Prezentācija par Dainu Avotiņu un Māru Svīri

1. Viss mans mūžs -
burtu mozaīkā
vīts
Staicele
2016. gada 17. septembris

2. Sieviete drīkst slēpt savus gadus.
Bet kas tā par biogrāfiju
- bez sākumpunkta?
/M.Svīre/

3. Mani vecāku
grūtības neskāra, es,
tāpat kā pārējie bērni,
tiku mīlēta un lutināta
/D.Avotiņa/
Dainas Avotiņas
foto divu trīs gadu vecumā

4. Mēs dzīvojām skolā.
Vai brīnums, ka mana kvēlākā vēlēšanās
bija kļūt par skolnieci?
/M. Svīre/
Māra Svīre
kopā ar vecāko māsu Liju Brīdaku

5. Ne sarežģītie sadzīves apstākļi,
ne ļaužu samezglotie likteņi
man netraucēja izbaudīt
jaunībai lemtos priekus
/D. Avotiņa/
Daina pie vīra Ulda
jaunnopirktā vecā moskviča

6. Un tā es savu
bailēs nosvīdušo roku ieliku
viņa siltajā, lielajā plaukstā
/M. Svīre/
Māra savā kāzu dienā

7. Man ne prātā nenāca,
ka arī es pati varētu radīt kādu grāmatu
/D. Avotiņa/
Daina pārdomu brīdī
pirms nākošajām dzejas rindām

8. Rakstīsi, ko gribi,
nevis ko liek,
būsi sava laika noteicēja
/M.Svīre/
Māra savas prozas lasījumā

9. Bet vai gan es varēju , vai es drīkstēju
netulkot lietuviešu autoru darbus,
tā stiprinot latviešu un lietuviešu literāros kontaktus
/D. Avotiņa/
Lietuviešu dzejas dienās
Daina kopā ar A. Sukovski,
A. Maldoni un A. Baltaķi

10. “U meņa dokumenti v porjadke” -
nav vairs neviena latvieša,
kurš nezina tekstus no šīs filmas

11. Ar askētisku vāku –
sarkanu uzrakstu „Raimonds Pauls”
uz dzeltena fona
Raimonda Paula skaņu plate
ar Dainas Avotiņas vārdiem

12. Tā var notikt tikai Brazīlijā:
mēs kļuvām par profesoriem bez doktorantūras un
disertācijām
/M. Svīre/
Mācību procesā

13. Rakstnieku savienībā
es jau nebiju no tiem galvenajiem
/D. Avotiņa/
Dainas runa
goda rakstu izsniegšanā
Rakstnieku savienībā

14. Rakstnieku savienības valdes locekle,
vada prozas sekciju
/M. Svīre/
E. Veidenbauma prēmijas laureāti, tai skaitā Māra,

15. Neļaujot iepelēt izdevniecību skapjos…

16. Abas mūsu literātes ir ieguvušas un
vēl joprojām bauda nemainīgu lasītāju mīlestību
Lielās lasītāju balvas pasniegšanas ceremonija 2012. gadā Mālpilī

17. Savā 40. dzimšanas dienā pateicu:
«Man ir četrdesmit, un pie tā mēs arī paliksim»
/M. Svīre/

18. Bet es esmu laimīga,
ka varu staigāt pa savu senču iemītajām takām
/D. Avotiņa/

19. Paldies, ka bijāt kopā ar mums!