Se ha denunciado esta presentación.
Utilizamos tu perfil de LinkedIn y tus datos de actividad para personalizar los anuncios y mostrarte publicidad más relevante. Puedes cambiar tus preferencias de publicidad en cualquier momento.

Reimatiskais drudzis

4.090 visualizaciones

Publicado el

Reimatiskā drudža etioloģija, patoģenēze, klīnika. Pediatrija.

Publicado en: Salud y medicina
  • Dating direct: ❤❤❤ http://bit.ly/2Q98JRS ❤❤❤
       Responder 
    ¿Estás seguro?    No
    Tu mensaje aparecerá aquí
  • Sex in your area is here: ❶❶❶ http://bit.ly/2Q98JRS ❶❶❶
       Responder 
    ¿Estás seguro?    No
    Tu mensaje aparecerá aquí

Reimatiskais drudzis

  1. 1. Reimatiskais drudzisAleksejs Zavorins MFV 6. grupa 2012. gads
  2. 2. Definīcija  Reimatiskais drudzis ir A grupas streptokoku infekcijas akūta iekaisīga komplikācija, kas izpaužās kā artrīts, kardīts, zemādas mezgli, erythema marginatum un horeja.https://encrypted-tbn3.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcSFfHM7_q92Ylj6etll2NUXinwqJYZ8uaQl1sNE0z_dfHu0mjKQvg
  3. 3. Etioloģija RD attīstās 0,3-3% gadījumu, ja pārslimots: - tonsilofaringīts vai skarlatīna - izsaucējs A grupas β- hemolītiskais streptokoks - pirms 2-3 nedēļām http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/4a/Pos_strep.JPG/230p x-Pos_strep.JPG http://cached.imagescaler.hbpl.co.uk/resize/scaleWidth/393/?sURL=http://offlinehb pl.hbpl.co.uk/News/PGH/05929E92-E0C8-B02A-AC07C0D4743119E6.jpgCilliers AM. Rheumatic fever and its management. BMJ. Dec 2 2006;333(7579):1153-6.
  4. 4. Epidemioloģija Incidence krita 20. gs. attīstītajās valstīs (ASV no 100-200 līdz 0.5-3 uz 100’000) Latvijā ARD incidence ir 1,5/100’000 bērnu http://eso-cdn.bestpractice.bmj.com/best-practice/images/bp/en-gb/404-2- iline_default.gif
  5. 5. Patoģenēze A grupas β-hemolītiskais streptokoks - Gr+ baktērija, katalāzes negatīva - β – hemolītisks: īsts patogēns, izdala termolabilu hemolizīna toksīnu (“O” + “S” streptolizīns), kas lizē Er, kardiotokisks - A grupa – nosaka šūnu sienas polisaharīds (C Ag.) izdala: pirogēnu toksīns (tikai A gr.), eritrogēnie toksīni - M proteīns – virsmas faktors, apvij lipoteihonskābes nodrošina piesaisti mutes gļotādas epitēlijam.
  6. 6. Patoģenēzehttp://caparonlab.wustl.edu/images/image004.jpg
  7. 7. Patoģenēze  Patoģenēze nav līdz galam izskaidrota  Autoimūna saslimšana  Veidojās krusteniska reakcija (molekulāra mimikrija) starp A gr. Β-hemolītiskā streptokoka Ag: - M proteīns (serotipi 3, 5, 6, 14, 18, 19, 24, 29) - N-acetil glikozamīnu (A grupas šūnas sienas sastāvdaļa)  un makroorganisma audiem: - sirdī (g.k. endokarda endotēlijs, strīdi par miokardu) - locītavās, CNS, zemādā u.c.  Imūnā atbildē ir gan humorāla (Ig?), gam celulāra (CD4+ uin CD8+ T limfocīti)  Pastāv ģenētiska predispozīcija: HLA-DR 4,2,3,7; DRB1*16 alēles; D8/17 allotipi.Guilherme L, Kalil J, Cunningham M. Molecular mimicry in the autoimmune pathogenesis of rheumatic heartdisease. Autoimmunity. Feb 2006;39(1):31-9.
