2012. gada Ilgtspējas indeksa pārskats, kurā pieejami rezultāti, lasāmi uzņēmumu stāsti un ekspertu komentārus. Pārskats tapis sadarbībā ar žurnālu IR.

1. Pirmoreiz Latvijā — platīna lietussargs!
Valsts uzņēmumi gaida saimnieku
Tālredzīgs bizness: pieci stāsti iedvesmai
PIELIKUMS

2. — Nellija Ločmele,
SATURS Ir galvenā redaktore
Dārgmetālu lietussargi
4 Kas ir ilgtspējas indekss?
5 Pasaules pieredze: Igaunija un Lielbritānija
5 Dalībnieki: jaunpienācējs un veterāns
Ilgtspējas indekss 2012
Panākumu
6
6
Galvenie secinājumi
Rezultātu tabula
atslēga
L
ai arī kādu darbu sāktu, ir tik
saprotami cerēt uz tā augļiem.
Stratēģija
Ticēt panākumiem. Ar šādu
8 Tuvplānā: kā Nordea glābj kokus un izglīto klientus cerību ik dienu rodas jaunas
10 Labā prakse: lauktehnika, atkritumu apsaimniekošana, limonāde biznesa idejas, tiek meklēti
11 Tendences un vērtējums: stratēģijas eksperte Inta Priedola risinājumi problēmām, papla­
šināti jau rūpīgi iemīti ceļi un
izlūkotas neapgūtas iespējas.
Sabiedrība Taču panākumu vārds ir gana viltīgs.
12 Tuvplānā: nauda no Cemex, tērētāji — kopiena Par panākumiem mēs mēdzam saukt gan
14 Labā prakse: ārstniecība, siltums, finanses augļus, kas ienākušies sūrā darbā un ap­
liecina tā veicēja sekmīgumu, gan arī veik­
15 Tendences un vērtējums: sabiedrības investīciju sadaļas eksperte Līva Jēgere
smes uzplaucētus ātrus, košus ziedus, kas
pēc īsa brīža var izčākstēt, neatstājot neko
paliekošu.
Darba vide Reizēm veiksme un sekmes šķiet viens
16 Tuvplānā: Aldara ēnas izgaismo kopbildi un tas pats. Un tomēr tā nav tiesa — to zina
18 Labā prakse: treniņi, garšīgās sapulces, liftu diskriminācija ikviens, kurš piedzīvojis atšķirību starp dā­
19 Tendences un vērtējums: darba vides eksperti Sigita Kravale un Kaspars Rācenājs vanu un paša nopelnīto. Starp paļaušanos
uz labvēlīgiem apstākļiem un mērķtiecīgās
pūlēs sasniegtu rezultātu.
Šo atšķirību starp veiksmi un sekmēm
Tirgus attiecības
izprot arī uzņēmēji, kas piedalās ilgtspējas
20 Tuvplānā: Electrolux veikalā nopirkti «ģimenes locekļi» indeksa vērtējumā. Ilgtspēja biznesā nozī­
22 Labā prakse: pavāra padomi, ratiņkrēsli darbā, ekskursija piegādātājiem mē panākumus, taču ne visi panākumi vei­
23 Tendences un vērtējums: advokāts Indriķis Liepa do drošu pamatu uzņēmuma nākotnei — to
rada atbildība un pūles.
Ilgtspējas indekss ir starptautiski atzī­
Vide ta metodoloģija, kas ļauj ikvienam uzņē­
24 Tuvplānā: jums pienācis DHL «zaļais pasts» mumam Latvijā pārliecināties par savas
biznesa prakses stiprajām pusēm un iegūt
26 Labā prakse: bez papīriem, energoaudits un mazāka «CO2 pēda»
vērtīgus ieteikumus uzlabojumiem. Vairā­
27 Tendences un vērtējums: vides sadaļas eksperts Valts Vilnītis
ki desmiti uzņēmumu Latvijā to jau dara,
tā stiprinot spēju būt sekmīgiem. Šajā iz­
devumā atradīsit iedvesmojošas idejas un
Valsts uzņēmumi vērtīgas atziņas, ko guvuši daži no šiem uz­
28 Analīze: kapitāls meklē saimnieku ņēmumiem. Tā ir pieredze, no kuras droši
28 Kas valsts uzņēmumus mudina piedalīties ilgtspējas indeksā? var mācīties ikviens, kas panākumu atslēgu
29 Intervija: ministrs Daniels Pavļuts par uzņēmumu pārvaldes reformu vēlas stingri turēt pats savās rokās un zina —
arī veiksme nereti izvēlas sekmīgos. l
Žurnāla Ir speciālpielikums PIELIKUMA Ilgtspējas indeksa iniciatīva
Izdevējs: a/s Cits medijs IZNĀKŠANU tiek īstenota ar Eiropas
Reģistrācijas apliecība: nr.000703359 NODROŠINA Savienības un Eiropas
Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala
Sociālā fonda atbalstu
Galvenā redaktore: Nellija Ločmele projekta nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/
Vāks: Frank&Stein IPIA/NVA/001
2 ILGTSPĒJAS INDEKSS

3. Ilgtspējas indeksa
partneri
Dace Avena, Pēteris Krīgers, Līga Meņģelsone,
Korporatīvās ilgtspējas un Latvijas Brīvo arodbiedrību Latvijas Darba devēju
atbildības institūta vadītāja: savienības priekšsēdētājs: konfederācijas ģenerāldirektore:
«Tikai novērtējot savu sniegumu, «Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmuma «Esam gandarīti par biznesa
uzņēmumi var izprast, kā atbildīga darbības pamatu veido sakārtota aktivitāti un vēlmi vērtēt savu
uzņēmējdarbība ietekmē pozitīvas organizācijas iekšējā vide. Tāpēc praksi un demonstrēt izcilību
izmaiņas ekonomikā un uzņēmumiem ir svarīgi novērtēt, korporatīvās sociālās atbildības
sabiedrībā. Ilgtspējas indekss cik atbildīgi tie veido darba apstākļus, jomās. Viena no būtiskākajām
palīdz uzņēmumiem ne tikai sekot kā organizē dialogu ar darbiniekiem, ekonomisko attiecību jomām ir
līdzi progresam un sekmēt kā attīsta darbinieku potenciālu organi­ atbildīga tirgus attiecību veidošana,
attīstību, bet arī iesaistīt vadību zācijas mērķu sasniegšanā. Būtiski, ka tāpēc prieks, ka šogad uzņēmumi
un pilnveidot tās izpratni, indeksa vērtēšanas process daudziem pievērsuši īpašu uzmanību tirgus
kas ir izšķirošs faktors ļauj apzināt iespējas, ko arodbiedrības attiecību sadaļai, paaugstinot
ceļā uz ilgtspēju.» sniedz uzņēmuma attīstībā.» kopējos indeksa rādītājus.»
ILGTSPĒJAS INDEKSS 3

4. Četras Ilgtspējas «vaļi»
proves
Platīna, zelta, sudraba
un bronzas «ordeņi» ir
apliecinājums Latvijas
uzņēmumu ilgtspējai —
stratēģiskam redzējumam STRATĒĢIJA Sabiedrība
un atbildīgumam gan pret
cilvēkiem, gan pret dabu Šajā sadaļā noskaidro, kā uzņēmumi Šajā sadaļā vērtē, vai un cik
E
analizē un plāno savu darbību tālredzīgi uzņēmumi sekmē vietējās
ilgtermiņā, cik lielā mērā būtisku kopienas izaugsmi: demogrāfijas un
konomikas ministrs to sauc lēmumu pieņemšanā iesaista infrastruktūras attīstību, sabiedrības
par ikgadējo veselības pār­ darbiniekus, klientus un citas «ietekmes labklājības paaugstināšanu, veselības
baudi, kādam citam nāks puses» un kā informē sabiedrību veicināšanu un citus līdzīgus mērķus.
prātā salīdzinājums ar brīv­ par darbības rezultātiem. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%.
prātīgu eksāmenu, taču bu­ Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%.
tība ir tā pati — desmitiem
Latvijas uzņēmumu izmanto
ilgtspējas indeksu, lai izvēr­
tētu savu biznesa praksi.
Līdzīgus vērtējumus kompānijas saņem
daudzās pasaules valstīs, un arī pie mums iz­
mantotā metodoloģija ir starptautiski atzīta, Kādēļ Jāpiedalās?
tajā skaitā balstās uz globāli ietekmīgo Dow
Jones ilgtspējas indeksu.
Pirmie un tūlītējie ieguvēji šajā vērtē­
šanas procesā ir paši uzņēmumi, jo vadība «Šogad saņēmāmies!» Neizlaiž ne reizi
saņem visplašāko informāciju par to, kādas
ir kompānijas stiprās un vājās puses, kādas «Par ilgtspējas «Mēs piedalāmies
idejas eksperti īpaši uzteic un pie kādu trū­ indeksa noteikšanu kopš pirmās reizes, jo
kumu novēršanas vēl jāpiestrādā. interesējāmies, jau par vērtīgu uzskatām
Publiskajā telpā katra uzņēmuma kon­ tiklīdz Latvijā sāka indeksa metodi — to,
krētais vērtējums netiek pausts, taču ikviens par to runāt, bet ka uzņēmumam ir
— patērētājs, darbinieks vai potenciālais in­ paši piedalāmies pašam jānovērtē sava
vestors un sadarbības partneris — var uzzi­ šogad pirmo reizi. darbība, bet pēc tam
nāt, vai uzņēmuma ilgtspējai eksperti devuši RE&RE vienmēr ir to dara e­ sperti, un ir
k
platīna, zelta, sudraba vai bronzas provi. bijis uzņēmums ar Ainārs Pauniņš, iespējams iegūt skatu no Māris Laudiņš,
Ilgtspējas indeksa mērķis ir līdzsvarota sirdsapziņu — jau RE&RE valdes malas. Vislielākais iegu­ Daugavpils
biznesa prakse, tāpēc uzņēmumi tiek vērtēti no pirmsākumiem, priekšsēdētājs vums ir rekomendācijas, siltumtīklu
piecās jomās, aptverot gan to darba iekšējos kad tādi jēdzieni kā ko saņemam, — būtībā valdes loceklis
principus un metodes — stratēģiju, darba «korporatīvā sociālā atbildība» pat tā ir skola par velti.
organizāciju, tirgus attiecības, gan arī ārējo nebija svešvārdu vārdnīcā. Tā kā aktīvi Noderīgākie bijuši pado­
ietekmi uz plašāku sabiedrību un vidi. Katrā darbojamies, lai attīstītu arī ilgtspējīgu mi tieši komunikācijai ar klientiem, tagad
no šīm sadaļām uzņēmums, kurš pieteicies būvniecību Latvijā, skaidri saprotam spējam labāk pamatot un izskaidrot savas
ilgtspējas indeksa vērtējumam, vispirms izmērāmu kritēriju un vērtējuma nozīmi. cenas un to veidošanos, tas uzreiz samazina
sniedz detalizētu informāciju un pierādīju­ Tieši starptautiski atzītie kritēriji bija cilvēku neapmierinātību, pārmetumus un
mus par savu darbību, tad to vērtē neatka­ iemesls, kāpēc pieteicāmies. Mērķis neskaidrības.»
rīgi eksperti, piešķirot punktu skaitu skalā nav skrējiens «pēc medaļas», bet iespēja
no 0 līdz 100. Sīkāk par šiem vērtēšanas objektīvi paskatīties uz sevi no malas.
kritērijiem varat uzzināt mājaslapā Ilgtspe­ Svarīgākais ieguvums būs nonākt pie
jasindekss.lv, bet par uzņēmumu labo praksi atziņām, ko mēs darām labi, ko mazāk,
un interesantākajām tendencēm pastāstīsim kādi virzieni vēl attīstāmi.»
turpmākajās šā izdevuma lappusēs. l
4 ILGTSPĒJAS INDEKSS

