2. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam saturs
Saturs
Ievads 3
Vispārīga informācija par rīgu 5
Rīgas ilgtermiņa attīstības vīzija 9
Rīgas misija 10
Stratēģijas pamatprincipi 12
Rīdzinieki – pilsētas attīstības pamats 12
Pilsētas attīstības balsti 14
Balstu saskarsmes punkti – stratēģijas prioritārie mērķi 16
Rīgas attīstības balsts – sabiedrība 18
Rīgas attīstības balsts – ekonomika 20
Rīgas attīstības balsts – pilsētvide 22
Rīgas pilsētvides stiprās un vājās puses 23
Prioritārie stratēģiskie mērķi 24
PM 1 Izglītota un prasmīga sabiedrība 25
PM 2 Radoša un eiropeiska pilsēta ar augstvērtīgu kultūras dzīvi 27
PM 3 Uz starptautisku sadarbību vērsta pilsētas ekonomikas attīstība 29
PM 4 Dzīve pilsētā ar kvalitatīvām apkaimēm 31
Stratēģiskie mērķi 33
M5 Ģimeniska, veselīga un aktīva sabiedrība 33
M6 Sociāli atbalstīta un aprūpēta sabiedrība 37
M7 Augstas pievienotās vērtības ekonomika 39
M8 Augoša, daudzveidīga un partnerīga ekonomika 40
M9 Ērti un ātri sasniedzama pilsēta 42
M10 Zaļa pilsēta ar labu vides kvalitāti 43
M11 Droša pilsētvide 46
M12 Pilsēta ar kvalitatīvu mājokli 47
M13 Iedzīvotājiem tuva efektīvas pārvaldes pilsēta 49
Rīgas teritorijas plānošanas pamatnostādnes 52
Stratēģijas ieviešanas principi un pārraudzība 54
Saiknes ar rīdziniekiem 54
Partnerība ar privāto sektoru 55
Partnerība ar valsti/es/ reģionu/nozarēm 56
Budžeta sasaiste ar mērķiem 57
Ilgtspējīga attīstība 58
Motivācija 59
Finansiāli efektīvākie risinājumi 59
Stratēģijas praktiskā ieviešana 60
Stratēģijas izpildes kontrole un vērtēšana 62
Stratēģijas sasaiste ar citiem attīstības dokumentiem 63
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas sagatavošanā izmantotie dokumenti 65
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādātāji 2005.g. 67
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas grozījumu izstrādātāji 2010.g. 68
2
3. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ievads
IEVADS
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un efektīvu pašvaldības 2009. gadā Rīgas dome atbilstoši vispārējām
pārvaldi, Rīgas pašvaldībai ir nepieciešams konkrēts ekonomiskās un sociālās situācijas izmaiņām valstī,
politisks pamatdokuments, kas skaidri iezīmētu kā arī pamatojoties uz stratēģiskās uzraudzības
Rīgas pilsētas nākotnes redzējumu, norādītu sistēmas 2006., 2007. un 2008. gada pārskatu
attīstības prioritātes, mērķus un to sasniegšanai rezultātiem, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz
izraudzītos ceļus. 2025. gadam veica grozījumus.
Saskaņā ar pašreizējiem Latvijas Republikas Pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas mērķis
normatīvajiem aktiem galvenie plānošanas ir kalpot par ietvaru jaunajam Rīgas attīstības
dokumenti, kas nosaka attīstību vietējās plānam un radīt priekšnoteikumus Rīgas pilsētas
pašvaldībās, ir tās teritorijas plānojums un attīstības ilgtspējīgai attīstībai, kā arī rīdzinieku dzīves kvalitātes
programma. Šie dokumenti savstarpēji ir ļoti uzlabošanai.
cieši saistīti, jo abi skata ar konkrētās teritorijas
attīstības plānošanu saistītus jautājumus. Attīstības Šī stratēģija atspoguļo problēmas, kas ir jārisina
programmas galvenais uzdevums ir noteikt vietējās Rīgas pilsētai kopumā, parādot, kā to vislabāk
pašvaldības attīstības prioritātes un norādīt veicamos izdarīt. Stratēģija aptver arī vairākas problēmas, kuru
uzdevumus, rīcības, projektus pašvaldības sociāli risināšanā pilsētas pašvaldībai ir relatīvi maz iespēju
ekonomiskās attīstības veicināšanai. Savukārt ar iesaistīties, tomēr tādējādi tiek pausta pašvaldības
teritorijas plānojuma palīdzību vietējās pašvaldības nostāja kādas problēmas risināšanā.
attīstības programma iegūst teritoriālu piesaisti,
konkretizējot specifiskus nosacījumus un prasības Stratēģijas sagatavošanā ir izmantoti dažādi Eiropas,
projektu realizācijai telpā. Pamatojoties uz šo Latvijas un Rīgas plānošanas dokumenti, Rīgas
plānošanas dokumentu ciešo saistību, tos bieži attīstības plāna izstrādes ietvaros pasūtīto pētījumu
apzīmē ar vienu jēdzienu – vietējās pašvaldības rezultāti, konsultantu ieteikumi un ierosinājumi
Attīstības plāns. no iesniegumiem un publiskām diskusijām, kas
norisinājās ilgāk nekā divus gadus.
Izstrādājot jauno Rīgas attīstības plānu, viens
no galvenajiem nosacījumiem bija radīt efektīvu Liela uzmanība ir pievērsta stratēģijas ieviešanai, lai
pašvaldības darba instrumentu. Tāpēc, vērtējot citu tā kļūtu praktiski izmantojama rokasgrāmata pilsētas
pasaules pilsētu pieredzi un attīstības plānošanas pārvaldes un aktīvo rīdzinieku ikdienas darbā. Tāpēc
procesus, Rīga nonāca pie secinājuma, ka katram ilgtermiņa mērķim ir izvirzīti vairāki indikatori.
pilsētas attīstības plānošanas procesa sekmīgākai Tie vispārīgi apraksta esošo situāciju atbilstošajā
organizēšanai ir lietderīgi izstrādāt vienu vispārēju jomā un izvirza izmērāmus vēlamos vidēja termiņa
ilgtermiņa plānošanas dokumentu. Tādējādi (7 gadi) sasniegumus un ilgtermiņa (aptuveni
pēc Rīgas pašvaldības brīvas gribas Rīgas 20 gadi) attīstības virzienus, lai periodiski būtu
attīstības plāna ietvaros ir izstrādāta un ar Rīgas iespējams izvērtēt stratēģijas ieviešanas rezultātus
domes 15.11.2005. lēmumu Nr.584 (prot. Nr.26, – apzināt nepilnības un kļūdas, nepadarītos darbus,
7.§). apstiprināta Rīgas ilgtermiņa attīstības kā arī izjust gandarījumu par paveikto.
stratēģija līdz 2025. gadam.
3
4. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ievads
Stratēģijā ir izvirzīti 13 mērķi (M), no kuriem 4 ir prioritāri
(PM), un to ietvaros definēti 105 uzdevumi(U). Pārskatāmības
nolūkos mērķiem un uzdevumiem ir piešķirts kods un tos
raksturo rezultatīvie rādītāji.
Stratēģijā minētie uzdevumi tiek precizēti un izvērsti Stratēģijā ir noteikti pilsētai būtiskākie ilgtermiņa
attīstības programmā, tādējādi izvēršot stratēģijas mērķi, izvirzot četras prioritātes, kuras visātrāk
ieviešanas mehānismu. Attīstības programma satur un visefektīvāk pozitīvi atsauksies uz katru rīdzinieku
arī izvērstu Rīgas pašreizējās situācijas raksturojumu un veicinās dzīves kvalitātes uzlabošanos ikvienam.
un analīzi, kas ir izmantota stratēģijas sagatavošanā.
Savukārt teritorijas plānošanas pamatnostādnes
sasaista stratēģiju ar teritorijas plānojumu un 1. prioritāte.
nodrošina pamatu tā telpiskajiem risinājumiem. Veidot izglītotu un prasmīgu sabiedrību.
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz
2025. gadam būs efektīvs instruments un
2. prioritāte.
Veidot radošu un eiropeisku pilsētu
pamats lēmumu pieņemšanai šādos jautājumos:
ar augstvērtīgu kultūras dzīvi.
• pilsētvides attīstība un plānošana; 3. prioritāte.
Veicināt uz starptautisku sadarbību
• pilsētas attīstības budžeta veidošana;
vērstu pilsētas ekonomikas attīstību.
• investīciju piesaiste no dažādiem Rīgas, Latvijas, 4. prioritāte.
starptautiskajiem vai speciāli veidotajiem fondiem Nodrošināt dzīvi pilsētā ar kvalitatīvām
pilsētas attīstībai; apkaimēm.
