Se ha denunciado esta presentación.
Utilizamos tu perfil de LinkedIn y tus datos de actividad para personalizar los anuncios y mostrarte publicidad más relevante. Puedes cambiar tus preferencias de publicidad en cualquier momento.

Sēņu klasifikācija

1.929 visualizaciones

Publicado el

  • Sé el primero en comentar

Sēņu klasifikācija

  1. 1. Sēņu klasifikācijataksonomisko grupu pazīmes
  2. 2. Sēņu valsts• Sēņu priekšteči ir cēlušās apmēram pirms 570 miljoniem gadu, taču nav atklāti;• Iespējams, ka organismiem , kurus tagad iedala sēņu valstī nemaz nav kopēja senča;• Hipotēzes: cēlušies no dažādiem protistiem – vai no sārtaļģēm, jo nav kustīgas dzīves stadijas.
  3. 3. Sēņu valsts• Sākumā sēnes pieskaitīja pie augiem, tad pie protistiem;• 1969. gadā R. Vitakers ierosināja izdalīt atsevišķā valstī, jo: – Ir tipiski daudzšūnu organismi; – ārpusšūnas gremošana un barības vielu absorbēšana;• Tā kā nav pietiekamu zināšanu par to savstarpējo evolucionāro attīstību, tos iedala pēc atšķirībām dzīves ciklos un sporu veidojošo struktūru veida.
  4. 4. Sēņu valsts• Daudzšūnu eikarioti,• Heterotrofi absorbētāji,• nav viciņu,• Gan bezdzimumvairošanās, gan dzimumvairošanās laikā veidojas nekustīgas sporas
  5. 5. Sēņu valsts (Fungi)• Nodalījums: Zigomicētes (Zygomycota)• Nodalījums: Askusēnes (Ascomycota)• Nodalījums: Bazīdijsēnes (Basidiomycota)• Nodalījums: Nepilnīgi pazīstamās sēnes (Deuteromycota)
  6. 6. Zigomicētes (Zygomycota)• 600 sugu;• Vienšunas organismi;• Galvenokārt saprotrofi (dzīvo uz augu un dzīvnieku atliekām augsnē vai uz maizes izstrādājumiem pieliekamajos;• Daži parazīti – uz augsnes vienšūņiem, tārpiem vai pat uz kukaiņiem;
  7. 7. Zigomicētes (Zygomycota)• Nodalījuma nosaukums norāda uz zigotu, kas veidojas dzimumvairošanās laikā;• Zigomicētēm sporas veidojas sporangijos. Dzimumvairošanās laikā mejozes un sporu veidošanās veidojas zigosporas.
  8. 8. Askusēnes (Ascomycota)• 30 000 sugu;• Liela daļa ir saprotrofi, kuriem ir galvenā ekoloģiskā loma grūti sadalāmu materiālu, piemēram, celulozes, lignīna vai kolagēna pārstrādāšanai.• Liels skaits ir augu parazīti : īstā miltrasa, vejlapas, melnie graudi
  9. 9. Askusēnes (Ascomycota)• Bezdzimumvairošanās ir askusēņu parastākais vairošanās veids.• Tās laikā veidojas sporas, ko sauc par konīdijsporām (gr. konis – putekļi un spora – sēkla);• Ir aski – cilindriskas tvertnes, kuras attīstās dzimumvairošanās laikā;• Aski atrodas – augļķermeņos – askokarpos;
  10. 10. Bazīdijsēnes (Basidiomycota)• 16 000 sugu;• Ir pavedienveida hifas,• Pieskaita visparastākās cepurīšu sēnes un piepes, pupēži un citi;• Ir atšķirīgas formas augļķermeņi – bazīdijkarpi.• Bazīdijkarpi satur bazīdijas (lat. basidium – pjedestāls) uz tās attīstās bazīdijsporas;
  11. 11. Bazīdijsēnes (Basidiomycota)• Parasti vairojas dzimumiski;• Dikariona (2n) stadija ir ilgstoša,• Tās laikā periodiski veidojas augļķermeņi, kuru bazīdijās attīstās sporas;• Ir parazīti: melnplaukas un rūsas sēnes.
  12. 12. Nepilnīgi pazīstamās sēnes (Deuteromycota)• 25 000 sugu• Vienmēr vairojas bezdzimumiski, veidojot konīdijsporas;• Šīs sēnes ir nepilnīgi pazīstamas, tādā nozīmē, ka līdz šim tām nav novērota dzimumvairošanās, iespējams, tā nemaz nepastāv;• Nezinot dzimumstadiju ir grūti to iedalīt kādā sēņu valsts nodalījumā
