1. Būvuzraudzības
loma būvniecības
procesā.
2

2. 2011.gada 20.aprīlī
Rīgā
Jānis Ivbulis
Latvijas Būvinženieru savienība

3. Būvniecības likums nosaka būvniecības
dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī
viņu tiesības un pienākumus būvniecības
procesā un atbildību par būvniecības
rezultātā tapušās būves atbilstību tās
uzdevumam, ekonomiskajam
izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas
ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem
aktiem, kā arī valsts pārvaldes un
pašvaldību institūciju kompetenci
attiecīgajā būvniecības jomā.

4. Ja būvniecība tiek veikta par valsts vai
pašvaldību līdzekļiem, attiecīgajam būvētājam
jāpieaicina būvuzraugs būvdarbu un
būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.
Citiem būvētājiem un būvuzņēmējiem ir tiesības,
bet Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos
gadījumos — pienākums pieaicināt būvuzraugu
būvdarbu izpildes un būvizstrādājumu kvalitātes
uzraudzīšanai.

5. Būvvalde pieprasa būvuzraugu, ja:
1. būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību
līdzekļiem;
2. ēkas vai būves paredzētais lietojums,
konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni
saskaņā ar ekspertīzes atzinumu saistīti ar
paaugstinātu risku.
3.būvdarbi notiek, piemērojot apvienoto
projektēšanu un būvdarbus.
4. uzsākot ēkas fasādes siltināšanas būvdarbus, –
ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem
būvobjektam nepieciešama būvuzraudzība

6. Ministru kabineta noteikumi Nr.75
Rīgā 2004.gada 10.februārī
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 303-03 “Būvuzraudzības
noteikumi”
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 27.panta piekto daļu

7. Būvnormatīvs nosaka kārtību, kādā veicama
būvdarbu izpildes un būvizstrādājumu
kvalitātes uzraudzība

8. Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt pasūtītāja tiesības
un intereses būvdarbu veikšanas procesā, kā arī
nepieļaut:
1. būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptēta
būvprojekta;
2. būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus;
3. patvaļīgas atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas
projektā noteiktās darbu veikšanas tehnoloģijas.

9. Būvuzraudzība neatbrīvo pasūtītāju no
normatīvajos aktos noteiktās atbildības, kā
arī būvuzņēmēju no atbildības par
būvdarbu kvalitāti, atbilstību būvprojektam
un būvniecību reglamentējošiem
normatīvajiem aktiem.

10. Par būvuzraugu nevar būt:
1. tās administratīvās teritorijas būvvaldes
darbinieks, kurā tiek veikti būvdarbi;
2. persona, kurai ir darba attiecības vai citas
saistības ar uzņēmējsabiedrību
(komercsabiedrību), kas veic uzraugāmā
objekta būvdarbus vai piegādes
uzraugāmajam būvobjektam.

11. Būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības
līgumu vai rīkojumu.
Lai nodrošinātu būvuzraudzību, pasūtītājs veic
vienu no šādām darbībām:
1. slēdz būvuzraudzības līgumu ar sertificētu
fizisko personu;
2. slēdz būvuzraudzības līgumu ar licencētu
juridisko personu;
3. norīko būvuzraudzības veikšanai attiecīgajā
jomā sertificētu darbinieku.

12. Ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar
juridisko personu, līgumā norāda
konkrētās fiziskās personas, kuras
parakstīs saistību rakstu un veiks
būvuzraudzību saskaņā ar Vispārīgajiem
būvnoteikumiem.

13. Būvuzrauga tiesības un pienākumi

14. Uzņemoties būvuzraudzību, būvuzraugs
paraksta saistību rakstu saskaņā ar
Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto
kārtību.

15. Būvuzraugam ir šādi pienākumi:
1. pārbaudīt, vai būvlaukumā būvuzņēmēja rīcībā
ir Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā būvdarbu
veikšanai nepieciešamā dokumentācija;
2. iepazīties ar pasūtītāja un galvenā
būvuzņēmēja, kā arī ar galvenā būvuzņēmēja un
darbuzņēmēja (ja tādi ir iesaistīti būvdarbu
veikšanā) līgumu;
3. nepieļaut būvdarbu uzsākšanu, ja nav saņemta
būvatļauja;

16. Lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs iesniedz būvvaldē šādus
dokumentus:
1. būvatļaujas pieprasījumu;
2. akceptētu būvprojektu;
3. zemes gabala īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības un apbūves
tiesības apliecinošus dokumentus;
4. sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un sertificēta būvuzrauga, ja
tāds ir pieaicināts, saistību rakstu . Saistību rakstu aizpilda divos
eksemplāros, un viens no tiem glabājas pie saistību raksta
iesniedzēja;
5. līguma par autoruzraudzību kopiju un autoruzraudzības žurnālu, ja
paredzēta būvdarbu autoruzraudzība;
6. būvdarbu žurnālu. Būvdarbu žurnāla veidu apstiprina ekonomikas
ministrs vai cita institūcija, ja tā noteikta saskaņā ar Būvniecības
likuma 6.pantu;
7. apdrošinātāja izsniegtu būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās
atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopiju.

17. Būvuzrauga pienākums ir pārbaudīt, vai
pirms būvdarbu uzsākšanas ir veikti visi
Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktie
būvdarbu sagatavošanas darbi;

18. Būvdarbu sagatavošana uzsākama tikai pēc
tam, kad saņemta būvatļauja.
Būvdarbu sagatavošanas procesā veicami
nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, kā arī
darbi būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu
būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu
dalībnieku saskaņotu darbību.
Pasūtītājs nodrošina būvuzņēmēju ar
nepieciešamo dokumentāciju (piemēram,
akceptētu būvprojektu) un saņem ar būvdarbu
veikšanu saistītās atļaujas.

19. Būvuzrauga pienākums ir pārbaudīt
būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību
būvprojektam, darbu veikšanas projektam,
kā arī būvniecību, darba drošību un
ugunsdrošību reglamentējošiem
normatīvajiem aktiem;

20. Ministru kabineta noteikumi Nr.395
Rīgā 2005.gada 7.jūnijā (prot. Nr.34 10.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 310-05 “Darbu veikšanas projekts”
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
Būvnormatīvs nosaka darbu veikšanas
projekta sastāvu un izstrādāšanas
nosacījumus saskaņā ar Būvniecības
likumu un Ministru kabineta 1997.gada
1.aprīļa noteikumu Nr.112 “Vispārīgie
būvnoteikumi”.

21. Darbu veikšanas projektu izstrādā,
pamatojoties uz darbu organizēšanas
projektu. Tas ir nepieciešams, ja attiecīgā
ēka vai būve atbilst vismaz vienam no
šādiem kritērijiem:
1) ir augstāka par diviem virszemes stāviem
vai par 7 m;
2 )tās apbūves laukums ir lielāks par 1000
m2;

22. 3) tās būvapjoms ir lielāks par 5000 m3;
4) ja būvdarbu veikšanas laikā paredzama ēkas vai būves
ietekme uz satiksmi un inženierkomunikācijām
apbūvējamā zemesgabalā vai tam piegulošajā teritorijā
(šādā gadījumā būvvalde saskaņā ar būvniecību
regulējošajiem normatīvajiem aktiem nosaka un ieraksta
plānošanas un arhitektūras uzdevumā prasības
būvdarbu veikšanai);
5) ēkai vai būvei ir piemērots valsts kultūras pieminekļa
statuss vai tā atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā
(likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”
izpratnē) vai mikroliegumā (Sugu un biotopu
aizsardzības likuma izpratnē);

23. 6) ēkā vai būvē būvdarbi ir bijuši pārtraukti un tā
bijusi iekonservēta ilgāk nekā piecus gadus;
7) uzsākti atjaunošanas būvdarbi pēc ēkas vai
būves daļējas sagrūšanas;
8) atzinumā par ēkas vai būves tehnisko stāvokli
norādīts, ka tā ir avārijas stāvoklī;
9) ir paredzēta ēkas vai būves nojaukšana;
10) izstrādāt darbu veikšanas projektu pieprasa
pasūtītājs, būvētājs vai galvenais būvuzņēmējs.
Nepieciešamību izstrādāt darbu veikšanas projektu un
saskaņā ar augstāk minēto 4.punktu noteiktās prasības
būvvalde ieraksta būvatļaujā.

24. Darbu veikšanas projektu izstrādā pēc
būvatļaujas saņemšanas un pirms
būvdarbu uzsākšanas. Darbu veikšanas
projekts atbilst būvdarbu organizēšanas
projektam, kas ir akceptētā būvprojekta
sastāvdaļa, un prasībām, kuras būvvalde
ierakstījusi būvatļaujā.