  8. 8. Patomorfoloģija Reimatiskais druzdzis ir multisistēmu iekaisīga saistaudu saslimšana Iekaisuma bojājuma perēkļi: sirdī, locītavās, zemādas audos Mikroskopiski: - Ašofa mezgli – patognoma reimatiskā drudža pazīme, veido centrāla fibrionīda nekroze ar histiocītiem perifērija (Aņitškova šūnas) ar “pūces acs” kodoliem- 30-40% biopsiju- Ar laiku attīstās vārstuļu fibroze, sklerozēšānās, kalcifikācija, stenozēšānās- Difūzs sīko asv. vaskulīts- Sinovīts raksturojas ar mononukleāro šūnu proliferāciju, fibrinoīdu deģenerāciju, skrimslis niesaistās iekaisumā.Guilherme L, Kalil J, Cunningham M. Molecular mimicry in the autoimmune pathogenesis of rheumatic heartdisease. Autoimmunity. Feb 2006;39(1):31-9.
  9. 9. Klīnika 2-3 nedēļās pēc tonsilīta vai faringīta pacientam:Paaugstinās temperatūra, bālums, vājums
  10. 10. Kardīts 50% akūta reimatiska drudža gadījumos Bīstamākā izpausme, jo ir potenciāli letāla Klīniski:- tahikardija, sistoliski vai diastoliski trokšņi, kardiomegālija, ritma traucējumi (PR intervāls pagarināts), perikardiāla berze Mūsdienās: a) visbiežāk endokardīts - Mitrālās vārstules nepietiekamība/stenoze (94%) - Aortālās vārstules nepietiekamība/stenoze(29%) a) miokardīts b) visretāk novērojams perikardīts Akūta sirds mazspēja:
  11. 11. Endokardīts Patoģenēze un morfoloģija:- endokards = saistaudi + endotēlijs- endokards veido arī sirds vārstules: mitrālo, aortālo, trikuspidālo, pulmonālo.- nozīme ir Av, kas saistās pie endotēlija un saistaudos pie vimentīna- aktivēts endotēlijs ekspresē VCAM-1, piesaistot T limfocītus (CD4+ un CD8+).- tie producē INF-γ, kas nosaka retošanās procesu.- seko Mitrālo un/vai Aortālo vārstuļu nepietiekamība vai stenozēšānās http://ars.els-cdn.com/content/image/1-s2.0- S0531513105017188-gr3.jpg
  12. 12. Mitrālā regurgitācija Hemodinamika: sistolē daļa asiņu no KK atgriežās KĀ > KĀ paplašinās, hipertrofējas > MAL hipertensija > hipertrofējas un dilatējas LK Klīnika:- Ilgstoši asimptomātiska, sirdskaitei dekompensējoties, elpas trūkums, sirdsklauves pie fiziskas slodzes, nogurums.- MR ir I – IV pakāpes – nosaka klīniku- Neliela lūpu cianoze- Auskultatīvi: S1 uz galotnes pavājināts, P2 akcents, S3 uz galotnes (protodiastolisks galops), sistolisks troksnis uz sirds galotnes, izstaro uz padusi.- Carey-Coombs – vēlīns diastolisks troksnis norāda uz relatīvu mitrālo stenozi.- Rtg, EhokG , EKG – specifiskas pārmaiņas
  13. 13. Mitrālā stenoze Hemodinamika: Paplašināts un hipertrofēts KĀ > MAL hipertensija > LK hipertrofija > TK regurgitācija > sastrēguma LAL Klīnika: - aizdusa, sirds astmas lēkmes naktī, sāpes sirds apvidū, klepus, asinsspļaušana.- Facies mitralis (lūpu cianoze, sārti vaigi)- Palpatori: kaķīša dzirnaviņas sirds galotnē- Auskultatīvi: akcentēts S1, mitrālu vārstuļu atvēršanas tonis pēc S2, diastolisks troksnis. Rtg, EhokG , EKG – specifiskas pārmaiņas