  13. 13. Nepilnīgi pazīstamās sēnes (Deuteromycota)• Iespējams, tās varētu pieskaitīt pie askusēnēm, kas ir zaudējušas spēju dzimumiski vairoties;• Taču tām notiek gēnu rekombinācijas – hifas saplūst un pēc hromosomu krosingovera veidojas haploīds kodols ar pārmainītu ģenētisko materiālu;
  14. 14. Nepilnīgi pazīstamās sēnes (Deuteromycota)• Izmanto pelējumsēnes – Penicillium un Aspergillus• Dažas izraisa saslimšanas: – Noteiktas sugas sporas kopā ar putekļiem izraisa elpošanas ceļu infekcijas – Pēdu mikozes un ēde izplatās tieša kontakta ceļā; – Candida albicans ir raugam līdzīga sēne – izraisa maksts infekcijas, kā arī stomatītu un mutes iekaisumus.
  15. 15. Simbiotiskas attiecības - ķērpji• Ķērpis ir sēnes un ciānbaktērijas vai zaļaļģes koporganisms.• Tradicionāli uzskata par savstarpēji izdevīgām attiecībām, taču ir liecības ka sēnes mazliet parazitē uz aļģēm;• Ķērpji spēj dzīvot ekstremālos apstākļos, pat uz kailām klintīm;
  16. 16. Simbiotiskas attiecības - ķērpji• Tie bagātina substrātu, piemēram, augsni ar barības vielām un ļauj iesēties un augt citiem augiem, organismiem;
  17. 17. Zvīņu ķērpji• Laponis cieši pieguļ substrātam, bet tā malas mazliet paceļas no substrāta, jumstiņveidīgi novietotu mazu zvīņu veidā.
  18. 18. Krevu ķērpji• veido plānu, gludu vai graudveida krevīti, kas cieši ar apakšpusi saaugusi ar substrātu vai ieaudzis tajā (augsni, akmeņiem, koku mizu, koksni u.c.) un grūti atdalāma no tā.
  19. 19. Lapu ķērpji• Lapu ķērpju lapoņiem ir lapas vai plātnes veids ar dorsoventrālu uzbūvi.• Tie veido augstāk attīstītu ķērpju grupu.• Dažu sugu lapoņi var sasniegt lielus izmērus.• Lapoņa apakšpusē atrodas rizīnas - resni, blīvi sēņu hifu pinumi, kas attīstās no serdes.• Ar rizīnām ķērpji piestiprinās substrātam.
  20. 20. Lapu ķērpji
  21. 21. Krūmu ķērpji• Laponis sastāv no tievākiem vai resnākiem zarotiem pavedieniem, kas atgādina nelielus krūmiņus.• Dažreiz var būt mīksts, tievs, cilindrisks vai lentveida zarots.• Krūmu ķērpju laponis pieaug pie substrāta tikai ar pamatdaļu – gomfu, ko veido sēņu hifas, aug vertikāli uz augšu, sāniski vai nokarājas uz leju no substrāta.
  22. 22. Krūmu ķērpji
  23. 23. Anatomiskā uzbūve• Pēc aļģu izvietojuma ķērpju laponī, tos iedala 2 grupās: –Laponi ar homeomēru uzbūvi –Laponi ar heteromēru uzbūvi
  24. 24. Homeomēra uzbūve• Aļģes ir izvietotas vienmērīgi pa sēņu hifām.
  25. 25. Heteromēru uzbūvi• Laponim veidojas vairākas joslas: – Augšejā miza – Aļģu kārta – Serde – Apakšējā miza – Rizinas
  26. 26. Ķērpju komponentu attiecības• Sēnes parazitisms uz aļģēm – Sēnes ar haustorijām, iespiežas aļģu šūnās, no kurienes tās saņem nepieciešmās barības vielas• Helotisma teorija – Sēne regulētājs- saimnieks, kas izmanto aļģes – vergus un nodrošina to dzīvei nepieciešamos apstākļus• Mutuālistiskā simbioze – Ka abi komponenti “sadzīvo”harmoniski, viens otram dodot zināmu labumu
  27. 27. Ķērpju ekoloģiskās grupas• Epifīti – aug uz dzīva koka stumbra vai citas daļas, uz akmeņiem• Epigeīdi – aug uz augsnes• Epilītiskie – aug uz koka lapām• Epiksīlie – uz trūdošas koksnes augoši• Amfibiskie – aug mitrās vietās
  28. 28. Info kontroldarbam!
  29. 29. Info kontroldarbam!
  30. 30. Info kontroldarbam!
  31. 31. Šie jautājumi ir jāzin!
  32. 32. Interesanti fakti!
  33. 33. Paldies par uzmanību!

×