1. Siekalu dziedzeru saslimšanas
Rašads Misirovs
MF 6.kurss
RSU
26.09.2012.

2. Anatomija
Lielie
•pieauss,
•zemžokļa,
•zemmēles
Mazie

4. Pieauss
• Svars - 25 g katrs
• Serozs sekrēts
• Dziedzera izvads s. Stensena izvads
• N.facialis sadala dziedzeri divās daivās –
virspusējā un dziļā
• N.facialis

6. Zemžokļa
• Svars 10-15 g
• Serozs + mukozs sekrēts
• Dziedzera izvads s. Vartona (Warton) izvads
• M.mylohyoideus sadala 2 daļās
• Inervē – chorda tympani (Parasimpātiskā NS)
n. lingualis sastāvā

8. Zemmēles
• Dziedzera izvads s. Bartolīni izvads , kā arī 8-20
Rivinus izvadi
• Mukozs sekrēts
• Inervē – chorda tympani (Parasimpātiskā NS)
• N.lingualis

11. Saslimšanas
Iekaisuma
•Infekciozas
•Neinfekciozas
Neiekaisuma

12. Infekciozas
• Epidēmiskais parotīts
• Akūts strutains sialadenīts
• Hronisks granulomatozs sialadenīts
• HIV infekcija

13. Epidēmiskais parotīts (cūciņas)

14. Epidēmiskais parotīts (cūciņas)
• akūts bilaterāls pieauss siekalu dziedzeru
pietūkums,
• sāpes, jutīgums, apsārtums, iesp. trismus,
• vājums, drudzis,
• biežāk bērniem,
• inkubācijas periods 14-21 diena.

15. Epidēmiskais parotīts (cūciņas)
Diagnostika
•seroloģiskie testi – specifiskie IgG un IgM,
•↑amilāze-S un amilāze-P serumā,
•vīrusa PĶR no rīkles un vaiga iztriepes, asinīm.

16. Epidēmiskais parotīts (cūciņas)
Komplikācijas
•meningīts,
•encefalīts,
•orhīts,
•pankreatīts,
•nefrīts,
•dzirdes zudums.

17. Epidēmiskais parotīts (cūciņas)
Ārstēšana
•simptomātiska
Prevencija
•vakcinēšanās
•Prognoze – laba

18. Akūts strutains sialadenīts
(Acute suppurative sialadenitis)
• Akūts sāpīgs siekalu dziedzeru pietūkums
• drudzis
• lokāli āda var būt silta, jutīga, pietūkusi
• palpējot var būt ciets siekalu dziedzeris
• strutaini izdalījumi no Stensena vada

19. Akūts strutains sialadenīts
(Acute suppurative sialadenitis)
Patoģenēze
•siekalu stāze, kam seko dziedzeru izvada
striktūras formēšanās vai obstrukcija
Riska grupa
•dehidratācija,
•trauma,
•imūnsupresija vai novājināts vispārējs
organisma stāvoklis

20. Akūts strutains sialadenīts
(Acute suppurative sialadenitis)
Diagnostika
•baktēriju kultūra no attiecīgā siekalu dziedzera
sekrēta
•visbiežāk S. aureus, S. pneumoniae, E. coli, H.
influenza u.c.
•Komplikācijas - abscess

21. Akūts strutains sialadenīts
(Acute suppurative sialadenitis)
• Ārstēšana – rehidratācija, i/v antibiotikas
(oxacilīns, cloxacilin u.c. pret beta laktamāzi
jeb penicilāzi rezistentas antibiotikas);
• abscesu ārstē ar incīziju un drenēšanu
• prognoze – laba
(ar novājinātu imūnsistēmu – iespējams, slikta)

22. Hronisks granulomatozs sialadenīts
(chronic granulomatous sialadenitis)
• Akūts/hronisks
• uni-/bilaterāls dziedzeru pietūkums
• nelielas sāpes

23. Hronisks granulomatozs sialadenīts
(chronic granulomatous sialadenitis)
• Variabla diferenciāldiagnostika
• Aspirācijas biopsija var līdzēt diagnostikā
• Riska faktori

24. Hronisks granulomatozs sialadenīts
(chronic granulomatous sialadenitis)
Tuberkuloze
•kultivē baktērijas no siekalām – skābju
rezistentas baktērijas
•Mantoux tests
•Ārstēšana – HREZ (izoniazīds, rifampicīns,
etambutols vai streptomicīns, pirazīnamīds)

25. Tuberkuloze

26. Hronisks granulomatozs sialadenīts
(chronic granulomatous sialadenitis)
Kaķa skrāpējuma slimība
•izraisītājs Bartonella henselae
•bojā peri- un intraparotidālos limfmezglus
•anamnēzē kaķa skrāpējums
•ārstēšana ir simptomātiska, jo slimība ir
neprogresējoša, ja vien imūnsistēma labi
darbojas.

