1. 16
Aktualitātes
Katrs no mums kaut reizi no
būvniecības procesa dalībniekiem
ir dzirdējis sakām: «veiktā
būvekspertīze nav kvalitatīva» vai
arī «būvekspertīzes atzinums nav
sagatavots kvalitatīvi».
Šeit rodas jautājums, kas nozarē tiek saprasts
ar kvalitāti būvekspertīzes kontekstā, ja nor-
matīvajos aktos būvekspertīze tiek definēta kā
konkrēta objekta, t. i., būvprojekta vai būves,
atbilstības novērtējums saskaņā ar tam izvir-
zītajām prasībām. Ņemot vērā minēto proble-
mātiku, nepieciešams:
1) veikt atbilstības un kvalitātes jēdzienu
analīzi;
2) apzināt ne tikai būvniecības nozares reg-
lamentētajās darbības sfērās sertificēto būv-
speciālistu, bet arī būvkomersantu izpratni
par kvalitāti būvekspertīzē.
Atbilstība: kvalitāte
Atbilstības novērtēšana ir salīdzināšanas
process, kurā novērtē objekta atbilstību tam
izvirzītajām prasībām, konstatējot tā atbil-
stības vai neatbilstības faktu. Līdz ar to, bal-
stoties uz šo darbību rezultātiem, procesā
iesaistītajām pusēm ir iespējams pieņemt
objektīvu lēmumu/slēdzienu. Atbilstības no-
vērtēšanas rezultāts, ja konstatēta produkta
atbilstība prasībām, ir apliecinājums par at-
bilstību.
Savukārt kvalitāte ir objekta (produkta,
preces vai pakalpojuma) vai procesa, vai sistē-
mas īpašību kopums, kas nosaka tā spēju ap-
mierināt iepriekš noteiktas prasības vai attais-
not klienta gaidas un cerības. Tādējādi kvali-
tāte konkrētam objektam var tikt novērtēta
tikai tad, ja tiek ņemti vērā tādi aspekti kā ob-
jektam izvirzītās prasības, klienta vajadzības
un gaidas, kā arī šo klienta vajadzību apmieri-
nātības fakts.
Ņemot vērā, ka atbilstība ir fakts, ka ob-
jekts izpilda tikai un vienīgi tam noteiktās
prasības, atbilstība neparāda klienta ap-
mierinātību un atbilstības pakāpi klienta
gaidām, t. i., neapliecina kvalitāti. Tomēr
starp kvalitāti un atbilstības novērtēšanu pa-
stāv cieša saikne, jo atbilstības novērtēšana
var tikt izmantota, lai novērtētu kvalitāti ga-
dījumā, ja pastāv noteiktas prasības objekta
kvalitātei.
Ar atbilstības novērtēšanu
var nepietikt
Atgriežoties pie sākotnēji uzdotā jautāju-
ma par būvekspertīzi un tās saistību ar
kvalitāti, pēc veiktā apskata var gūt apstip-
rinājumu tam, ka būvekspertīzi var definēt
kā atbilstības novērtēšanas procesu ne ti-
kai no normatīvo aktu, bet arī no teorētis-
ko aspektu skatpunkta. Būvekspertīzes ga-
dījumā par atbilstības novērtēšanas objek-
tu kļūst būve vai būvprojekts, kas tiek no-
vērtēts saskaņā ar normatīvajos aktos,
tehniskajos noteikumos un piemērojama-
jos standartos izvirzītajām prasībām, snie-
dzot pozitīvu vai negatīvu ekspertīzes atzi-
numa slēdzienu kā atbilstības vai neatbil-
stības konstatācijas faktu. Savukārt, lai
būvekspertīze no atbilstības novērtēšanas
kļūtu arī par kvalitātes novērtēšanu, būv-
projekta vai būves pārbaudes gaitā nepie-
ciešams izvērtēt:
Būvekspertīze: atbilstības
vai kvalitātes novērtēšana?
Maija Kavosa, Būvniecības valsts kontroles biroja
Būvspeciālistu sertificēšanas nodaļas vadītāja
K
vali
tāt
e
ATB
ILST
ĪBA
3 uzskats (kas ir labs)
3 klients un iesaistītās puses
3 pielāgojums
3 aprakstošs (ir)
3 dinamisks
3 relatīvs
3 subjektīvs
3 specifisks/individuāls
3 potenciāls konfliktiem
3 mērījums (kas atbilst)
3 standarts/prasība
3 nevar pielāgot
3 normatīvs (jābūt)
3 statisks
3 absolūts
3 objektīvs
3 vispārīgs
3 nediskutējams

2. 18
Aktualitātes
1) vai konkrētais objekts atbilst ne tikai
normatīvajos aktos, tehniskajos noteikumos
un piemērojamajos standartos noteiktajām
prasībām, bet arī klienta vajadzībām un vēl-
mēm;
2) vai ekspertīzes atzinuma slēdziens spēj
apmierināt klienta vajadzības un gaidas.