5. Darba vide Tirgus attiecības Vide
Šie kritēriji palīdz noskaidrot, Šajā sadaļā vērtē, vai un
Te analizēts, kā uzņēmumi
cik uzņēmumi ir atklāti un atbildīgi kā uzņēmumi novērtē savas darbības
novērtē un attīsta personālu,
pret saviem klientiem, piegādātājiem ietekmi uz apkārtējo vidi
kādā mērā sekmē darbinieku drošību
un uzņēmējdarbības vidi kopumā. un kādus pasākumus veic,
un labsajūtu darbavietā.
Ietekme indeksa kopvērtējumā: 20%. lai samazinātu izejvielu patēriņu
Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%.
un atkritumu apjomu.
Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%.
SKATS NO MALAS PASAULES PIEREDZE
Ilgtspējīgas investīcijas Britiem — apaļi desmit! Igauņu kvalitātes zīme
«Uzņēmumu Stefans Gī, Lielbritānijas Korporatīvās atbildī- Marko Sillers, Igaunijas Korporatīvās
ieguldījumi bas indeksa pārstāvis: atbildības indeksa pārstāvis:
ilgtspējīgas, videi «Šogad svinam indeksa desmito jubileju. «Igaunijā indeksu veidojam kopš 2008.
draudzīgas, sociāli Dalībuzņēmumu skaits ik gadu mainās un gada. Pēdējos divos gados dalībnieku
atbildīgas ekono­ sasniedz vairākus simtus, bet 37 uzņēmumi skaits sasniedzis gandrīz 60 uzņēmumus.
miskās prakses un turpina piedalīties regulāri kopš projekta Galvenie biznesa pārstāvju ieguvu­
labas pārvaldības sākšanas. Par lielāko ieguvumu no šīs dalī­ mi — iespēja gan novērtēt uzņēmuma
īstenošanā vienlaikus bas uzņēmumu pārstāvji atzīst to, ka labāk sasniegumus un galvenos trūkumus, kas
ir arī ieguldījumi valsts Ģirts Greiškalns, izpratuši savu atbildību pret kopienām. Tas vēl jānovērš, gan arī salīdzināt savu snie­
tautsaimniecības Ārvalstu var palīdzēt biznesam, jo arvien biežāk pir­ gumu ar citiem biznesa spēlētājiem un
attīstībā. Latvijas investoru cēji izvēlas pakalpojumus, kas ir draudzīgi gūt publicitāti. Uzņēmumi, kuru rezultāti
2011.gada indeksa padomes ilgtspējīgai attīstībai. Brīvprātīgais darbs, pārsniedz 70% no maksimālā vērtējuma,
rezultāti liecina, ka visi Latvijā labāka izpratne par to, kādiem mērķiem gadu drīkst izmantot īpašu Atbildīga
zelta medaļu ieguvušie izpilddirektors virzīt labdarības projektus, iespēja izcelties biznesa kvalitātes zīmi.»
uzņēmumi ir ar konkurentu vidū — tie ir konkrēti ieguvumi.»
ārvalstu kapitālu.
Sudrabu ieguvušo vidū ārvalstu uzņēmumi
ir aptuveni divas trešdaļas, no bronzas
ieguvējiem — puse. Kvalitatīvu un ilgtspējīgu
investīciju īpatsvars valstī ir pozitīvs Uzzini vairāk: Uzzini vairāk:
apliecinājums arī potenciāliem Lielbritānijas Igaunijas
investoriem, ka uzņēmējdarbības vide organizācija Atbildīga biznesa
Latvijā attīstās līdzi starptautiskām Bizness kopienā: forums:
labas prakses prasībām.» www.bitc.org.uk www.csr.ee
ILGTSPĒJAS INDEKSS 5

6. Indekss 2012
Pakāpies Nokrities Saglabājis pozīciju Jaunpienācējs
PLATĪNA GRUPA ZELTA GRUPA
Aldaris dzērienu ražošana Electrolux Latvia Ltd. sadzīves tehnikas tirdzniecība
Latvenergo enerģētika
Latvija Statoil degvielas mazumtirdzniecība
Neste Latvija degvielas mazumtirdzniecība
Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90% Rimi Latvia mazumtirdzniecība
un kuri korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējuši savā darbībā.
Zelta grupā indekss ir no 80 līdz 89,9%, sudraba grupā — no 60 līdz SEB banka finanšu pakalpojumi
79,9%, bronzas — no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst Swedbank finanšu pakalpojumi
zemāku vērtējumu nekā 40%, netiek publicēti.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Raža ienākas
izdarīt pirmos nopietnos Pieņemot, ka uzņē­ publiskot arī uzņēmuma
secinājumus. Pirmkārt, muma ilgtspēja sākas nostāju pret izmaiņām
pieaug to uzņēmumu ar tā darbiniekiem, ir tiesību aktos, kuru izstrā­
skaits, kuri piedalās, lai skumji, ka šogad visze­ dē tas ir ieinteresēts.
Trīs lietas esot labas, novērtētu savu sniegu­ mākais vidējais vērtē­ Domājot par tirgus
un to apstiprina trešais mu, nevis gūtu atzinību. jums (57,7%) ir vērojams sakārtošanu un ēnu eko­
ilgtspējas indekss, kas Otrkārt, salīdzinot ar tieši darba vides sadaļā, nomikas samazināšanu,
šogad ir audzis gan me­ pilotprojektu 2010.gadā, kurā tiek analizēts, kā ir svarīgi lielāku uzmanī­
todoloģijas, gan rezultātu līdzšinējie dalībnieki uzņēmumi novērtē un at­ bu pievērst piegādātāju
izteiksmē. Lai indekss būtiski uzlabojuši savu tīsta personālu. Viens no izvērtēšanai un izglīto­
būtu aktuāls, katru gadu sniegumu, ņemot vērā galvenajiem klupšanas šanai. Neraugoties uz
tā kritēriju attīstībā tiek ekspertu ieteikumus. akmeņiem ir informē­ vairākiem labajiem pie­
iesaistīts arvien vairāk Tāpēc šogad esam šanas un konsultēšanās mēriem, diemžēl vairāk
dažādu ietekmes pušu Dace Avena, Korporatīvās sagaidījuši pirmo platīna trūkums ar darbiniekiem nekā trešdaļa indeksa
— uzņēmumi, valsts iestā­ ilgtspējas un atbildības kategorijas uzņēmumu no vadības puses, piemē­ dalībnieku pašlaik neveic
des, eksperti, sabiedris­ institūta vadītāja un jaunpienācējus zelta ram, paši darbinieki reti nekādus pasākumus
kās organizācijas. Kopē­ kategorijā. Rezultātā tiek iesaistīti savu darba­ piegādātāju un apakšuz­
jās diskusijās 2011.gadā iniciatīvā iesaistās arvien Latvijā veidojas arvien vietu risku izvērtēšanā. ņēmēju attīstīšanā.
kā prioritāte tika izvirzīta jauni uzņēmumi, un lielāks atrāviens starp uz­ Toties atzinīgi Izvērtējot 2011.gada
tirgus attiecību kritēriju mērķis nākamajam ņēmumiem, kuri domā vērtējams, ka dalībnieki rezultātus, kļūst skaidrs:
pilnveidošana un lielāka gadam ir panākt aktīvāku ilgtspējas un atbildības demonstrē arvien lielāku indeksa attīstība ir
uzmanība uzņēmumu Latvijas lielāko valsts ka­ kategorijā, un «vidējo» atklātību uzņēmuma pār­ jāturpina, un nākamajos
faktiskā snieguma un pitālsabiedrību iesaisti, uzņēmumu. valdībā. Tomēr joprojām gados būs nepieciešams
rezultātu novērtēšanai. kurām, pēc citu dalībnie­ Neraugoties uz reti tiek novērota gatavī­ lielāks valdības atbalsts
Pozitīvi, ka vairāk ku domām, būtu jārāda pozitīvajām tendencēm, ba sistemātiski un godīgi un iesaiste prioritāro
nekā 80% pagājušā gada piemērs pārējiem. ir virkne virzienu, kuros ziņot par savas darbības virzienu noteikšanā,
dalībnieku gadu no gada Līdzīgi kā augļu koki, joprojām iespējama rezultātiem. Veicinot savukārt ekspertiem
turpina piedalīties, tā se­ arī ilgtspējas indekss izaugsme: uzņēmumu caurskatāmu un atklātu kopā ar dalībniekiem vēl
kojot līdzi sava snieguma pirmo ražu sāk sniegt atklātībā, piegādātāju lēmumu pieņemšanas lielāka uzmanība būs jā­
izmaiņām un dinamikai. tikai pēc vairākiem ga­ izvēlē, saziņā ar darbinie­ procesu Latvijā, nākotnē velta snieguma kvalitātes
Tajā pašā laikā būtiski, ka diem, tāpēc šogad varam kiem un klientiem. būtu jāizvērtē iespēja izvērtēšanai. l
6 ILGTSPĒJAS INDEKSS

