1.
Latvijas ekonomikas
un finanšu sektora
aktualitātes
2023. gada 24. janvārī
Mārtiņš Kazāks, Santa Purgaile, Uldis Rutkaste

2.
Tautsaimniecības
attīstība un prognozes
(pasaules un Eiropas
ekonomika)

3.
3
1.6
-6.1
5.2
3.4
0.5 1.9 1.8
2.8
-3.0
6.0
3.2
2.7
3.2 3.4
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
2019 2020 2021 2022 P 2023 P 2024 P 2025 P
Eiro zona (pamata scenārijs)
Pasaule
Eiro zona (negatīvais scenārijs)
Eiro zonas un pasaules ekonomikas izaugsmes
prognozes (reālā IKP pārmaiņas, %)
Avots: Pasaules prognozes – Starptautiskais Valūtas fonds, eiro zonas prognozes – Eiropas Centrālā banka.
Enerģijas krīze,
nenoteiktība un
inflācija sabremzē
izaugsmi eiro zonā
Galvenie riski:
• karš Ukrainā
• enerģijas un izejvielu cenu kāpums
• ilgstoši augsta inflācija
• finanšu tirgu svārstības
• norises Ķīnā

4.
1.2
0.3
2.6
8.4
6.3
3.4
2.3
3.5
3.2
4.7
8.8
6.5
4.1
3.6
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
2019 2020 2021 2022 2023 P 2024 P 2025 P
Eiro zona (pamata scenārijs) Pasaule
Eiro zona (negatīvais scenārijs)
Eiro zonas un pasaules inflācijas prognozes
Augsta inflācija
skārusi lielāko
daļu pasaules
4 Avots: Pasaules prognozes – Starptautiskais Valūtas fonds, eiro zonas prognozes – Eiropas Centrālā banka.

5.
5 Avots: Bloomberg.
Monetārā politika:
3 mēnešu EURIBOR likme un ECB noguldījumu
iespējas uz nakti likme, un šo likmju prognozes (%)
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
4.5
5.0
5.5
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022 2024
3 mēnešu EURIBOR likme
3 mēnešu EURIBOR likme - prognoze
ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme
ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme - fin. tirgus prognoze
• Procentu likmju tālāks kāpums
jāturpina arī 2023. gadā;
• Papildus likmēm jāizmanto arī
citi instrumenti, lai bremzētu
inflāciju, t. sk.:
o atcelti labvēlības nosacījumi
kredītiem komercbankām;
o sākot ar martu, tiks mazināts
centrālo banku turētais
vērtspapīru portfelis.

6.
6
Valstu budžeta bilances (% no IKP)
Avots: Europas Komisija.
-8
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
LV MT BE IT FR ES SK EL SI EA AT EE DE LT PT FI NL LU IE CY
2023 P 2024 P
2022 P Deficīta kritērijs
Fiskālā politika:
• Ilgstošs un pārmērīgs fiskālais
atbalsts var apgrūtināt
inflācijas ierobežošanu;
• Atbalstam jābūt terminētam,
mērķētam, samērīgam;

7.
Naftas un dabasgāzes cenas
(USD/barelu un EUR/MWh)
0
50
100
150
200
250
0
20
40
60
80
100
120
140
01.01.2019.
01.04.2019.
01.07.2019.
01.10.2019.
01.01.2020.
01.04.2020.
01.07.2020.
01.10.2020.
01.01.2021.
01.04.2021.
01.07.2021.
01.10.2021.
01.01.2022.
01.04.2022.
01.07.2022.
01.10.2022.
01.01.2023.
Nafta
Dabasgāze (labā ass)
Koksnes un kviešu cenas (EUR/BFT un EUR/T)
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
01.01.2019.
01.04.2019.
01.07.2019.
01.10.2019.
01.01.2020.
01.04.2020.
01.07.2020.
01.10.2020.
01.01.2021.
01.04.2021.
01.07.2021.
01.10.2021.
01.01.2022.
01.04.2022.
01.07.2022.
01.10.2022.
01.01.2023.
Koksne EUR
Kvieši (labā ass)
7 Avots: Refinitiv.
Resursu cenu problēmai
nepieciešami strukturāli risinājumi

