1. )
ievelk pretrunigos Projektos un lidz ar to - publiskos skandalos.
kareMgas un agresivas, kas vienmer
Kadreiz€jais Greenpeace prezidents
rada lielu sabiedribas uzmanibu un
un ilggadejais biedrs Patriks M[rs
publicitati. Nonaca pat tik talu' ka
(Patrick Moore) avrzei Miami Herald
kampa4ai pret biotehnologiskaj am
izteicas, ka kustiba ir atteikusies
eenp eace
izstradem rrsu audz€San a Gr
no zinatnes un logikas Par labu
militaras
Filipinds algoja vietejas
emocijam un sensacionalismam.
gruPas uzbrukumiem
nemiernieku
Greenpeace joprojdm cinas pret valu
Risu petijumu institilta ekspeFilipinu
populacijas samazinaianos, kaut
rimentalajam fermam.
zinams, ka valu populecija nekad
O r ganizacli a nesaudziga dab as
isti nav samazinajusies, tapat ir ar
izmantoSana pa5taisni vaino valdibas
polirladiem. Cilveka raditais CO,
un lielas korporacijas, tacu' augot
pi.u.tg.r-. un siltumnicas efekts ka
ietekmei, pati pamazam parvErtusies
klimata izmainu c€lonis ari zaud€
ar
par korporacijas tipa strukturu
popularitati zinatnieku aprindas.
noteiktas industriinvesticiju portfeli
Kurioza ir ci4a par zafo elektroniku:
jas. BijuSais Greenpeace Apvienot[s
p€c Greenpeace apgalvojumiem, daZu
Karalistes nodalas prezidents lords
kompdniju sadzrves elektronika tokPiters Meldets (Peter Melchett) ir lielacitas
kais organiskas (eko) partikas fermeris sisko savienoiumu ir mazak, bet
un ta talak.
vairak...
Eiropa.
miligo nosaukumu, Iielakoties ir
H ipertrofetais vienigas taisnibas
uzstadrjums organizaciju pastavigi
Interesanti, ka GreenPeace balsi,
piemeram, imisko ierodu pielieto5a-
tieiam tas ir pareizi? la, vairak aplikt
ar nodokliem tiek piedavats tie5i vismazakos uz4Emumus. Interesanti arr,
ka ar nodokliem nekada gadijumi
nav planots vairak apiikt spekulativo
kapitalu, lielo uz4€mumu rpainiekus,
kas ir teju vai neaizskaramas kategorijas, bet atkal ir izvdi€ts darbaspdks,
turldat vismazakajos uz4€mumos.
PIRMIE NO OTRA GALA
Saskana ar Eurostat dLini Gini)
koeficienta statistiku Latvija bija vis-
Gints Turlajs,
SIA Smort Continent LV
Ekoterm genera ldi rektors
I(ur nemt naudu?
Protams, no
nabagiem!
nevienlidzrgaka valsts Eiropas Savieniba (ES) 2011. gada, un Pdc Provizoriskajiem datiem Skiet, ka 5o titulu
mes var€tu saglabat at12012. gada'
Kada tad ir musu komPdnija?
2011. gada esam apdzinu5i vistuvako
sekotaju Bulgariju un ari treias vietas
ieguv6ju Portugali. DiemZel Latvija
Saja b€digaja sacensiba ir regulara
lauru pluc€j a: visnevienlidzrgaka
ES valsts bijam ari 2008., 2009. u.
c.
Cdeja
gados. Ari publiskajd telpa iephsto-
Sas
5a
laika atkal ir aktivizejurunas par aizvien lielaku
nodok]u slogu mazajiem
uz4em€jiem un, Protams, tieii darbaspeka, nevis kapitala nodok]os. Vai
Kalitels r2i201i
informacija to apstiprina. Nekas
netiek runats Par miljonaru, lielo
uz4emumu akcionaru vai nekustama
ipaiuma spekulantu aPlik3anu ar
na Srrija gan nedzird.
Greenpeace aktivistu arests Krievij
liela mEra ir pa5as organizacijas
neveiksmigas politikas sekas. Lielaki
i
vai mazaki skandali, aPSaubamas
akcijas, lobisms acimredzami vajina
Greenpeace
ietekmi'
Sagada septembri Pavisam
klusu
pagaja Somijas attrstrbas ministres,
Somijas Zalo partijas biedres Heidi
Hautaias skandals un atkaP5anas
no amata, kad atkldjas, ka Poiitife
megindja izdarit spiedienu uz valstij
piederoSas kompanijas Arctia Shippiit ;
vadibu, lai ta atsauc pretGreenpeace
ierosinato kriminallietu. Ka zinams'
2012. gada maija 20 Greenpeace aktTvistu ieq€ma Helsinku osta pietauroir
kompanijas ledlauzi Nordica, protest€jot pret naftas un gazes ieguves izpOti
Arktika.