7. UZŅĒMUMU
VIDĒJAIS
SNIEGUMS 62% Pērn
53%
SUDRABA GRUPA BRONZAS GRUPA
ABB elektroenerģētikas un automatizācijas produktu tirdzniecība Danske Bank finanšu pakalpojumi
CSDD transportlīdzekļu un vadītāju reģistra uzturēšana Dilers atkritumu apsaimniekošana, metālapstrāde
Cemex cementa ražošana Konekesko Latvija lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība
Cēsu alus dzērienu ražošana Latvijas Gaisa satiksme gaisa satiksmes vadība
Coca-Cola HBC Latvia dzērienu vairumtirdzniecība Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa
Daugavpils siltumtīkli siltumapgāde administrācijas augstskola augstākā izglītība
DHL Latvia kurjeru darbība Skrivanek Baltic tulkošanas pakalpojumi, izglītība
Exigen Services Latvia IT pakalpojumi United Oils naftas un ķīmijas produktu ražošana
Fortum Jelgava siltumapgāde Vidzemes slimnīca veselības aprūpe
G4S Latvia apsardze Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas
Grifs AG apsardze organizācija atkritumu apsaimniekošana
Lattelecom elektroniskie sakari un IT pakalpojumi
Latvijas balzams alkoholisko dzērienu ražošana
Platīna grupa. Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna
Latvijas dzelzceļš dzelzceļa transports līmeni, korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējušas savā darbībā, un tajās
ir noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos
Latvijas loto azartspēles un derības
notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz
Merks būvniecība 3—4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās, kurās uzņēmumam
ir ietekme. Tie darbojas un informē par savu darbību ar augstu caurskatā­
Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle finanšu pakalpojumi mības un ietekmes auditoriju iesaistes līmeni, bet to publiskotos datus ir
Olympic Casino Latvia azartspēles un derības apstiprinājis ārējs auditors.
PricewaterhouseCoopers SIA auditoru pakalpojumi Zelta grupa. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un caurskatā­
mību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas
RE&RE būvniecība paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskā­
Rīgas siltums siltumapgāde kos korporatīvās atbildības aspektus. Šo uzņēmumu korporatīvās atbildības
stratēģija ietver skaidrus un izmērāmus mērķus.
Siemens Osakeyhtio tehnoloģiskie risinājumi un pakalpojumi
Sudraba grupa. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īste­
Siguldas Būvmeistars būvniecība, tirdzniecība un karjeru izstrāde notu efektīvu ietekmes auditoriju iesaisti un ieviestu procesus, ar kuriem
identificēt un vadīt riskus un iespējas. Šīm kompānijām ir arī apkopoti dati,
Starptautiskā lidosta «Rīga» lidostas pakalpojumi
kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu
Valmieras piens piena pārstrāde laikā.
Valmieras stikla šķiedra ķīmiskā un tekstila rūpniecība Bronzas grupa. Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos
soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi būtiskākajos jautājumos par
Valmieras ūdens pilsētas ūdensapgāde
ietekmi uz vidi, sabiedrību, darba vidi un kopējo tirgu, tomēr rezultāti nav
Veolia vides serviss atkritumu apsaimniekošana viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir noteikuši savu vīziju, mi­
siju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus,
VTU Valmiera auto pasažieru pārvadājumi kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums.
ILGTSPĒJAS INDEKSS 7

8. STRATĒĢIJA
— Inta Lase
Bez ekseļa
nesanāks
Uzņēmums, sabiedrība, biznesa vide un apkārtējā daba — šīs ir Nordea
stratēģijas dimensijas, no kurām izriet desmitiem konkrētu darbu un ekonomisko
ieguvumu: «ietaupīti» koki, veselīgāki darbinieki un zinošāki klienti
P
irms diviem gadiem, desmitus punktu garš veicamo darbu sa­ Par mērķu izpildes kontroli katrā di­
kad Nordea pirmo reizi raksts katrā no četrām stratēģijas pamatdi­ mensijā atbild kāds no darba grupas da­
atbildēja uz daudzajiem mensijām. Pirmā dimensija ir uzņēmums, lībniekiem. Pavisam grupā ir septiņi dar­
uzņēmumu ilgtspējas ar to saprotot klientus, pakalpojumus, pro­ binieki, no kuriem četri pārstāv bankas
indeksa jautājumiem, augstāko menedžmentu. Savukārt mērķu
atklājās — bankas rīcī­ sasniegšanā vadītāju uzdevums iesaistīt
bas stratēģija, ja neskai­ faktiski visus darbiniekus. Lai «turētu roku
ta striktos biznesa mēr­ uz pulsa», regulāri notiek grupas tikšanās,
ķus, lielākoties «dzīvo»
vadošo darbinieku prātos, bet vienotu prin­
Nordea pērn ir kurās tiek analizēts, cik daudz no plānotā
jau sasniegts, kādas bijušas problēmas un
cipu un veida, kā izmērīt, vai iecerētais sa­
sniegts, nebija. Tāpēc bankā tika izveidota
«izglābusi» vismaz kā tās novērst. Turklāt «būt labam atmaksā­
jas», saka Dagnija Lejiņa, uzskaitot ieviestās
vadošo darbinieku komanda, kurai bija gan
jāuzliek uz papīra līdzšinējās idejas, gan jā­
28 kokus, kas stratēģijas ekonomiskos efektus.
izveido sistēmiska pieeja, nospraužot turp­ auguši vairāk Zaļāks dzīvesveids
FOTO — NORA KREVnEVA, F64
māko četru gadu mērķus. «Strādājām ar ek­ Pirmais no soļiem, lai uzņēmuma stratēģi­
seli,» atceras Nordea sabiedrisko attiecību
vadītāja Dagnija Lejiņa, kura bija atbildīga
nekā 60 gadus ja būtu ne vien glīti uzrakstīts dokuments,
bet arī iegūtu konkrētas praktiskas apri­
par darba grupas paveikto. Vispirms bija jā­ ses, bija darba vides, kultūras un attiek­
konstatē tābrīža situācija, jāapkopo idejas duktus un darbiniekus. Otrā — sabiedrība, smes pārskatīšana un dokumentēšana.
ilgtermiņa uzstādījumiem, jāizrēķina, kāds kur iekļaujas labdarība, sponsorēšana un Proti, bija jāmotivē darbinieki aktīvai līdz­
būs atsevišķo mērķu ekonomiskais efekts, sociālais darbs. Trešā — biznesa vide jeb dalībai stratēģijas izpildē, kā arī jāskaidro
kā arī jāizvērtē, kā iepriekš sāktie ilgtermi­ aktīva darbība profesionālajās asociācijās, pieņemto lēmumu cēloņi un sekas, jo tieši
ņa sadarbības projekti iekļaujas uzņēmuma kā arī sadarbība ar valsts un pašvaldību in­ pēc bankas darbinieka, kurš ikdienā strā­
kopējā stratēģijā. stitūcijām. Visbeidzot ceturtā — dabas aiz­ dā ar klientiem vai sadarbības partneriem,
Matemātisku aprēķinu un emocionālu sardzība, kur primārais mērķis ir efektīva visbiežāk spriež par to, vai bankas postu­
diskusiju rezultātā Nordea tapa vairākus resursu izmantošana. lētais atbilst darbiem.
8 ILGTSPĒJAS INDEKSS