• dažādu pilsētvides attīstības projektu izstrāde un
to īstenošana;
• pilsētas pārvaldes darba optimizēšana,
pamatojoties uz stratēģijā izvirzītajām prioritātēm un
mērķiem;
• kopīgo pilsētas attīstības interešu, prioritāšu,
mērķu un uzdevumu integrēšana atsevišķu
nozaru attīstības stratēģijās, koncepcijās, plānos,
programmās un rīcības plānos;
• sabiedrības informēšana, izglītošana, kā
arī sabiedrības aktivitātes un apzinīguma
paaugstināšana pilsētas attīstības jomā.
4
5. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam info par Rīgu
VISPĀRĪGA
INFORMĀCIJA PAR
RĪGU
Rīga – Latvijas galvaspilsēta, kas atrodas Baltijas Lai gan iedzīvotāju skaits pilsētā ar katru gadu
jūras Rīgas jūras līča dienvidu piekrastē, pie Latvijas samazinās, tomēr pēdējo gadu laikā vērojama
lielākās upes Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī. stabilizēšanās. 2009. gada sākumā Rīgā dzīvoja
Vēsturiski Rīgas attīstību lielā mērā ir noteicis pilsētas 713 016 iedzīvotāji. Savukārt Pierīgas iedzīvotāju
ģeogrāfiskais stāvoklis - tās atrašanās pie jūras, skaits kopš 1999. gada ir pat palielinājies. Rīgā
novietojums ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas līdzīgi daudzām lielpilsētām turpinās tendence, kad
centrā, kā arī krustcelēs starp Eiropas Savienības iedzīvotāju koncentrāciju pilsētas centrā nomaina
un Austrumu tirgiem. Tādējādi Rīga ir kļuvusi par paplašināšanās jeb aglomerācijas veidošanās un
Latvijas galveno attīstības dzinējspēku. iedzīvotāju blīvuma pieaugums tuvējās, no pilsētas
ērti sasniedzamās piepilsētas teritorijās, Rīgu
Rīgas administratīvās teritorijas platība ir
saglabājot kā darba, lietišķo darījumu, mācību,
304,05 km2. 12 265 ha jeb 40,3% pilsētas teritorijas
atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vietu.
aizņem sauszemes dabas teritorijas un dabiskās
virszemes ūdens sistēmas. Savukārt gandrīz
Līdz 2008. gada pirmajam pusgadam Rīgas pilsētā
15% no Rīgas teritorijas aizņem ceļi un ielas.
līdzīgi kā visā valstī noritēja strauja ekonomiskā
Dzīvojamā teritorija Rīgā aizņem 25% no sauszemes
izaugsme. To raksturo 2007. gada iekšzemes
teritorijas, kas koncentrēta galvenokārt pilsētas
kopprodukta apjoms, kas salīdzinot ar 2000. gadu
centrālajā daļā, abpus pilsētas dzelzceļa lokam
palielinājies vairāk nekā trīs reizes un veidoja 8036,2
abos Daugavas krastos. Iedzīvotāju blīvums Rīgā
milj.latu un tas sastādīja 54,4% no valsts IKP.
uz pilsētas kopplatību ir 2353 (cilv./km2), ņemot
vērā tikai sauszemes teritoriju, – 2791 (cilv./km2).
1.attēls
Latvijas un Rīgas IKP faktiskajās cenās, milj.Ls
16000
14780
14000
12000
11172
10000
9059
8000 8036
7434
6393
6174
6000 5758
5220
4751 5191
4000 4321
3590
2844 3322
2634
2000
0
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007
Latvija Rīga
Avots: LR CSP
5
6. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam info par Rīgu
2008. gada otrajā pusē visā valstī un arī Rīgā Vairāk kā 90% no pilsētas IKP veido pakalpojumu
aizsākās ekonomiskā lejupslīde. Ekonomiskās sektors, bet rūpniecības īpatsvars ar gadiem
situācijas pasliktināšanos turpmāk noteica kā iekšējie samazinās un veido nepilnus astoņus procentus.
(iekšējā pieprasījuma stimulu pavājināšanās), tā Lielākās pakalpojumu sektora nozares ir tirdzniecība,
ārējie (globālās izaugsmes tempu samazināšanās) komercpakalpojumi un transports. Arvien pieaug
ekonomiku ietekmējošie procesi. tūrisma nozares nozīme, kas saistīta ar dažādiem
pakalpojumiem.
2. attēls
Rīgas ekonomikas nozaru īpatsvars kopējā
pievienotajā vērtībā, %
25,0
22,7
20,9 21,8
20,0
18,2
15,0
15,0
12,7
12,2
9,9 10,2
10,0 8,9
7,6 6,5
5,3 5,3
5,0 4,6 4,0 4,8 4,2
3,3
1,9
0,0
i
ba
r ts
ba
s
ba
de
ba
a
ās
m
se
īb
ēj
ju
al
cī
cī
cī
ī tī
po
dz
an
r
po
rv
ie
ie
ie
gl
Pā
ns
ar
n
zn
pn
vn
pā
Iz
al
Fi
zs
a
rd
Bū
ak
Rū
Tr
s
ai
Ti
st
cp
as
l
Va
er
īb
m
el
Ko
s
Ve
1996 2008*
*2008 - prognoze
Avots: RD Finanšu departaments
Neskatoties uz straujo lejupslīdi ekonomikā, darbības sfērām, lielākais darba vietu samazinājums
ārvalstu tiešās investīcijas turpina palielināties. Rīgā 2008.gadā bija vērojams transporta nozarē – par
koncentrējas lielākā daļa no Latvijā veiktajām 7,5 tūkstošiem, apstrādes rūpniecībā – par 5,3
investīcijām un, 2010. gada sākumā ārvalstu tūkstošiem, tirdzniecībā – par 5 tūkstošiem un
investīciju apjoms Rīgā sasniedza 2,5 miljardus latu, būvniecībā – par 1,6 tūkstošiem. 2009. gada
kas ir 78% no Latvijā veiktajām ĀTI. Kopumā ārvalstu beigās tika sasniegts augstākais bezdarba rādītājs
tiešās investīcijas bija veikuši gandrīz 13 tūkstoši pēdējo desmit gadu laikā. Reģistrēto bezdarbnieku
investori no 118 valstīm. Lielākais investīciju apjoms skaits Rīgā divu nepilnu gadu laikā palielinājās
nāk no Igaunijas ar 657,8 milj. latu lielām investīcijas 4 reizes un sasniedza 46,4 tūkstošus bezdarbnieku,
(26%), tai seko Lielbritānija ar 195,8 milj. latu (7,7%), kas ir 12,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem
tad Nīderlande ar 175,4 milj. latu (6,9%) un Lietuva Rīgas pilsētā.
170,5 milj. latu (6,7%). Savukārt vislielākais investoru Liela daļa Rīgā nodarbināto ir citu pašvaldību
skaits nāk no Krievijas (2189 investori), kas veikuši iedzīvotāji, tā sauktie darba svārstmigranti
investīcijas vairāk nekā 88 milj. latu apjomā. (cilvēki, kas strādā Rīgā, bet dzīvo ārpus tās
teritorijas), tādējādi pilsēta zaudē lielu daļu no
Pēdējo gadu laikā Rīgas pilsētā nodarbināto skaits potenciāli iegūstamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa
bija ievērojami pieaudzis. Tomēr līdz ar ekonomikas kopsummas, bagātinot to pašvaldību budžetu,
strauju sarukumu pastiprinās nodarbinātības kurās dzīvo Rīgā strādājošie cilvēki. Vislielākais
lejupslīdošā tendence. Kopumā 2009. gadā svārstmigrantu skaits Rīgā ir no tām pašvaldībām,
bija 30,1 tūkst. darba meklētāju jeb 11,4% no kas robežojas ar Rīgu.
ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Analizējot pa
6
7. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam info par Rīgu
Rīga ir nozīmīgs transporta un komunikāciju Latvijas osta un viena no lielākajām ostām Baltijas
centrs ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā. jūras austrumu piekrastē kravu apgrozījuma ziņā.
Atrašanās starptautiskas nozīmes dzelzceļu un Pēdējo gadu laikā nosūtīto un saņemto kravu
autoceļu krustpunktā, kā arī starptautiskas lidostas skaitam Rīgas ostā ir tendence pieaugt, un kopējais
un ostas pieejamība ir ļoti būtiski faktori, kas nosaka kravu apgrozījums Rīgas brīvostā 10 gadu laikā ir
Rīgas pilsētas ekonomisko konkurētspēju tieši pieaudzis 2,5 reizes un ir visaugstākais rādītājs
starptautiskā kontekstā. Pilsēta ir labi sasniedzama ostas pastāvēšanas vēsturē (3. attēls).
lokālā un starptautiskā mērogā. Rīgā atrodas lielākā
3. attēls
Kravu apgrozība Rīgas ostā, tūkst. tonnu
35000
30000 29566 29724
25358 25933
25000 24430
23991
21721
20000 18109
15000 13352 14004
12013
10000
5000
0
1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
Avots: Rīgas brīvosta
Rīgā turpina attīstīt un uzlabot transporta priekšnoteikumus nekustamā īpašuma tirgus
infrastruktūru, tāpēc arvien pieaug investīcijas attīstībai pilsētā. Tomēr 2008. gada beigās sākoties
transporta infrastruktūrā. pasaules un Latvijas valsts finanšu un ekonomikas
recesijai, Rīgā notika strauja nekustamo īpašumu
Rīgas straujā ekonomiskā izaugsme līdz 2008. tirgus korekcija, pieauga hipotekāro kredītņēmēju
gadam, ko veicināja gan Latvijas iestāšanās ES, bankas saistību nemaksātāju skaits. Var uzskatīt,
gan lēto kredītresursu pieejamība, radīja labus ka nekustamā īpašuma tirgus atrodas
„sasaluma” stāvoklī.