Varbot simboliski, bet vardam
green ir ari cita nozime - dolarsl G
nodok]iem. Tieii otradi - tie parast:
tiek att€loti ka nabadzi4i' kas karte''reizi tiek apkrapti, tadi, kuriem vals-;
atbalsts ir parak niecrgs, la izdnt'otu, tadi, kuriem atkal tiek at+emts
pedejais grasis. Toties tiek veikts
ieids nakts tirdzila, kur saw audzi
produkciju pardod Latvijas zemni"
Dzirdam atgadinajumus, ka vispirn-''
nodok[i butu jamaksa ogu un sEnu
lasrtajiem. Protams, ekonomikas
teor€til5.i jau sen ir ilustreju5i tadu
daudzskaitligu un nabadzigu iedzi'''
taju grupu grrltibas efektivi aizstili:
savas lntereses.
VAI EIPSI IR MAZAK
KAITIGI NEKA DARBS?
Interesants bija satraukums La:vijas tvitosf€ra par akcizes nodoH'
paaugstinasanu gazetajiem cukurc jiem dz€rieniem un diPsiem. Dien:
Zel ir kaut kas tads, kas jau sen tie-"
uzskatrts par stipri kaitigaku ikka:cilv€kam. Protams' tas ir darbs' N'mot vera diezgan zemo un
"."""t;_
li-r
'

2. Mums 5kiet, ka socidli
vienlidziba ir tas pats
komunism i, no kura
esam aizbEguii
ir foti
augsta, salidzinot ar citam precem un pakalpojumiem. Interesanti,
kadef cilveki tadcjadi tiek attur€ti
no darba veik5anas. Vai bezdarbs ir
krietni labaks un valstij izdevigaks
risinajums? Guntis Bojars raidijuma
A izliegtai s paryEm iens visai pareizi
norada, ka pabalstu sa4emsana, ipa5i
pastavot transporta izmaksam, var
btt krietni izdevigaka neka strada5ana. Lai ari cilveks, optimiz€jot savus
ienakumus, Sadi iegrist vien daZus
latus, valstij pabalstu maksaiana un
nodok]u ie4€mumu nesanemsana
pa kabatu krietni sp€cigak.
|aunieiu un darbsp€jigo regulara
grieL.
aizbrauk5ana, nesp€jot sa4emt cilvdka cienigu atalgojumu, uz turigakam
valstim ar zemakiem darbasp€ka
nodokliem un labakam social4am
garantijam, protams, aizvien vairak
!.'.,.
samazina paliceju iespejas salemt
pensiju ka atalgojumu par augstajiem
dzives laika maksatajiem nodokf iem.
Kas gan mums liek atkal un atkal,
redzot vienu pilnu kabatu un otru
ruk5u, Joti parliecinoSi apgalvot, ka
nauda ir meklEjama tuk5aja? Ari
gadijuma, ja pdc pCddjas naudas
izgrabianas no turienes naksies kaut
dalEji likt atpaka! dzivibas uzture5anai. SlSiet, par Sadu logiku jebkuram
skolniekam jau sen butu ielikts divnieks.
Interesanti, ka maizes cepEjam,
bernu audzinatajam, arstam vai
eksporta preiu raZotajam irjasa:raksa nodokfos daudz vairak neka
sadam, kas veiksmigi spekulejis ar
<adu ipaSumu, akcijam vai iz4emis
lividendes (sa4emot pietiekami
-riezu Zriksni, protams, ir iesp€jams
:.ri paziqot, ka naudas darbasp€ka
algo5anas turpinaianai nav). Laikam
,rtras kategorijas darbibas tiek uzska-
titas par daudz c€lakam un valstij
daudz vairak nepiecie5amam. Butu
Joti interesanti diskut€t par Sadas
pieejas pamatotibu. Protams, daZi
smiekligi argumenti ir dzird€ti, bet
tie pret cienigu oponentu neizturdtu
pat pirmo minriti.
KA STURET KUGI CITA
VIRZIENA?
Visgrutakais ir mainit jau ilgi
viena virziena peldeju5a kuga virzienu, jacer vienigi, ka Lafuijas de]
Eurostat nebus ipaii nepiecieSams
pagarinat dZini koeficienta skalu.
Aizvien mums Skiet, ka sociala vienlidziba ir tas pats komunisms, no kura
esam beidzot aizbegu5i. Vai tomer
nemeginam ap dzrt uz bezdibe! a
malas stavo5o? Domaju, ka tuvoSanas
veseligajam geogr[fiski tuvas bagatas
Skandinavijas socialas vienlidzibas
un tirgus ekonomikas triumfa modelim bitu izcili labs risinajums. Butu
laiks beidzot integr€ties ar Zierrre!rietumeiropas kaimi4iem ne tikai to
predu un pakalpojumu patereiana,
bet ari raZo5anas modeli. Un nevajag
sev visu Iaiku ieskaidrot, ka esam jau
iekaroju5i visaugstakas virsotnes un
nag kur talak kapt, bet atliek tikai
paSapmierinati nodoties spekulacijas dzirem. Pailaik veiksmigo valstu
attistiba nebija pilna ar sevis slavinaSanu un nepartrauktu izjutu, ka viss
jau ir sasniegts. Pec Horvatijas pievienodanas ES, pateicoties 5is Balkanu
valsts nedaudz mazakajai turibai,
esam no tre5as nabadzigakas valsts
savieniba k]uvu5i par ceturto, bet m[s
Siro5a labklajibas distance ir foti, loti
nieciga. [F
r2l20ri
Kalftels