9. Nordea sabiedrisko attiecību
vadītāja Dagnija Lejiņa
ILGTSPĒJAS INDEKSS 9

10. STRATĒĢIJA CITI LABI
Lauksaimniecības tehnikas piegādātājs
PIEMĒRI Amazone izstrādājis savu stratēģiju, īpaši
ņemot vērā Kuldīgas novada attīstības plānus.
Arī aktīvi līdzdarbojies novada nākotnes
modelēšanā, pētot ekonomiskās un sociālās
norises, kā arī demogrāfiskās tendences.
Darbinieku motivācijai līdztekus jau tradi­ pasākumu sponsorēšanas politiku — Nor­ brīvprātīgajā sabiedriskajā darbā pa dienai
cionālām lietām, piemēram, veselības ap­ dea jau vairākus gadus atbalsta gan Rīgas, nostrādājuši aptuveni 10% jeb četri desmiti
drošināšanas polisēm, ieviestas arī apmak­ gan Valmieras maratonu. darbinieku. Šogad šo skaitu plānots dubul­
sātas profesionālās mācības, ko darbinieki tot. Pavisam sabiedriskajās aktivitātēs pērn
arī labprāt izmantojuši. Sarēķināts, ka pērn Brīvprātīgais darba laikā iesaistījušies aptuveni 65% darbinieku.
katrs mācībās pavadījis vidēji 6,7 dienas. «Izstrādājot uzņēmuma stratēģiju, viens Savus klientus Nordea centusies moti­
Summējot secināts — darbinieku apmieri­ no uzdevumiem bija panākt, lai klienti vēt līzdalībai labdarības projektos, piedā­
nātība ir augusi, sasniedzot 72 punktus no mūs izvēlas nevis tikai piedāvāto produktu vājot kredītkartes lietotāja lojalitātes pro­
100 iespējamiem. dēļ, bet arī tāpēc, ka esam sociāli atbildīgs grammu, kuru izmantojot katrs var uzkrāt
Augstāki ir arī klientu apmierinātības uzņēmums,» stāsta Dagnija Lejiņa. Tāpēc, punktus un, sasniedzot zināmu punktu
un lojalitātes rādītāji. Privātpersonas ban­ punktu pa punktam veidojot veicamo dar­ skaitu, izvēlēties — saņemt dāvanu konkrē­
kas darbu novērtējušas ar 76 punktiem no bu sarakstu, bijis svarīgi sniegt atbalstu da­ tas naudas summas apmērā vai ziedot to
100, bet juridiskās personas — ar 72 pun­ žādām sociāli mazaizsargātām sabiedrības kādai no bankas atbalstītajām sabiedriska­
ktiem. «Klienti mūs uzskata par atbildīgu grupām, šajās aktivitātēs iesaistot gan dar­ jām organizācijām.
kreditētāju, kas sniedz caurskatāmu infor­ biniekus, gan klientus. Uzņēmuma stratēģijā arī definēta ak­
māciju par produktiem,» augsto vērtēju­ Darbinieku līdzdalība sekmēta, galve­ tīva līdzdalība biznesa vides sakārtošanā,
mu skaidro Dagnija. Turklāt šī neesot tikai nokārt ieviešot apmaksāto «brīvprātīgā ko zināmā mērā arī var salīdzināt ar brīv­
klientu uzslava pieklājības pēc — palīdzot darba» dienu. Tas nozīmē, ka banka darbi­ prātīgo darbu. Tas nozīmē bankas vadošo
kredītu vai līzīngu izvēlēties atbilstoši klien­ niekam maksā algu, bet cilvēks vai nu vada darbinieku līdzdalību ekspertu forumos,
ta finansiālajām iespējām, mazāk riskē arī nodarbības Nordea izveidotajos jaunajiem dalību sabiedriskajās organizācijās un arī
pati banka. Vidēji Latvijā banku sektorā tie uzņēmējiem domātajos kursos, vai palīdz ekonomikas politikas kopsakarību skaid­
kredīti, kur maksājums kavēts vairāk par 30 kādam no ilgtermiņa sadarbības partne­ rošanu plašākai publikai. Pērn, piemēram,
dienām, veido 17%, bet Nordea šis īpatsvars riem — ģimenes atbalsta centram Lejas­ Nordea vecākais ekonomists Andris Strazds
ir gandrīz divreiz zemāks — tikai 9%. strazdi, resursu centram sievietēm Marta uz žurnālistus interesējošiem jautājumiem
Savdabīga dažādās dimensijās izvirzīto vai grūtībās nonākušos bērnus un jauniešus atbildējis vairāk nekā 300 reižu, tātad gan­
mērķu mijiedarbība atrasta, uzlabojot dar­ atbalstošajai asociācijai Dzīvesprieks. Pērn drīz katru gada dienu.
ba vidi, bet vienlaikus — saudzīgi izturoties
pret apkārtējo dabu un samazinot izdevu­
mus. Piemēram, uzņēmuma stratēģija pa­
redz, ka turpmāko četru gadu laikā bankas
papīra patēriņš tiks samazināts par 20% jeb Vai, sagaidot jauno gadu, Jūs pērn No tiem, kas nosprauda plānus,
par 5% katru gadu. Līdz šim banka patērēja nospraudāt kādus konkrētus plānus, tos atceras 71%,
vidēji 22 tonas papīra gadā, pērn — jau par mērķus vai apņemšanās? un starp viņiem tos īstenot izdevās:
2,5 tonnām mazāk. Tas ir izdevīgi gan finan­
siāli, gan arī no apkārtējās vides viedokļa,
jo tā Nordea pērn ir «izglābusi» vismaz 28
kokus, kas auguši vairāk nekā 60 gadus. Arī 49% jā 48% nē 12% pilnībā 41% lielā mērā
īstenojot izvirzīto mērķi samazināt ener­
goresursu patēriņu, pērn patērēto kilovat­
stundu skaitu izdevies samazināt par 6%.
Līdzīga izdevīguma mijiedarbība pa­
nākta, arī atbalstot veselīgu un sportisku
dzīvesveidu. Proti, banka centrālajā birojā
iekārtojusi 50 velonovietnes, ģērbtuves un
dušas. Vasarā gandrīz visas velostāvvietas
esot aizņemtas, kas nozīmē, ka 20% darbi­
nieku izmanto veselībai un videi draudzīgo
transporta līdzekli. «Mēs varējām neierīkot
velonovietnes un dušas, taču redzam, ka
darbinieki, kas brauc ar velosipēdu, ir ap­ 2% grūti
mierinātāki, enerģiskāki, viņi ir lojāli uzņē­ 3% grūti pateikt pateikt 11% nemaz 34% mazliet
mumam, un tas ir izdevīgi,» saka Dagnija.
Turklāt šāda bankas iekšējā politika precīzi
atspoguļo atbalstam izvēlēto sabiedrisko SKDS, 2011. Aptaujāti LR iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem
10 ILGTSPĒJAS INDEKSS

11. Atkritumu apsaimniekotājs Veolia Vides Serviss
izstrādājis formulu — izvērstu anketu par dažādiem Līdztekus stratēģijai Coca–Cola HBC Latvia
darba aspektiem, kas ļauj ne vien izzināt darbi- ir izstrādāta detalizēta ietekmes pušu
nieku apmierinātības un lojalitātes reitingu, bet kartēšana, nosakot, kādas organizācijas,
arī precīzi izrēķināt to, cik lielā mērā viņi iesaistīti iestādes un sabiedrības grupas var
organizācijas procesos, kā šī līdzdalība atsaucas ietekmēt uzņēmuma darbību. Tādējādi
uz darba rezultātiem, un, ja līdzdalība ir neliela, ie- uzņēmums spēj noteikt savus prioritāros
spējams sistēmiski izanalizēt problēmu iemeslus. sadarbības partnerus.
58,7%
Lai soli pa solim veidotu nākotnes
klientu tīklu, kā arī pildītu sabiedrības iz­
UZŅĒMUMU
glītošanas jomā uzstādītos mērķus, banka
izveidojusi savu biznesa skolu No idejas
VIDĒJAIS
līdz investoram. Tās nav klasiskas lekcijas SNIEGUMS
uzņēmējdarbībā, bet gan iespēja jauniem
cilvēkiem veidot savus pirmos biznesa kon­ Tādā mērā visi uzņēmumi
taktus, uzklausīt bankas pieredzējušo men­ kopā (vidēji) apliecinājuši
toru padomus un piedalīties interaktīvās kategorijas kritēriju izpildi
nodarbībās, kuras vada bankas darbinieki.
Meklēt savu rokrakstu
«Gan jā, gan ne,» saka Dagnija Lejiņa, jau­
tāta, vai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas EKSPERTA VIEDOKLIS
izstrādi atviegloja piederība lielai finanšu
grupai. Vadlīnijas, protams, ir vienādas gan
Nordea Latvijas, gan Skandināvijas filiālēm,
taču veidu, kā īstenot izvirzīto mērķi, kat­
Vīzijas ir, atliek tām sekot
ras filiāles vadība izvēlas pati. Arī tas, kādus Izķepurojušies no krīzes, sistēmiskas pieejas
akcentus likt korporatīvās sociālās atbildī­ uzņēmumi ir nosprauduši trūkums, kas nozīmē
bas programmā, ir katras bankas filiāles skaidrus turpmākās attīs­ — stratēģijas izpildei
nacionālās vadības ziņā. tības mērķus, izstrādājuši netiek sekots līdzi. Tāpat
Latvija savā stratēģijā izceļ ilgtermiņa izmērāmus kritērijus, atklājies, ka ne viena
sadarbību ar stabiliem partneriem un reālu pēc kuriem noteikt, vai vien uzņēmuma izpratnē
labumu tām sabiedrības grupām, ar kurām uzdevumi sasniegti, kā arī stratēģija nozīmē tikai
izveidota visciešākā sadarbība. Savukārt aizvien vairāk uzmanības konkrētas tirgus pozīcijas
īpaši 2012.gadā izcelta bankas gatavība līdz­ pievērš iekšējai pienāku­ iekarošanu, ignorējot,
darboties finanšu izglītības stiprināšanā. Šī mu sadalei tā, lai sekošana Inta Priedola, piemēram, sociālās atbil­
prioritāte galvenokārt izvēlēta, atceroties uzņēmuma stratēģijas uzņēmumu stratēģijas dības dimensiju. Trūkst
pērn piedzīvoto sašūpošanos Latvijas fi­ izpildei nebūtu tikai aug­ sadaļas eksperte arī atgriezeniskās saites ar
nanšu sistēmā — Krājbankas krahu un bau­ stākā vadītāja pienākums. sabiedrību, bet, «repu­
mu vilni, kas no Swedbank kontiem vienā Vērtējot uzņēmumu tācijas» jēdzienu lietojot
nedēļas nogalē aizslaucīja miljoniem latu. atbildes, redzams — apmaksātu brīvprātīgā sašaurināti, uzņēmumi
Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs, definēt misiju, vīziju un darba dienu, kurā uzņē­ nenovērtē, kādu eko­
biznesa attīstības vadītājs Polijā un Baltijas prioritātes uzņēmumiem muma darbinieki piedalās nomisko efektu var dot
valstīs Valdis Siksnis uzsver: «Mēs uz sociā­ ar katru gadu kļūst aizvien vai nu izglītības, vai sabiedrības atzīts «sociāli
lo atbildību raugāmies pragmatiski, un vieglāk, taču joprojām kli­ labdarības projektos. Inte­ atbildīga uzņēmuma»
tieši tādēļ korporatīvā sociālā atbildība ir bo izpratne par to, kā mē­ resanta ir arī uzņēmumu statuss.
daļa no mūsu uzņēmējdarbības stratēģijas, rīt reputāciju, kā arī maz pieredze kopējā stratēģijā Līdzīgi kā iepriekšējos
identitātes — mūsu DNS.» tiek analizēta uzņēmuma iekļaut energoresursu gados, labākos rezultātus
Protams, precīzi izrēķināt, cik klientu un apkārtējās sabiedrības patēriņa samazināšanu un šajā sadaļā uzrādījušas
banku izvēlas tās sociāli atbildīgās rīcības mijiedarbība. pāreju uz videi draudzīgu ārvalstu uzņēmumu
dēļ, nav iespējams. Taču Dagnija Lejiņa Būtiskākais šāgada biroja vidi, norādot, par meitaskompānijas vai
domā tā: «Ja klients krīzes brīdī redz, ka panākums ir daudzu cik procentiem ik gadu filiāles, jo šajos uzņēmu­
mēs darām pat vairāk, nekā tikai prasa li­ uzņēmumu izstrādātie jāsamazina, piemēram, mos pārņemta detalizēta
kums, viņš uzticēsies un par savu pozitīvo detalizētie plāni, kā elektroenerģijas un papīra mātesuzņēmuma stratē­
pieredzi pastāstīs citiem.» Tāpēc būtiskā­ sasniegt ne vien plānoto patēriņš. Arī komunikāci­ ģija, to pielāgojot Latvijas
kais — lai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija peļņas, apgrozījuma un jas dimensija uzņēmumu apstākļiem. Taču arī uzņē­
un rīcība ikdienā būtu balstīta vienās vērtī­ klientu pieaugumu, bet stratēģiskās plānošanas mumi ar Latvijas kapitālu
bās, lai dažādie tās aspekti harmoniski pa­ arī — kā iesaistīties biznesa dokumentos kļūst aizvien šogad daudz precīzāk
pildinātu cits citu. Un ļoti svarīgi, lai uzņē­ vides sakārtošanā, dabas izvērstāka un neaprobežo­ spējuši ieskicēt savu vietu
muma rīcības iemesli ir skaidri saprotami saudzēšanā un sociāli jas tikai ar preses relīzēm. Latvijas biznesa vidē gan
gan pašu darbiniekiem, gan klientiem, gan atbildīgās aktivitātēs. Vai­ Analizējot vēl uzla­ šodien, gan arī skatoties
arī sabiedrībai kopumā. l rāki uzņēmumi ir ieviesuši bojamās lietas, jāatzīmē perspektīvā. l
ILGTSPĒJAS INDEKSS 11

