš
Bruto nacionālā elektroenerģijas patēriņa prognoze
Kopējais primāro energoresursu patēriņš
Kopējā primāro energoresursu patēriņa prognoze
Kopējās SEG emisijas (bez zemes izmantošanas un mežsaimniecības)
Kopējo SEG emisiju prognoze ar esošiem pasākumiem (bez zemes izmantošanas un
mežsaimniecības)
20
21. Avots: Gatis Buravcovs
Prioritāte «Cilvēka drošumspēja»
Lai gan sākotnēji termins «drošumspēja» izsauca jautājumus par tā
nozīmi, aizvien vairāk un vairāk cilvēku to sāk saprast, jo atšifrējot
prioritātes rīcības virzienus, kļūst skaidra tā jēga.
21
23. Rīcības virziens «Prognozējami ienākumi un
cienīgs darbs»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
nodokļu sistēmas optimizēšana:
nodokļu sloga samazināšana, prioritāri Ekonomiskās spriedzes indekss
darbaspējas vecumā cilvēkiem ar zemiem
ienākumiem;
atbalsts nodarbinātībai personām ar
bērniem.
sociālās apdrošināšanas sistēmas finanšu
ilgtspēja;
izglītība mūža garumā, ietverot
pārkvalifikāciju;
specifisku iedzīvotāju grupu iesaistīšana
darba tirgū (jaunieši, pirmspensijas vecuma
cilvēki, invalīdi), tai skaitā attālināta darba
iespēju paplašināšana.
Avots: EU-Silc, Eurostat
23
24. Rīcības virziens «Vesels cilvēks»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
sabiedrības veselības stiprināšana, Veselīgi nodzīvotie dzīves gadi
iedarbojoties uz četriem ietekmējamiem
veselības riska faktoriem:
nepietiekama fiziskā aktivitāte;
nepilnvērtīgs uzturs;
pārmērīgs alkohola patēriņš;
tabakas lietošana.
pieejamības nodrošināšana veselības
aprūpei, īpaši stiprinot ģimenes ārstu
lomu pilnvērtīgu veselības aprūpes
pakalpojumu sniegšanā
Avots: Eurostat
24
25. Rīcības virziens «Tautas ataudze»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
progresīvs atbalsta mehānisms otrā un
katra nākamā bērna dzimšanas
veicināšanai;
atbalsta pasākumi darba, izglītības un
ģimenes dzīves apvienošanai;
bāreņu, bez vecāku gādības palikušo bērnu
un bērnu ar invaliditāti aprūpe ģimeniskā
vidē;
senioru iesaiste bērnu aprūpē, zināšanu
nodošanā;
palīdzība ģimenēm krīzes situācijās.
Avots: CSP
25
26. Rīcības virziens «Uz sadarbību orientēta
sabiedrība»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
iniciatīvas, kas stiprina sadarbību starp Terciāro kontaktu indekss
dažādām paaudzēm, etniskajām grupām,
26%
profesijām, novadiem;
atbalstīt cilvēku iesaisti brīvprātīgā darba
veikšanā;
iedzīvotāju (īpaši bērnu un jauniešu)
iesaiste vietējās kopienas aktivitātēs un
lēmumu pieņemšanas procesā.
Avots: iedzīvotāji 15 – 65 gadu vecumā, n=8000
26
27. Rīcības virziens «Piederība Latvijas valstij»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
publiskās pārvaldes komunikācija ar Cieša piederība Latvijai jauniešu vidū
sabiedrību;
sadarbība ar diasporu;
mediju telpa, kas mazākumtautībām
nodrošina pieeju kvalitatīvai informācijai
par valstī un sabiedriskā dzīvē notiekošo;
uz vajadzībām pamatotu latviešu valodas
prasmes, latviešu kultūras un vēstures
apgūšana mazākumtautībām, nepilsoņiem,
jaunajiem imigrantiem, ārzemēs Piezīme: jauniešu īpatsvars, kuri noteikti jūtas piederīgi Latvijai
Avots: vidusskolas skolēnu un profesionālo mācību iestāžu
dzīvojošiem latviešiem. audzēkņu aptauja 2005.gadā (n= 3046) un 2011.gadā (n=3541)
27
28. Avots: IR
Prioritāte «Izaugsmi atbalstošas teritorijas»
Pašvaldības ir vienas no aktīvākajiem savu interešu aizstāvjiem un vēlas
saņemt ievērojamu atbalstu nākamajā plānošanas periodā, turklāt
uzskatot, ka vienlīdz jāattīsta ir visas teritorijas.
