Se ha denunciado esta presentación.
Utilizamos tu perfil de LinkedIn y tus datos de actividad para personalizar los anuncios y mostrarte publicidad más relevante. Puedes cambiar tus preferencias de publicidad en cualquier momento.
Bioloģija 10. klasei<br />andris_ziemelis@inbox.lv<br />
Protisti:AļģesVienšūņiGļotsēnes un aļģsēnes<br />
Aļģes<br />
Augu sistemātiskās (taksonomiskās) grupas pēc Vitakera<br />Augu valsts un sēņu valsts – nodalījums – klase – rinda – dzim...
Zemākie un augstākie augi<br />Zemākajiem augiem nav atsevišķu pilnīgi izveidotu audu un orgānu (saknes, stumbrs, lapu). T...
Zemākie un augstākie augi<br />Augstāko augu organisms veidots no orgāniem, ir specializēti audi. Ir būtiskie vadaudi, kur...
Aļģes<br />Bioloģisks jēdziens, tā pat kā augi.<br />Vienšūnas vai daudzšūnu (koloniju) organismi, kuri spēj veikt fotosin...
Monēras valsts<br />Pieder baktērijas, prokariotiski organismi, zilaļģes jeb cianobaktērijas<br />
Zilaļģu nodalījums<br />Monēru valsts – zilaļģu nodalījums<br />Pieder vienšūnas, koloniju, pavedienveida aļģes;<br />Šūna...
Zilaļģu nodalījums<br />Saista  brīvo atmosfēras N;<br />Vairojas tikai bezdzimumiski, nav zināma dzimumvairošanās;<br />I...
Protistu valsts<br />Pieder visas aļģes (izņemot zilaļģes): zaļaļģes, pirofītaļģes, mieturaļģes, eiglēnaļģes, zeltainās aļ...
Sārtaļģu nodalījums<br />Tās ir  silto jūru aļģes ar augsti organizētu laponi sārtā krāsā;<br />Vienšūnas vai daudzšūnu; <...
Brūnaļģu nodalījums<br />Visas brūnaļģes ir daudzšūnu. Morfoloģiski ļoti daudzveidīgas;<br />Vicas ir gametām (dzimumšūnām...
Kramaļģu nodalījums<br />Pieder vienšūnas vai koloniju aļģes. Katra šūna ietverta krama vāciņos, kas sastāv no 2 daļām.<br...
Zaļaļģes<br />Vienšūnas un daudzšūnu;<br />Ļoti daudzveidīgas pēc lapoņa uzbūves;<br />Kustīgām formām ir 2 vicas, bet var...
* <br />
* <br />
Termini<br />Laponis – ķermenis, kas nav diferencēts (sadalīts) orgānos;<br />Apaugļošanās – vīrišķās un sievišķās dzimumš...
Termini<br />Gameta – viena indivīda dzimumšūna;<br />Veģetatīvi – ar organisma daļu;<br />Pigments – dabiska krāsviela or...
Vienšūņi<br />
Kas ir protisti?<br />Šķidrā vidē dzīvojošie vienkāršie organismi – aļģes un vienšūņi.<br />
Kas ir vienšūņi?<br />Heterotrofi vienšūnas eikarioti<br />
Vienšūņu kopējās pazīmes<br />Sastāv no vienas šūnas, kurai ir kodols (eikariots), šī viena šūna ir diezgan komplicēts org...
Sarkodīnvicaiņu tips<br />Vieņšūņi, kuru kustību organoīdi ir māņkājiņas vai vicas vai abi kopā; ir parazītiskas un brīvi ...
Sarkodīņu jeb amēbu klase<br />Raksturīgā kopīgā pazīme ir spēja veidot citoplazmas pagaidu izspīlējumus – māņkājiņas jeb ...
Sarkodīņu  jeb amēbu klase<br />Brīvi dzīvojoši un arī daži parazītiski;<br />Barojas ar fagocitozi;<br />Vairojas dalotie...
Radiolārijas<br />
<ul><li>Amēbas</li></li></ul><li>Cilvēka slimība – amebiāze!!<br />Izraisa dizentērijas amēba!<br />Slimība ir bīstama dzī...