8.
Tautsaimniecības
attīstība un prognozes
(norises Latvijā)
Avots: pexels.com
8

9.
Inflācija eiro zonā (gada pārmaiņas, %)
9 Source: Eurostat, Eiropas Komisijas prognozes.
Latvijā šogad inflācija samazināsies, tomēr
turpinās būt virs ES vidējā
Inflācijas prognozes eiro zonā 2023. un
2024. gadam (gada pārmaiņas, %)
0 2 4 6 8 10 12 14
LU
CY
BE
MT
ES
NL
FI
PT
EL
FR
EA
IE
SI
DE
IT
HR
EE
LT
LV
SK
2023P
2024P
-5
0
5
10
15
20
25
30
01.2021. 05.2021. 09.2021. 01.2022. 05.2022. 09.2022.
LV
LT
EE

10.
IKP prognoze 2023. gadam (%)
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
Īrija
Malta
Rumānija
Bulgārija
Kipra
Grieķija
Luksemburga
Spānija
Horvātija
Slovēnija
Igaunija
Portugāle
Polija
Nīderlande
Lietuva
Slovākija
Francija
Austrija
Itālija
Eirozona
ES
Beļģija
Somija
Čehija
Ungārija
Dānija
Latvija
Vācija
Zviedrija
Avots: Eiropas Komisija.
Latvija to ES valstu starpā, kur šogad paredzams
mērens ekonomikas kritums
10

11.
Iekšzemes kopprodukts (%; reālā izteiksmē; s.i.)
-0.4
-1.7
-2
3
8
III IV 2021 I II III IV 2022 I II III
pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu (sezonāli un kalendāri koriģēts)
pret iepriekšējo periodu (sezonāli un kalendāri koriģēts)
Iekšzemes kopprodukta un privātā patēriņa
prognozes (g/g; %; reālā izteiksmē; s.i.)
2.1
-0.3
4.4
3.5
4.7
-5.6
5.4 5.0
-6
-5
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
2022 P 2023 P 2024 P 2025 P
IKP Privātais patēriņš
11 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas 2022. gada decembra prognozes.
Lai gan recesija paredzama sekla un īslaicīga, tomēr patēriņa
sarukums jūtamāks; atkopšanās paredzama salīdzinoši strauja

12.
Bruto pamatkapitāla veidošana (2000=100)
100
150
200
250
300
350
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Igaunija Latvija Lietuva
Potenciālā izaugsme (gada pārmaiņas, %)
13 Avots: Eurostat, SUERF; Finding the right mix: monetary-fiscal interaction at times of high inflation, SUERF Policy Notes .:. SUERF - The European Money and Finance Forum.
Gausāku ekonomikas virzību cauri krīzēm citastarp noteikusi vājāka
starta pozīcija – nepietiekošas investīcijas, zems izaugsmes potenciāls
4
3
2
0
202
2022 202 Valstis ar zemu parādu
2022 202 Valstis ar augstu parādu
IE L EE LV SK LU C SI I HR ES BE NL A R DE P GR I

13.
Darba alga un produktivitāte (indekss; 2005=100)
14
Enerģijas cenu stabilizēšanās sekmēs inflācijas atgriešanos zemā
līmenī, tomēr algas-produktivitātes plaisa uzturēs pamatinflāciju
70
100
130
160
190
220
2000 2003 2006 2009 2012 2015 2018 2021
Darba ražīgums uz nostrādāto stundu
Reālā stundu alga
Darba ražīgums (lineārs trends 2000:20 0)
Inflācija un pamatinflācija Latvijā (%, g/g)
Inflācija Pamatinflācija
2023 10.9 7.8
2024 4.4 6.0
2025 3.0 5.0
Avots: Centrālā statistikas pārvaldes dati, Latvijas Bankas aprēķins, Latvijas Bankas 2022. gada decembra prognozes
-5
0
5
10
15
20
25
2021 2022 2023 P 2024 P 2025 P
Inflācija
Pamatinflācija