7
8. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam info par Rīgu
Rīga ir iecīnītākais ārvalstu tūristu Rīgas izglītības iestādes ieņem svarīgu vietu Lat-
galamērķis Latvijā. Kā to rāda statistikas dati, vijas kopējā izglītības sistēmā. Rīgā izglītību
tūristu skaits Rīgā ar katru gadu palielinās, 2008. iegūst 30% no visiem Latvijas skolēniem.
gadā sasniedzot 1,4 milj. viesu. Vislielākais tūristu Pēdējo gadu laikā gan Latvijā kopumā, gan
skaits bija no Zviedrijas, Krievijas un Vācijas. Rīgā strauji ir pieaudzis studentu skaits.
Rīga ir lielākais augstākās izglītības centrs
Tūristu skaita pieaugums lielā mērā saistāms ar Latvijā. 2008. gadā Rīgā darbojās 13 valsts un 14
Rīgas sasniedzamību, kas krietni vien uzlabo- privātās (ieskaitot divas ārvalstu filiāles) augstskolas
jusies pēdējos gados līdz ar budžeta izmaksu (Latvijā – 34) un 10 valsts un 3 privātās koledžas
aviosabiedrību ienākšanu tirgū. Šobrīd Rīgas lidostā (Latvijā – 26). 2008. gadā Rīgā studēja 79% no
darbojās 11 aviokompānijas un ir iespējams doties visiem Latvijas studentiem. Latvijā kopumā ir 554
uz 61 galamērķi. 2009. gadā tika apkalpoti 60 087 studenti uz 10000 iedzīvotāju, kas ir ļoti augsts
lidojumi, tātad vidējais lidojumu skaits pieaudzis līdz rādītājs pasaules līmenī. Salīdzinājumam – Kanādā
165 lidojumiem dienā. No 2004. līdz 2009. gadam ir 580, ASV – 520 studentu uz 10000 iedzīvotāju.
pasažieru apgrozījums lidostā pieaudzis gandrīz 4
reizes un sasniedzis 4 milj. pasažieru. Kultūras industrijai ir nozīmīga loma pilsētas
konkurētspējas stiprināšanā starptautiskā mērogā.
Tūrisma nozarei Rīgā ir ļoti cieša saikne ar Rīgai var piedēvēt reģionālā kultūras centra funkciju,
kultūras un izklaides jomu. Lielu lomu šeit spēlē kas izpaužas galvenokārt nacionālajā mērogā. Rīgā
starptautiskā sadarbība kultūras jomā. Būtisks ir norisinās visi lielākie kultūras pasākumi, un
fakts, ka Rīga 2014.gadā būs Eiropas kultūras Rīgā atrodas nozīmīgi kultūras centri (Nacionālā
galvaspilsētas statusā. Līdz ar to būs būtisks opera, Latvijas Nacionālais teātris un citi).
tūristu skaita pieaugums pilsētā. Taču jau šobrīd šis
fakts daudziem potenciālajiem ārvalstu tūristiem var
kalpot par stimulu apmeklēt Rīgu.
8
9. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam vīzija
RĪGAS
ILGTERMIŅA
ATTĪSTĪBAS
VĪZIJA
RĪGA – iespēja ikvienam!
Tā ir iespēja dzīvot kvalitatīvā un harmoniskā vidē, iespēja
attīstīt sevi, veidot sevi un savu labklājību. Rīgas pašvaldības
uzdevums ir profesionāli kalpot pilsētas iedzīvotājiem –
rīdziniekiem, veicinot viņu personīgo izaugsmi un dzīves
kvalitātes uzlabošanos.
9
10. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam misija
RĪGAS MISIJA
A. A.1.
Rīga atbalsta uzņēmīgos un darbīgos,
Rīga - iespēju pilsēta tā veicinot dzīves kvalitātes celšanos
ikvienam ikvienam.
Tā ir iespēja ikvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim Rīgas uzņēmējdarbības vide piesaista darbīgus
neatkarīgi no viņa nacionālās, sociālās, reliģiskās cilvēkus un uzņēmumus, kas attīstoties rada darba
piederības un dzimuma realizēt sevi, radot un vietas, kā arī ienākumus sev un citiem.
piepildot savas idejas un sapņus, kas nav pretrunā
ar sabiedrības interesēm. A.2.
Rīgā tiek respektēta personas brīva
izvēle un īpašuma tiesības, ciktāl tas
nekaitē sabiedrības interesēm.
Ikvienas personas brīva izvēle sava īpašuma
apsaimniekošanā tiek respektēta, ciktāl tas
nav pretrunā ar oficiāli noteiktiem īpašumu
apsaimniekošanas un īpašumtiesību
ierobežojumiem, un nekaitējot sabiedrības
interesēm.
B. B.1.
Rīga tiek attīstīta kā droša, veselīga
Rīga – parocīga un ērta un pievilcīga ostas pilsēta.
dzīvesvieta Tā ir iespēja dzīvota ērtā, drošā un kvalitatīvā vidē,
Rīga veicina savas telpiskās un sociāli ekonomiskās kompaktā ostas pilsētā, kur mūsdienu industrija ir
struktūras attīstību, veidojot Rīgu par kompaktu harmonijā ar cilvēka vajadzībām un vides aizsardzību.
pilsētu, kurā efektīvi tiek izmantoti esošie teritorijas Rīgas pilsētvides ilgtspējīga attīstība tiek centralizēti
resursi. Rīgā tiek veicināta esošajam pilsētas plānota un koordinēta, plānošanas procesā izzinot
centram pakārtotu daudzfunkcionālu vietējo centru un izvērtējot arī sabiedrības viedokļus.
attīstība gan esošajos, gan jaunajos dzīvojamos
rajonos, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību, B.2.
stiprinot dzīvojamo apkaimju identitāti un iedzīvotāju Rīgas transporta sistēma tiek veidota
piederību pie tiem. Pateicoties Rīgas harmoniskajai
attīstībai un pilsētas humānajam mērogam, pilsētā
droša un ērta ikvienam.
Tā ir iespēja izmantot ērtu un ātru sabiedrisko
veidojas spēcīgs iedzīvotāju vidusslānis, un arī
transportu ikdienas vajadzībām. Rīga modernizē
turīgi cilvēki labprāt apmetas Rīgā uz dzīvi, maksā
transporta un komunikāciju infrastruktūru, veidojot
nodokļus un tērē ienākumus, tādējādi veicinot
pilsētu kā Baltijas informātikas, loģistikas un
dzīves kvalitātes celšanos visā pilsētā kopumā.
tirdzniecības centru.
10
11. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam misija
C. C.1.
Rīga ir Latvijas un Baltijas izaugsmes
Rīga – Baltijas dzinējspēks.
metropole Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un plaša reģiona
Pateicoties izglītotiem cilvēkresursiem, centrs, kura attīstības ietekme ir jāskata pāri tās
saimnieciskajiem darījumiem, kapitāla, tehnoloģiju administratīvajām un valsts robežām, maksimāli
un resursu plūsmām, Rīga attīstās kā dinamiska veicinot un iesaistot vietējās pašvaldības un
pilsēta, kuras ekonomika ir balstīta uz zināšanām kaimiņvalstu galvaspilsētas kopējā sadarbībā. Rīga,
un nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Eiropas veicinot attīstības iespējas savā teritorijā, veicina tās
Savienības paplašināšanās dod Rīgai jaunas arī visā Latvijā un Baltijā.
iespējas sadarbībai ar Austrumu un Rietumu
kaimiņiem, kļūstot par visas Baltijas metropoli. C.2.
Rīga ir Eiropas Savienības efektīvākie
Baltijas jūras reģiona vārti uz Austru-
mu kaimiņu tirgiem.
Rīgas attīstības sekmēšanai vienmēr ir palīdzējis tās
izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums – pie Baltijas
jūras, Daugavas krastos starp plašajiem Rietumu
un Austrumu tirgiem. Turpmāk jāveicina Rīgas
kā loģistikas un tirdzniecības centra attīstība un
jāpalielina Rīgas kā nozīmīgas vārtu pilsētas loma
Eiropā, sekmējot transporta un sakaru infrastruktūras
modernizēšanu un attīstību.