Vicaiņu klase<br />Galvenā kopīgā pazīme ir viena vai dažas (retumis daudzas) vicas.<br /><ul><li>Plaši izplatīti saldūdeņ...
Ķermeni klāj elestīgs apvalks - pellikula
Galvenokārt ir brīvi dzīvojoši, bet ir arī parazītiskas sugas.</li></li></ul><li>Zaļā eiglēna<br />Barojas autotrofi + het...
Trihomonas<br />Pilnīgi pieskaitāmi pie dzīvniekiem (heterotrofi);<br />No ķermeņa priekšgala līdz pakaļgalam iet elastīgs...
Cilvēku slimība – trihomoniāze!!!<br />Izraisa urīnceļu un dzimumorgānu iekaisumu;<br />Saslimšana galvenokārt dzimumkonta...
Lamblijas<br />Ir aksostils;<br />Ir 2 kodoli, 4 vicu pāri;<br />Ķermeņa priekšgalā diskveida iedobums – piesūceknis (pies...
Cilvēka slimība - lamblioze<br />Simptomi:<br />Neregulāra zarnu darbība;<br />Normāla vēdera izeju nomaina caureja;<br />...
Sporaiņu tips<br />Ir parazītiski vienšūņi, kas veido sporas. Ar sporām invadējas saimnieks;<br />Tā kā tie ir parazīti, t...
Kokcīdiju klase<br />Pieder plazmodiji un toksoplazma;<br />Toksoplazma:<br />Apelsīnu daiviņas forma;<br />Parazitē – pel...
Cilvēka slimība – toksoplazmoze!!<br />Var saslimt (invadēties) saskarē ar dzīvniekiem, piemēram, no mājas kaķa vai ēdot j...
Cilvēka slimība - Malārija<br />Izplatīta silto zemju zemēs – jo aukstajos reģionos plazmodiji iet bojā;<br />Simptomi:<br...
Kā var pateikt vai jums kož malārijas ods?<br />Parastais ods<br />Malārijas ods<br />
Gregarīnu klase<br />Vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulniekos. To ķermenis var būt sadalīts vairākās daļās.<br />
Skropstaiņu tips<br />Vienšūņi, kuru ķermeni klāj daudzas sīkas skropstiņas;<br />Pazīme sarežģīts kodolaparāts;<br />Sast...
Skropstaiņu klase<br />Vienšūņi, kas dzīvo galvenokārt ūdenī. Daudzas sugas ir parazīti<br />
Sūcējskropstaiņu klase<br />Vienšūņi, kuru pieaugušajiem indivīdiem nav skropstiņu, bet ir sūcējtaustekļi. Tie kalpo barīb...
Tipisks piemērs ir Tupelīte<br />Patstāvīga ķermeņa forma;<br />Klāj 10-15 tūkstoši skropstiņu;<br />Ūdens tīrības indikat...
Cilvēku slimība – Balantidiāze!<br />Izraisītājs – zarnu balantīdija;<br />Parazitē resnajā zarnā un izraisa tās bojājumus...
Gļotsēnes un aļģsēnes<br />
Gļotsēnes un aļģsēnes<br />Līdzīgas sēnēm;<br />Dzīves ciklā vērojams kustīgums;<br />
Gļotsēnes<br />Līdzīgas sēnēm, bet veģetatīvajā stadijā ir kustīgas un amēbveida;<br />Pēc barošanās – heterotrofiskas;<br...
http://www.youtube.com/watch?v=i1QddysUEjU&feature=related<br />
Aļģsēnes<br />Dzīvo ūdenī - Parazitē uz zivīm, <br />Uz sauszemes – parazitē uz kukaiņiem un augiem;<br />Ir pavedienveida...
