Enerģijas patēriņa maiņa uzņēmumu un sabiedrības rokāsEvelīna Brikmane (Behmane) (Būvinženieris Nr. 66)

1. 76 77
Būvinženieris Nr. 66Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Lieli mērķi
Enerģētikas un klimata plānošanas jautā-
jumi Eiropas Savienībā (ES) patlaban ir ļoti
aktuāli. Parīzes nolīgumā noteikta apņem-
šanās līdz 2030. gadam samazināt kopējās
visu ES dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu
(SEG) emisijas par vismaz 40% salīdzināju-
mā ar 1990. gadu. Jau 2050. gadā ES ir gata-
va samazināt kopējās dalībvalstu emisijas
par 80–95% salīdzinājumā ar 1990. gada
līmeni.
Lai sasniegtu šos mērķus, ir svarīgi palieli-
nāt atjaunojamo energoresursu izmantoša-
nu izmaksu ziņā efektīvā veidā, neuzliekot
slogu tikai vienam sektoram, piemēram,
enerģijas ražotājiem, bet paātrināt pārmai-
ņas uzņēmējdarbības sektorā un sabied-
rībā kopumā. Ar esošajām tehnoloģijām
vien nebūs pietiekami, lai sasniegtu visus
definētos mērķus, tāpēc enerģētikas noza-
rē, tāpat kā citur, nozīme ir inovācijām –
gan ražošanā, gan patēriņā.
ES energotehnoloģiju stratēģiskais plāns
jeb SET (Strategic Energy Technology plan –
angļu valodā) jau kopš 2007. gada ir ES
enerģētikas un klimata politikas pētniecī-
bas un inovācijas pīlārs. Ar to tiek koordi-
nēti pētījumi un inovācijas ar mērķi ieviest
tehnoloģijas, kas atbilst ES enerģētikas un
klimata politikai. Plānu veido un īsteno
tā vadības grupa, Eiropas tehnoloģiju un
Enerģijas patēriņa
maiņa uzņēmumu
un sabiedrības
rokās
Evelīna Brikmane, Ekonomikas ministrijas
Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas
vecākā eksperte
Foto no autores personiskā arhīva
Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, top Nacionālais enerģēti-
kas un klimata plāns 2021.–2030. gadam, ar kura palīdzību virzīties uz Eiropā
noteikto enerģijas patēriņa maiņas mērķu sasniegšanu un izpildīt starptautiskās
apņemšanās.
inovāciju platformas, Eiropas Enerģētikas
pētniecības alianse, un atbalstu sniedz SET
informācijas sistēma (SETIS).
Izrāda inovācijas
SET plānā noteiktas desmit galvenās rīcī-
bas, kas aptver atjaunojamo energoresursu
izmantošanu, patērētāju lomu, efektīvas
enerģijas sistēmas, ilgtspējīgu transportu,
oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, ko-
doldrošību. Ik gadu tiek organizēta konfe-
rence, kas sniedz iespēju dažādām interešu
grupām, tostarp lēmumu pieņēmējiem un
pētniekiem sanākt kopā un novērtēt SET
plāna progresu, vienlaikus daloties piere-
dzē un informācijā par paveikto.
Austrijas galvaspilsētā Vīnē pērn 19.–21. no-
vembrī notika SET-Plan konference, kas
pulcēja 550 nozares ekspertus no visas
Eiropas. 64 eksperti – uzņēmumu, institū-
ciju un organizāciju pārstāvji no 19 dažā-
dām valstīm – uzstājās, daloties pieredzē
par inovatīviem risinājumiem enerģētikas
nozarē. Izstāžu zonā 13 uzņēmumi izrādī-
ja izstrādātās un ieviestās tehnoloģijas un
inovatīvos risinājumus. Konferences tē-
mas aptvēra ne tikai konkrētu tehnoloģiju
piemērus, tika runāts arī par gudro pilsētu
konceptu, sabiedrības paradumu maiņu un
to, kā tiek finansēti daudzveidīgie projekti
enerģētikas un klimata jomā.