14.
Valsts atbalsta pasākumi Covid-19 un energo krīzes
ietekmes mazināšanai (ietekme uz bilanci, milj. eiro),
ES fondu budžeta izdevumi (milj. eiro)
Vispārējās valdības budžeta bilance ES valstīs (% no IKP)
15 Avots: inanšu ministrija, Eurostat, Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķini.
Krīzes atbalsta apjoms pietiekams, vidējā termiņā uzsvars
liekams uz ES fondu finansētām investīcijām
4.5 4.2
7.2
9.7
7.0
6.9
4.8
3.7
0
500
1,000
1,500
2,000
2,500
3,000
3,500
4,000
2018 2019 2020 2021 2022 N 2023 P 2024 P 2025 P
Covid-19 Energo atbalsts ES fondi* % no IKP
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
Dānija
Kipra
Zviedrija
Īrija
Luksemburga
Nīderlande
Somija
Horvātija
Lietuva
Portugāle
Igaunija
Vācija
Bulgārija
Austrija
Slovēnija
Grieķija
Slovākija
Čehija
Spānija
Polija
Francija
Itālija
Beļģija
Malta
Ungārija
Rumānija
Latvija
2020 2021 2022**
* Ietver Kohēzijas fondus, Lauku fondus, RR , EN-T (Rail-Baltica); P – prognoze; N - novērtējums ** Eiropas Komisijas 2022. gada rudens prognozes

15.
Valsts parāda % maksājumi (milj. eiro)
200
250
300
350
400
450
500
550
2022 2023 P 2024 P 2025 P 2026 P 2027 P
2022 sept. 2022 dec.
16 Avots: Valsts kase, Bloomberg, Latvijas Bankas aprēķini Latvijas gadu termiņam.
Parāda apkalpošanas izmaksas sadārdzinās,
padarot budžeta deficīta finansējumu dārgāku
Eiro zonas un Latvijas valdības obligāciju ienesīgums (%)
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Eiro zona 5 gadi Latvija 5 gadi

16.
Finanšu sektora devums
Latvijas ekonomikas sekmīgākai
attīstībai – izaicinājumi
un risinājumi

17.
Kreditēšana
Pēc 200 .–2008. gada krīzes
kreditēšana bijusi vāja un aizdevumu
likmes – augstas. Lai stiprinātu
investīcijas un Latvijas ekonomikas
izaugsmes potenciālu, nepieciešams
straujāks kreditēšanas kāpums
Mazo banku segmenta
konsolidācija, lai palielinātu
to spēju kreditēt
Uzlabot kredītrisku regulējumu,
lai atvieglotu kreditēšanu
18
Stiprināt konkurenci banku
sektorā, piesaistot jaunus privātā
sektora tirgus dalībniekus
Dialogs ar tirgus dalībniekiem
par nepietiekamās kreditēšanas
iemesliem un risinājumiem

18.
Finanšu tirgus
attīstība
Banku sektora transformācija:
biznesa modeļu maiņa,
uzraudzības dialogs
19
Fintech (Inovāciju centrs un
Regulatīvā smilškaste) un jauni
finanšu segmenti
Ilgtspēja: finanšu iestāžu biznesa
modeļos un darbības stratēģijās,
risku identificēšana un
pārvaldība
Kapitāla tirgus: Baltijas valstu
regulējuma sinhronizācija,
Vērtspapīru smilškaste, lielo
valsts uzņēmumu iešana biržā
Pēdējos gados Latvijas finanšu
sektorā ir vērojamas pozitīvas
attīstības tendences, tomēr
konkurence starp valstīm ir liela
un attīstības temps ir jākāpina