http://www.youtube.com/watch?v=mi0kUzpIhZ8<br />
Nākamā tēma:Sēnes<br />Pēc nedēļas Pārbaudes darbs!<br />
Próxima SlideShare
Cargando en…5
×

Protisti

14.685 visualizaciones

Publicado el

Publicado en: Educación
  • Sé el primero en comentar

Protisti

  1. 1. Bioloģija 10. klasei<br />andris_ziemelis@inbox.lv<br />
  2. 2. Protisti:AļģesVienšūņiGļotsēnes un aļģsēnes<br />
  3. 3. Aļģes<br />
  4. 4. Augu sistemātiskās (taksonomiskās) grupas pēc Vitakera<br />Augu valsts un sēņu valsts – nodalījums – klase – rinda – dzimta – ģints – suga Augu valsts – segsēkļu nodalījums– divdīgļlapju klase – asteru rinda – kurvjziežu dzimta – pieneņu ģints – ārstniecības pienene;<br />Protistu valsts un monēru valsts – tips – klase – kārta – dzimta – ģints – suga<br />protistu valsts – sarkodīņvicaiņu tips – vicaiņu klase –– eiglēnu ģints – zaļā eiglēna<br />
  5. 5. Zemākie un augstākie augi<br />Zemākajiem augiem nav atsevišķu pilnīgi izveidotu audu un orgānu (saknes, stumbrs, lapu). Tiem nav vadaudu – audu, kas spēj vadīt barības vielas un ūdeni<br />
  6. 6. Zemākie un augstākie augi<br />Augstāko augu organisms veidots no orgāniem, ir specializēti audi. Ir būtiskie vadaudi, kurus veido vaskulārie audi, tāpēc augstākos augus zinātniski sauc par vaskulārajiem augiem<br />
  7. 7. Aļģes<br />Bioloģisks jēdziens, tā pat kā augi.<br />Vienšūnas vai daudzšūnu (koloniju) organismi, kuri spēj veikt fotosintēzi (autotrofi). Ķermenis nav diferencēts (sadalīts) orgānos – laponis.<br />Galvenā funkcija dabā - organisko vielu un skābekļa producenti ūdenī, barība dzīvniekiem.<br />Aļģes iedalītas monēras valstī un protistu valstī<br />
  8. 8. Monēras valsts<br />Pieder baktērijas, prokariotiski organismi, zilaļģes jeb cianobaktērijas<br />
  9. 9. Zilaļģu nodalījums<br />Monēru valsts – zilaļģu nodalījums<br />Pieder vienšūnas, koloniju, pavedienveida aļģes;<br />Šūnas zilganzaļas līdz violētām, dažreiz sarkanas vai zaļas, atkarīgs no pigmenta;<br />Visas zilaļģes satur hlorofilu.<br />
  10. 10. Zilaļģu nodalījums<br />Saista brīvo atmosfēras N;<br />Vairojas tikai bezdzimumiski, nav zināma dzimumvairošanās;<br />Izraisa “ūdens ziedēšanu”;<br />Sastopamas saldūdeņos un sālsūdeņos, kā arī uz sauszemes;<br />Karsto avotu aļģes – iztur pat 85,2º C. <br />
  11. 11.
  12. 12.
  13. 13.
  14. 14.
  15. 15. Protistu valsts<br />Pieder visas aļģes (izņemot zilaļģes): zaļaļģes, pirofītaļģes, mieturaļģes, eiglēnaļģes, zeltainās aļģes, dzeltenās aļģes, kramaļģes, brūnaļģes, sārtaļģes u.c. <br />
  16. 16. Sārtaļģu nodalījums<br />Tās ir silto jūru aļģes ar augsti organizētu laponi sārtā krāsā;<br />Vienšūnas vai daudzšūnu; <br />Pavedienveida vai plātņveida;<br />Bezdzimumvairošanās: veģetatīvā un ar sporām;<br />Dzimumvairošanās (ar dzimumšūnām)<br />
  17. 17.
  18. 18. Brūnaļģu nodalījums<br />Visas brūnaļģes ir daudzšūnu. Morfoloģiski ļoti daudzveidīgas;<br />Vicas ir gametām (dzimumšūnām)<br />Šūnās ir jods;<br />Tās ir jūras aļģes, tikai dažas sugas aug saldūdeņos<br />Vairojas bezdzimumiski (veģetatīvi un ar zoosporām) un dzimumiski.<br />
  19. 19.