2. 78 79
Būvinženieris Nr. 66Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Akumulācijas iekārtas
Viens no konferences fokusa tematiem
bija enerģijas pāreja, atjaunojamo energo-
resursu izmantošana enerģijas ražošanā.
Saules enerģijas izmantošana, par kuru
jau tik daudz esam dzirdējuši, joprojām
tiek minēta kā viens no tiem enerģijas ie-
guves veidiem, kura izmantošana nākotnē
noteikti pieaugs. Tiek paredzēts, ka tuvā-
ko gadu laikā saules enerģijas ieguve kļūs
daudz efektīvāka. Lai līdzsvarotu slodzes
un sistēmas darbotos pēc iespējas efektī-
vāk, būs svarīgi attīstīt elektroenerģijas
akumulācijas iekārtas, lai dienas vidū ra-
dīto enerģiju varētu izmantot arī tad, kad
saules intensitāte ir mazāka un enerģijas
patēriņš pārsniedz saražotos apjomus.
Viens no izaicinājumiem, ko uzsver no-
zares eksperti, – dārgākas ir tieši mazāka
apjoma enerģijas glabāšanas sistēmas, kas
savukārt rada šķērsli akumulācijas iekār-
tu izmantošanai objektos, kur enerģijas
ražošanas apjomi ir mazāki, piemēram,
mājsaimniecībās.
Viļņu potenciāls
Tiek diskutēts arī par citu enerģijas veidu
izmantošanu. Rietumeiropas valstīs, kas
atrodas okeāna krastā, aktuāla ir enerģija,
kas rodas, pateicoties paisumam un bēgu-
mam, kad pieplūst un atkāpjas liels ūdens
daudzums. Latvijā nav šādu iespēju, bet,
attīstoties dažādām tehnoloģijām, nākot-
nē varētu pavērties iespēja izmantot jūras
viļņu radīto enerģiju, ko arī citi Eiropas
eksperti uzskata par nākotnes potenciālu.
Liels uzsvars likts uz ūdeņraža enerģijas
izmantošanu, patlaban Eiropā tiek plānoti
un ieviesti vairāki šādi projekti. Ar ūdeņ-
raža enerģiju var panākt energoefektivitā-
ti arī energoietilpīgās nozarēs, piemēram,
metālapstrādē. Zviedrijā rit pilotprojekts,
kura gaitā dzelzs tiks ražota, izmantojot
ūdeņradi. Tomēr diskusijās ar nozares
ekspertiem un pētniekiem secināms, ka
Viedi visās nozarēs
Daudz tiek runāts par gudrās pilsētas
(smart city – angļu valodā) konceptu.
Pilsētas patērē 70% enerģijas, rada 70%
CO2
emisiju. Eiropā 55% cilvēku dzīvo
pilsētās, un vairāk nekā 60% no IKP tiek
radīts urbanizētās teritorijās. Pilsētu ie-
tekme uz enerģētiku un klimatu ir ļoti
liela. Tās raksturo vairāki izaicinājumi
un tendences: urbanizācija ar pieaugošu
iedzīvotāju blīvumu, slodzi uz infrastruk-
tūru, kas rada sastrēgumus un gaisa pie-
sārņojumu, infrastruktūru digitalizācija,
jauni pakalpojumi un biznesa modeļi, kli-
mata pārmaiņas ar enerģijas sistēmas de-
karbonizāciju un elastīgu infrastruktūru.
Īstenot gudrās pilsētas konceptu nozīmē
būt gudriem visās nozarēs: ēku sektorā –
atbilstoša siltumizolācija, mikroklimats,
dažādu viedierīču uzstādīšana; pārvaldī-
bā – e-pakalpojumi, datu platformas un
pieejamība; efektīva ūdens izmantošana,
plūdu aizsardzība, enerģijas atgūšana no
kanalizācijas ūdeņiem; enerģijas ražošanā
un izmantošanā – centrālā un lokālā ap-
kure, enerģijas glabāšana; publisko pakal-
pojumu drošībā – apgaismojums, video-
novērošana, mobilitāte utt.