27. Kaķa skrāpējuma slimība

28. Hronisks granulomatozs sialadenīts
(chronic granulomatous sialadenitis)
Sarkoidoze
•neinfekcioza saslimšana
•šo diagnozi var izslēgt ar pat.hist. izmeklējumu
•ārstēšana – kortikosteroīdi u.c. / ķirurģiski

29. Sarkoidoze

30. Hronisks granulomatozs sialadenīts
(chronic granulomatous sialadenitis)
Aktinomikoze
•nesāpīgs pieauss siekalu dziedzera pietūkums,
•nesena zoba infekciju vai traumu,
•var komplicēties ar trizmu,
•ārstē ar penicilīnu.

31. Aktinomikoze

32. Hronisks granulomatozs sialadenīts
(chronic granulomatous sialadenitis)
Vēgenera granulomatoze
•unilaterāla masa siekalu dziedzerī
•lokālas sāpes
•diagnozi apstiprina histoloģija ar nekrotizējošu
iekaisumu un vaskulītu, kas ir apstiprināta ar
seroloģiskiem testiem (C-ANCA) un pat.hist.
izmeklējums
•Ārstēšana – kortikosteroīdi, imūnsupresanti /
ķirurģiski

33. HIV infekcija
Klīnika
•Bilaterāls pieauss siekalu dziedzeru
palielinājums (reti arī zemžokļa)
•nesāpīgs
•kserostomia
•kakla limfadenopātija

34. HIV infekcija
Diagnostika
•Zināmi riska faktori HIV infekcijai
•HIV seroloģiskie testi apliecina diagnozi

35. HIV infekcija
Diagnostika
•US pieauss siekalu dziedzerim – redz multiplas
limfoepiteliālas cistiskas masas.
•Citoloģija apliecina amilāzes esamību cistā.
•Pat.hist. norāda par labdabīgiem
limfoepiteliāliem veidojumiem, reti malignas
transformācijas.

36. HIV infekcija
Ārstēšana
•simptomātisko cistu drenāža
•reti parotidektomija.

37. HIV infekcija

38. Neinfekciozas iekaisuma slimības
• Sialolitiāze
• Hronisks sialadenīts
• Sjogrena (Šegrena) sindroms
• Labdabīgs limfoepiteliāls veidojums

39. Neinfekciozas iekaisuma slimības
• Nekrotizējoša sialometaplāzija (Necrotizing
sialometaplasia)
• Adenomatoza hiperplāzija

40. Sialolitiāze
• 85% siekalu akmeņi veidojas zemžokļa siekalu
dziedzeros
• 15% - pieauss
jo garāks siekalu dziedzera izvads, lielāks mucīna
daudzums sekrētā, sārmaināks pH, augstākas
kalcija un fosfāta koncentrācijas

41. Sialolitiāze

42. Sialolitiāze
Simptomi
•pietūkums, sāpes, kuras pastiprinās ēdot,
•kserostomia,
•smilšaina sajūta mutes dobumā.

43. Sialolitiāze
Patoģenēze
•hidroksiapatīts siekalās + epitēlija un
dziedzerepitēlija šūnas veido perēkli, kas veicina
akmeņu veidošanos, siekalu stāzi un obstrukciju.

44. Sialolitiāze
• Riska faktori – ilgstošas saslimšanas un
dehidratāciju
• Asociācija ar podagru, diabētu, hipertensiju

45. Sialolitiāze
Komplikācijas
•lokāls iekaisums, fibroze un acinusu atrofija
•vadu ektāzija, striktūra
•atgriezeniskas infekcijas un abscesi, kā akūts
strutains sialadenīts

46. Sialolitiāze
Diagnostika
•var tikt palpēts akmens, ja atrodas dziedzeru
izvadā, grūtāk, ja siekalu dziedzerī.
•Rtg (Sialogrāfija), CT, MR (siekalu dziedzeru
endoskopija).