  20. 20. Kramaļģu nodalījums<br />Pieder vienšūnas vai koloniju aļģes. Katra šūna ietverta krama vāciņos, kas sastāv no 2 daļām.<br />Dažām ir vica;<br />Vairojas bezdzimumiski (veģetatīvi) un dzimumiski (ar dzimumšūnām);<br />Sastopamas jūrās, saldūdeņos, uz ledājiem, apaugumos uz zemūdens priekšmetiem;<br />Ūdens piesārņojuma bioindikatori;<br />Nogulumiežu vecuma noteikšanai.<br />
  21. 21.
  22. 22. Zaļaļģes<br />Vienšūnas un daudzšūnu;<br />Ļoti daudzveidīgas pēc lapoņa uzbūves;<br />Kustīgām formām ir 2 vicas, bet var būt 4 vai vairāk; <br />Raksturīga stigma- acs pigments;<br />Sastopamas ūdenstilpēs, uz klintīm, akmeņiem, kokiem, augsnē, sniegiem un ledājiem<br />
  23. 23.
  24. 24. * <br />
  25. 25. * <br />
  26. 26. Termini<br />Laponis – ķermenis, kas nav diferencēts (sadalīts) orgānos;<br />Apaugļošanās – vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas saplūšana;<br />Zigota – šūna, kas rodas, saplūstot divām pretēja dzimuma dzimumšūnām;<br />Spora – mikroskopisks veidojums, kas dod pirmsākumu jaunam organismam;<br />Zoospora – spora, kas aktīvi pārvietojas ūdenī, izmantojot vicu;<br />Bezdzimumvairošanās – jaunu indivīdu radīšana no vecāku organisma bez dzimumšūnu veidošanās;<br />Dzimumvairošanās - jaunu indivīdu radīšana no divām pretēja dzimuma dzimumšūnām<br />
  27. 27. Termini<br />Gameta – viena indivīda dzimumšūna;<br />Veģetatīvi – ar organisma daļu;<br />Pigments – dabiska krāsviela organismos, piemēram, acs pigments, kas piedod acu krāsu;<br />
  28. 28. Vienšūņi<br />
  29. 29. Kas ir protisti?<br />Šķidrā vidē dzīvojošie vienkāršie organismi – aļģes un vienšūņi.<br />
  30. 30. Kas ir vienšūņi?<br />Heterotrofi vienšūnas eikarioti<br />
  31. 31. Vienšūņu kopējās pazīmes<br />Sastāv no vienas šūnas, kurai ir kodols (eikariots), šī viena šūna ir diezgan komplicēts organisms;<br />Daudziem vienšūņiem dzīves ciklā piemīt divas formas – veģetatīvā forma un cista;<br />Vienšūņu apakšvalsts tipi:<br />Sarkodinvicaiņu tips;<br />Sporaiņu tips;<br />Skropstaiņu tips.<br />
  32. 32. Sarkodīnvicaiņu tips<br />Vieņšūņi, kuru kustību organoīdi ir māņkājiņas vai vicas vai abi kopā; ir parazītiskas un brīvi dzīvojošas formas<br />Sarkodīņvicaiņu klases;<br />Sarkodīņu jeb amēbu klase;<br />Vicaiņu klase.<br />
  33. 33. Sarkodīņu jeb amēbu klase<br />Raksturīgā kopīgā pazīme ir spēja veidot citoplazmas pagaidu izspīlējumus – māņkājiņas jeb pseidopodijas<br />
  34. 34. Sarkodīņu jeb amēbu klase<br />Brīvi dzīvojoši un arī daži parazītiski;<br />Barojas ar fagocitozi;<br />Vairojas daloties uz pusēm – binārā dalīšanās;<br />Barojas ar citiem vienšūņiem, barības sagremojas gremošanas vakuolā;<br />Liekais ūdens izsūknēts ar pulsējošās vakuolas palīdzību.<br />
  35. 35.
  36. 36. Radiolārijas<br />
  37. 37. <ul><li>Amēbas</li></li></ul><li>Cilvēka slimība – amebiāze!!<br />Izraisa dizentērijas amēba!<br />Slimība ir bīstama dzīvībai;<br />Pirmais simptoms – caureja;<br />Otrais simptoms – asiņaina caureja;<br />Trešais simptoms, ja cilvēks izdzīvo - bojātas aknas un bojātas plaušas, kā rezultātā asiņu klepus;<br />Ceturtais simptoms, ja cilvēks vēl izdzīvo – nāve, jo smadzenes tiek bojatas.<br />Obligāti mazgāt rokas, traukus un ēdienu!!!<br />
  38. 38.