C.3.
Rīga kā Baltijas kultūras, izglītības un
tūrisma centrs.
Ikvienam apmeklēt Rīgu ir piedzīvojums. Rīga ir
daudzveidīga kultūras pilsēta ar sev raksturīgo
mākslu, arhitektūru, modi, ēšanas un sadzīves
kultūru. Rīga ir iedvesmas pilsēta tiem, kas mācās,
ceļo, dzīvo un sapņo!
D.
Rīga – efektīvas
pārvaldes pilsēta
Rīgas pašvaldība ir efektīva, uz pilsētas klientu
orientēta sabiedriskā sektora pārvaldes institūcija,
kas atbalsta progresīvu un saimniecisku ideju
īstenošanu, tādējādi indivīds un pilsēta kopumā
iegūst abpusēji izdevīgus sociāli ekonomiskos
risinājumus. Rīgas pašvaldība veicina Rīgas
atpazīstamību Eiropā un pasaulē, pārņem pozitīvo
pieredzi no citām pilsētām un sadarbojas kopēju
projektu īstenošanā.
11
12. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipi
STRATĒĢIJAS
PAMATPRINCIPI
RĪDZINIEKI –
PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS
PAMATS
Rīgas attīstības pamatmērķis ir pilsētas iedzīvotāju dzīves
kvalitātes uzlabošana. Demokrātiskā sabiedrībā dzīves kvalitātes
izaugsme pamatojas uz iespējām, kuras izmantojot cilvēks paša
spēkiem cenšas sasniegt sev vēlamo dzīves kvalitātes līmeni.
Pilsētai jādod cilvēkam iespēja strādāt savā nespēju ātri reaģēt uz pilsētas straujo un mainīgo
profesijā un gūt augstus ienākumus, lai viņš varētu sociālekonomiskās dzīves ritmu. Nākotnē lielāka
uzturēt sevi un savu ģimeni, kā arī pilnveidoties un uzmanība jāpievērš jaunu darba vietu, jaunu iespēju
realizēt sevi kā personību. Vairākums problēmu, radīšanai, nevis tikai jācīnās ar sekām.
kuras pašvaldība patlaban risina, ir tieši saistītas ar
rīdzinieku ienākumu līmeņa atšķirībām, bezdarbu,
12
13. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipi
Cilvēks dzīvo pilsētvidē, un tās kvalitāte ir būtisks pilsēta būtu tā vieta, kur cilvēks var pilnvērtīgi dzīvot,
cilvēka labklājības rādītājs. Pilsētvide ir tradicionāla strādāt un atpūsties. Svarīgi ir tas, lai tiktu ievēroti
pašvaldības atbildības joma. Taču, pārejot uz tirgus ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi, saskaņā ar
ekonomikas pamatprincipiem, jāmainās plānošanas kuriem mūsdienu paaudzes vajadzības ir jānodrošina
sistēmai. Noteicošo lomu īpašuma struktūrā ieņem tā, lai netiktu radītas grūtības arī nākamajām
privātīpašums. Pilsētai jānodrošina mūsdienīga un paaudzēm nodrošināt savas vajadzības.
jaunajām tirgus prasībām atbilstoša infrastruktūra, lai
4. attēls
Cilvēka vēlmju savstarpējā sasaiste
Iespēja gūt ienākumus,
uzturēt sevi un savu ģimeni
Iespēja dzīvot ērtā,
drošā un veselīgā vidē
Rīdzinieki
Iespēja izglītoties, attīstīties,
atrast sevi, būt piederīgam
Mūsdienu sabiedrība arvien vairāk kļūst par Rīgas pašvaldības uzdevums ir piedāvāt rīdziniekam
patērētājsabiedrību, taču augsti ienākumi un visas iespējas realizēt sevi, un šajā nolūkā pašvaldībai
kvalitatīvs mājoklis vien cilvēkam nedos piepildījumu. gan jāveicina uzņēmējdarbība, kas nodrošina
Cilvēkam ir jābūt iespējai garīgi attīstīties, saņemt ekonomisko aktivitāti un līdz ar to ienākumus, gan
sociālo palīdzību, realizēt sevi paša izraudzītā jomā jāveido harmoniska, ērta un droša vide, gan jāpalīdz
un justies kā sabiedrības daļai. Kaut arī par sava cilvēkiem integrēties sabiedrībā un realizēt sevi
profesionālā ceļa izvēli un iešanu ir atbildīgs cilvēks pašiem tīkamā veidā (4. attēls). Tādējādi pilsētas
pats, pilsēta kopumā veido šo ceļu tīklu. Tāpēc Rīgā ir attīstības pamatā ir trīs balsti – ekonomika, pilsētvide
jābūt nodrošinātām plašām izglītības iespējām, kā arī un sabiedrība. Savukārt no pārvaldes sistēmas lielā
iespējām apgūt augstvērtīgo kultūras mantojumu. mērā ir atkarīga šo trīs balstu attīstība.
13
14. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipi
PILSĒTAS
ATTĪSTĪBAS
BALSTI
Saskaņā ar Latvijas Republikas Ilgtspējīgas šī tradicionālā shēma ir mainīta, pielāgojot to
attīstības pamatnostādnēm tā ir attīstība, kas Rīgas specifiskajai situācijai un misijā definētajām
orientēta uz cilvēkiem, un tās mērķis ir uzlabot stratēģiskajām pamatnostādnēm.
cilvēku dzīves apstākļus, saglabājot dabu un vidi,
tāpēc ir nepieciešams respektēt dabu, kas apgādā Tādējādi par trim galvenajiem Rīgas attīstības balstiem
cilvēkus ar resursiem un visu nepieciešamo dzīvei. ir noteikta ekonomika, pilsētvide un sabiedrība,
Šādā perspektīvā ilgtspējīga attīstība nozīmē cilvēku kuru krustpunktā ir vietējais iedzīvotājs (cilvēks) –
dzīves apstākļu kvalitatīvu uzlabošanu, ja netiek rīdzinieks (5. attēls). Rīgas turpmākās attīstības
pārsniegta ekosistēmas atbilstošā kapacitāte. pamatā ir līdzsvarota šo trīs balstu mijiedarbība.
Tas ir galvenais pilsētas sekmīgas attīstības un līdz
Olborgas harta “Eiropas pilsētas ceļā uz līdzsvarotu ar to arī rīdzinieku augsta dzīves kvalitātes līmeņa
attīstību” (angļu valodā – Aalborg Charter), ko Rīgas priekšnoteikums.
pašvaldība parakstīja 1994. gadā, nosaka:
Pilsētvide un tās veidošana tradicionāli ir galvenā
“Mēs gribam panākt sociālo labklājību (vienlīdzību), pilsētas atbildības joma, jo pilsēta (ceļu, ēku un
ilgtspējīgu tautsaimniecību un dabas ilgtspējību. būvju celtniecība, satiksmes pārvalde, dabas
Sociālā labklājība noteikti bāzēsies uz ekonomikas aizsardzība, pilsētas labiekārtošana) tiek plānota
un vides ilgtspējību, kura savukārt pieprasa un attīstīta centralizēti. Taču līdz ar pāreju no
investīcijas dabas kapitālā. Visām trim sistēmām ir sociālistiskās plānveida ekonomikas uz brīvo tirgus
jābūt līdzsvarā1.” ekonomiku liela daļa īpašumu nonāca privātās
rokās. Tātad savu privātīpašumu ietvaros pilsētvidi
Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija pēc savas veido arī attiecīgie privātīpašnieki, ar kuriem pilsētai
būtības tiek balstīta uz ilgtspējīgas attīstības jāuztur partnerattiecības. Šādā situācijā pašvaldības
sistēmu, kuras pamatā ir ekonomiskās, dabas un pienākums ir virzīt un kontrolēt šo privātīpašumu
sociālās vides līdzsvarota mijiedarbība. Strukturāli attīstību, ierobežot negatīvās tendences un attīstīt
infrastruktūras pamatus, kas atbilstu arī sabiedrības
interesēm.
1
Ekonomiskā vide, dabas vide un sociālā vide.
14
15. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipi
5. attēls
Pilsētas attīstības balsti
ekonomika
Iespēja gūt ienākumus,
uzturēt sevi un savu ģimeni
pilsētvide
Iespēja dzīvot ērtā,
drošā un veselīgā vidē
Rīdzinieki
sabiedrība
Iespēja izglītoties, attīstīties,
atrast sevi, būt piederīgam
15
16. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipi
BALSTU
SASKARSMES
PUNKTI – STRATĒĢIJAS
PRIORITĀRIE MĒRĶI
Stratēģija nosaka pašvaldības pārvaldes prioritātes,
ņemot vērā tās darbības vidi, kā arī attīstības vīziju un noteikto
misiju.
