1. SAEIMAS STRUKTŪRA
1. Kas ir Saeimas
Prezidijs, frakcijas, komisijas?
2. Kā notiek Saeimas sēdes?
3. Kāds ir deputāta svinīgais solījums?
Jauniešu Saeima
Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
2. SAEIMAS STRUKTŪRA I
Saeima sastāv no 100 tautas pārstāvjiem –
deputātiem, ko ievēl uz četriem gadiem.
Svarīgākos Saeimas darbības noteikumus atradīsi
Latvijas Republikas pamatlikumā – Satversmē, bet
iekšējās darbības un kārtības noteikumi ir apkopoti
Saeimas kārtības rullī.
Avots : http://www.flickr.com/photos/saeima/6252669995/in/set-
Avots: http://saeima.lv/lv/likumdosana/satversme
72157627787966221
4. SAEIMAS PREZIDIJS
Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs. To uzreiz pēc
ievēlēšanas ievēl pati Saeima. Prezidijs sastāv no pieciem
deputātiem – Saeimas priekšsēdētāja, viņa diviem
biedriem, sekretāra un sekretāra biedra. Prezidija locekļi
parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām
partijām, bet par Saeimas priekšsēdētāju var kļūt arī
deputāts no partijas, kas nav ieguvusi visvairāk balsu
Saeimas vēlēšanās.
11.Saeimas priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa, Saeimas
priekšsēdētājas biedri – Inga Bite un Andrejs
Klementjevs. Saeimas sekretāra amatu ieņem Dzintars
Rasnačs, bet Saeimas sekretāra biedrs ir Jānis Vucāns.
5.
6. SAEIMAS PREZIDIJA FUNKCIJAS:
• nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darba gaitu,
• dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas
kārtības rullī paredzētajos gadījumos,
• sastāda Saeimas sēžu darba kārtību un lemj par
komandējumiem,
• pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību
vadītājus,
• veic citus organizatoriskos darbus.
Prezidija sēdes parasti notiek divas reizes nedēļā – pirmdienās
un ceturtdienās. Tās sasauc Saeimas priekšsēdētājs vai viņa
prombūtnes laikā – viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem.
Prezidija sēdes parasti notiek Saeimas namā, tomēr
Prezidiju var sasaukt arī jebkurā citā laikā un vietā.
7. FRAKCIJAS
Frakciju var izveidot ne mazāk kā pieci vienas politiskās
partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta
deputāti. Ja kāds deputāts izstājas no frakcijas, viņš
nezaudē deputāta mandātu un turpmāk tiek uzskatīts par
pie frakcijām nepiederošu deputātu. Atsevišķas frakcijas
var apvienoties politiskajos blokos, kuros var iesaistīties
arī tie deputāti, kas pie frakcijām nepieder.
Lai Saeimā saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību
un izlemtu lietas, kuras neregulē Saeimas kārtības rullis,
tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ir Saeimas
Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un
politiskā bloka. Frakciju padomes atzinumiem ir tikai
ieteikuma raksturs.
8. KOMISIJAS I
Pēc Saeimas sanākšanas parlaments izveido
komisijas, nosakot to uzdevumus un locekļu
skaitu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā
ir 16 dažādas komisijas. Tās tiek
veidotas, ievērojot frakciju proporcionālu
pārstāvību.
Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija un Nacionālās drošības komisija, kurās
ir pa vienam pārstāvim no katras frakcijas.
9. 2011.gada 15.novembris. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas deputāti tiekas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrības (LIZDA) un arodbiedrības „Latvijas izglītības vadītāju
asociācija” (LIVA) pārstāvjiem
Avots : http://www.flickr.com/photos/saeima/6346476541/in/set-72157628007703369
10. KOMISIJAS II
• Komisija ievēl no saviem • Komisijas sēdes ir
locekļiem priekšsēdētāju un atklātas, taču komisija var lemt
sekretāru, ja nepieciešams - arī arī par aizklātu sēžu sasaukšanu.
priekšsēdētāja biedru.
• Darbu sagatavošanai vai
• Deputāts vienā un tajā pašā sevišķu uzdevumu veikšanai
laikā drīkst strādāt ne vairāk kā komisija var izveidot
divās pastāvīgajās komisijās un apakškomisijas.
divās apakškomisijās.