25. Darbu veikšanas projektu noformē
atbilstoši Vispārīgajos būvnoteikumos un
Latvijas būvnormatīvā LBN 202-01
“Būvprojekta saturs un noformēšana”
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 14.augusta noteikumiem
Nr.370) noteiktajā kārtībā.

26. Darbu veikšanas projektu izstrādā,
saskaņo un akceptē Vispārīgajos
būvnoteikumos noteiktajā kārtībā, bet tām
būvēm, kurām Ministru kabinets saskaņā
ar Būvniecības likuma 6.panta pirmo daļu
ir noteicis īpašu būvniecības kārtību, —
būvniecību regulējošajos normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā.

27. Darbu veikšanas projekta atbilstību
būvniecību regulējošajos normatīvajos
aktos noteiktajām prasībām projekta
autors apliecina Vispārīgajos
būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

28. Darbu veikšanas projektā iekļauj:
1) darbu veikšanas kalendāra grafiku;
2) būvdarbu ģenerālplānu;
3) sagatavošanas darbu un būvdarbu
aprakstu;
4) netradicionālu un sarežģītu būvdarbu
veidu tehnoloģiskās shēmas un norādi par
izpildes zonām;

29. 5) galveno būvmašīnu darba grafiku;
6) nepieciešamo speciālistu sarakstu darbu
veikšanai būvobjektā;
7) nepieciešamos būvju nospraušanas
darbus;
8) atbildīgu pagaidu tehnoloģisko
konstrukciju pamatotus risinājumus;
9)darba aizsardzības, drošības tehnikas,
ražošanas higiēnas un ugunsdrošības
pasākumu tehniskos risinājumus;

30. 10) būvmašīnu, tehnoloģiskā un montāžas
aprīkojuma sarakstu;
11) paskaidrojuma rakstu;
12) darbaspēka kustības grafiku.
Darbu veikšanas projekta sastāvu konkrētai
būvei, ņemot vērā plānošanas un
arhitektūras uzdevumā minētās būvvaldes
prasības, būvprojekta vadītājs nosaka
būvdarbu organizēšanas projektā.

31. Būvuzrauga pienākums ir pārbaudīt
būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu
atbilstības deklarācijas un tehniskās
pases, kā arī būvizstrādājumu atbilstību
būvprojektam;

32. Latvijas Republikas Ministru kabineta
noteikumi Nr. 181
Rīgā 2001.gada 30.aprīlī (prot. Nr. 21, 16.§)
Būvizstrādājumu atbilstības
novērtēšanas kārtība reglamentētajā
sfērā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu un
Būvniecības likuma 25.panta otro daļu

33. Būvizstrādājuma atbilstību tehnisko noteikumu
prasībām apliecina :
1. ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis – ar deklarāciju
atbilstoši tehniskajiem noteikumiem vai – ja tas nav
norādīts tehniskajos noteikumos – atbilstoši standartam
LVS EN ISO/IEC 17050-1:2005 “Atbilstības novērtēšana
– Piegādātāja atbilstības deklarācija – 1.daļa: Vispārīgās
prasības”;
2. paziņota sertificēšanas institūcija– ar būvizstrādājuma
atbilstības sertifikātu;
3. paziņota sertificēšanas institūcija– ar ražošanas
procesa kontroles atbilstības sertifikātu.

34. Katrai saražotajai būvizstrādājumu partijai ražotājs sastāda
ražotāja atbilstības deklarāciju (arī tad, ja paziņotā
institūcija ir izsniegusi atbilstības sertifikātu). Šīs
deklarācijas kopiju ražotājs vai izplatītājs pievieno katrai
Latvijas tirgū piedāvātajai piegādes partijai. Importētājs
katrai piegādes partijai pievieno ražotāja deklarācijas
kopiju vai piegādātāja atbilstības deklarāciju. Par
deklarācijā norādītās informācijas patiesumu atbild
būvizstrādājuma ražotājs (piegādātājs) arī tad, ja
būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanā iesaistīta
paziņotā institūcija. Ja tehniskajos noteikumos nav
norādīta atbilstības deklarācijas forma un saturs,
atbilstības deklarāciju sastāda saskaņā ar standartu LVS
EN ISO/IEC 17050-1:2005 “Atbilstības novērtēšana –
Piegādātāja atbilstības deklarācija – 1.daļa: Vispārīgās
prasības”.