6. attēls
Stratēģijas prioritārie mērķi
UZ
STARPTAUTISKU
SADARBĪBU
VĒRSTA PILSĒTAS
ekonomika EKONOMIKAS
Iespēja gūt ienākumus, ATTĪSTĪBA
uzturēt sevi un savu ģimeni
TV
pilsētvide
AUGS ĒRTĪGU Iespēja dzīvot ērtā,
AR KU
A drošā un veselīgā vidē
ĒT
LT
S
PIL
ŪR
AS
EIROPEISK A
DZĪVI
UN
IZGLĪTOTA UN
PRASMĪGA Rīdzinieki
OŠA
SABIEDRĪBA D
RA
DZĪVE
PILSĒTĀ AR
KVALITATĪVĀM
APKAIMĒM
sabiedrība
Iespēja izglītoties, attīstīties,
atrast sevi, būt piederīgam
16
17. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pamatprincipi
Biznesa pasaules stratēģi bieži kritizē valsts un Veicinot rīdzinieku apziņu, ka viņi ir piederīgi savai
pašvaldību attīstības stratēģijas par to, ka tās ietver dzīvesvietai, uzlabojot šīs apkaimes kvalitāti un
pārāk plašus nodomus, idejas un programmas, kas daudzfunkcionalitāti, Rīga nodrošinās cilvēkiem
vērstas uz visu un uz visiem, tādējādi radot risku, ka apmierinātības izjūtu, samazinās transporta
galu galā pats svarīgākais netiks sasniegts. Netiek infrastruktūras noslogojumu un uzlabos vides
noteiktas prioritātes, netiek ņemts vērā pieejamais kvalitāti.
resursu daudzums, netiek apsvērts, vai pilsēta
patiešām ir labākā attiecīgo programmu ieviesēja, Veicinot ne tikai izglītību, bet arī prasmju attīstību,
netiek definēti izmērāmi mērķi. Rīgas stratēģijā ir Rīga paplašinās cilvēku iespējas atrast labāku darbu
mēģināts šīs tradicionālās kļūdas nepieļaut. un tātad arī gūt lielākus ienākumus, paaugstinās
cilvēku spējas ātri apgūt jaunas iemaņas un līdz
Analizējot pilsētas balstus un to savstarpējo ar to veicinās gan pilsētvides, gan ekonomikas
mijiedarbību, kļūst skaidrs, ka to saskares attīstību, vienlaikus apzinoties kultūras vērtību lielo
punkti iezīmē mērķus, uz kuriem tiecoties varētu lomu pilsētas tēla un ekonomikas veicināšanā.
visefektīvāk veicināt pilsētas attīstību un tās
iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos (6. attēls). Savukārt, veicinot pilsētas uzņēmēju spēju un
Lai šos mērķus sasniegtu, jānodrošina saskaņota iespējas sniegt augstas pievienotās vērtības
darbība dažādās jomās. Šos mērķus sasniedzot pakalpojumus un ražot preces gan Austrumu, gan
vai tiem tuvojoties, darbs, sasniedzot citus mērķus, Rietumu kaimiņiem, nodrošinot šo divu ekonomisko
varēs norisināties vēl efektīvāk. Tādējādi tiek panākts pasauļu optimālu saskares punktu, tiks veicināta
tā saucamais sinerģiskais efekts, kas rada papildu ekonomikas attīstība un līdz ar to arī Rīgas un
pievienoto vērtību. rīdzinieku labklājība.
17
18. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam sabiedrība
RĪGAS
ATTĪSTĪBAS
BALSTS –
SABIEDRĪBA
Pilsētas sabiedrība ir tā, kas dod iedzīvotājiem iespēju izglītoties, attīstīties, atrast sevi un justies piederīgiem
(7. attēls). Pilsētas stratēģija veicina attīstītas un integrētas, mainīgajos tirgus ekonomikas apstākļos
konkurētspējīgas sabiedrības veidošanos. Pilsēta rūpējas par visu sabiedrības grupu labklājību, veicina
ģimeniskumu un sociālo atbildību. Viena no pilsētas misijām ir veicināt izglītību, jo tieši izglītība garantē
cilvēka attīstību un spēju nodrošināt savu labklājību sev pašam tīkamā formā. Ne velti izglītību mūsdienās
mēdz dēvēt par cilvēkkapitālu.
7. attēls
Sabiedrība – Rīgas attīstības balsts
Iespēja gūt ienākumus,
uzturēt sevi un savu ģimeni
Iespēja dzīvot ērtā,
drošā un veselīgā vidē
Rīdzinieki
sabiedrība
Iespēja izglītoties, attīstīties,
atrast sevi, būt piederīgam
18
19. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam sabiedrība
Mūsdienās, informācijas laikmetā, informācija veicinās rīdzinieku labklājību, piederības izjūtu un
ikvienai personai ir būtisks resurss gan savu iespēju sociālo aktivitāti. Sociālo palīdzību un aprūpi saņem
realizēšanā, gan problēmu risināšanā. Iedzīvotāji bērni, invalīdi, pensijas vecuma personas, cilvēki
nereti nav pietiekami informēti par viņu sociālajām ar garīgiem traucējumiem un trūkumā nonākuši
tiesībām un pienākumiem, par iespējām gūt atbalstu, darbspējīgi pieaugušie. Viens no Rīgas mērķiem ir
par iespējām aktīvi piedalīties pilsētas sociālajā un sniegt aprūpi un atbalstu iespējami vairāk šādiem
kultūras dzīvē. Nodrošinot un sekmējot informācijas cilvēkiem, lai nodrošinātu viņiem vismaz minimāli
plūsmu starp pašvaldību/valsti un iedzīvotājiem, Rīga pieņemamu dzīves kvalitāti.
RĪGAS SABIEDRĪBAS STIPRĀS UN VĀJĀS PUSES
Stiprās puses Vājās puses
Lielākā Baltijas valstu galvaspilsēta. Iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Izglītots, augsti kvalificēts darbaspēks. Vecumstruktūras pasliktināšanās.
Salīdzinājumā ar lielāko daļu ES valstīm, lētāks Iedzīvotāju noslāņošanās palielināšanās
darbaspēks. (Džini koeficienta pieaugums).
Labas dažādu valodu zināšanas. Sociālās spriedzes paaugstināšanās.
Multinacionāla sabiedrība. Negatīva iedzīvotāju mehāniskā kustība
Plašs konfesiju spektrs. Īss vidējais dzīves ilgums
Senas, bagātas tradīcijas.
Augsts studentu īpatsvars.
Iedzīvotāju kopienas esamība kā teritorijas
identitātes pazīme (Mežaparks, Bolderāja,
Āgenskalns, Kundziņsala).
19
20. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ekonomika
RĪGAS
ATTĪSTĪBAS
BALSTS –
EKONOMIKA
Attīstīta pilsētas ekonomika dod iespēju gūt ienākumus, uzturēt sevi un savu ģimeni (8. attēls) Pilsētas
stratēģijas realizācijas procesā pašvaldības institūcijas izvēlas tādus attīstības politikas pasākumus, kas
veicina augsta nodarbinātības līmeņa sasniegšanu, ilgtspējīgu saimniecisko izaugsmi un cenu stabilitāti,
tādējādi radot materiālo pamatu iedzīvotāju un pilsētas labklājības pieaugumam.
8. attēls
Ekonomika – Rīgas attīstības balsts
ekonomika
Iespēja gūt ienākumus,
uzturēt sevi un savu ģimeni
Iespēja dzīvot ērtā,
drošā un veselīgā vidē
Rīdzinieki
Iespēja izglītoties, attīstīties,
atrast sevi, būt piederīgam
20
21. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam ekonomika
RĪGAS EKONOMIKAS STIPRĀS UN VĀJĀS PUSES
Stiprās puses Vājās puses
Rīgas ostas strauja izaugsme. Salīdzinoši zems IKP uz 1 iedzīvotāju.
Tūristu skaita palielināšanās. Nepietiekoši augsta ekonomiskā
(komercdarbības) aktivitāte.
Laba pieredze starptautisku pasākumu organizēšanā.
Neskaidrs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai.
Salīdzinoši liels pieprasījuma tirgus.
Nepietiekošs atbalsts radošo industriju attīstībai.
Valsts galvenais ekonomikas dzinējspēks.
Vāji izmantots pašmāju zinātnieku potenciāls
Augsti kvalificēta darbaspēka pieejamība. ražošanas attīstīšanai.
Daudz ekstensīvi izmantotu vai brīvu teritoriju. Ekonomisko aktivitāšu lejupslīde.
Pakalpojumu sektora pārākums pār ražošanas sekto-
riem.
Bezdarba līmeņa pieaugums.
Ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugums.
