Zinātnes popularizēšana sabiedrībā un zinātnes žurnālistika
•
0 recomendaciones•674 vistas
Recomendados
Más contenido relacionado
Destacado
Destacado (16)
Similar a Zinātnes popularizēšana sabiedrībā un zinātnes žurnālistika
Similar a Zinātnes popularizēšana sabiedrībā un zinātnes žurnālistika (8)
Más de nacionalaidentitate
Más de nacionalaidentitate (20)
Zinātnes popularizēšana sabiedrībā un zinātnes žurnālistika
- 1. Inta Brikše, LU Komunikācijas studiju nodaļa, profesore Ligita Liepiņa, LU projektu vadītāja Māra Āriņa, Krista Bērziņa ,Arita Vīksna, LU Komunikācijas zinātnes maģistratūras studentes Ziņojums diskusijā “Zinātnes popularizēšana sabiedrībā un zinātnes žurnālistika” 2011. gada 27. oktobrī
- 2. -2 Informācija par zinātni -1 0 1 2 Ir nozīmīga, lai saprastu apkārtējā vidē Dod priekšstatu par ekonomikas un notiekošos procesus ražošanas attīstības iespējām Dod iespējas uzlabot savas vispārējās Ir garlaicīga zināšanas
- 3. -2 Interesējos par -1 0 1 2 Zinātnes sasniegumiem regulāri Zinātni kopumā Par kādu noteiktu jomu Cilvēki ir dažādi un arī viņu intereses un vajadzības ir dažādas
- 5. Īpašā aktivitāte 7. ietvara programmā ZINĀTNIEKU NAKTS • Kopš 2006. gada • Reklamē zinātnieka profesiju • Vienlaicīgi notiek 32 Eiropas valstīs un ap 300 pilsētās septembra trešajā piektdienā
- 6. Zinātnes kafejnīcas Dzīve bez dopinga un kaislībām
- 7. Balvas LZA – gada un izcilo zinātnieku Latvijas dzelzceļa gada balva (LZA, RTU) Baltijas Asamblejas balvas literatūrā, mākslā un zinātnē Rīgas balva LZA, Rīgas Dome Gada balvas Latvijas Universitāte Daugavpils Universitāte Liepājas Universitāte u.c. Liepājas Dome un citas
- 9. Pasākumi skolēniem “Alfa” nometne 2011.g. notika 43.reizi pēc kārtas un tajā piedalījās 47 labākie skolēni no visas Latvijas Jauno .... skolas Skolēnu zinātniskās konferences
- 10. Zinātnes centri
- 12. -2 -1 0 1 2
- 13. Zinātniska zinātnes popularizēšana Universitāšu un augstskolu izdevniecības konferences zinātniskie raksti žurnāli Nacionālās elektroniskās datu bāzes ? Nacionālās izdevniecības ?
- 17. Mediji: viedokļi LTV ir bijis Dullais Didzis, Futoršoks, bet tagad nav vairs neviena raidījuma. Saprotu, ka ir finansiāli ir smagi, bet vismaz vienam televīzijas raidījumam par zinātni būtu jābūt Klausītājiem interese par zinātnes tēmām ir. [LR raidījumam] “Zināmais nezināmajā” auditorija ir ap 80 tūkstošiem Populārajai zinātnei veltīto drukāto izdevumu skaits ir pietiekams. Mūsu tirgū īpaši nevar iespiesties vairāk, jo tas ir darbietilpīgi un arī dārgi
- 18. -2 Par zinātni labāk spēj stāstīt -1 0 1 2 ZINĀTNIEKI ŽURNĀLISTI Populāri zinātniskā žurnāla redaktors par zinātnes žurnālistiku: Ir problēmas, ka zinātnieki stāsta vienu, bet žurnālisti uztver ko citu, rezultātā nav precīzi termini, ir izkropļota informācija. To arī ietekmē laika trūkums, kad neatsūta pārlasīt uzrakstīto. Būtu nepieciešams publikācijas principā radīt kopīgi (zinātniekam ar žurnālistu), pārbaudot un precizējot rakstīto. Protams, ka laika limits to ne vienmēr ļauj, bet tas būtu ieguvums.