35. Atbilstības deklarācijā īpaši norāda:
1. ražotāja vai Eiropas Savienībā reģistrēta tā pārstāvja nosaukumu
un adresi;
2. būvizstrādājuma aprakstu (piemēram, tips, klase, kategorija,
šķira);
3. tehniskos noteikumus un citus normatīvos aktus, kuriem
būvizstrādājums atbilst;
4. specifiskos būvizstrādājuma izmantošanas nosacījumus;
5. paziņotās institūcijas nosaukumu un adresi, ja paziņotā institūcija
piedalījusies būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanā;
6. deklarācijas numuru un izsniegšanas datumu.

36. Atbilstības sertifikātā ietver šādu informāciju:
1. sertificēšanas institūcijas nosaukums un adrese;
2. ražotāja un tā pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese;
3. būvizstrādājuma apraksts (piemēram, tips, pazīmes, lietošana);
4. norāde par tehniskajiem noteikumiem, kuriem atbilst
būvizstrādājums;
5. būvizstrādājuma lietošanas īpašie apstākļi;
6. sertifikāta numurs;
7. sertifikāta derīguma termiņš un citi nosacījumi (ja tādi ir);
8. tās pilnvarotās personas uzvārds un amats, kura ir tiesīga parakstīt
sertifikātu.
Atbilstības sertifikātu aizpilda valsts valodā un tās valsts valodā, uz
kuru būvizstrādājumu eksportē.

37. Būvuzrauga pienākums ir pārbaudīt
būvobjektu, kā arī izbūvēto konstrukciju un
inženiersistēmu atbilstību būvprojekta
risinājumiem, izdarīt ierakstus būvdarbu
žurnālā par būvobjekta pārbaudēs
konstatētiem trūkumiem;

38. Būvuzrauga pienākums ir ierasties
būvlaukumā pēc autoruzrauga, kā arī
būvinspektora vai būvvaldes citas
amatpersonas pirmā uzaicinājuma,
piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un
citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā.

39. . pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti
atbilstoši būvprojektam un normatīvajos
aktos noteiktajām prasībām;
. kontrolēt būvdarbu žurnālā un
autoruzraudzības žurnālā ierakstīto
norādījumu izpildi;

40. Būvuzrauga pienākums ir ziņot pasūtītājam
un būvvaldei, Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienestam, Valsts darba
inspekcijai un tirgus uzraudzības
institūcijām (atbilstoši attiecīgās institūcijas
kompetencei) par būvniecību
reglamentējošo normatīvo aktu
pārkāpumiem būvdarbu sagatavošanas un
būvdarbu laikā, kā arī par atkāpēm no
būvprojekta;

41. Būvuzraugam ir šādas tiesības:
1. pieprasīt no pasūtītāja un būvuzņēmēja
jebkurus būvprojekta dokumentus (arī
detalizētos rasējumus, ja tādi ir izstrādāti),
lai rastu precīzu pārskatu par būvdarbu
gaitu;
2. pieprasīt uzbūvēto konstrukciju un segto
darbu atsegšanu, ja rodas šaubas par
kāda darba izpildes kvalitāti un atbilstību
būvprojektam;

42. Ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta
vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvos vai
darba drošību regulējošos normatīvajos aktos
noteiktās prasības, pārtraukt būvdarbus uz laiku,
kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi, vai
iesniegt attiecīgi pasūtītājam, būvvaldei, Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienestam vai
Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku
pieprasījumu apturēt būvdarbus.

43. Būvuzrauga atbildība
Būvuzraugs ir atbildīgs par:
1. būvdarbu norises uzraudzību kopumā
atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām
prasībām un noslēgtajam būvuzraudzības
līgumam;
2. būvdarbu uzsākšanu atbilstoši
Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajām
prasībām;

44. 3. būvprojekta īstenošanu normatīvo aktu
prasībām;
4. to, lai būvdarbos tiktu izmantoti kvalitatīvi
un būvprojektam atbilstoši
būvizstrādājumi;
5. neplānotiem būvdarbu pārtraukumiem, ja
tie radušies būvuzrauga vainas dēļ;
6.pasūtītājam vai būvuzņēmējam
nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies
būvuzrauga bezdarbības vai vainas dēļ.

45. Ja būvuzraugs nepilda šos noteikumus vai
būvuzraudzības līgumu, pasūtītājam ir
šādas tiesības:
1. lauzt būvuzraudzības līgumu vai atcelt
rīkojumu par būvuzrauga norīkošanu;
2. ierosināt būvuzrauga būvprakses
sertifikāta anulēšanu institūcijai, kura to
izdevusi.