28
29. Prioritātes rīcības virzieni
• Rīcības virziens «Ekonomiskās aktivitātes veicināšana
reģionos – teritoriju potenciāla izmantošana»
• Rīcības virziens «Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgu dzīves
un darba apstākļu radīšanai»
• Rīcības virziens «Dabas un kultūras kapitāla efektīva
izmantošana»
• Rīcības virziens «Pārvaldības optimizācija atbilstoši
apdzīvojuma struktūrai un teritoriju ekonomiskās attīstības
prognozēm»
29
30. Rīcības virziens «Ekonomiskās aktivitātes
veicināšana reģionos – teritoriju potenciāla
izmantošana»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
lauksaimniecības, zivsaimniecības un
mežsaimniecības produkti un pakalpojumi -
atbalsts tālākapstrādei, kooperācijai un
klasteriem;
biznesa atbalsta infrastruktūras veidošana,
tostarp izmantojot nodokļu iniciatīvas
investīciju piesaistei;
tirgus regulēšanas instrumentu veidošana
MVU pieejai izplatīšanas tīkliem;
pārrobežu sadarbība ar fokusu uz
ekonomiskās aktivitātes pieaugumu;
piedāvājumu formēšana (paketēšana)
privāto investīciju projektu piesaistei
(kompleksi infrastruktūras, cilvēkresursu,
transporta, finanšu instrumentu
risinājumi).
30
31. Rīcības virziens «Pakalpojumu pieejamība
līdzvērtīgu dzīves un darba apstākļu radīšanai»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
ieguldījumi nozīmīgākajos transporta
koridoros (pamats TEN-T tīkls);
ES ārējās robežas šķērsošanas
infrastruktūras uzlabošana;
ceļu tīkla (prioritāri 9+21 attīstības centru
savienošanai) atjaunošana;
sabiedriskā transporta pakalpojumu
nodrošināšana (pagastu savienojums ar
21+9 centru, vismaz 2x dienā);
pakalpojumu grozs atbilstoši apdzīvojuma
līmeņiem;
IKT pieejamības un kvalitātes
nodrošināšana ekonomiskās aktivitātes
pieaugumam (30Mb/s);
digitālā satura veidošana un e-
pakalpojumu attīstība.
31
32. Rīcības virziens «Dabas un kultūras kapitāla
efektīva izmantošana»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
pamestu infrastruktūras objektu Dabas resursu izmantošanas produktivitāte
(Euro per Kilogram (Euro: chain-linked volumes, reference year 2000, at 2000
«atdzīvināšana» ar mērķi veidot exchange rates))
uzņēmējdarbību;
nacionālo kultūras vērtību saglabāšana un
konkurētspējas attīstīšana;
zemes ilgtspējīga izmantošana (zemes
apsaimniekošana un saistītās
infrastruktūras nodrošināšana) un
nekustamā īpašuma nodokļa likmes
diversifikācija;
vietējo preču un pakalpojumu patēriņa
palielināšana publiskajos iepirkumos
(«Zaļais publiskais iepirkums»).
32
33. Rīcības virziens «Pārvaldības optimizācija
atbilstoši apdzīvojuma struktūrai un teritoriju
ekonomiskās attīstības prognozēm»
Būtiskākās aktivitātes Problēmas mērījums
administratīvo procedūru sistematizēšana
un vienkāršošana, t.sk. vienas pieturas
aģentūras pakalpojumu ieviešana;
nepieciešamības izvērtējums administratīvi
teritoriālās reformas turpinājumam;
neefektīvi izmantoto valsts un pašvaldību
aktīvu kapitalizācija / pašvaldību tiesības
rīcībai ar aktīviem;
privāto investīciju projekti pašvaldībās –
process/politiskie lēmumi.
33
34. Turpmākie soļi
NAP2020 izstrādes process ir ļoti straujš un nonākot līdz konkrētu
risinājumu meklējumiem sāk parādīties tendence, ka
34
35. Turpmākie soļi
• Turpināt rīcības virzienu un identificēto būtiskāko aktivitāšu,
kā arī indikatoru KONCENTRĀCIJU
• SINHRONIZĒT NAP2020 rādītājus ar LIAS2030 un NRP2020
izmantotajiem indikatoriem
• Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm DAUDZ PRECĪZĀK nodefinēt
veicamās aktivitātes, lai tām pievienotu finanšu izmaksas
• SAGATAVOT NAP2020 pirmo kopējo TEKSTUĀLO VERSIJU un
sākt par to konsultācijas ar ministrijām / valdības partneriem
35
36. Piedāvājums protokollēmumam
• Pieņemt zināšanai PKC ziņojumu par NAP2020 izstrādes gaitu
un sasniegto progresu
• Noteikt, ka nākamais ziņojums par NAP2020 izstrādes gaitu
PKC jāsniedz Ministru Kabineta 29.maija sēdē
36
37. Veiksmes darbos!
Ar cieņu,
Mārtiņš Krieviņš
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs
Tālrunis: 67082811
E-pasts: martins.krievins@pkc.mk.gov.lv
37