  39. 39. Vicaiņu klase<br />Galvenā kopīgā pazīme ir viena vai dažas (retumis daudzas) vicas.<br /><ul><li>Plaši izplatīti saldūdeņos un jūrās;
  40. 40. Ķermeni klāj elestīgs apvalks - pellikula
  41. 41. Galvenokārt ir brīvi dzīvojoši, bet ir arī parazītiskas sugas.</li></li></ul><li>Zaļā eiglēna<br />Barojas autotrofi + heterotrofi=miksotrofi (gan augs, gan dzīvnieks);<br />Tam ir gaismas jutīgs acs laukums – stigma.<br />Vairojas gareniski daloties uz pusēm;<br />Nelabvēlīgos apstākļos iecistējas. <br />
  42. 42. Trihomonas<br />Pilnīgi pieskaitāmi pie dzīvniekiem (heterotrofi);<br />No ķermeņa priekšgala līdz pakaļgalam iet elastīgs, blīvs pavediens – aksostils (balsta “orgāns”).<br />Liels kodols;<br />Vairojas gareniski daloties uz pusēm;<br />Cilvēkam sastopamās trihomonas:<br />Zarnu trihomona;<br />Mutes dobuma trihomona;<br />Maksts trihomona.<br />
  43. 43. Cilvēku slimība – trihomoniāze!!!<br />Izraisa urīnceļu un dzimumorgānu iekaisumu;<br />Saslimšana galvenokārt dzimumkontakta ceļā;<br />Lietot prezervatīvus un nelietot kopējos mazgāšanas sūkļus un dvieļus!!<br />
  44. 44. Lamblijas<br />Ir aksostils;<br />Ir 2 kodoli, 4 vicu pāri;<br />Ķermeņa priekšgalā diskveida iedobums – piesūceknis (piestiprinās zarna sienai).<br />
  45. 45. Cilvēka slimība - lamblioze<br />Simptomi:<br />Neregulāra zarnu darbība;<br />Normāla vēdera izeju nomaina caureja;<br />Izkārnījumi ir putrveida ar gļotu piejaukumu;<br />Var būt arī asas sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana;<br />Biežāk slimo bērni līdz 12 gadu vecumasm;<br />Saslimšana rodas norijot lambliju cistas;<br /> Jāievēro higiēna, jāmazgā rokas, jāmazgā augļi, dārzeņi, nedrīkst lietot nenovārītu ūdeni, ja nav zināms ūdens avots, un pārtika jāsargā no mušām!!<br />
  46. 46.
  47. 47. Sporaiņu tips<br />Ir parazītiski vienšūņi, kas veido sporas. Ar sporām invadējas saimnieks;<br />Tā kā tie ir parazīti, tiem nav vajadzīgi kustību organoīdi;<br />Nav gremošanas vakuolas;<br />
  48. 48. Kokcīdiju klase<br />Pieder plazmodiji un toksoplazma;<br />Toksoplazma:<br />Apelsīnu daiviņas forma;<br />Parazitē – pelēs, putnos, arī cilvēkā;<br />Cilvēkam izraisa slimību – toksoplazmozi;<br />Plazmodīji:<br />Dzīvo eritrocītos un barojas ar hemoglobīnu, izaugot pārplēš eritrocītus;<br />Dzīves cikls ir ļoti sarežģīts (komlicēts);<br />Cilvēka eritrocītos parazitē 4 plazmodiju sugas, kas ierosina malāriju;<br />Latvijā konstatēta viena suga – trīsdienu plazmodijs.<br />
  49. 49. Cilvēka slimība – toksoplazmoze!!<br />Var saslimt (invadēties) saskarē ar dzīvniekiem, piemēram, no mājas kaķa vai ēdot jēlu vai pusjēlu gaļu, dzerot nepasterizētu vai nevārītu pienu.<br />Slimība pieaugušajiem parasti nav bīstama un iespējama slimība mums nezinot.<br />Bīstama ir iedzimtā taksoplazmoze!<br />Neēst kaķa mēslus! <br />Pirms grūtniecības veikt taksoplasmozes testu!!!<br />
  50. 50.