  14. 14. Miokardīts un perikardīts Miokardīts:- veidojās Av pret miozīnu- Morfoloģiski: miocītu bojājums mazizteiks, perivaskulāri Ašofa mezgli- Klīniski: nogurums, tahikardija, pavājināts S1, galopa ritms kardiomegālija, pagarināts PR intervāls akūta sirds mazspēja, Perikardīts: - ļoti reti, nekad nav izolēts- Perikardiāla berze (auskultatīvi), sāpes sirds rajonā Akūta sirds mazspēja 5% gadījumu pie smaga miokardīts vai vārstuļu insufiences. Klīniski: sāpes krūtīs, klepus, aizdusa, anoreksija, tahikardija, kardiomegālija, hepatosplenomegālija, samazināta diurēze, tūska
  15. 15. Poliartrīts 70% reimatiskā drudža pacientiem Lielās un vidējās locītavas: pēdas, ceļi, elkoņi un plaukstas. reti skar pleca locītavu Paaugstināta t°, lokāla tūska, apsārtums, izteiktas sāpes, kustības apjoma ierobežojums asimetrisks, migrējošs Ilgst 1-2 nedēļas, izzūd bez sekām Jakuda artoropātija – agrāk uzskatīja par RD komplikācija, tagad saista arī ar psoriāzi, SLE, iekaisīgam zarnu slimībām u.c. Pamežģijums metakarpofalangeālās locītavās, ulnāra deviācija.http://images.rheumatology.org/image_dir/album75695/150th_sm_99-08-0024.tif.jpg
  16. 16. Sidenhama horeja (Sv. Vita deja) 15% pacientu ar ARD Latentais periods 2-4 mēneši Ditālas hiperkinēzes ekstremitātēs, emocionāla labilitāte, sejas grimases, patvaļīgas mēles kustības muskulatūras hipotonija Kustību koordinācijas traucējumi Simptomi izzūd 2-3 nedēļu laikā, mēdz persistēt vairākus mēnešus, tendence recidivēt Izsauc perivaskulārs iekaisums CNS (bazālie gangliji, nucleus caudatus, putamen, corpus straitum) (pārējie audi nav skarti) http://www.healthandfitnesstalk.com/wp- content/uploads/2012/11/boys-afflicted-with-chorea- known-as-st-vitus-dance-or-as-danse-de-saint-guy-in- france-300x225.jpeg
  17. 17. Zemādas mezgli 1% pacientu Locītavu ekstenzoru virsmās (elkoņi, ceļi, pēdas, pakauša, muguras rajons) Nav sāpīgi, 0,5-3 cm diametrā, kustīgi, ādas krāsa nav izmainīta parādās nelielos konglomerātos Izzūd pēc 8-12 nedēļām http://img.medscape.com/article/741/891/741891-fig1.jpg http://www.doctortipster.com/wp-content/uploads/2011/05/ex-artdis1.jpg
  18. 18. Erythema marginatum 5% RD pacientiem Eritematozi, makulozi, neniezoši ādas izsitumi ar eritematozu malu, dažāda lieluma Lokalizēti uz ķermeņa un locekļu proksimālām daļām, reti uz sejas Izsitumi kļūst redzami pēc siltām aplikācijām, vannām. Grūti noteikt pacientiem ar tumšu ādu Līdzīgi Laima slimība (erythema migrans) izsitumi izplatās radiāli, centrāli paliek gaišāks. Nav rētošanās Daudz izsitumu parādās un izzūd minūšu laikā http://24.media.tumblr.com/tumblr_m05wzgz3rp1rq3lp6o1_250.jpg http://images.rheumatology.org/image_dir/album75683/md_99-20-0018.tif.jpg
  19. 19. Paldies par uzmanību! http://2.bp.blogspot.com/- NF2Y99ifx7o/TaDl3qJneKI/AAAAAAAAAzw/dAH WOOPWL0g/s1600/germ-cartoon.jpg prof. Staņēviča V. Primārs reimatiskais drudzis. Nepublicēti materiāli. Guilherme L, Kalil J, Cunningham M. Molecular mimicry in the autoimmune pathogenesis of rheumatic heart disease. Autoimmunity. Feb 2006;39(1):31-9. Martino J. Acute Rheumatic Fever. Pediatrics. Palo Alto Medical Clinic .Palo Alto, California. Unpublished material. Cunningham MW. Streptococcus and rheumatic fever. Curr Opin Rheumatol. 2012 Jul;24(4):408-16.

×