Ekspertu saruna par finanšu pratību
•
0 likes•709 views
10. maija Ekspertu saruna "Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu?"
Recommended
Recommended
More Related Content
More from Latvijas Banka
More from Latvijas Banka (20)
Ekspertu saruna par finanšu pratību
- 1. Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu? Aija Brikše Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja 2023. gada 10. maijs
- 2. Finanšu pratība Zināšanu, attieksmes un uzvedības apvienojums, kas nepieciešams, lai pieņemtu optimālus finanšu lēmumus, lai veidotu labklājību. 2
- 4. Finanšu pratība cilvēka dzīves ciklā 4 Bērns Pusaudzis Jauns pieaugušais Pieaugušais Tuvojas vecumdienas Seniors
- 5. Finanšu pratības indeksa rezultāti
- 6. 6 Par Finanšu pratības indeksu Izstrādāts, balstoties OECD finanšu izglītības tīkla (INFE) metodoloģijā Latvijā veikts atkārtoti, pirmo reizi aprēķināts 2015. gadā Socioloģiskā aptauja veikta 2022. gada oktobrī
- 7. 7 63 61 62 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 2015 2022 Vidēji OECD dalībvastīs 2019. gadā % Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksa salīdzinājums (% no maksimālā iespējamā rezultāta) Indekss ir 12.2 punkti no 20. Tas saglabājas nemainīgs kopš 2015. gada
- 8. 8 Finanšu pratības indekss dažādās iedzīvotāju grupās 11.2 12.5 13.4 13.6 14.0 10.8 12.9 9.2 12.1 13.4 11.9 12.7 11.9 13.1 12.6 11.0 8.0 12.1 12.2 Līdz 350 € 351 €–500 € 501 €–700 € 701 €–1000 € 1001 € un vairāk Nestrādā Strādā Pamata vai nepabeigta vidējā Vidējā vai vidējā speciālā Augstākā 70–79 gadi 60–69 gadi 50–59 gadi 40–49 gadi 30–39 gadi 20–29 gadi 18–19 gadu Vīrietis Sieviete Ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī Nodar- binātība Izglītība Vecums Dzimums
- 9. 43 % var samaksāt negaidītus izdevumus mēneša ienākumu apmērā 35 % izveidots finansiāls "drošības spilvens" 20 % nav varējuši pilnībā segt dzīvošanas izdevumus 9 +14 procentpunkti –17 procentpunkti +16 procentpunkti 7 gadu laikā uzlabojusies finansiālā noturība pret dažādiem finanšu satricinājumiem
- 10. Atbildīgi ar aizņemšanos 3 % turējumā ir "ātrais kredīts" (–7 procentpunkti) 89 % uzskata, ka aizņemoties naudu ir pienākums to atmaksāt 4 % izmantojuši kredītlīniju, 2 % kredītkarti, kad nevarēja samaksāt nepieciešamos izdevumus 10
- 11. 11 Finanšu zināšanu indekss samazinājies līdz 3.9 punktiem 7 punktu skalā 4 % 7 % 12 % 17 % 20 % 21 % 13 % 6 % 0 1 2 3 4 5 6 7 Atbilstošo atbilžu skaits uz 7 jautājumiem 5.1 3.9 2015 2022 Finanšu zināšanu indekss skalā no 0 līdz 7 Indekss aprēķināts, noskaidrojot pamata zināšanas par vienkāršajiem un saliktajiem procentiem, inflāciju. Respondentiem jāveic arī vienkārši matemātikas uzdevumi.
- 12. 12 Finanšu zināšanu indekss dažādās iedzīvotāju grupās skalā no 0 līdz 7 3.9 4.2 3.4 4.5 4.3 3.6 4.7 3.6 3.4 3.6 4.0 4.4 4.2 4.5 3.5 4.0 2.7 3.8 4.3 3.5 4.0 3.6 4.3 4.1 3.7 3.0 Lauki Cita pilsēta Rīga Latgale Zemgale Kurzeme Vidzeme Pierīga Rīga Līdz 350 € 351 €–500 € 501 €–700 € 701 €–1000 € 1001 € un vairāk Nestrādā Strādā Pamata vai nepabeigta vidējā Vidējā vai vidējā speciālā Augstākā 70–79 gadi 60–69 gadi 50–59 gadi 40–49 gadi 30–39 gadi 20–29 gadi 18–19 gadu Apdzīvotā vieta Reģions Ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī Nodar- binātība Izglītība Vecums
- 13. 13 Atbilstošās atbildes uz jautājumu 2022., 2019. un 2015. gadā Būtiski pasliktinājušās zināšanas par vienkāršo procentu aprēķināšanu Kāds nogulda 100 eiro bezmaksas, beznodokļu krājkontā ar garantētu gada procentu likmi 2 % apmērā. Viņš šajā kontā vairs neko neiemaksā un arī neizņem naudu. Cik naudas būtu kontā pirmā gada beigās, kad veikts procentu maksājums? 72 % 74 % 58 % 16 % 11 % 11 % 10 % 12 % 24 % 3 % 2 % 8 % 2015 2019 2022 Pareiza atbilde (102 EUR) Nepareiza atbilde Nezina Atsakās atbildēt