12. SABIEDRĪBA
— Inta Lase
Uz palikšanu
Izglītība, vides aizsardzība, veselība, kā arī drošība ir jomas, kuru atbalstam
CEMEX ik gadu piešķir vairākus desmitus tūkstošu latu. Turklāt, lai varētu
izvēlēties vietējai sabiedrībai visnepieciešamākos projektus, lēmumu
uzņēmums pieņem kopā ar Saldus un Brocēnu novada viedokļu līderiem
S
abiedrības investīcijas konkursu īpašu dara ne vien publiski pie­ vairāki profesionālās orientācijas projekti vi­
ir viens no uzņēmuma ejamais nolikums un mājaslapā skaidrotie dusskolās. Piemēram, Saldus vidusskolnie­
CEMEX ilgtspējas stra­ precīzie vērtēšanas kritēriji, bet arī fakts, ka ces izzinās šuvējas profesiju, gan apmeklējot
tēģijas pīlāriem. Ražo­ lēmumu kopīgi pieņem uzņēmēji un vietējie šūšanas uzņēmumus un individuāli strādājo­
jošam uzņēmumam tas iedzīvotāji — trīs projektu vērtētājus izvirza šās meistares, gan pēc tam patstāvīgi pašujot
nozīmē rūpes par vidi CEMEX, divi pārstāv Brocēnu, bet vēl divi — tautastērpus skolas mazākajiem dejotājiem.
novadā, kur atrodas Saldus novada iedzīvotājus. Savukārt Druvas pagastā, iesaistot LU
rūpnīca, izglītību veici­ mācībspēkus, jauniešiem sarīkos robotu
noši palīdzības projekti parādi, tā mudinot interesēties par eksak­
vietējās skolās un, kā uzsver uzņēmuma va­ tajām zinātnēm. Jau vairāku gadu garumā
dītājs Enrike Garsija, sadarbība ar valsts un
pašvaldību institūcijām dažādos infrastruk­ «Jo labāka uzņēmums sadarbībā ar Saldus un Brocēnu
pašvaldību dažādās skolās izveidojis 20 ģeo­
tūras attīstības projektos. Turklāt, kā rēķi­
na CEMEX, būt atbildīgam pret sabiedrību, sabiedrība mums grāfijas interešu klubiņus.
«Izglītības programmas ir ļoti svarīgas
kurā strādā, ir arī ekonomiski izdevīgi.
apkārt, jo labāk vairāku iemeslu dēļ — iespējams, kāds pui­
ka, kas ieinteresējas par tehniskajām zināt­
Fonds labām idejām
Meklējot veidu, kā ekonomiski izdevīgi un klājas biznesam» nēm, pēc 10 gadiem strādās tieši CEMEX,
bet varbūt viņš būs vietējās pašvaldības de­
sociāli atbildīgi iekļauties vietējā sabiedrībā, putāts vai ceļubūves uzņēmuma vadītājs,»
FOTO — NORA KREVnEVA, F64
celtniecības materiālu ražotājs CEMEX jau skaidro Enrike Garsija. Viņš atgādina — labi
2007.gadā izveidoja CEMEX Iespēju fondu, «Lēmumi ir patiešām objektīvi — CEMEX izglītoti jaunieši noteikti nepaliks bez dar­
ar kura palīdzību tiek atbalstīta Saldus un cilvēki daudz labāk pārzina projektu izmaksu ba, tātad viņu maksātie nodokļi papildinās
Brocēnu novada attīstība. Fonds divas reizes aprēķinus, bet pārējie precīzāk zina vietējās pašvaldības budžetu, kas savukārt nozīmē
gadā izsludina projektu konkursus, kuros vajadzības,» stāsta CEMEX Iespēju fonda vadī­ — pagastā vai valstī varēs vairāk līdzekļu at­
atbilstoši izvirzītajām prioritātēm nevalstis­ tāja Ilga Ķuze. Viņa neslēpj gandarījumu par vēlēt infrastruktūras projektiem, kuros būs
kās organizācijas un pašvaldību iestādes var šāgada konkursa uzvarētājiem — vides jomā nepieciešamas CEMEX ražotās izejvielas.
iesniegt savus projektus. Tikko noslēdzies atbalstu saņems biedrība Mēs Jaunaucei, «Jo labāka sabiedrība mums apkārt, jo la­
šāgada pirmais konkurss, kurā saņemti 33 kura jau vairāku gadu garumā mērķtiecīgi ar bāk klājas biznesam,» jau daudzās pasaules
pieteikumi, no kuriem par atbalstāmiem at­ pieticīgiem līdzekļiem novadā atjauno angļu valstīs CEMEX pārbaudītu uzņēmuma un
zīti četrpadsmit. Kopumā uzvarētājprojektos parku, kuru par labu tūrisma objektu atzi­ sabiedrības sadarbības modeli vienā teiku­
uzņēmums ieguldīs 10 000 latu. Šo projektu nusi virkne Latvijas ceļvežu. Tāpat atbalstīti mā definē Garsija.
12 ILGTSPĒJAS INDEKSS

13. CEMEX vadītājs
Enrike Garsija
ILGTSPĒJAS INDEKSS 13

14. sabieDrība citi labi
pieMēri viDZeMes sliMnīca ir noslēgusi sadarbības
līgumu ar Valmieras Pārgaujas vidusskolu par
līdzdalību dabaszinību mācību programmas
pilnveidošanā. Vienlaikus šis ir labs piemērs, kā
jauniešus piesaistīt ārsta profesijai.
Latvijā gan vēl neviens privātās un publis­ pie rūpnīcas izskatās kā golfa laukumā, un vecos karjerus — dažos no tiem izveidoti ziv­
kās partnerības projekts nav īstenots ne ce­ nekādi kaitīgie putekļi gaisā nenonāk,» saka ju dīķi, kas kļuvuši par iecienītām makšķe­
ļubūvē, ne citos būvniecības projektos (kā, Garsija. Turklāt šāds videi draudzīgs un ap­ rēšanas vietām. Iespējams, tā varētu rīkoties
piemēram, Mehiko īstenotais energoefektī­ kārtējai sabiedrībai caurskatāms saimnieko­ arī ar Latvijas karjeriem, tikai jāsaprot, vai
vu sociālo māju celtniecības projekts), taču šanas veids ir labi saprotams — kad rūpnīca vietējā sabiedrība ir ieinteresēta šādā vides
uzņēmums domā, ka, ekonomikai nostā­ vēlēsies paplašināties vai tai vajadzēs jaunu transformācijā.
joties uz izaugsmes ceļa, arī Latvijā varētu atļauju, kuru saņemšanā vērā tiek ņemts arī
tapt kas līdzīgs. sabiedrības viedoklis, cilvēki uzņēmēju plā­ repUtācijas svars
Taču ir arī tādi projekti, kuros uzņē­ niem neiebildīs, jo būs pārliecinājušies gan Viens no ieguvumiem, ko uzņēmums saska­
mums iesaistījies, pat necenšoties analizēt par viņu atbildīgo attieksmi pret vidi, gan ta, gan īstenojot pret vidi atbildīgu ražošanu,
ekonomisko efektu. Tie ir projekti, kas ļauj par aktīvo līdzdalību novadam svarīgos sa­ gan arī finansējot sabiedriskas aktivitātes, ir
pasniegt roku sabiedrības atstumtajiem. biedriskos projektos. laba reputācija. Turklāt tie nav tikai vārdi —
Par tādu uzskatāma jau 2009.gadā izveido­ Lielbritānijā CEMEX ražotne atradusi piemēram, ja kādi Somijas uzņēmēji vēlas
tā zupas virtuve Saldus novada iedzīvotā­ veidu, kā sabiedriski lietderīgi apsaimniekot iegādāties Latvijā ražotos materiālus, viņi
jiem. Tā tapusi sadarbība ar Romas katoļu
draudzi un ik dienu pabaro 150—170 cilvē­
ku. «Mēs esam daļa no sabiedrības, tātad
arī mums jāuzņemas daļa atbildības par
tiem, kuriem klājas visgrūtāk,» šādu pro­ patērētāju spieDiens
jektu atbalsta ideju skaidro Garsija.
ceļā UZ ZaļU raŽotni
Atbildīgi pret apkārtējo vidi — tas ir gan viens
93% 72% 44%
aptaujāto nosauc «zīmolu, otrajā vietā ir
no uzņēmuma ilgtspējas pamatprincipiem,
uzņēmumu uzticamību, «ieņēmumu
gan arī viena no apakšpogrammām sabied­
vadītāju atzīst, reputāciju» kāpums un
rības investīciju programmā. To Meksikas
ka ilgtspējas kā svarīgāko izmaksu
kompānija CEMEX, kas ir viens no lielāka­
jautājumi faktoru, kas liek samazināšana»
jiem cementa ražotājiem pasaulē, definējusi
būs svarīgi izšķirties par
koncerna globālajās vadlīnijās, jo zaļa ražo­
viņu biznesa labu ilgtspējīgai
šana mijiedarbībā ar apkārtējo sabiedrību
nākotnei biznesa stratēģijai
daudzās pasaules valstīs izrādījies ne vien
prestižs, bet arī ekonomiski izdevīgs risinā­
jums. Proti, jau tagad CEMEX ražotnē aptu­
veni 60% enerģijas nāk no atjaunojamajiem
resursiem — otrreiz pārstrādātiem atkritu­ Kas nāKaMo piecu gaDu laiKā visspēcīgāK ieteKMēs jūsu uZņēMuMa
miem, sasmalcinātām automašīnu riepām, attieKsMi pret sabieDrības prasībāM?
biomasas un citiem blakusproduktiem. Cit­
58%
viet pasaulē tas nozīmējis iespēju vietējai
sabiedrībai ērti atbrīvoties no atkritumiem, 45%
taču Latvijā šī sistēma vēl pilnībā nestrādā. 39%
Uzņēmums ir noslēdzis ilgtermiņa sadarbī­
bas līgumus ar vienu atkritumu apsaimnie­ 28%
košanas uzņēmumu, taču piegādes apjomi 26% 25% 22%
vēl nesasniedz CEMEX vajadzības, tāpēc uz­
ņēmumam nākas pārstrādātos atkritumus 15% 15% 14%
ievest. Taču Garsija cer, ka jau drīzā nāktonē
arī Latvijā šī nozare attīstīsies un viens no
efektiem, ko līdz ar ražotni iegūst arī sabied­
rība, ir sakārtota atkritumu pārstrāde.
Otrs vides aspekts, ko uzņēmums izceļ,
pa
da
va
vie opi
re
m
in
pi
sa rga
va
ve
eg
ed
g
k
o
l
ld
bi niz
tē
rb
runājot par sociāli atbildīgu iekļaušanos re­
dī
tē ena
ul
st
e
ed ā
ā
i
rē
in
ba
jā s
ji
at
dā
or
ie
tā
s
ris cij
or
ģionā, ir izlietotie karjeri un putekļu slāpēša­
tā
ki
i
ji
i
kā as
ji
na tiešā ražotnes tuvumā. «Mums ir svarīgi,
s
lai katrs novada iedzīvotājs redz — vasarā ANO GLObĀLAIS LīGUMS UN ACCENTURE, 766 UZŅēMUMU VADīTĀJU PASAULES APTAUJA, 2010
14 ILGTSPĒJAS INDEKSS

15. Siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma SEB banka atbalsta piešķiršanu labdarības un
Rīgas siltums arodbiedrība, uzņēmuma sabiedrisku aktivitāšu projektiem padarījusi
vadība un darbinieki kopā ik gadu izvēlas caurskatāmu katram, kurš vēlētos saņemt
kādu sabiedriski aktuālu projektu, kuru palīdzību. Mājaslapā ir izskaidrots, kādi pro-
uzņēmums atbalsta. Šā projekta īstenošanā jekti tiek atbalstīti, kā jāraksta projekts un pēc
katrs darbinieks var iesaistīties pēc kādiem principiem to vērtēs. Turklāt projektus
brīvprātības principa. var iesniegt elektroniski.
69,5%
rūpīgi analizē ne tikai cenu un kvalitāti, bet
arī uzņēmuma nākotnes stratēģiju un vērtī­
UZŅĒMUMU
bas. Latvijā pluspunktus sabiedriski atbildī­
gam uzņēmumam neviens klients pagaidām
VIDĒJAIS
gan vēl nepiešķir, taču attieksme pamazām SNIEGUMS
mainās, saka Garsija.
Atzīmējot, ka sadarbība ar sabiedrību Tādā mērā visi uzņēmumi
nav tikai uzņēmuma vadības iegriba, katra kopā (vidēji) apliecinājuši
darbinieka parakstītajā profesionālās ētikas kategorijas kritēriju izpildi
kodeksā ir iekļauta sadaļa, kā veidot attiecī­
bas ar sabiedrību. Interesanti, ka uzņēmums
skaidri norāda: katram darbiniekam savā rī­
cībā ir jāatceras par uzņēmuma pamatvērtī­
bām — sadarbību, godīgumu un līderību. Uz­ EKSPERTA VIEDOKLIS
svars šeit likts uz godīgumu. Proti, darbinieki
brīvajā laikā var droši līdzdarboties dažādās
sabiedriskās organizācijās, taču nedrīkst
maldinoši solīt uzņēmuma atblastu kādam
Palīdzēt gudri
šādas organizācijas rīkotam pasākumam vai Šogad augusi uzņēmumu priekšmetiem. Šogad uzla­
projektam. Jebkuru atbalstu vietējās sabied­ izpratne par to, kā investī­ bojusies arī lielo starptau­
rības pārstāvji saņem tikai un vienīgi atklā­ cijas sabiedrībā salāgot ar tisko uzņēmumu prasme
ta konkursa kārtībā. Būtiska sadaļa ētikas uzņēmuma izvirzītajiem māteskompānijas sabied­
kodeksā veltīta arī korupcijas un interešu stratēģiskajiem mērķiem rības investīciju politikas
konflikta jautājumiem, uzsverot — atbildīgs un politiku. Turklāt aiz­ vadlīniju piemērošanā
sabiedrības loceklis, un tādam jābūt katram vien mazāk ir uzņēmumu, Latvijas apstākļiem.
uzņēmuma darbiniekam, neiesaistās korup­ kas sabiedrības investīciju Taču, vērtējot darbi­
tīvos darījumos ar amatpersonām un spēj sadaļā ieraksta tikai dalību nieku līdzdalību uzņēmu­
izvērtēt, kā nenonākt interešu konfliktā, jo labdarības projektos — Līva Jēgere, ma sabiedrības investīciju
tikai tā — esot godīgam sadarbībā ar politi­ daudzi iesaistās izglītības sabiedrības investīciju projektos, tā kopumā vēl
ķiem vai NVO — iespējams saņemt uzņēmu­ programmās, investē zinā­ sadaļas eksperte joprojām ir visai zema.
mam tik nepieciešamo uzticēšanos. Un tas ir šanas nākotnes attīstībā. Piemēram, tikai reto uzņē­
svarīgi, jo uzņēmums Latvijā un Brocēnos ir Pie mīnusiem jāpieskaita mumu interesē darbinie­
uz palikšanu. caurskatāmības un kuras nolemts atbalstīt. ku viedoklis par to, kādi
Savā sabiedrības investīciju stratēģijā uz­ skaidru kritēriju trūkums, Taču arī te vēl veicami projekti būtu jāatbalsta
ņēmums izvēlējies arī atbalstīt projektus, ku­ vērtējot lūgumus pēc pa­ daudzi uzlabojumi, jo un kāpēc. Tāpat vēl klibo
ros ekonomisko labumu neieraudzīt, bet kas līdzības, kā arī darbinieku nereti uzņēmēji nenosa­ prasme izzināt sabiedrī­
ceļ valsts prestižu. «Mums ir svarīga gan uz­ mazo līdzdalību atbalsta ka, kurš cilvēks atbild par bas konkrētās vajadzības,
ņēmuma, gan tās valsts, kurā strādājam, labā prioritāšu nospraušanā. pieteikumu izvērtēšanu, it īpaši lokālā līmenī.
reputācija,» saka Garsija, rādot tikko izdoto Šādi ir secinājumi, izana­ neskaidro, kāpēc izvēlēts Taču, ja uzņēmums vēlas
grāmatu par uzņēmuma līdzfinansēto pro­ lizējot uzņēmēju atbildes atbalstīt tieši šo konkrēto kvalitatīvi iekļauties vidē,
jektu — latviešu modernās mākslas pārstāvju uz jautājumiem sabiedrī­ projektu. Taču tas būtu kurā, piemēram, notiek
darbu izstādi ASV. «Par to saņēmām arī savu bas investīciju sadaļā. svarīgi no uzņēmuma ražošana, precīza sabied­
daļu kritikas — neesot izraudzīti tie «labākie» Iepriekš uzņēmumi reputācijas viedokļa. rības vēlmju definēšana ir
mākslinieki,» smaidot saka Garsija. Taču, kā par sasniegumu uzskatīja Pozitīva ir tendence primāra.
uzsver uzņēmējs, autorus izvēlējās profesio­ sporta komandu atbal­ uzņēmumiem aktīvi Arī atbalsts sociāli
nāļu žūrija, un mēs esam pieraduši uzklausīt stīšanu un ikgadēju zie­ iesaistīties gan mācību mazaizsargātām grupām,
speciālistus. Vienalga, vai tā būtu Latvijas dojumu kādai labdarības programmu izveidē, gan piemēram, ilgstošo bez­
vārdu starptautiski pulējoša gleznu izstāde, organizācijai, bet šogad mudinot darbiniekus darbnieku iesaistīšana vai
vai maza novada dziesmu un deju kolektī­ uzņēmēji daudz biežāk brīvprātīgi lasīt lekcijas vai darbinieku ar invaliditāti
vu lūgumi atbalstīt dalību dziesmu­ vētkos.
s ir izstrādājuši izvērstu piedalīties citās izglītības pieņemšana darbā, ir ļoti
«Mēs gribam, lai sabiedrības pārstāvji paši atbalsta programmu, kurā iniciatīvās. Īpaši izceļa­ reta parādība. Uzņēmuma
aktīvi iesaistās diskusijā par to, kas novadam precīzi aprakstīta gan tā mas dažādas uzņēmēju sociālā atbildība daudz
vai valstij ir svarīgākais, kādas ir prioritātes piešķiršanas procedūra, iniciatīvas modināt bērnos biežāk izpaužas, tikai
un kādi ir ieguvumi,» uzsver Garsija. l gan arī definētas nozares, interesi par eksaktajiem ziedojot labdarībai. l
ILGTSPĒJAS INDEKSS 15