• Īpašos gadījumos Saeima var
• Priekšsēdētāja amatu viņš var izveidot arī speciālas komisijas.
ieņemt tikai vienā pastāvīgajā Saeima ieceļ arī parlamentārās
komisijā. izmeklēšanas komisijas, ja to
pieprasa ne mazāk kā viena
trešdaļa deputātu.
11. KO KOMISIJAS DARA?
! Komisijas strādā noteiktā ! Komisijas uzrauga izpildvaru. Tās
likumdošanas jomā vai pilda citus organizē regulāras tikšanās ar
uzdevumus, piemēram, izskata ministriem vai ministriju, valsts un
deputātu pieprasījumus, vērtē pašvaldību iestāžu pārstāvjiem un
publisko izdevumu apspriež komisijas pārziņā esošos
pamatotību, izskata iespējamos jautājumus, kā arī sniedz
deputātu ētikas pārkāpumus vai ieteikumus izpildvaras darba
izvērtē Latvijas nacionālās uzlabošanai. Tādējādi parlaments
pozīcijas Eiropas Savienības kontrolē un ietekmē valdības darbu.
jautājumos. Saeimas komisijas
sagatavo izskatīšanai lietas, kas
tiek apspriestas Saeimas sēdēs.
Pamatojoties uz Saeimas
lēmumiem, komisijas izskata
likumprojektus, priekšlikumus un
iesniegumus.
12. KOMISIJAS TIESĪBAS
Tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt no attiecīgā
ministra, viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā
esošajām) iestādēm vai pašvaldībām savai darbībai vajadzīgās
ziņas un paskaidrojumus.
Lai izvērtētu izpildvaras darbu un lemtu par atbalstu
likumprojektiem, komisiju deputāti uzklausa atbildīgo ministriju
argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un
nevalstisko organizāciju viedokļus.
Tādējādi komisiju sēdēs sastopas dažādas intereses,
atšķirīgi politiskie uzskati un daudzpusīgi viedokļi par
to, kāds būtu piemērotākais konkrētās problēmas
risinājums.
13. SAEIMAS SĒDES
Saeimas darbs ir organizēts sesijās. Gadā ir trīs kārtējās sesijas:
rudens, ziemas un pavasara sesija, bet kārtējo sesiju starplaikā
var sasaukt ārkārtas sesiju.
Saeimas kārtējās sēdes ir atklātas un parasti notiek reizi nedēļā
– ceturtdienās. Saeimas sēdes un atbildes uz deputātu
jautājumiem tiešraidē pārraida Latvijas Radio, un tās var vērot
arī Saeimas interneta mājas lapā.
Saeimas kārtības rullī ir noteikts, ka ar ne mazāk kā 2/3
klātesošo deputātu atbalstu Saeima var nolemt noturēt
arī aizklātu sēdi, taču tas līdz šim vēl nekad nav
noticis. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
14. 2011.gada 10.novembris. Saeimas sēdē tiek apstiprināti
vairāku starptautisko organizāciju pārstāvji.
Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6331472726/in/set-72157628095670442
15. DEPUTĀTA SVINĪGAIS SOLĪJUMS
Jaunievēlētie deputāti pirmajā Saeimas sēdē dod svinīgo
solījumu un apliecina to ar parakstu:
“Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus,
Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs
Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā
vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un
demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi
un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas
Satversmi un likumus.”
16. 2011.gada 17.oktobris. 11.Saeimas pirmajā sēdē deputāta
svinīgo solījumu dod Jānis Reirs.
Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6253141413/in/set-72157627913779132/
17. Jauniešu Saeima
Nodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem –
kandidē ar savu ideju!
Saeimas
Sabiedrisko attiecību birojs
Uzzini vairāk par Saeimas
darbu:
• www.saeima.lv/lv/sabiedrib
as-lidzdaliba/apmekletaju-
pienemsana-un-ekskursijas
• Saeimas informatīvais
tālrunis: 67087321
• e-pasts: info@saeima.lv
• Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs atrodas Jēkaba ielā
16, Rīgā (ieeja no Trokšņu ielas), atvērts katru darba dienu no
plkst.9.00 līdz 16.30