3. Lai bērns nekļūtu
par likuma
pārkāpēju
Lai bērns nekļūtu
par cietušo likuma
pārkāpumā
4. Bērniem nesaprotama un pārmērīga bardzība,
liecina par pieaugušo bezspēcību un niecību,
nevis varenību.
Bez iemesla vai pamata ierobežojot bērnus un
jauniešus, nav iespējams iemācīt cieņu ne pret
likumu, ne citām sabiedrībā pieņemtām
normām – tas ir tikai veids, kā attālināt
problēmu no sevis.
5. Bērns 0-1
gadi
Bērns 1- 3
gadi
Bērns 3 – 7
gadi
Bērns 7-
10 gadi
Pusaudzis
11 – 14
gadi
Bērns 14
– 18 gadi
Jauni
pieauguši
e 18 -
21
Pieaugušai
s – no 22
gadiem
6. Bērna uzvedības un attieksmju korekcija bez vecāku vai
personu, kas tos aizstāj, līdzdalības faktiski nav
iespējama.
Bērna nekonstruktīva (piemēram klasē) vai antisociāla
uzvedība (vispār sabiedrībā) ir viņa neapzināta reakcija
uz dažādām situācijām vai notikumiem bērna dzīvē, ko
viņš ilgstoši nespēj atrisināt.
Vairumā gadījumu tās ir pieaugušo radītas situācijas,
kurās bērns iestrēgst (emocionālu saikņu trūkums
ģimenē, atsvešinātība, neiejūtība, vienaldzība un citas
sekas).
7. Palīdzība no pieaugušajiem
• Interese par skolas gaitām
• Atbildība par mājupceļu no skolas
• Patiesa interese par bērna
domām un gaitām
• Apzināšanās, ka bērnam arī ir
jūtas un intereses
• Empātija un pacietība brīžos, kad
bērns ar jums ir atklāts
• Cieņas izrādīšana bērnam, tai pat
laikā parādot, ka to pašu gaidiet
no viņa pretī
Bērnu jauniešu riski
• Skolas dzīve
• Dzīve ģimenē
• Izpratne par likumu
• Sabiedrība ārpus ģimenes/ kopiena
• Neparasta/pēkšņa uzvedība
• Depresija
• Seksualitāte
• Pašpārliecinātība/paļāvība
• Bailes
• Ticība pašam sev
10. Jādomā par par bērnu pārkāpumiem,
taču vecāku līdzatbildības fakts nedrīkst būt traktēts kā
atbildības noņemšana no bērniem, vai bērna atbildības
pārnešana uz vecāku pleciem.
Gadījumos, , vajadzētu
pastāvēt iespējai
– apmeklēt kursus, atbalsta grupas, apgūt
vecākiem noderīgas bērnu audzināšanas prasmes.
Tādējādi, bērna atgriešanā
likumpaklausīgā dzīvē.
11. Meklējot labāko Eiropas praksi jauniešu noziedzības novēršanai
Projekta plašākais mērķis ir atrast, identificēt un ieviest Eiropas valstu
labākās prakses darbam ar riska grupu bērniem un bērniem riska
situācijās, lai veicinot bērnu labklājību un sociālo iekļaušanu, mazinātu
noziedzības un atstumtības riskus bērniem, radītu drošāku vidi bērnu
veiksmīgai attīstībai Eiropā kopumā.
Projekta specifiskie mērķi:
• veicināt Eiropas valstīs praktizējošo bērnu lietu speciālistu starpā intensīvu
informācijas apmaiņu un sadarbību;
• attīstīt vienotu izpratni bērnu lietu speciālistu starpā par Eiropas
Savienības pamattiesību hartā iekļauto bērnu tiesību un pamatvērtību
ieviešanas veidiem praksē;
• atrast un ieviest praksē inovatīvus, iekļaujošus mehānismus bērnu
atturēšanai no saskarsmes ar noziedzību, tai skaitā darba metodēm, kuras
ir iespējams lietot darbam ar riska grupu bērniem lauku reģionos;
• vairot Eiropas valstu tiesību aizsardzības iestāžu speciālistu, mēdiju,
nevalstisko organizāciju, sociālo dienestu, izglītības iestāžu un citu
speciālistu, kuri strādā ar un priekš bērniem izpratni, par ieguvumiem no
sociāli iekļaujošas nevis nosodošas Juvenālās Justīcijas pieejas īstenošanas
darbā ar bērniem.
12. Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana:
agrīnās prevencijas modeļi
Projekta virsmērķis – attīstīt inovatīvas sociālā darba metodes Latvijas lauku
novados, lai radītu iekļaujošu vidi pirmsskolas un sākumskolas vecuma
bērniem un viņu ģimenēm.
Projekta apakšmērķi:
• mazināt atstumtības riskus pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem ar agrīniem sociālās
uzvedības traucējumiem un radīt drošu vidi šo bērnu veiksmīgai attīstībai Latvijas lauku novados;
• radīt un aprobēt Latvijas novadu specifikai atbilstošu, derīgu, ilgtspējīgu agrīno bērnu uzvedības risku
atpazīšanas un novēršanas sistēmu, iesaistot šajā sociālajā procesā pirmsskolas un sākumskolas
pedagogus, bērnu vecākus, vietējo pašvaldību speciālistus, vietējās sabiedrības pārstāvjus, kā arī pašus
bērnus;
• veicināt pārmaiņu filozofiju darbā ar sociālā riska grupu bērniem: veidot atbalstošu un atjaunojošu,
nevis nosodošu pieeju darbam ar bērniem no bērnu lietu speciālistu un visu ieinteresēto institūciju
puses;
• stiprināt sadarbību starp bērnu vecākiem un pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem, lai savlaicīgi
identificētu un novērstu pirmsskolas un sākumskolas bērniem agrīnus uzvedības riskus;
• izveidot un īstenot lauku novadiem piemērotu atbalsta pasākumu sistēmu, kas veicina sociālās
atstumtības riskam pakļauto pirmsskolas un sākumskolas bērnu un viņu vecāku iekļaušanos sabiedrībā,
īpaši veicinot informācijas apmaiņu starp bērnu vecākiem un pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem,
kā arī citiem valsts un pašvaldību iestāžu speciālistiem.