19.
Finanšu pakalpojumu
pieejamība un drošība
Skaidrā nauda: saglabāts
bankomātu pārklājums
20
Bezskaidrā nauda un
maksājumu sistēmas; darbs
pie digitālā eiro
Kritiskie finanšu pakalpojumi,
krīzes laika risinājumi
Jaunu regulētu finanšu
pakalpojumu pieejamība
Klientu interešu aizsardzība,
ērta informācija par licencētiem
tirgus dalībniekiem
ūsdienu izaicinājumi (ģeopolitika,
skaidrās naudas lomas mazināšanās)
nozīmē finanšu pakalpojumu pieejamības
un drošības lomas pieaugumu. Svarīgi
nodrošināt konkurētspējīgu finanšu
infrastruktūru uzņēmējdarbības
atbalstam un rūpes par klientiem

20.
Cīņa ar finanšu
noziegumiem
Riskos balstīta pieeja,
regulējuma pilnveide, vienotas
izpratnes veicināšanai par
normatīvo aktu prasībām
Latvijas finanšu sektora
reputācijas uzlabošana
21
Krāpniecības mazināšana:
finanšu pratības uzlabošana,
krāpniecisko darījumu
identificēšanas un novēršanas
sistēmu pilnveidošana
Atbalsts sankciju jomā (jauni
izaicinājumi, piemēram, Krievijai
izmantojot Centrālāzijas valstis
sankciju apiešanai)
Pēdējos gados paveikts būtisks darbs,
t. sk. saistībā ar Krievijas sāktā kara
Ukrainā sekām. Šo jautājumu
aktualitāte aug, nevis samazinās

21.
FKTK integrācija Latvijas Bankā
01.01.2023.
K K pievienota Latvijas Bankai; stājas
spēkā jaunais Latvijas Bankas likums
Integrācijas process
23.09.2021
• Saeimā pieņemts jauns
Latvijas Bankas likums
• ērķis: mūsdienīgs centrālās
bankas regulējums un K K
pievienošana Latvijas Bankai
Galvenie ieguvumi:
• Kvalitatīvāka un ātrāka lēmumu
pieņemšana, īpaši krīzes
situācijās
• Samazināts administratīvais slogs
• Labāka sistēmiskā riska vadība
• Vispusīgāka finanšu sektora
attīstība
22
20.05.2020
• Izvērtējums par
FKTK
pievienošanu
Latvijas Bankai

22.
23
FKTK integrācija
Latvijas Bankā – process ir noslēdzies
Gala ziņojums par Latvijas Bankas un FKTK integrāciju – 2023. gada aprīlī
Juridiskais regulējums
Struktūra un darbības jomas
IT risinājumi
Latvijas Bankas jaunā stratēģija
Uzraudzības jomas budžets – saskaņots ar nozari
Efektivitāte:
K K darbinieki pārcelti uz Latvijas Bankas ēkām
Integrētās institūcijas darbinieku skaits 2023. gada . janvārī – 539
(pirms integrācijas procesa sākšanas 20 . gada nogalē – 659)
azāka vadības komanda

23.
Latvijas Bankas uzdevumi
Līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā;
Pārvalda Latvijas ārvalstu valūtu un zelta rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
Nodrošina skaidrās naudas apriti Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā
eiro zonā;
Līdzdarbojas maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā Eirosistēmā;
Sagatavo un publicē finanšu statistiku atbilstoši ES tiesību aktu prasībām;
Pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās;
Savas kompetences ietvaros konsultē valdību un citas institūcijas naudas politikas jautājumos;
Apkalpo Valsts kases maksājumus;
Informē un izglīto sabiedrību, veicina finanšu pratību;
U.c. uzdevumi (finanšu stabilitātes un makroprudenciālās uzraudzības jomā, Kredītu reģistrs utt.).
25

24.
Latvijas Bankas uzdevumi no 01.01.2023.
• Nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku;
• Regulē un uzrauga finanšu tirgus un tā dalībnieku darbību;
• Veic noregulējuma iestādes uzdevumus, tostarp izstrādā
noregulējuma plānus saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru
sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu;
• Nodrošina Noguldījumu garantiju fonda darbību, Apdrošināto
aizsardzības fonda darbību un kompensāciju izmaksu ieguldītājiem.
• U.c. uzdevumi (starptautiskā sadarbība uzraudzības jomā utt.)
26

25.
Mūsu valsts, mūsu banka
35