2. Novembris (1918)
Auro kā pastaros novembra vējš,
Bijušo godību smiedamies plēš.
Drausmīgās aukās ozoli lūst.
Viesuļiem griežoties, stiprumi grūst.
Stiprākās pilis pastari grauj,
Krāsotos vapeņus lapām līdz rauj.
Latvijas novembris rotaļot grib,
Sarkanbalts karogs viesuļos zib.
Tauta kad aprimst kā šalkojošs sils,
Klusa un balta tad paceļas pils.
Brīvība baltā kā roze zied,
Negaisos gūtu to sargājiet!
(J.Akuraters)
5. Ilgvars Butulis. Valsts pirmā : Vilis
Rīdzenieks. Latvijas Valsts pasludināšana
1918. gada 18. novembrī = First of the
State : Vilis Rīdzenieks. The
proclamation of the Latvian State. 18
November 1918. - Rīga : Neputns, 2008
Grāmata veltīta Viļa Rīdzenieka slavenajam (un vienīgajam)
Latvijas valsts proklamēšanas akta fotoattēlam. Latvijas
Universitātes profesora Ilgvara Butuļa koncentrētais un
informatīvi izsmeļošais ievads sniedz ieskatu vēsturiskajā un
politiskajā situācijā uz liktenīgo 1918. gada 18. novembri un paša
svinīgā notikuma norisē.
6. Uz zaļā Latvijas lauka
Mēs dzeram no jauna trauka.
Mums viss vēl ir jauns un spožs,
Jauns karogs, jauna gaita,
Jauns karaspēks uzvarošs.
(K. Skalbe)
8. 1918. gada 18. novembris bija vēsa un
apmākusies diena. II Rīgas pilsētas teātra telpās
(tagadējā Nacionālā teātra) priekšsēdētāja biedrs
G. Zemgals (J. Čakste tobrīd nebija Rīgā) paziņoja,
ka valsts vara Latvijā pāriet Tautas padomes
rokās.
9. J. Seskis. Latvijas valsts izcelšanās
pasaules kara notikumu norisē :
atmiņas un apcer. (1914.-1921.) :
[dēla Viktora piemiņai]. - Atkārt.
1937. g. izd. - Rīga : Balta, 1991
10. Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās
varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija,
apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme,
Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski
republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar
ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce,
sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu,
aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata."
Pirmo reizi kā valsts himna skanēja „Dievs, svētī Latviju!”
11. Uldis Ģērmanis. Ceļā uz Latviju :
raksti par mūsu vēsturi. - Rīga :
Memento Latvija, 1993.
12. Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome
ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani.
Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics.
Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts
pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.
13. Igors Vārpa. Ceļš uz Latvijas valsti,
1914-1922. - Rīga : Jumava. SIA
"J.L.V.", 2012
14. Latvijas valsts tika pasludināta, bet reāli nepastāvēja, jo nebija
ne noteiktas teritoriālās robežas, ne savas armijas, ne
finansiālo līdzekļu. Bija izpostīta zeme, sagrauta rūpniecība,
iedzīvotāji izklīduši. Latvijas teritorijā joprojām atradās vācu
okupācijas karaspēks. Joprojām liela ietekme bija lieliniekiem,
kuri cerēja atjaunot padomju varu.
15. Pumpuriņš, Tālis. Sarkanbaltsarkanās -
Latvijas karoga krāsas : pētījumi, atmiņas
un dokumenti par Latvijas Valsts karoga
tapšanas vēsturi / Tālis Pumpuriņš ;
[tulkojums angļu valodā: Viesturs Lucāns ;
māksliniece Anda Nordena]. - Cēsis : Cēsu
vēstures un mākslas muzejs, 2000.
16. Tev mūžam dzīvot Latvija / sastādījis
Atis Zālītis. - Rīga : Izglītības ministrijas
mācības līdzekļu nodaļa, 1938
17. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus
bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja
mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava
iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos
jaunajai valstij.