Mūsu pamatmērķis ekonomikas jomā ir Perspektīvā Rīga vēlas balstīt savu ekonomisko
palielināt pilsētas iekšējo kopproduktu uz vienu attīstību uz nozarēm ar augstu pievienoto
iedzīvotāju, vienlaikus mazinot iedzīvotāju sociālo vērtību, starp kurām ir apstrādes rūpniecība,
segregāciju. Balstoties uz veikto analīzi, ir izvirzīti būvniecība, viesnīcas un restorāni,
stratēģiskie Rīgas ekonomikas attīstības virzieni: transports, glabāšana un sakari, konsultāciju
uz starptautisku sadarbību vērsta pilsētas attīstība pakalpojumi (IT, vadības, juridiskie), atpūtas
(prioritārais virziens), augstas pievienotās vērtības un izklaides pakalpojumi, kā arī izglītības
konkurētspējīga, kā arī augoša, daudzveidīga un iestādes.
partnerīga ekonomika.
21
22. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pilsētvide
RĪGAS
ATTĪSTĪBAS
BALSTS –
PILSĒTVIDE
Attīstīta pilsētvide dod iespēju dzīvot kvalitatīvā, drošā un harmoniskā vidē (9. attēls), kurā ir daudzveidīgi
un kvalitatīvi mājokļi, ērti transporta un saziņas sakari, drošas un efektīvas inženierkomunikācijas, kvalitatīva
publiskā ārtelpa, kā arī tīra un bioloģiski daudzveidīga dabas vide.
9. attēls
PILSĒTVIDE – Rīgas attīstības balsts
Iespēja gūt ienākumus,
uzturēt sevi un savu ģimeni
pilsētvide
Iespēja dzīvot ērtā,
drošā un veselīgā vidē
Rīdzinieki
Iespēja izglītoties, attīstīties,
atrast sevi, būt piederīgam
Pilsētas stratēģijā paredzēts veicināt tradicionālā struktūra palīdz radīt iedzīvotājos labvēlīgu attieksmi
Rīgas centra attīstību, vienlaikus stiprinot arī citu pret savu apkaimi, stimulē ekonomikas izaugsmi un
pilsētas dzīvojamo rajonu (apkaimju) identitāti un dabas resursu saglābšanu, kā arī līdzsvaru dažādu
veidojot tos kā daudzfunkcionālas attīstības centrus. pilsētas daļu attīstībā.
Šāda nosacīti policentriska2 apdzīvojuma pilsētas
2
Rīgas telpiskās un funkcionālās uzbūves pamatā joprojām paliek tradicionālā monocentriskā struktūra.
22
23. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam pilsētvide
Rīgas centrālās daļas attīstība ir plānojama īpaši centra attīstību. Turklāt svarīgi ir apzināties, ka
uzmanīgi, ņemot vērā, ka Rīgas vēsturiskais centrs Rīgas funkcionālās darbības un ietekmes telpa
pieder pie UNESCO noteiktajām pasaules nozīmes sniedzas pāri tās administratīvajām robežām, tāpēc
kultūras un vēstures teritorijām. Tomēr pilsētas arī no plānošanas viedokļa Rīgas attīstība jāskata
attīstībā Rīgas vēsturiskais centrs ir jāuztver nevis kontekstā gan ar Rīgas aglomerācijas, gan Latvijas
kā problēmteritorija, bet gan kā vērtība Rīgas un dažkārt pat Baltijas jūras reģiona attīstību.
atpazīstamības un attīstības veicināšanai.
Patīkams un drošs dzīvojamais rajons (apkaime)
Plānojot Rīgas pilsētas attīstību, jāņem vērā tas, ir viens no svarīgākajiem sabiedrības sociālās
ka Rīga ir nozīmīgs centrs, caur kuru tiek uzturēta labklājības nodrošināšanas faktoriem. Patīkama
Austrumu tirgus saikne ar Eiropas Savienības tirgiem apkārtne cilvēkos rada vēlēšanos šādu vidi saglabāt
un otrādi, tāpēc, pilsētu attīstot, liels uzsvars noteikti ir un arī turpmāk tajā uzturēties. Tāpēc Rīgā īpaša
jāliek uz transporta un sakaru infrastruktūras attīstību, uzmanība ir jāpievērš vienotas mājokļu politikas
tādējādi palielinot Rīgas kā Eiropas austrumu “vārtu jautājumiem sabiedrības interesēs tā, lai pilsētā
pilsētas” nozīmi. Tāpēc par būtisku uzdevumu tiek būtu pieejams kvalitatīvs mājokļu piedāvājums
uzskatīta transporta infrastruktūras modernizēšana, daudzveidīgām un ienākumu ziņā dažādām
kas veicinās pilsētas kā loģistikas un tirdzniecības iedzīvotāju grupām.
RĪGAS PILSĒTVIDES STIPRĀS UN VĀJĀS PUSES
Stiprās puses Vājās puses
Jūras tuvums, daudz ūdensmalu. Degradētas teritorijas pilsētā, tai skaitā tūrisma
iecienītās teritorijās.
Liels parku, dārzu īpatsvars. Sakopts centrs.
ES gaisa piesārņojuma un trokšņu līmeņa normatīvu
Bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums. pārsniegšana.
Galvaspilsēta ar pasaulē vislielāko jūgendstila Augsts transporta radītais vides piesārņojums
ēku un koka ēku īpatsvaru. Rīgas vēsturiskajā centrā.
Augstāko mākslas un kultūras izglītības iestāžu Nepietiekoši efektīva atkritumu apsaimniekošana.
koncentrācija.
Veco būvju zemā energoefektivitāte.
Attīstīta tūrisma infrastruktūra (viesnīcas,
transports, ēdināšana, u.c.). Zema un īslaicīga jaunuzbūvēto mājokļu kvalitāte.
Liels īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaits. Daudz neapdzīvotu dzīvokļu pilsētā.
Labs dzeramais ūdens. Nepietiekams ūdensmalu izmantojums.
Nevienmērīgs zaļo teritoriju izvietojums, zaļo kori-
doru struktūras trūkums.
Inženiertīklu deficīts mājokļiem.
23
24. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķi
PRIORITĀRIE
STRATĒĢISKIE
MĒRĶI (PM)
10. attēlā atspoguļoti stratēģiskie mērķi, kas atbilst katram no trim Rīgas attīstības balstiem.
10. attēls
Rīgas stratēģiskie mērķi
IEM TUVA EFEK TĪVAS
ĪVOTĀJ PĀR
IEDZ VAL
D ES
PIL
UZ S ĒT
A
STARPTAUTISKU
SADARBĪBU
VĒRSTA PILSĒTAS
ekonomika EKONOMIKAS
AUGSTAS PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS ATTĪSTĪBA
KONKURĒTSPĒJĪGA EKONOMIKA
AUGOŠA, DAUDZVEIDĪGA pilsētvide
UGST VĒRTĪG
UN PARTNERĪGA EKONOMIKA
A RA U ĒRTI UN ĀTRI SASNIEDZAMA PILSĒTA
A KU
ĒT
LT
ZAĻA PILSĒTA AR LABU VIDES KVALITĀTI
ILS
ŪR
N EIR EISK A P
DROŠA PILSĒTVIDE
AS
DZĪVI
PILSĒTA AR KVALITATĪVU MĀJOKLI
OP
IZGLĪTOTA UN
AU
PRASMĪGA Rīdzinieki
OŠ
SABIEDRĪBA D
RA
DZĪVE
PILSĒTĀ AR
KVALITATĪVĀM
APKAIMĒM
sabiedrība
ĢIMENISKA, VESELĪGA UN AKTĪVA SABIEDRĪBA
SOCIĀLI ATBALSTĪTA UN APRŪPĒTA SABIEDRĪBA
24
25. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķi
PM 1
IZGLĪTOTA UN PRASMĪGA SABIEDRĪBA
U1.1. Nodrošināt vispārējās izglītības (t.sk. pirmsskolas un speciālās izglītības iestādes) pieejamību
un kvalitatīvu izglītības programmu daudzveidību atbilstoši sabiedrības vajadzībām
U1.2. Veicināt zinātņietilpīgas ekonomikas veidošanai nepieciešamo zināšanu un prasmju apgūšanu
U1.3. Veicināt eksakto zinātņu aktualitāti
U1.4. Nodrošināt interešu attīstību un brīvā laika pavadīšanas iespēju pieejamību bērniem un
jauniešiem
U1.5. Veicināt izglītību mūža garumā
U1.6. Veicināt interešu un profesionālās ievirzes izglītības daudzveidību un programmu īstenošanas
kvalitāti, to pieejamību un popularitāti
U1.7. Organizēt un atbalstīt pasākumus un nometnes bērniem un jauniešiem
U1.8. Sekmēt jaunatnes organizāciju līdzdalību darbā ar jaunatni
U1.9. Veicināt izglītības iestāžu celtniecību un rekonstrukciju, nodrošinot optimālu iestāžu tīklu
U 1.10. Nodrošināt izglītības iestādes ar izglītības procesam izvirzītajām prasībām atbilstošu
materiāltehnisko bāzi
U1.11. Veicināt valodu apgūšanu
U1.12. Veicināt uzņēmējprasmju attīstību bērniem un jauniešiem
Augsta izglītība un attīstītas prasmes ir sabiedrības savukārt veicina katra cilvēka finansiālo labklājību.