47. Sialogrāfija

48. Sialolitiāze
Ārstēšana
•intraorāla izvilkšana – paplašinot izvadkanālu;
ja neizdodas, tad iegriež virs akmeņa un izvelk
akmeni, neaizšujot grieziena vietu
•ja akmens ir dziedzerī, tad attiecīgā dziedzera
ektomija
•endoskopiski ar katetru
•u.c. kā litotripsija, CO2 lāzers

49. Sialolitiāze

50. Sialolitiāze
• Prognoze – recidīvi 18%, bet, ja riska faktori ir
novērsti, tad risks mazinās.

51. Hronisks sialadenīts
Klīnika
•Pietūkums bieži ir bilaterāls un nesaistīts ar
akūtu infekciju
•hroniskas intermitējošas sāpes, pietūkums,
īpaši ēdot.

52. Hronisks sialadenīts
Patoģenēze
•samazināta siekalu plūsma vai stāze
•Iekaisuma rezultātā izmainās vadu epitēlijs, kas
noved pie ↑mucīna sekrēcijas, ↓plūsmas
->mucīna korķi.

53. Hronisks sialadenīts
Riska faktori
•Atkārtotas akūtas infekcijas
•traumas
•staru terapija
•imūnkompromitēti stāvokļi
•smēķēšana - ↓antimikrobo aktivitāti siekalu
sekrētā

54. Hronisks sialadenīts
Diagnostika
•US, CT, MR palīdzību var diferencēt fibrotiskus
audus no maligniem veidojumiem
•Apsverama ir sialogrāfija un citoloģija
•Histoloģiski hroniska iekaisuma dēļ var redzēt
izmainītu vadu epitēliju – pat metaplāziju.

55. Hronisks sialadenīts
Ddg
•granulomatozas saslimšanas,
•sialolitiāze,
•sarkoidoze,
•labdabīgi limfoepiteliāli veidojumi,
•Sjogrena (Šegrena) sindroms u.c.

56. Hronisks sialadenīts
• Komplikācijas – fibroze, ↓funkcija

57. Hronisks sialadenīts
Ārstēšana
•Konservatīvi – mutes higiēna,↑ hidratācija,
lokāla masāža, uzturs, siekalu sekrēcijas
stimulētāji (košļājamā gumija, pilokarpīns)
•Ķirurģiski – superficiāla parotidektomija.

58. Sjogrena (Šegrena) sindroms
Klīnika
•bilaterāls nesāpīgs pieauss siekalu dz.
palielinājums
•kserostomia un keratokonjunktivīts sicca,
•kā arī izmainīta garšas sajūta, sausa āda
•visu eksokrīno dziedzeru hipofunkcija

59. Sjogrena (Šegrena) sindroms

60. Sjogrena (Šegrena) sindroms
Diagnostika
•SS-A un SS-B autoantivielas, reimatoīdais
faktors, ANCA var norādīt uz slimības esamību.
•Biopsija no maziem siekalu dziedzeriem –
limfocitārs infiltrāts acinusā un epimioepiteliālas
saliņas ieskauj limfoīda struma

61. Sjogrena (Šegrena) sindroms
Ddg
•labdabīgi limfoepiteliāli veidojumi
•hronisks neobstruējošs sialoadenīts

62. Sjogrena (Šegrena) sindroms
Komplikācijas
•apgrūtināta runāšana
•rīšana
•košļāšana
•zobu un smaganu bojāšanās
•10% var attīstīties limfoma

63. Sjogrena (Šegrena) sindroms
• Prognoze laba, taču jānovēro sakarā ar
iespējamo limfomas vai limfoepiteliālas
karcinomas attīstību

64. Sjogrena (Šegrena) sindroms
Ārstēšana – simptomātiska.
•Steroīdi un topiskie steroīdi acu pilienu veidā
•Superficiāla parotidektomija pie nopietnām
biežām pieauss siekalu dz. Infekcijām.