18. Gelderiņš, Egīls. Latvijas armijas
karavīru ietērps, atšķirības zīmes un to
nēsāšanas noteikumi, 1918-1940 :
[monogr.]. - Rīga : Latvijas Kara muzejs,
2007
19. Tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā
iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka
valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu
neatkarību.
21. ’’Jo katras brīvas tautas pamats ir
nacionālā kultūra. Pazaudēt garīgu
neatkarību nozīmē pazaudēt visu.’’
(Kārlis Skalbe)
22. Skalbe, Kārlis. Mazās piezīmes : [stāsti un
tēlojumi] / Kārlis Skalbe ; māksl. I. Jēgere ;
pēcv. Baiba Pētersone. - Rīga : Zinātne,
1990.
23. Mana dzimtene maza kā svēteļa ligzda
Un grūti bij tajā pat iestatīt abas kājas
Bet tā tomēr ir sirds
Bet tās tomēr ir mājas
Mana dzimtene maza kā kniepadata
Bet tas ir sākums kurā es atgriezties varu
Pārvērties vējā
Pa garu vakara
Saules staru.
(K. Skujenieks)
25. Mana Latvija : patriotiskā dzeja /
sast. Ieva Trezūne ; māksl. Agate
Apkalne. - Rīga : Jumava, 2004.
26. Mana Latvija, dadzītis mazs,
Ieķēries pasaules svārkos;
Rieksts, ko visstiprākais zobs
Pūlas, bet nespēj pārkost;
Tālu saredzams kuģa masts,
Vētras piepūsta bura;
Mana Latvija, gaismas stars,
Zibens elkonī turas…
(A. Skalbe)
28. Latvijā es dzīvoju,
Latvijā es elpoju,
Latvijā es cerēju
Jaunu, skaistu Latviju.
(K. Skalbe)
29. Latvijai : [dzejoļu krāj. : Veltīts Ēvaldam
Valteram] / sast. Pēteris Zirnītis ; red.
Sandra Drukteine; Leona Brieža priekšv.
Pretī jaunai un skaistai Latvijai, 7.-9.lpp.] ;
sakārt., māksl. Anita Jansone. - Rīga : [B.
izd.], 1990
30. Es brīnos par debesīm Latvijā,
Cik dzidri tās staro un silti
Un ietver tik dīvainā atspulgā
Ir dzimtenes pelēko smilti!
Par vēju pat brīnos es Latvijā,
Cik kokus tas noliek spēj mīksti! –
Un, ja tu to redzi un izjūti tā,
Vai zemi šo nemīlēt drīksti?
(A. Bārda)
31. Latvijai : [patriotiskās lirikas krājums] /
sakārt. un red.: Lolija Soma, Zaiga
Lasenberga ; māksl. Māra Alševska. - 2.
izd. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2008
32. Pasaules malā -
man nav žēl – lai aug, lai aug arī
tur ieviņai deviņi zari!
Un tomēr,
kad birst ābelei balti ziedi,
liec lāpstu zemē tepat, stādi iekšā tepat,
kur zirgu piesiet,
dzimtu kur piesiet, kur piesiet
dzimteni.
(Imants Ziedonis)
33. Mana Tēvuzeme : dzeja / sakārt. Roze
Strauta ; fotogr.: Leons Balodis, Māris
Kundziņš. - Rīga : Madris, 1999
34. Ir maza Latvija, ij tad, kad viena,
Priekš divām Latvijām mums zemes trūkst.
Kā bērns no vienas mātes dzimst, ne divām,
Tā mums ir viena māte Latvija.
(Rainis)
35. Breikšs, Leonīds. Mūsu svētais mantojums :
Dzejas izlase / Leonīds Breikšs ; Romāna
Pussara atlase un apcere. - Rīga : Signe,
1998
36. Svētavots : latvisko atziņu krājums / sast.
Ingvars Jakaitis ; māksl. Maija Dragūne. -
Rīga : Pētergailis, 1993.