16. DARBA
VIDE
— Inta Lase
Ēnas, kas
izgaismo
Aldara ieviestā darbinieku «ēnošanas prakse» ļāvusi izvairīties no kļūdainiem
lēmumiem, kas nestu zaudējumus, bet zemā darbinieku mainība panākta,
radot savstarpējas uzticēšanās atmosfēru uzņēmumā
P
ārsla Baško darbu lēmumu pieņemšana, ir visai miglaina. Tā­
Aldarī sāka 2007.gada pēc tika radīta programma Izzini. «Tikai iz­
novembrī — «kopā ar
krīzi», viņa smaidot Darbinieki, kuri protot, ar ko nodarbojas citi kolēģi, var jau ar
pirmo reizi un nekļūdīgi pieņemt lēmumu,»
saka. Jau pirmajās dar­
ba dienās kļuvis skaidrs uzdeva labākos pro­ rammas būtību skaidro Pārsla. Tas nozī­
g
mēja, ka visu līmeņu vadītājiem bija obligāti
— algas nesamazinās,
taču darbinieku skaits jautājumus šefam, jāiesaistās darbinieku «ēnošanā».
Nodaļu vadītāji brauca līdzi pārdošanas
gan krietni saruks. Par
aptuveni 30%. Kā panākt, lai lielās atlaišanas saņēma mp3 aģentiem, pavadīja dienu pie konveijera, per­
sonāldaļā vai grāmatvedībā. Turklāt ne tikai
dzirnavas nesamaltu darbinieku lepnumu
par savu uzņēmumu un neietekmētu darba atskaņotājus «staigāja līdzi» vai «sēdēja blakus», bet uz­
deva precīzus jautājums, kā un kāpēc darbs
rezultātus? Tas bija pirmais jautājums, uz organizēts. Interesanti, ka nav bijis grūti
kuru atbildi personāla vadības un adminis­ «ēnošanā» iesaistīt ražošanu un mārketingu,
tratīvā departamenta direktore Pārsla Baško Uzņēmumu ilgtspējas indeksa kontekstā kur notiekošais vadītājiem licies saistošs un
FOTO — Reinis Hofmanis, F64
un Aldara arodorganizācijas priekšsēdētāja bija svarīgi novērtēt — ko uzņēmums dara noskaidrojams, savukārt pārliecināt, ka ēno­
Inga Ozola meklēja kopīgi. papildus likumā stingri regulētajiem darba šanai jānotiek arī administrācijā, bijis grūtāk.
«Radījām caurskatāmu un precīzi izmē­ drošības nosacījumiem un darba ņēmēja tie­ «Cilvēkam šķiet — ko nu es iešu uz blakus ka­
rāmu darbinieku kvalifikācijas izvērtēšanas sībām un kā darba vides uzlabošanas pasā­ binetu un skatīšos, ko dara grāmatvedība,
sistēmu. Katrā konkrētajā gadījumā kopā ar kumi ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. taču arī tas ir svarīgi. Citādi nevar ieraudzīt
arodbiedrības pārstāvjiem vērtējām, kurš uzņēmuma mehānismu kopskatā,» uzskata
cilvēks strādā labāk, kurš atlaižams, kā­ Priekšnieks — strādnieka ēna Pārsla. «Ēnošanas» rezultātā, pieņemot lē­
pēc,» atceras Pārsla. Savukārt Inga uzsver Izdzīvojot jostas savilkšanu, izkristalizējās arī mumus, bijis iespējams precīzāk veidot prog­
to, ka sarunas par atlaišanu sāktas laikus, dažas problēmas darba organizācijā. Proti, nozes un uzstādīt mērķus. Taču, viņa uzsver,
neļaujot uzņēmumā izplatīties baumām un tapa skaidrs — teju vai katrs no 300 uzņē­ lai «ēnošanas» projekts sasniegtu rezultātu,
panikai. Tikai tā — spēlējot atklātām kār­ muma darbiniekiem labi zina, kā strādā viņa svarīgs bijis gan mātesuzņēmuma Carlsberg
tīm — bija iespējams panākt savstarpēju nodaļa, bet izpratne par to, kā tas atsaucas grupas augstākā līmeņa vadības atbalsts, gan
uzticēšanos. uz uzņēmuma darbu kopumā un kā notiek arī darbinieku uzticēšanās.
16 ILGTSPĒJAS INDEKSS

17. Aldara personāla vadības un
administratīvā departamenta
direktore Pārsla Baško
ILGTSPĒJAS INDEKSS 17

18. Darba citi labi Alus ražotājs cēsu alus piesaistījis fizioterapeitu,
kurš tiem darbiniekiem, kam ilgstoši jāstrādā vienā
viDe pieMēri pozā vai arī intensīvi jākustas, ir izstrādājis speciālus
muskuļu atslodzes vingrinājumus. Uzņēmums ievie-
sis arī 360 grādu novērtējumu darbiniekiem, kas ļauj
vispusīgi izvērtēt katra stiprās un vājās puses — paša
darbinieka, vadītāja, kolēģu un padoto skatījumā.
Tajā palīdzēja arodbiedrība, kas pārliecinā­ saintegrējušies. Esam spējuši un gribējuši kopš 2008.gada, kad par uzņēmuma 100%
ja zemākā līmeņa darbiniekus nebaidīties nodrošināt atvērtu komunikāciju,» uzskata īpašnieku kļuva Ziemeļeiropā lielākie alus
ai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba un ģimenes dzīves saskaņošanai?
personāla direktore. Arī uzņēmuma iekšējais ražotāji Carlsberg Group. To noteica gan
0% — jā atbildēt uz viņus «ēnojošo» citu no­
godīgi
daļu vadītāju jautājumiem, tā ļaujot no ma­
2% — nē informatīvais žurnāls Alus Pasaule tapis divās mātesuzņēmuma kopējā stratēģija, gan arī
% —las ieraudzīt trūkumus sistēmā. Piemēram,
nav pārliecināti valodās. Tas gan ir tikai viens no iekšējās ko­ ekonomiskā krīze, kurā bez izmaiņām ne­
vadītājus, kas «ēnoja» cehā strādājošos, munikācijas kanāliem. Tikpat svarīgs atvēr­ iztikt un kuras laikā, kā saka Pārsla Baško,
ā? (Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā” atbildeibijis arī intranets, ir tie atvieglojumi) lietas sakār­
vairs nebija grūti pārliecināt, ka vajadzīgs tas darba vides radīšanai — kādi tad «mums bija laiks pārdomāt, kā
Vai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba tot citādi». Personāla vadītāja atceras — bijis
spilgtāks apgaismojums un arī garderobes
5% — elastīgs darba laiks kurā darbiniekus informē par aktualitātēm, un ģimenes dzīves saskaņošanai?
9% — brīvas svētku dienas Inga
prasās pēc labiekārtošanas, atceras plāniem, uzdevumiem. svarīgi jau neilgi pēc darījuma skaidrot dar­
7% — attālināta darba līmeņu dar­
50% — jā
Ozola. Arī cilvēciskais dažādu iespējas «Labāk sliktas ziņas nekā nekādas,» biniekiem, kādas ir uzņēmuma akcionāru
42% — nē vienisprātis ir gan vietā
% —binieku kontakts bijis ļoti svarīgs pieskatīšana darbaadministrācija, gan arod­
nodrošināta bērnu projekta maiņas sekas. Kādas ir Carlsberg Group kā
ieguvums. «Ir taču patīkami, 8%katru, ko pārliecināti uzskata — par katru problēmu
ja — nav biedrība, kas uzņēmuma virsvērtības un mērķi, kā tos
uzņēmumā satiec — vai tas būtu priekšnieks ir jārunā, tiklīdz tā radusies, nevis jāklusē iedzīvinās Aldarī. Pirmie soļi, protams, tika
vai krāvējs —, pasveicini. Nevis tāpēc, ka tā un jāļauj vaļa baumām. Turklāt, ņemot vērā uztverti ar aizdomām, taču, redzot, kā vadī­
vajag, bet tāpēc, ka gribas,» domā(Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā”aktuālos — kādi tad ir tie atvieglojumi) ap­
Kā? Pārsla, ražošanas uzņēmumos vienmēr atbildei bas pasludinātās vērtības gūst praktiskas
racionāli piebilstot — apmierināts darbi­ darba drošības jautājumus, nodaļās ieviestas rises, attieksme mainījās. Piemēram, viena
nieks ir arī krietni efektīvāks.
75% — elastīgs darba laiks
ikrīta operatīvās sanāksmes, kurās katrs aici­ no mātesgrupas pamatvērtībām skan šādi:
59% — brīvasnāts atklātidienasiepriekšējā dienā paveik­ «Katram uzņēmuma darbiniekam ir iespēja
svētku izrunāt
Balva par jaUtājUMU šeFaM attālināta panākumus, problēmas, riskus. Kādā
27% — to — darba iespējas dot savu ieguldījumu.» Praksē tas nozīmējot
Netaupīt svētku sajūtai — tāds bija uzņēmu­ no šādām piecminūtēm ierosināts uzlabot gan sadarbību ar arodbiedrību, gan iespēju
ma moto arī skarbākajā krīzes 5% — nodrošināta bērnu — sakārtot brīdinājumus uz
brīdī. Tāpēc, ventilāciju, citā pieskatīšana darba vietā ikvienam izteikt ierosinājumus un tieši uz­
samazinot kopējos izdevumus, Aldaris ne­ konveijeriem. Šādi it kā nelieli darba vides dot jautājumus vadībai. Piemēram, šogad
atteicās no darbinieku Jaungada balles, ko­ uzlabojumi atmaksājas arī darba devējam, jo martā ar darbiniekiem iepazinās Aldara
pējiem sporta pasākumiem pirms vasaras mazāk ir traumu un kompensāciju par tām. jaunais šefs Tomass Kure Jakobsens. Tā bija
pīķa sezonas un labāko apbalvošanas. «Mēs Būtiskas izmaiņas uzņēmuma darba vi­ nevis viena liela sapulce milzīgā zālē, bet gan
apbalvojam ne tikai tos, kuri uzrādījuši izci­ des veidošanā Aldaris soli pa solim ievieš jau tikšanās ar katru departamentu, turklāt tie
lākos rezultātus, bet arī tos, kuru darbs vis­
precīzāk atbilst uzņēmuma nospraustajām
pamatvērtībām,» saka Pārsla. Skatoties, kādi
darbinieki pērn atzīti par uzņēmuma «Veik­
smes čempioniem», redzams — pārstāvēti vai jūsu Darbavietā tieK ja ir atvieglojuMi,
faktiski visi uzņēmuma departamenti un visi noDrošināta iespēja Darba un taD KāDi?
līmeņi. Publisku atzinību saņēmis gan tehnis­ ģiMenes DZīves sasKaņošanai?
kais darbinieks, kurš, nežēlojot brīvdienas,
ziemā novērsis apkures sistēmas problēmas,
gan vidējā vadības līmeņa cilvēki, kuri atbil­ 50% jā 42% nē 75%
dējuši par ES līdzfinansējuma saņemšanu.
Arī tā ir daļa no stratēģijas un precīzi atbilst
vienai no uzņēmuma izvirzītajām pamatvēr­ 59%
tībām — ikviens var tikt apbalvots par labu
darbu uzņēmuma labā.
Skan kā no personālvadības rokasgrā­
matas, pasmaida pati Pārsla. Taču ganda­ 27%
rījums un iniciatīva jau kļūst abpusēja, un
ir sagaidītas arī pašu darbinieku iniciatīvas.
Piemēram, gandrīz visi darbinieki kopā ar 5%
ģimenēm šopavasar piedalījās Lielajā talkā
un paši ieteica uzņēmuma administrācijai,
ka Muzeju naktī labprāt atvērtu Aldara dur­ elastīgs brīvas attālināta bērnu
vis plašākai publikai. «Cilvēki lepojas ar savu darba svētku darba pieskatīšana
darbavietu.» Kad jautāju, kā veicies, nojau­ 8% nav pārliecināti laiks dienas iespējas darbavietā
cot dalījumu pēc nacionalitātes, Pārsla aiz­
domājas. Jautājums vietā — aptuveni pusei
darbinieku dzimtā valoda ir krievu. «Esam TNS, 2011. APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 55 GADIEM, KURIEM IR ALGOTS DARbS
18 ILGTSPĒJAS INDEKSS