- 14. 14 Atbilstošās atbildes uz jautājumu 2022. gadā dažādu vecuma un izglītības līmeņu grupu salīdzinājumā Vājākās zināšanas par vienkāršu procentu aprēķināšanu ir 18–19 gadu veciem jauniešiem un iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni Kāds nogulda 100 eiro bezmaksas, beznodokļu krājkontā ar garantētu gada procentu likmi 2% apmērā. Viņš šajā kontā vairs neko neiemaksā un arī neizņem naudu. Cik naudas būtu kontā pirmā gada beigās, kad veikts procentu maksājums? 29 % 56 % 69 % 49 % 62 % 55 % 64 % 59 % 56 % 40 % Pamata vai nepabeigta vidējā Vidējā vai vidējā speciālā Augstākā 70-79 gadi 60-69 gadi 50-59 gadi 40-49 gadi 30-39 gadi 20-29 gadi 18-19 gadi Izglītība Vecums
- 15. 15 Atbilstošās atbildes uz jautājumu 2022., 2019. un 2015. gadā Vājākais rezultāts jautājumā par saliktajiem procentiem, tas ir pasliktinājies par 20 procentpunktiem Cik naudas no šiem 102 eiro būtu kontā pēc pieciem gadiem, ņemot vērā, ka nav nekādu maksu vai netiek atskaitīti nodokļi? Vai summa būtu … ? 48 % 46 % 26 % 29 % 22 % 32 % 4% 4% 6 % 4% 8% 11 % 13% 18 % 19 % 3 % 3 % 6 % 2015 2019 2022 Lielāka par 110 eiro Tieši 110 eiro Mazāka par 110 eiro Nav iespējams izsecināt no sniegtās informācijas Nezina Atsakās atbildēt
- 16. Finanšu zināšanu pašvērtējums Savas zināšanas viszemāk novērtē jaunieši un iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni 42 % jauniešu savas zināšanas vērtē kā zemas Zināšanu pašvērtējums ir atbilstošs indeksa rezultātam: 47 % iedzīvotāju paši savas zināšanas vērtē kā vidējas, 14 % kā augstas 16
- 17. Finanšu uzvedība
- 18. 18 Finanšu uzvedības indekss palicis teju nemainīgs 5.4 punkti jeb 60 % no maksimālā iegūstamā rezultāta Atbilstošo atbilžu skaits uz 9 jautājumiem 5.3 5.4 2015 2022 Finanšu zināšanu indekss skalā no 0 līdz 9 Finanšu uzvedības indeksu, ir uzkrājumu veidošana, ilgtermiņa plānošana, savu finanšu uzraudzība un kontrole un atbilstoša uzvedība, risinot finanšu grūtības. 1 % 4 % 6 % 7 % 13 % 17 % 19 % 18 % 13 % 3 % 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9
- 20. 20 Attieksme pret finansēm būtiski uzlabojusies 2.0 2.9 2015 2022 Finanšu uzvedības indekss skalā no 0 līdz 4 Rezultāts iedzīvotāju attieksmei pret finansēm aprēķināts no vērtējuma, ko respondenti piešķīruši trim apgalvojumiem par ilgtermiņa plānošanu. Indekss ir 5.4 punkti jeb 72.5 % no maksimālā iegūstamā rezultāta
- 21. Attieksme ir piesardzīgāka 32 % dod priekšroku naudas tērēšanai, nevis tās uzkrāšanai ilgtermiņā 25 % mēdz dzīvot šodienai un neuztraukties par rītdienu 56 % uzskata, ka nauda ir tādēļ, lai to tērētu 21
- 23. Finansiālā ilgtspēja Indivīda spēja, uzturot esošo dzīves kvalitātes līmeni, reizē nodrošināt attīstību un plānoto izaugsmi ilgtermiņā. 23
- 24. Finansiālu plānu pensijai izveidojusi neliela daļa 27 % uzskata, ka nav paveikuši labu darbu, 30 % plāna nav 37 % pensijas vecumā plāno turpināt strādāt 13 % uzskata, ka paveikuši labu darbu, izveidojot finansiālo plānu pensijai 24
- 25. Ieguldījumus veic ļoti nedaudzi 1 % iegādājušies akcijas un kapitāla daļas 2 % iegādājušies kriptoaktīvus 1 % atvēruši ieguldījumu vai vērtspapīru kontu 25
- 27. 27 Rezultāts aprēķināts, ņemot vērā zināšanas, attieksmi un uzvedību digitālās drošības, tiešsaistes darījumu un pakalpojumu veikšanas jomā. Digitālais finanšu pratības indekss ir 4.6 punkti jeb 46 % no iespējamā rezultāta Uzvedības vērtējums no 0 līdz 4 Zināšanu vērtējums no 0 līdz 3 1.0 2022 2.1 2022 Attieksmes vērtējums no 0 līdz 3 1.6 2022
- 28. Digitālā finanšu pratība 51 % jauniešu uzskata, ka kriptoaktīvi ir tāds pats likumīgs maksāšanas līdzeklis kā banknotes un monētas 10 % regulāri maina paroles tīmekļvietnēs, kuras izmanto, lai iepirktos tiešsaistē un pārvaldītu savas finanses 36 % uzskata, ka digitālu līgumu var uzskatīt par derīgu, ja tas ir pieejams drukātā formātā, bet 35 % nezina 28
- 29. Mūsu valsts, mūsu banka