  51. 51. Cilvēka slimība - Malārija<br />Izplatīta silto zemju zemēs – jo aukstajos reģionos plazmodiji iet bojā;<br />Simptomi:<br />Augsta ķermeņa temperatūra;<br />Svīšana;<br />Galvassāpes;<br />Drudža lēkmes.<br />Drudža lēkmes sākas tad, kad plīst pārpildītie eritrocīti;<br />
  52. 52.
  53. 53. Kā var pateikt vai jums kož malārijas ods?<br />Parastais ods<br />Malārijas ods<br />
  54. 54. Gregarīnu klase<br />Vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulniekos. To ķermenis var būt sadalīts vairākās daļās.<br />
  55. 55. Skropstaiņu tips<br />Vienšūņi, kuru ķermeni klāj daudzas sīkas skropstiņas;<br />Pazīme sarežģīts kodolaparāts;<br />Sastopami ūdenī, mitrā augsnē, dažas sugas ir dzīvnieku un cilvēku parazīti;<br />
  56. 56. Skropstaiņu klase<br />Vienšūņi, kas dzīvo galvenokārt ūdenī. Daudzas sugas ir parazīti<br />
  57. 57. Sūcējskropstaiņu klase<br />Vienšūņi, kuru pieaugušajiem indivīdiem nav skropstiņu, bet ir sūcējtaustekļi. Tie kalpo barības ieguvei. Dzīvo, piestiprinājušies pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem.<br />
  58. 58. Tipisks piemērs ir Tupelīte<br />Patstāvīga ķermeņa forma;<br />Klāj 10-15 tūkstoši skropstiņu;<br />Ūdens tīrības indikators;<br />Padziļinājums – apmutes dobums, ir mute jeb citostoms, kas ved uz rīkli;<br />Rīkles galā gremošanas vakuola;<br />Diennaktī norij ~ 40 000;<br />Ir pulsējošā vakuola, kodolaparātu veido 2 atšķirīgi kodoli (lielais un mazais);<br />Vairojas galvenokārt bezdzimumiski daloties šķērseniski;<br />
  59. 59.
  60. 60.
  61. 61. Cilvēku slimība – Balantidiāze!<br />Izraisītājs – zarnu balantīdija;<br />Parazitē resnajā zarnā un izraisa tās bojājumus;<br />Cistas un veģetatīvās formas kopā ar fekālijām nonāk ārvidē;<br />Simptomi: caureja, sāpes vēderā, slikta dūša;<br />Invadēšanās no slimas cūkas vai cilvēka;<br />Jāmazgā rokas un pārtikas produkti, īpaši lauku cilvēkiem ar saimniecību!<br />
  62. 62.
  63. 63. Gļotsēnes un aļģsēnes<br />
  64. 64. Gļotsēnes un aļģsēnes<br />Līdzīgas sēnēm;<br />Dzīves ciklā vērojams kustīgums;<br />
  65. 65. Gļotsēnes<br />Līdzīgas sēnēm, bet veģetatīvajā stadijā ir kustīgas un amēbveida;<br />Pēc barošanās – heterotrofiskas;<br />Iedalās:<br />plazmodijveidagļotsēnēs (daudzkodolu masa)<br />Celulārās (šūnveida) gļotsēnes ir atsevišķas šūnas<br />
  66. 66. http://www.youtube.com/watch?v=i1QddysUEjU&feature=related<br />
  67. 67. Aļģsēnes<br />Dzīvo ūdenī - Parazitē uz zivīm, <br />Uz sauszemes – parazitē uz kukaiņiem un augiem;<br />Ir pavedienveida ķermenis;<br />No sēnēm atšķiras ar dzīves ciklu;<br />Tiem ir kustīgas sporas ar vicām;<br />Pieaugušie ir diploīdi;<br />Palielināti gali – oogoniji (veidojas olšūnas;<br />heterotrofiskas<br />
  68. 68. http://www.youtube.com/watch?v=mi0kUzpIhZ8<br />
  69. 69. Nākamā tēma:Sēnes<br />Pēc nedēļas Pārbaudes darbs!<br />

×