37. Mūsu dziesmas ir vairogi seni, mēs tās par pagalvjiem liksim.
Daudzu paaudžu likteņu pilni mēs elposim kā pakalni Daugavas
krastos.
Mums acis būs vaļā, un nekas nespēs mūs pārsteigt un Daugavas
gultni aizbērt ar mūsu miesām un kauliem.
Ir latviešu tauta – akmens, māls un smilts, kuri šais krastos augšup
kāpa, lai lejā varētu Daugava plūst.
Mūsu dziesmas ir vairogi seni, ja mēs tās par pagalvjiem liksim – ne
sapnī, ne mūžos neaizmigsim.
(V. Ļūdēns)
38. Kuldīgā gadu gaitā
18.novembris ir
dažādi sagaidīts.
Foto: http://www.old.kuldiga.lv/?cat=531
39. Vētrājs, Aivars. Kuldīga, Rātslaukums, 1988. gada 18.
novembris : [par sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu
Kuldīgā : sakarā ar Latvijas republikas nodibināšanas
70.gadadienu] / Aivars Vētrājs ; aut. foto // Padomju
Dzimtene. - Nr.141 (1988, 26.nov.), 3.lpp. : fotogr. -
Materiāls pieejams novadpētniecības tematiskajā mapē
"Tautas Fronte".
40. Vanags, Uldis. 18. novembris un mēs : [par Latvijas valsts
dibināšanu] / Uldis Vanags // Kuldīgas Vēstis. - Nr.1 (1989, 25.nov.),
[1.]lpp. - Materiāls pieejams novadpētniecības tematiskajā mapē
"Tautas Fronte".
41. Republikas proklamēšanas dienā : [par Latvijas valsts
dibināšanas dienai veltītiem pasākumiem Kuldīgā]. -
(Informācija) // Kuldīgas Vēstis. - Nr.1 (1989, 25.nov.), 3.lpp. :
fotogr.
42. Spuleniece, Inguna. Pa deviņiem tiltiem un tiltiņiem : [par Latvijas
republikas proklamēšanas 90.gadadienai velt. akcijas "Gaismas tilti"
norisi Kuldīgā] / Inguna Spuleniece ; tekstā stāsta LTV režisore Ilze
Strenga ; Modra Rubeņa foto // Kurzemnieks. - ISSN 1407-9755. - Nr.98
(2008, 26.aug.), [1.]lpp. : fotogr. - Materiāls pieejams tematiskajā mapē
"Vecais Ventas tilts Kuldīgā".
43. Tagad Kuldīgai ir izveidojusies sava
tradīcija Latvijas dzimšanas dienas
atzīmēšanā – Gaismas ceļš. Piemiņas
un piederības apliecinājums.
44. Lipsnis, Juris. Gaismas ceļš - stabila tradīcija : [par LR proklamēšanas
gadadienai veltīto Gaismas ceļu Kuldīgā] / Juris Lipsnis ; tekstā stāsta
Kuldīgas novada Sporta skolas direktora vietnieks Tālis Orlovs,
Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra direktore Ruta Orlova ;
Dzintara Lejas foto // Kurzemnieks. - ISSN 1407-9755. - Nr.133 (2013,
20.nov.), [1.]lpp. : fotogr.
45. Tūkstošiem svecīšu un
simtiem roku Latvijas
dzimšanas dienas pievakarē
sagādā svētku noskaņu
Kuldīgā. No viena pilsētas
laukuma uz otru veidojas
Gaismas ceļš un latvju rakstu
zīmes.
46. Nāk rudens apgleznot
Latviju.
Bet nepūlies, necenties tā.
Mums viņa ir visskaistākā
Tik un tā.
(M. Zālīte)
47. Mēs katrs ar nesaraujamiem pavedieniem esam
ieausti mūs Latvijas vēstures rakstā.
Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!
48. “Turi Latviju ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā
lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo,
zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.”
(Jānis Jaunsudrabiņš)