65. Labdabīgs limfoepiteliāls
veidojums
Klīnika
•Unilaterāls (bilaterāls 20% gadījumā)
•ciets vai cistisks pieauss siekalu dziedzera
pietūkums
•ar/bez sāpēm.

66. Labdabīgs limfoepiteliāls
veidojums
• Visbiežāk skarts pieauss siekalu dziedzeris, pa
retam arī zemžokļa siekalu dziedzeris.
• biežāk sievietēm
• visbiežāk HIV inficētiem
• asociācija ar Sjogrena (Šegrena) sindromu

67. Labdabīgs limfoepiteliāls
veidojums
Patoģenēze
•iekaisuma process ap dziedzeraudiem un
izvadiem ar pieaugošu limfocītu infiltrāciju,
progresējošu acinusu atrofiju.
•kā arī vadu epitēlijs proliferējas, kas var izraisīt
vadu obstrukciju.

68. Labdabīgs limfoepiteliāls
veidojums
Diagnostika
•Aspirācijas biopsija – difūza limfocitāra
infitrācija ap atrofētiem acinusiem un ap
epimioepitēlijiem.
•Slimība var progresēt līdz totālai vai tuvu totālai
acinusu atrofijai.

69. Labdabīgs limfoepiteliāls
veidojums
Komplikācijas
Progresēšana neoplastiskā veidojumā
•limfoepiteliāla karcinoma,
•B-šūnu pseidolimfoma gļotādas asociētos
limfoīdos audos (MALT),
•ne-Hodžkina limfoma,
•kā arī Kapoši sarkoma HIV pacientiem.

70. Labdabīgs limfoepiteliāls
veidojums
Ārstēšana
•simptomātiska,
•ķirurģiska, ja ir izteikti palielināts dziedzeris –
pieauss siekalu dziedzera superficiālās daļas
rezekcija, zemžokļa – ekscīzija.
•Arī pēc rezekcijas un ekscīzijas ir jāseko līdzi
lokālam un vispārīgam stāvoklim sakarā ar
malignitātes risku.

71. Nekrotizējoša sialometaplāzija
(Necrotizing sialometaplasia)
• Unilaterāls process
• skar mazos siekalu dziedzerus
• var būt dedzinoša vai nejutīga, nesāpīga
izčūlošana vai pietūkums cietās aukslējas
gļotādā
• labdabīgs, pašlimitējošs iekaisuma process

72. Nekrotizējoša sialometaplāzija
(Necrotizing sialometaplasia)

73. Adenomatoza hiperplāzija
Klīnika
•Mazo siekalu dziedzeru pietūkums, visbiežāk
cietajās aukslējās
•Nesāpīgs

74. Adenomatoza hiperplāzija

75. Adenomatoza hiperplāzija
Etioloģija
•lokāla trauma,
•vides kairinājums,
•hronisks iekaisums

76. Adenomatoza hiperplāzija
Ddg
•ar labdabīgiem/ļaundabīgiem veidojumiem
Diagnostika
•Biopsijā – dziedzeraudu hipertofija un
iekaisuma infiltrāti bez metaplāzijām

77. Adenomatoza hiperplāzija
Ārstēšana
•pilnīga ekscīzija

78. Neiekaisuma saslimšanas
• Sialadenoze (Sialadenosis)
• Pieauss siekalu dziedzera cistas
• Mukocēle
• Kserostomia (xerostomia)

79. Sialadenoze (Sialadenosis)
Klīnika
•Bilaterāls, retāk unilaterāls,
•difūzs siekalu dziedzeru audu palielinājums,
galvenokārt, pieauss siekalu dziedzerī
•Sāpes var būt, var nebūt

80. Sialadenoze (Sialadenosis)
50% gadījumos patoloģiju var saistīt ar
sistēmiskiem faktoriem:
•endokrīnas izmaiņas (cukura diabēts,
hipotiroīdisms, menopauze, grūtniecība),
malnutrīcija (anēmija),
•medikamenti,
•iekaisumu/autoimūnas slimības u.c.,

81. Sialadenoze (Sialadenosis)
Diagnostika
•aspirācijas biopsiju vai core biopsiju – acinusu
palielinājums bez iekaisuma pazīmēm