19. Tulkošanas uzņēmumā Skrivanek ik nedēļu Latvija Statoil veicis darbinieku izglīto-
notiek «gardās trešdienas» sapulces, kurās līdz- šanas kampaņu, kāpēc lifta vietā labāk
tekus darba jautājumu pārrunāšanai visi kolēģi izvēlēties kāpnes — izstrādāti un biroja telpās
tiek cienāti ar vienas nodaļas sarūpētu cienastu, izvietoti plakāti, kas izskaidro piecus galve-
vēlams — pašgatavotu. Šādi iekšējā komunikāci- nos iemeslus, kāpēc veselīgāk ir iet kājām. Vēl
ja dažādu līmeņu darbinieku un vadības starpā ir cita iniciatīva — darbiniekiem, kam piedzimst
neformālāka, taču nezaudē mērķtiecīgumu. bērns, uzņēmums uzdāvina auto sēdeklīti.
57,7%
darbinieki, kuri uzdeva labākos jautājumus
priekšniekam, saņēma taustāmas balvas —
UZŅĒMUMU
mp3 atskaņotājus. It kā nieks, taču darbinie­
ku lojalitātei svarīgi.
VIDĒJAIS
SNIEGUMS
Labās prakses cena
Kad jautāju, kā izvērtēt izveidoto sistēmu Tādā mērā visi uzņēmumi
efektivitāti skaitļos, Pārsla Baško aizdomā­ kopā (vidēji) apliecinājuši
jas. Objektīvs darbinieku lojalitātes rādītājs kategorijas kritēriju izpildi
ir zemā kadru mainība. Šogad tā bijusi tikai
3%, līdz gada beigām — maksimums 10% dar­
binieku nomainīsies. Un tas ražojošam uzņē­
mumam ar 295 darbiniekiem ir niecīgs rādī­
tājs. Turklāt kadru mainība esot procentuāli EKSPERTA VIEDOKLIS
līdzīga visās darbinieku kategorijās — gan ra­
žošanā un loģistikā strādājošajiem (ap 200
darbinieku), gan mārketingā un pārdošanā
(70), gan administrācijā (20). Krīzes laikā
Kļūstam precīzāki
kadru mainība bijusi tuva nullei, taču tagad Aptuveni 60% uzņēmu­ noteikumi, darba devēji
ārvalstu darbaspēkam atvērtais Vācijas tir­ mu, kas pieteikti vērtēša­ visai neveikli skaidro šo
gus vilinošs šķiet ne vienam vien strādājoša­ nai, darbinieku intereses noteikumu izpausmi. Vis­
jam. Tāpēc arī darbinieku lojalitāte un sajūta pārstāv arodbiedrības labāk to atspoguļo skopie
par «drošu darbavietu» ir tik svarīga, jo tikai vai pilnvarotie, netrūkst skaidrojumi tādā aktuālā
ar algu vien labu strādnieku nenoturēt. uzņēmumu, kas saviem jautājumā kā komerc­
Otrs būtiskākais rādītājs, kā izmērīt labas darbiniekiem apmaksā noslēpuma izpaušana.
darba vides ekonomisko izdevīgumu, ir sa­ veselības aprūpes pakal­ Zīmīgi, ka nereti Latvijas
mazinātais kļūdaino lēmumu un prognožu pojumus, kā arī piedāvā kapitāla uzņēmumi šādos
skaits. «Faktiski mums jārēķina, no kādiem elastīgu darba laiku un Sigita Kravale un noteikumos vienkārši
zaudējumiem esam izvairījušies, ja ar pirmo veido dažādas lojalitātes Kaspars Rācenājs, pārrakstījuši likumu, bet
reizi ir pieņemts pareizs lēmums,» uzskata programmas. Taču nav darba vides eksperti uzņēmumi ar ārvalstu
Pārsla Baško. Arī nospraust precīzus uzņē­ neviena uzņēmuma, kurš kapitālu — pārtulkojuši
muma mērķus nākamajiem gadiem ir vieg­ savu darbinieku atvasēm māteskompānijas ētikas
lāk, ja katra līmeņa vadītājs saprot visus ražo­ piedāvātu, piemēram, vie­ Pozitīvi vērtējams arī dau­ kodeksu, neadaptējot tos
joša uzņēmuma aspektus, kas ietekmē darba tu bērnudārzā. Trūkst arī dzo uzņēmumu sniegtais vietējiem apstākļiem.
rezultātu. Piemēram, prognozējot, ka 2015. sistēmiskas un regulāras atbalsts savu darbinieku Kā laba, bet maz izpla­
gadā Aldara alus tirgus daļa Latvijā sasniegs pieejas darba vides uzla­ ģimenēm — pabalsti bērna tīta iniciatīva jāizceļ dar­
37%, bet peļņa — 2,8 miljonus latu, svarīgi bi­ bošanā. Tādi ir galvenie piedzimšanas gadījumā, binieku «aprūpētā darba
jis apzināties gan reālās izmaksas, gan iespē­ secinājumi, izvērtējot uz­ bērnu veselības polises. uzteikšana». Tas nozīmē
jas tās samazināt un nepārkāpt «objektīvi ze­ ņēmumu sniegtās atbildes Pie negatīvajām ten­ ne tikai pabalstu, bet arī
māko robežu», proti, cenu, par kuru zemāka darba vides sadaļā. dencēm jāizceļ summētais praktisku, uzņēmumam
nozīmētu kvalitātes zaudēšanu. Uzskaitot būtiskākos darba laiks, kur slīdošais faktiski neko nemaksājošu
Vismaz Aldara gadījumā tiešās darba plusus, jāatzīmē dažādās grafiks visbiežāk veidots palīdzību, piemēram, CV
vides izmaiņu kopējās izmaksas netiek rē­ ilggadīgo darbinieku darba devēja, nevis ņēmē­ vai motivācijas vēstules
ķinātas. Pārsla Baško uzskata: vispirms ne­ lojalitātes programmas. ja interesēs, kā arī nelielā sastādīšana, arī rekomen­
pieciešama vēlme pilnveidot darba vidi, tad Vienkāršākās no tām pašu darbinieku iesaistīša­ dāciju izsniegšana.
jāizstrādā ceļa karte, kurā soli pa solim tiek paredz naudas pabalstus na lēmumu pieņemšanā. Salīdzinājumā ar pēr­
mainīta vecā kārtība, un visbeidzot svarīgā­ apaļās jubilejās, veselības Piemēram, darba drošības no gadu uzņēmumi daudz
kā ir caurskatāmība un nepārtrauktība — tā, apdrošināšanas polisi vai jomā redzams, ka uzņē­ precīzāk dokumentos ir
lai vides sakārtošana nebūtu kampaņveidīgs sporta nodarbību abone­ mumi izpilda visas likuma fiksējuši darba attiecību
pasākums, kas apsīkst. «Ja visi uzņēmuma mentu, bet izvērstākās prasības un pieaicina modeli, izvērstākas kļuvu­
darbinieki zina, ko sagaidīt no vadības, bet piedāvā iespēju, uzkrājot ekspertus, taču ignorē šas tā sauktās darbinieku
visu līmeņu vadītāji izprot kolēģu darba spe­ algu, iegādāties uzņēmu­ strādājošo viedokli. Vēl lojalitātes programmas, kā
cifiku, ja cilvēki uzticas cits cita profesionali­ ma akcijas un saņemt novērots — ja arī izveidoti arī precīzāk formulēti dar­
tātei, strādāt var daudz veiksmīgāk.» l papildu brīvdienas. darba iekšējās kārtības ba drošības jautājumi. l
ILGTSPĒJAS INDEKSS 19