attīstības un labklājības pamats. Cilvēka labklājības Ņemot vērā Rīgas attīstības programmā paredzētās
pamats ir pirmsskolas un skolas vecumā apgūtās ekonomikas attīstības tendences, uzsvars tiek likts
pamatiemaņas, pēc tam iegūtās profesijas pievienotā uz datorprasmēm, valodu prasmi un eksaktajām
vērtība un pieprasījums pēc tās darba tirgū. Tāpēc zinātnēm. Jau tagad Latvijas tautsaimniecībā ir
mūsu mērķis ir veicināt interesi par izglītību, kā arī vērojams eksakto zinātņu speciālistu trūkums. Šis
izglītības pieejamību, piemērotību tirgus vajadzībām trūkums ir jānovērš, tādējādi mazinot arī plaisu starp
un kvalitāti. piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū. Mērķis ir
veidot tādu izglītības sistēmu, kas palīdzētu mazināt
Mērķis ir vērsts uz visiem pie ikvienas vecuma grupas bezdarbu jauniešu vidū un ilgtermiņa bezdarba
piederīgajiem Rīgas iedzīvotājiem. Pirmsskolas līmeni kopumā. Papildu uzsvars tiek likts arī uz
izglītības sistēmai ir jābūt pieejamai visiem bērniem interešu izglītību.
neatkarīgi no viņu ģimenes labklājības līmeņa, jo tieši
pirmsskolas vecumā tiek likts pamats tām prasmēm, Trešais uzdevums ir panākt tāda izglītības līmeņa
kuras vēlāk ļaus cilvēkam pašam sasniegt augstāku sasniegšanu un uzturēšanu, kas veicinātu ne tikai
labklājības līmeni. Viena no jauno laiku problēmām, pieprasījumu pēc konkrētu profesiju speciālistiem
kuru vajadzētu risināt, ir tā, ka ļoti daudzi skolas darba tirgū, bet arī Rīgas un visas Latvijas
vecuma bērni neapmeklē skolu vai arī beidz skolu tautsaimniecības konkurētspēju Eiropā un pasaulē.
tikai ar liecību, bet nesaņem atestātu un tādējādi Uz to ir jāorientējas gan vispārējās izglītības iestādēm,
ierobežo savas iespējas izglītoties turpmāk. gan profesionālajām skolām, gan augstskolām un
īpaši jāatbalsta izcilība. Tāpēc viens no mērķiem
Nākamais uzdevums ir veicināt tās iemaņas un ir palielināt augstāko un/vai profesionālo izglītību
prasmes, kuras nodrošinātu cilvēka iegūtās izglītības ieguvušo Rīgas iedzīvotāju īpatsvaru.
un apgūtās profesijas pieprasījumu tirgū, kas
25
26. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķi
Rādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais
pret pret iepriekšējo ilgtermiņa
iepriekšējo gadu attīstības
gadu vidējo rādītāju virziens
Pašvaldības pirmskolas Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvā
izglītības iestāžu (bērnudārzu) socioloģiskā vērtējuma %
pakalpojumu kvalitāte aptauja/SKDS 53,3% 50,0% paaugstinās
Pašvaldības pirmskolas Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvā
izglītības iestāžu (bērnudārzu) socioloģiskā vērtējuma %
pakalpojumu pieejamība aptauja/SKDS 33,4% 23,8% paaugstinās
Pašvaldības vispārējās Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvā
izglītības iestāžu (skolu) socioloģiskā vērtējuma %
pakalpojumu kvalitāte aptauja/SKDS 62,1% 61,1% paaugstinās
Pašvaldības vispārējās Regulāra vienotā 2007 2008 Pozitīvā
izglītības iestāžu (skolu) socioloģiskā vērtējuma %
pakalpojumu pieejamība aptauja/SKDS 76,5% 72,1% paaugstinās
Pirmsskolas vecuma bērnu RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2009
īpatsvars, kas apmeklē jaunatnes un
pirmsskolas izglītības iestādes sporta 77,2% 72,2% 62,1% 60,1% 51,8% Pieaug
departamenta
dati
Pirmsskolas vecuma RD Izglītības, 2006 2007 2008 2009
bērnu skaits, kuri stāv rindā jaunatnes
un kuriem pašvaldība un sporta 1 607 3 938 5 011 7 745
Samazinās
nevar nodrošināt vietas departamenta dati
pirmsskolas izglītības
iestādēs
9. klašu beidzēju RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009
īpatsvars, jaunatnes
kas saņem tikai liecību un sporta 6,2 4,6 4,7 5,2 4 3,2 Samazinās
atestāta vietā departamenta dati
12.klašu beidzēju RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009
īpatsvars, jaunatnes
Samazinās
kas saņem tikai liecību un sporta 3,3 2,2 2,3 2,9 2,1 2,2
atestāta vietā departamenta dati
Eksakto zinātņu centralizēto RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009
eksāmenu kārtotāju īpatsvars jaunatnes
vidusskolās: un sporta 70,3 74,3 78 78,4 82,2 95,1 Pieaug
-matemātikā departamenta dati
-fizikā RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009
jaunatnes
un sporta 10,4 11,8 13,6 13,7 14,9 15,8 Pieaug
departamenta dati
-ķīmijā RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009
jaunatnes
un sporta 4,9 6,1 5,8 6,9 7,6 8,3 Pieaug
departamenta dati
-bioloģijā RD Izglītības, 2004 2005 2006 2007 2008 2009
jaunatnes
un sporta 12,9 11 11,6 12,5 12,8 12,1 Pieaug
departamenta dati
Iedzīvotāju ar augstāko CSP 2004 2005 2006 2007 2008
izglītību īpatsvars,
% (15-64) 25,8 27,1 27 27,7 30,4
Nodarbināto iedzīvotāju CSP 2004 2005 2006 2007 2008
ar augstāko izglītību
īpatsvars, % (15-64) 31,4 33,1 32,2 32,4 35,4
Iedzīvotāju īpatsvars ar CSP 2004 2005 2006 2007 2008
vidējo profesionālo izglītību
(pēc pamatskolas un pēc 32,5 31,9 31,5 29,9 29,3
vidusskolas), % (15-64)
Nodarbināto iedzīvotāju ar CSP 2004 2005 2006 2007 2008
vidējo profesionālo izglītību
īpatsvars, % (15-64) 37,1 35,5 35,2 32,3 33,5
Tendence
Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar
pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu
26
27. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķi
PM 2
RADOŠA UN EIROPEISKA PILSĒTA AR
AUGSTVĒRTĪGU KULTŪRAS DZĪVI
U2.1. Nodrošināt sabalansētu kultūras pakalpojumu pieejamību visiem rīdziniekiem
U2.2. Organizēt vietējas nozīmes un starptautiskus kultūras pasākumus
U2.3. Atbalstīt atbalstīt institūcijas un organizācijas, kas nodrošina kultūras un mākslas procesu
U2.4. Atbalstīt izcilību visās kultūras jomās
U2.5. Atbalstīt kultūras daudzveidību
U2.6. Veicināt radošumu un iedzīvotāju aktīvu līdzdalību pilsētas attīstības procesos
U2.7 Veicināt iedzīvotāju radošu brīvā laika pavadīšanu
U2.8. Veicināt kultūras iestāžu celtniecību un rekonstrukciju, nodrošināt optimālu kultūras iestāžu tīklu
Saglabāt un attīstīt kultūrvēsturiskos objektus pilsētas centrā un
U2.9.
citās vēsturiskās apbūves teritorijās
Rīgā norisinās svarīgākie valsts un pašvaldības, Tā kā starptautiski Rīgas vārds ir atpazīstamāks
kā arī nozīmīgi reģionāli un starptautiski kultūras un par Latvijas vārdu, Eiropas kultūras galvaspilsētas
izklaides pasākumi – valsts svētku svinības, Dziesmu statuss paver plašas iespējas uzlabot ne tikai Rīgas,
un deju svētki, Rīgas svētki, kino, teātra, mūzikas, bet arī visas valsts starptautisko tēlu. Līdztekus
dejas, mākslas festivāli un projekti. 2009. gadā rosinošai un dinamiskai kultūras dzīvei tā ir iespēja
Rīga izcīnīja tiesības kļūt par 2014. gada Eiropas padarīt pilsētu draudzīgu un pieejamu ikvienam,
kultūras galvaspilsētu, iegūstot iespēju piecu gadu piesaistīt tūristu interesi, veicināt ekonomisko
garumā līdz 2014. gadam visai Latvijai, Eiropai un aktivitāti dažādos tautsaimniecības sektoros gan
pasaulei demonstrēt Rīgas kultūras potenciālu, kā galvaspilsētā, gan visā valstī. Par spīti pašreizējām
arī veidot pilsētas ilgtermiņa politiku kultūras, radošo ekonomiskajām grūtībām, Rīgas kandidatūra
industriju laukā, pilsētas infrastruktūras un kopējā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam ir iespēja
Rīgas attīstībā. nostiprināt Rīgas un Latvijas lomu Baltijas reģionā.