82. Sialadenoze (Sialadenosis)
Ārstēšana
•etioloģiska
•ķirurģija apsverama kosmētiskā defekta
labošanai

83. Pieauss siekalu dziedzera cistas
• Fluktuējošs pietūkums siekalu dziedzeros
• Var būt iegūtas vai iedzimtas pieauss siekalu
dziedzera cistas (2-5% no visiem citiem
veidojumiem)

84. Pieauss siekalu dziedzera cistas

85. Pieauss siekalu dziedzera cistas
Iedzimtas cistas
•I tipa un II tipa cistās, kuras ir embrionālas
paliekas, kuras var atvērties uz ārējās auss pusi
vai kuras atrodas m. sternocleidomastoideus
priekšpusē.
•dermoīdcistas - satur plakanu pārragotu
epitēliju, sviedru dziedzerus un citus ādas
veidojumus.

86. Pieauss siekalu dziedzera cistas
Iegūtas cistas veidojas sekundāri pēc
•traumas,
•sialolitiāzes,
•staru terapijas,
•vadu striktūras,
•labdabīgiem limfoepiteliāliem veidojumiem

87. Pieauss siekalu dziedzera cistas
Komplikācijas
•Infekciju risks
•N. facialis perifēra parēze

88. Pieauss siekalu dziedzera cistas
Ārstēšana
•ķirurģiski

89. Mukocēle
Klīnika
•pelēki zilgana, gluda cista
•nesāpīga
•lēni var palielināties izmēros.

90. Mukocēle

91. Mukocēle
Lokalizācija
•lūpa (60-70%),
•vaiga gļotāda,
•aukslējas,
•mutes pamatne – tiek saukta par ranulu (lat.
varde)
veidojums mutes dobuma pamatnē var būt
norobežots vai var arī izplatīties uz kaklu

92. Mukocēle
• Ranula, saistībā ar zemmēles vai zemžokļa
izvadiem, ir apaļa, fluktuējoša. Parasti
unilaterāla.
• Parastās ranulas sienu izklāj epitēlijs – īsta
cista.
• Nirstoša (ang. plunging) ranula var izplatīties
zem m. mylohyoideus un izplatīties zemāk pa
kaklu kā nesāpīgs veidojums. To neklāj
epitēlijs – pseidocista.

93. Ranula

94. Mukocēle
Patoģenēze
•paplašinās mazos sviedru dziedzeru izvadi
sakarā ar uzkrāto gļotu sekrētu un gļotu
nonākšanu saistaudos.
Iemesls
•trauma vai izvadu plīsums un gļotu nonākšana
apkārtējos audos.

95. Mukocēle
Diagnostika
•fiziski izmeklējot + CT, lai noteiktu cistas
izplatību

96. Mukocēle
• Komplikācijas – infekcijas
• Ārstēšana – ja nepāriet konservatīvi, tad ārstē
ķirurģiski ekscidējot

97. Kserostomia (xerostomia)
Klīnika
•sausa mute,
•izmainīta garšas uztvere,
•disfāgija,
•zobu un smaganu bojājums

98. Kserostomia

99. Kserostomia (xerostomia)
Etioloģija
•samazināta siekalu plūsma no pieauss siekalu
dziedzeriem,
•Sjogrena (Šegrena) sindroms,
•stress,
•diabēts,
•hroniska infekcija,

100. Kserostomia (xerostomia)
Etioloģija
•iradiācija,
•blakne dažādiem medikamentiem (klonidīns,
antihistamīni u.c.),
•narkotikas (marihāna, amfetamīns u.c.)

101. Kserostomia (xerostomia)
Ārstēšana
•etioloģiska, ja iespējams;
•simptomātiska – ↑sķidruma uzņemšana,
siekalu izdales stimulētāji, mutes skalošana,
mākslīgas siekalas

102. Ptialisms (Ptyalism)
Klīnika
•siekalu hipersekrēcija

103. Ptialisms (Ptyalism)
Etioloģija
•iekaisums,
•cerebrāla trieka,
•grūtniecība,
•medikamenti,
•narkotikas (salvija u.c.)

104. Ptialisms (Ptyalism)
Ārstēšana
•etioloģiska;
•simptomātiska – siekalu izdales ↓līdzekļi;
•ķirurģiski – selektīva chorda tympani
neirektomija, siekalu dziedzera ekscīzija,
dziedzera izvada liģēšana