Infrastruktūra un cilvēki
Tieši efektīvas transporta sistēmas un
mobilitāte ir būtiski aspekti, lai sasnieg-
tu ES mērķus. Nozares eksperti skaidro,
ka lielākajās Eiropas pilsētās ir drama-
tisks infrastruktūras trūkums, lai pa-
nāktu energoefektivitāti ar mobilitāti.
Kā pārmaiņas ieviest pilsētās, kas eksistē
jau simtiem gadu? Kā panākt automobiļu
elektrifikāciju? Tie ir galvenie jautājumi,
kas gan mums Latvijā, gan citās Eiropas
valstīs vēl ir jāatrisina.
Gudrās pilsētas principu ieviešana pra-
sa rūpīgu un integrētu plānošanu, izpēti.
Primāri nepieciešama datu uzkrāšana, ap-
strāde un analīze, lai integrētu tos dažādos
aspektos. Tāpēc nākotnē bez prasmīgiem
ūdeņraža izmantošanā pirmie rezultāti ir
daudzsološi, taču vēl nepieciešami padzi-
ļināti pētījumi.
Enerģijas pāreja tiek dēvēta par «pasaules
lielāko rotaļlaukumu». Tehnoloģijas ir jā-
testē, jo tās var arī nebūt veiksmīgas. Tieši
tāpēc svarīga dažādu pilotprojektu piere-
dze un dziļāki pētījumi.
Dažādi inovatīvi risinājumi iespējami
arī enerģijas glabāšanā. Rietumu valstīs
aktuāla tēma, kas patlaban tiek pētīta, ir
enerģijas un CO2
glabāšana pazemē vairā-
ku kilometru dziļumā.
Ražošanas siltums
Jāsecina, ka bieži vien tehnoloģijas un re-
sursi mums jau ir, tikai to izmantošana
nav maksimāli efektīva. Gudri saimnie-
kot nozīmē ne tikai nepārtraukti ieviest
jaunas iekārtas un meklēt jaunus resur-
sus, bet inovatīvi izmantot to, kas jau ir
pieejams.
Konferences laikā tika organizēta dzē-
rienu ražošanas uzņēmuma Brau Union
Österreich AG apskate Vīnes piepilsētā
Švēhatā (Schwechat). Sadarbībā ar vietējo
siltumapgādes uzņēmumu ražotnē ir izvei-
dotas tehnoloģijas, kas akumulē ražošanas
procesā radušos lieko siltumu un nodod
to centralizētās siltumapgādes sistēmā, lai
nodrošinātu ar siltumenerģiju vairāk nekā
900 mājsaimniecību. Uzņēmuma pārstāvji
stāsta, ka tehnoloģijas izmaksājušas aptu-
veni trīs miljonus eiro, kuru atmaksāšanās
periods ir aptuveni 20 gadu. Siltumapgādes
uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka šāds risinā-
jums bija ļoti izdevīgs, jo vietējie iedzīvotāji
nevēlējās papildu gaisa piesārņotājus savu
māju tuvumā, tāpēc tika izmantotas esošās
iespējas.
Brau Union pārstāvji informēja, ka līdzīgs
risinājums izmantots citā pilsētā sadar-
bībā ar citu siltumapgādes uzņēmumu,
kur ar siltumenerģiju apgādā vairāk nekā
1000 mājsaimniecību un veikalu.
Dzērienu uzņēmuma BrauUnionÖsterreichAGražošanā iegūto
siltumu izmanto ap 900 mājsaimniecību tuvējā apkaimē.

3. 80
IT speciālistiem neiztiksim arī enerģētikas
un klimata jautājumu risināšanā.
Jāuzsver, ka gudrās pilsētas nevar darbo-
ties bez iedzīvotāju līdzdalības. Enerģijas
ietaupījumi nav ne taustāmi, ne arī tieši
redzami, izņemot pakalpojumu rēķinus.
Tomēr lētākā nauda ir neiztērētā nauda.
Diemžēl bieži vien energoefektivitātes pa-
sākumu ieviešanas gaitā rodas tā sauktais
atsitiena efekts, kad gribas tērēt vairāk,
šķietami uzlabojot komforta līmeni vai
iegādājoties arvien jaunas enerģiju patē-
rējošas iekārtas. Otra problēma, kas vai-
rāk saistīta ar dažādu paaudžu uztveres
īpatnībām, – ir grūti pieņemt pārmaiņas.