Tas ir nozīmīgi arī saistībā ar Latvijas prezidentūru
Eiropas savienībā 2015. gadā.
Visiem šiem pasākumiem pamatā ir Rīgas kā
eiropeiskas pilsētas identitāte un tās iedzīvotāju
spēja līdzdarboties, būt radošiem ikvienā savā
darbībā un veidot nākotnes Rīgu visiem kopā.
27
28. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķi
Rādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais
pret pret ilgtermiņa
iepriekšējo iepriekšējo attīstības virziens
gadu gadu
vidējo
rādītāju
Iedzīvotāju Regulāra 2007 2008 Pozitīvā
apmierinātības vienotā vērtējuma %
līmenis ar socioloģiskā 78,2% 76,2% paaugstinās
pašvaldības aptauja/
kultūras iestāžu SKDS
pakalpojumiem:
Kultūras pasākumi
Rīgā
Iespējas iesaistīties Regulāra 2007 2008 Pozitīvā
pulciņos, vienotā vērtējuma %
pašdarbības socioloģiskā 48,1% 50,5% paaugstinās
kolektīvos (kori, deju aptauja/
kolektīvi, pulciņi SKDS
u.tml.) bērniem
Iespējas iesaistīties Regulāra 2007 2008 Pozitīvā
pulciņos, vienotā vērtējuma %
pašdarbības socioloģiskā 40,8% 44,6% paaugstinās
kolektīvos (kori, deju aptauja/
kolektīvi, pulciņi SKDS
u.tml.) pieaugušajiem
Teātru darbības CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug
rādītāji – apmeklētāju
skaits, tūkstošos 560 659 640 728 754
Muzeju darbības CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug
rādītāji – apmeklētāju
skaits, tūkstošos 826 1 005 1 026 1 208 1 291
Bibliotēku darbības CSP 2004 2005 2006 2007 Vērtē kontekstā
rādītāji - ar citiem
lasītāju skaits, 160 167 162 188 rādītājiem–
tūkstošos internets, m/s
budžeti
Mājsaimniecību CSP 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug
izdevumi atpūtai un
kultūrai % 7,3% 8% 9,2% 9,3% 9,7%
Tendence
Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar
pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu
28
29. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķi
PM 3
UZ STARPTAUTISKU SADARBĪBU VĒRSTA
PILSĒTAS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBA
U3.1. Veidot un veicināt ārējos sakarus
U3.2. Veicināt tranzīta un loģistikas attīstību
U3.3. Veicināt tūrisma attīstību
U3.4. Veicināt degradēto objektu un teritoriju sakārtošanu tūristu iecienītās vietās
U3.5. Veicināt pozitīvu Rīgas atpazīstamību starptautiskos tirgos
U3.6. Organizēt Rīgas uzņēmēju ārvalstu kontaktu kvalitatīvu un kvantitatīvu paplašināšanos
U3.7. Veicināt starptautisku organizāciju un uzņēmējsabiedrību reģionālo pārstāvniecību
izvietošanu Rīgā
U3.8. Atbalstīt publiskās diplomātijas pasākumus Rīgas popularizēšanai
Pašreizējā situācija liecina par to, ka galvenais šeit attīstīties starptautiskiem vairumtirdzniecības
Rīgas ekonomiskais dzinējspēks varētu būt visu un mazumtirdzniecības tīkliem, tādējādi piesaistot
veidu pakalpojumu sektora attīstība, kas saistīta arvien jaunas investīcijas un veicinot rīdzinieku
lielākoties ar loģistikas un multimodālo transporta labklājību.
tīklu pakalpojumu attīstību. Transporta pakalpojumi
jau tagad ir viena no galvenajām Rīgas eksporta Perspektīvā Rīga kā ES dalībvalsts galvaspilsēta
jomām. Tiek prognozēts, ka nākotnē, tranzīta var kļūt par reģionālu administratīvo centru, kas
apjomam pieaugot, ārvalstu kompānijām būs pārstāv ne tikai nacionālā vai lokālā līmeņa publiskās
nepieciešami arvien jauni transporta un loģistikas pārvaldes iestādes, bet arī ES institūcijas. Turklāt
pakalpojumi, ko varētu sniegt vietējie uzņēmēji. Rīgas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir izdevīga to
Nostiprinot pašreizējās pozīcijas un aktīvi realizējot uzņēmumu centrālo biroju vai pārstāvniecību
patlaban neizmantoto potenciālu, Rīgas ekonomiskā izvietošanai, kas darbojas Eiropas Savienības,
konkurētspēja transporta un komunikāciju jomā var Baltijas valstu un Krievijas tirgū.
kļūt par nozīmīgu dzinējspēku ne tikai pašas pilsētas,
Tūrisms jau ilgus gadus tiek vērtēts kā neizmantots
bet arī valsts un starptautiskajā kontekstā.
Latvijas tautsaimniecības potenciāls, kas sācis
Kopējais eksporta apjoms ir viens no ekonomiskās attīstīties tikai pēdējos gados. Pilsētas ekonomiskās
attīstības līmeņa rādītājiem un raksturo uzņēmumu konkurētspējas kontekstā kultūra un tūrisms var
spēju konkurēt starptautiskajā tirgū. Jāapzinās, ka ne tikai kalpot par ienākumu avotu, bet arī palīdzēt
svarīgs ir ne tikai preču, bet arī pakalpojumu eksports, veidot pozitīvu pilsētas tēlu, kam jāpievērš sevišķa
kas bieži vien dod augstāku pievienoto vērtību. uzmanība, veicinot Rīgas konkurētspēju un
Iespējams, ka Rīgas un visa Baltijas jūras reģiona atpazīstamību tieši starptautiskā mērogā.
samērā lielais iedzīvotāju potenciāls dos iespēju
29
30. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam prioritārie stratēģiskie mērķi
Rādītājs Datu avots Iepriekšējo periodu vērtības, gads Tendence Tendence Plānotais
pret pret ilgtermiņa
iepriekšējo iepriekšējo attīstības
gadu gadu virziens
vidējo
rādītāju
Vispārējās CSP 2004 2005 2006 2007 Pieaug
ekonomiskās
darbības klasifikācijas 17% 14% 12,9% 10,6%
NACE 1.1. red.
I sekcijas “Transports,
glabāšana un sakari”
īpatsvars kopējā
pievienotajā vērtībā, %
Ārvalstu tiešās Lursoft 2004 2005 2006 2007 2008 Pieaug
investīcijas (ĀTI)
(atlikumi perioda 973,4 1 031,1 1 248,8 1 434,8 1 642,6
beigās), milj.LVL
Nosūtītās kravas Rīgas osta 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug
Rīgas ostā, tūkst.t
22 158 22 046 22 523 22 559 26 430 27 327
Saņemtās kravas Rīgas osta 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug
Rīgas ostā, tūkst.t
1 833 2 384 2 834 3 374 3 136 2 397
Saņemtās un Lidosta 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug
nosūtītās kravas „Rīga”
Rīgas lidostā (t) 8 751 15 896 9 749 8 130 7 558 9 350
Tūrisma mītnēs CSP 2005 2006 2007 2008 Pieaug
apkalpoto cilvēku
skaits (tūkst) 663,77 733,54 825,42 869, 98
Ar pasažieru kuģiem CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug
un prāmjiem
iebraukušo pasažieru 113 155 93 516 121 400 218 261 246 634 340 931
skaits
Rīgas ostā
Ar pasažieru kuģiem CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug
un prāmjiem
izbraukušo 116 259 101 679 125 485 223 653 256 960 350 305
pasažieru skaits
no Rīgas ostas
Rīgas lidostā CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug
iebraukušo
pasažieru skaits 526 611 939 081 1 242 934 1 577 640 1 838 798 2 013 331
No Rīgas lidostas CSP 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug
izbraukušo
pasažieru skaits 533773 938380 1251901 1582895 1852301 2 051 425
Tiešo regulāro reisu Lidosta 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Pieaug
galapunktu skaits „Rīga”
no Rīgas lidostas 30 37 46 60 66 79
(kopā)
Pilsētas kredītreitings Standard 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Paaugstinās,
& Poor’s BBB-/ BBB BBB BBB BBB- BB nav
Stable/ /Stable/ /Stable/ /Stable/ /Negative/ /Negative/ zemāks
A3 A3 A3 A3 A3 B kā
Latvijā
Moody’s 2006 2007 2008 2009 Paaugstinās,
nav
A2 A2 A3 Baa3 zemāks
kā latvijā
Tendence
Novērtējums Pieaugums ar Samazinājums ar Pieaugums ar Samazinājums ar
pozitīvu vērtējumu pozitīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu negatīvu vērtējumu
30