- 19. Zinātniskā žurnāla redaktors par zinātnes žurnālistiku Pie mums nav attīstīta nozaru zinātnes žurnālistika, kurā noteikts cilvēku loks specializējas, teiksim, farmācijā, transporta loģistikā. [..] tā saucamie universālie žurnālisti, kas raksta par daudz dažādiem tematiem, kas apraksta pēc noteikta šablona kaut kādus politiskus procesus vai zinātnes norises – man ir jāsaka, ka tas komunikācijas līmenis, kvalitāte ir un paliek tādā līmenī, kādā ir sagatavotas preses relīzes [..] zinātnes žurnālistika Latvijā ir ļoti specifisks nišas produkts. Normāli sev iztiku šādā veidā var nopelnīt tikai cilvēki, kam ir augsta izpratne tajā sfērā par kuru viņš raksta Būtu jāveido nišu produkta tipa studiju programmas, kas noteikti piesaistītu arī speciālistus, jau veidojot agrīnas specifikācijas (noteiktā zinātnes žurnālistikas jomā), kādiem 5-6 cilvēkiem, reizi piecos gados, tas atrisinātu problēmu (ka nav atbilstošas kvalitātes zinātnes žurnālistu).
- 20. Zinātnieki par zinātnes komunikāciju Delta funkcijai jāstrādā – jābūt kādam trešajam ceļam, nevar būt tikai viens, vai otrs, nevar pasniegt bezizejas idejas – ka viss ir slikti, nav nekādu variantu. Arī žurnālistiem tas ir uzdevums. Žurnālistikai ir jābūt tādai, lai to varētu uzķert, bet tas, ka ir interese top pierāda tā pati Zinātnieku nakts – mums arī šeit bija vairāk kā tūkstoš apmeklētāju, un tur nenāk tikai studenti, tur mazi bērni tiek uz rokām nesti un vecāki cilvēki nāk. Vajadzētu tā vienkāršāk rakstīt, lai ir lielākai auditorijai interesanti, bet dodot kaut kādas atsauces, kur par tēmu var uzzināt vairāk – kaut vai ar zvaigznīti atzīmējot vietu un raksta beigās norādīt, kur var tālāk lasīt. Dažreiz zinātnieks var būt super labs, pat Nobela prēmijas laureāts, bet viņš nekādā ziņā nevar uzrakstīt, tāpat ar žurnālistu – tā ir profesija, bet ir papildus jāpamācās, tāpēc zinātnes žurnālistikai vajadzētu būt atsevišķi kaut vai tādam kursam.
- 21. -2 Mediji pietiekami -1 0 1 2 Neinformē ar zinātnes finansējuma Pietiekami atspoguļo zinātnes avotiem aktuālās problēmas Neapmierina Neapmierina
- 22. -2 -1 Zinātnes žurnālistikas 0 1 galvenais uzdevums 2 ir informēt sabiedrību par aktuāliem Ir izglītot sabiedrību notikumiem Skaidrot sabiedrībai sarežģītus jautājumus, kur nepieciešams sniegt arī zinātnieku viedokli Medijiem ir (+1 un +2) jāziņo, kas notiek zinātnē – 89,4 % vairāk jāstāsta par zinātni – 80 %
- 23. -2 -1 0 1 2 Cilvēkiem ir tiesības zināt visas zinātnisko atklājumu detaļas Mediji atspoguļo zinātnes sasniegumus, bet nerunā par iespējamajām sekām vai pat kaitējumiem Zinātne ir cieši saistīta ar politiku
- 24. Zinātnes žurnālista viedoklis Zinātniekiem ir jāveido savs PR. Viņiem ir jāskaidro, jāskaidro, jāskaidro, lai sabiedrība zinātu, kāpēc tas ir nepieciešams Zinātnes žurnālistikā ir lielāka iespēja iekulties „klusajos telefonos” nekā atreferējot politisku notikumu.
- 25. Medijos ir pietiekami daudz informācijas par zinātni -2 -1 0 1 2 LABĀ ZIŅA: cilvēki grib vairāk zināt par zinātni