Prasībām atbilstoša vai
kvalitatīva būvekspertīze
Tā kā kvalitātes novērtēšanā viens no bū-
tiskākajiem aspektiem ir klients un viņa va-
jadzību apzināšana, tad laika posmā no
2023. gada 2. februāra līdz 1. martam Būv-
niecības valsts kontroles biroja Būvspeciā-
listu sertificēšanas nodaļa veica būvkomer-
santu un būvniecības nozares reglamentē-
tajās darbības sfērās sertificēto būvspeciā-
listu aptauju, kurā piedalījās 721 būvspe-
ciālists un 113 būvkomersanti. Apkopojot
iegūtos rezultātus, tika iegūta informācija,
kas būvspeciālistu un būvkomersantu vēr-
tējumā tiek saprasts ar kvalitatīvu būveks-
pertīzi. Kā svarīgākās būvekspertīzes kvali-
tātes prasības gan būvspeciālisti, gan būv-
komersanti norāda:
l eksperta individuālās rakstura iezīmes
(atbildība, elastīgums, godīgums, spēja ie-
dziļināties, precizitāte);
l ekspertīzes rezultātu, kas nodrošina
mazāk problēmu turpmākā būvprojekta rea-
lizācijā;
l ekspertam pieejamās tehnoloģijas un
pārbaudes metodes;
l ekspertīzes atzinumā sniegtos ieteiku-
mus/rekomendācijas;
l ekspertīzes atzinuma sagatavošanu lī-
gumā noteiktajā termiņā;
l komunikāciju un sadarbību ar iesaistī-
tajām pusēm;
l ekspertīzes atzinuma saprotamību un
liekas informācijas nesaturēšanu;
l lai būvekspertīzes laikā būtu vērtēts bū-
tiskais/tā nav formāla.
Līdz ar to, lai apgalvotu, ka būveksper-
tīze nav veikta vai ekspertīzes atzinums
nav sagatavots kvalitatīvi, jākonstatē, ka
būveksperts savā profesionālajā darbībā
nav ievērojis kādu no būvniecības procesa
dalībnieka izvirzītajām kvalitātes prasī-
bām. Savukārt būvekspertīze ir raksturoja-
ma kā prasībām atbilstoša, ja tā ir veikta
saskaņā ar normatīvajos aktos noteikta-
jiem būvekspertīzes atbilstības kritēri-
jiem:
l būvekspertam ir atbilstoša profesionālā
kompetence;
l būvekspertīzes gaitā ievērots neatkarī-
gums un objektivitāte;
l vērtējums veikts atbilstoši normatīvo ak-
tu, tehnisko noteikumu vai piemērojamo
standartu prasībām;
l veikti nepieciešamie mērījumi un aprē-
ķini;
l veikta tehnisko risinājumu pārbaude;
l sniegtas atsauces uz normatīvajiem ak-
tiem;
l veikta būvprojektu daļu savstarpējā at-
bilstības pārbaude.
Kvalitatīva būvekspertīzes
atzinuma komponentes
No veiktās izpētes rezultātiem var secināt, ka
būvekspertīze ir veikta vai ekspertīzes atzi-
nums ir sagatavots kvalitatīvi gadījumā, ja
tas veikts ne tikai saskaņā ar normatīvajos ak-
tos izvirzītajām prasībām, bet arī saskaņā ar
būvniecības procesā iesaistīto pušu vajadzī-
bām.
Tādējādi, lai būvekspertīze no atbilstī-
bas novērtēšanas un kontroles mehānisma
kļūtu arī par būvniecības procesa pilnvei-
des rīku ilgtermiņā, būvekspertīzes pro-
cess ir jāskata kā vienots elementu ko-
pums, kas darbojas noteiktā vidē un saņem
informāciju no šīs vides. Būvekspertīze ir
jāuzlūko kā vienota sistēma, kas nodrošina
ne tikai būves vai būvprojekta atbilstības
kontroli sabiedrības aizsardzības nolūkos,
bet arī kontroli, kas balstīta vērtības radī-
šanā būvniecības procesā iesaistītajām pu-
sēm. BI