4. INFORMĀCIJAS APSTRĀDE
Informāciju var sakārtot, atlasīt, sagrupēt, pārveidot un
veikt aprēķinus. Šīs darbības ar informāciju sauc par
informācijas apstrādi.
5. INFORMĀCIJAS
IZPLATĪŠANA
Visbiežāk cilvēki informāciju nodod viens otram ne tikai
ar runas palīdzību, bet lieto arī žestus un mīmiku.
Informācijas nodošanu sauc par informācijas
izplatīšanu. (Tālrunis, prese, radio, televīzija,
internets)
7. KĀDOS VEIDOS TIEK
UZGLABĀTA INFORMĀCIJA?
formā, kurā izmanto
dažādas zīmes, piemēram, luksofora
gaismas, ceļa zīmes;
simboliskā
8. formā, kurā izmanto dažādus
simbolus – ciparus, burtus un
matemātiskās zīmes. Nozīme ir ne tikai
simboliem un skaitam, bet arī to secībai;
tekstuālā
12. DATORS
Arvien lielāku un svarīgāku nozīmi informācijas
iegūšanā, glabāšanā, apstrādē un izplatīšanā
ieņem dators. Datori palīdz apstrādāt
informāciju un izpildīt dažādus uzdevumus
daudz ātrāk un precīzāk, nekā to var izdarīt
cilvēks.
13. Dators ir ierīču komplekts (aparatūra), kas
saskaņā ar uzdotu programmu
(programmatūra) var veikt informācijas
ievadi, apstrādi un izvadi.
15. PROGRAMMATŪRA
Programmatūra ir datoru programmas un to darbībai
nepieciešamie dati.
Programma ir instrukciju kopa, kas nosaka darbību
secību, ko, apstrādājot datus, izpilda dators
16. DATI
Dati ir noteiktā veidā attēlota informācija, kuru
cilvēks vai datu apstrādes ierīces var uztvert,
apstrādāt un pārsūtīt.
Dati var saturēt skaitlisku, tekstuālu, grafisku,
video un audio informāciju.