Valsts vai pašvaldība var iedot instrumen-
tus, bet tieši lietotāji ir tie, kuri var radīt
rezultātu.
Sadarboties, nevis konkurēt
Nozares eksperti uzsver, ka īpaši svarīgi
ir uzrunāt jauno paaudzi, jo tieši tas ir
efektīvākais veids, kā sasniegt arī vecāko
paaudzi, – tas notiek, pateicoties bērniem
un mazbērniem. Kā pozitīvu piemēru var
minēt bērnudārzus un skolas, kur tiek ru-
nāts par atjaunojamo enerģiju.
Arī komunikācija starp dažādām intere-
šu grupām un to pārstāvjiem ir svarīga.
Piemēram, Austrijā vairākiem enerģijas
ražotājiem bija problēmas ar klimata pra-
sībām atbilstošu rādītāju nodrošināšanu.
Viens no uzņēmumiem ieviesa inovatīvu
tehnoloģiju, ar kuru tos uzlabot, un dalī-
jās pieredzē ar citiem. Pēc aptuveni trim
gadiem arī pārējie uzņēmumi bija ievie-
suši līdzīgu tehnoloģiju un visi uzlabojuši
klimata rādītājus. Rezultātā gan uzņēmu-
mi, gan valsts ir ieguvēji, jo tiek samazi-
nāts gaisa piesārņojums.
Te varam runāt par uzņēmumu savstar-
pējās komunikācijas modeli – konkurēt
vai sadarboties. Runa nav tikai par vie-
nas nozares, bet arī šķietami dažādiem
uzņēmumiem, kuriem tomēr ir iespēja
rast gudrus risinājumus kopīgu mērķu
sasniegšanai, piemēram, jau aprakstītā
dzērienu ražotnes un siltumapgādes uz-
ņēmuma sadarbība. Tieši tāpēc ir svarī-
gi sabiedrībā vairot izpratni par klimata
pārmaiņām un mudināt mainīt paradu-
mus, pamest komforta zonu, nebaidīties
eksperimentēt.
Publiski un privāti
Tehnoloģiju, inovāciju un pilotprojektu
ieviešana nav iespējama bez finansējuma.
Eiropas Investīciju banka informējusi:
lai sasniegtu ES 2030. gada mērķus, visā
Eiropā līdz 2030. gadam kopā nepiecie-
šamas investīcijas aptuveni 300 miljardu
eiro apmērā – gan publiskās, gan privātās.
Latvijai, lai sasniegtu 2030. gada enerģēti-
kas un klimata mērķus, katru gadu nepie-
ciešamas investīcijas līdz 0,86% no 20 gadu
vidējā IKP.
Publiskais finansējums var palīdzēt sākt
pārmaiņas, dodot pozitīvu stimulu, bet
pēc tam nepieciešamas arī privātās inves-
tīcijas. Vienlaikus jāapzinās, ka investī-
cijas nestrādā pašas no sevis, ir nepiecie-
šami skaidri definēti nosacījumi, jābūt
paredzamiem riskiem, sakārtotai norma-
tīvajai sistēmai.
Vienlaikus jāatceras, ka 2030. gads nav pē-
dējais, kam nosprausti enerģētikas un kli-
mata mērķi. 2050. gadam izvirzītie mērķi
ir vēl stingrāki. Tāpēc jau tagad projekti
un investīcijas rūpīgi jāvērtē, lai tie ir ilgt-
spējīgi un atbilst tālākajiem mērķiem.
Ir daudz iespēju iepazīties ar ārvalstu pie-
redzi dažādu tehnoloģiju ieviešanā, lai
izvēlētos labāko risinājumu. Ministrijām,
izstrādājot atbalsta programmas, rūpī-
gi jāvērtē atbalstāmo darbību atbilstība
nākotnes klimata mērķiem. Tieši nāka-
mais ES fondu periods 2021.–2027. gadā
būs tas, kurš dos nozīmīgu ieguldījumu
2030. gada enerģētikas un klimata mērķu
sasniegšanā.
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata