Katrai vietai jāizvēlas atbilstoša iekārta Laura Krastiņa, apvienība Apeirons žurnāls Būvinženieris (2023.gads, Nr. 91)

1. 48 49
Būvinženieris Nr. 91
Vide
Vides piekļūstamībai mūsu ikdienā
ir liela loma, un tā skar ne tikai
cilvēkus ar invaliditāti, bet arī plašu
sabiedrības daļu. Piekļūstamības
veicināšanā nozīme ir gan
sabiedrības izpratnes maiņai, gan arī
labās prakses popularizēšanai, kas
ļauj gūt padziļinātākas zināšanas.
Tieši izpratne un spēja iedziļināties lietotāju
vajadzībās nosaka to, vai izpildījums reālajā
dzīvē būs ērts un funkcionāls. Vides pieeja-
mība ir svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, gan
plānojot, gan projektējot, gan uzturot dažādu
veidu publiskās ēkas.
«Vides pieejamība nozīmē iespēju jebku-
ram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fizis-
kām spējām brīvi un patstāvīgi piekļūt, kur
nepieciešams, un pārvietoties vidē atbilstoši
būves vai telpas funkcijai. Praksē mēdz būt
gana daudz gadījumu, kad pēc Ministru kabi-
neta noteikumiem var uzskatīt, ka viss ir kār-
tībā, taču izpildījums reālajā dzīvē nav lietotā-
jam ērts. Katrā situācijā būtu jāizvēlas pēc ie-
spējas universālāka iekārta, kas nodrošina
plašākas sabiedrības vajadzības. Domājot par
risinājumiem, būtu svarīgi atcerēties univer-
sālā dizaina pieeju,» skaidro invalīdu un viņu
draugu apvienības Apeirons vides pieejamības
eksperts Jurģis Briedis.
Pēc definīcijas universālais dizains nozīmē
tādu produktu, vides, programmu un pakalpo-
jumu izpildījumu, kurus, cik vien iespējams,
visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas vai
īpaša dizaina nepieciešamības. Tas ietver arī
noteiktām personu ar invaliditāti grupām pa-
redzētasatbalstaierīces,jatāsirnepieciešamas.
Praksē universālais dizains nozīmē īpaši rūpī-
gu pieeju arhitektūras un pakalpojumu dizaina
izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai.
Kā izvēlēties iekārtu un vietu
Pirms izdarīt izvēli par to, kādu iekārtu iz-
mantot, lai nodrošinātu iekļūšanu ēkā vai ne-
traucētu pārvietošanos pilsētvidē, nepiecie-
šams analizēt daudzus būtiskus aspektus, arī
to, kurš varēs iekārtu lietot.
«Nereti tiek piemirsts, ka vides pieejamība
patiesībā ir daudz plašāka un skar lielāko sa-
biedrības daļu, tādēļ svarīgi ieviest risināju-
mus, kas ir daudzfunkcionāli, viegli un ērti
lietojami ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet
arī jebkuram citam, kuram kādā dzīves pos-
mā rodas tāda nepieciešamība. Piemēram,
panduss jeb uzbrauktuve var būt noderīga arī
vecākiem ar bērna ratiņiem, lifts – senioriem,
kuriem ir grūtības kāpt pa kāpnēm,» uzsver
Jurģis Briedis.
Eksperta ieskatā prioritārā secība par to,
kādu iekārtu izraudzīties konkrētajai vietai,
būtu šāda – panduss jeb uzbrauktuve, lifts,
vertikālais pacēlājs, diagonālais pacēlājs. Pē-
dējais derēs tikai cilvēkiem ratiņkrēslā, tāpēc
tas nebūtu labākais risinājums. Savukārt pā-
rējie trīs risinājumi būs noderīgi daudz lielā-
kai sabiedrības daļai, piemēram, senioriem,
cilvēkiem, kuriem ir smagāks nesamais vai
bērnu ratiņi vai arī kāda cita iemesla dēļ kāp-
šana pa kāpnēm ir apgrūtinoša. Var veidot arī
dizainiskus un funkcionālus īpašos risināju-
mus, kas arī būs plašai sabiedrībai lietojami.
Tā, piemēram, Oslo viduslaiku pilī kāpnes
transformējas par pacēlāju.
Tomēr, domājot par atbilstīgāko risinā-
jumu, ir jāizvērtē arī vēl daudzi citi aspekti,
Katrai vietai jāizvēlas
atbilstoša iekārta
Laura Krastiņa, apvienība Apeirons
Attēli no apvienības Apeirons arhīva

2. 50 51
Būvinženieris Nr. 91
Vide
tostarp, vai būs skaidri izprotams, loģisks ceļš
uz nepieciešamajām telpām, piemēram, ka-
sēm, tualetēm u. tml., vai pārvietošanās un
evakuācijas ceļi būs viegli un intuitīvi izprota-
mi. Jāparedz arī pietiekams pagriešanās un
apgriešanās rādiuss cilvēkiem, kas izmanto
tehniskos palīglīdzekļus, piemēram, riteņ-
krēslu. Savukārt virsmām nevajadzētu būt sli-
denām, lai neradītu kādas pārvietošanās grū-
tības. Nevajadzētu arī aizmirst, ka nepie-
ciešams nodrošināt atbilstošas samainīšanās
vietas, proti, lai šauram gaitenim vai ietvei ir
paredzēta vieta, kur samainīties ar bērnu ra-
tiem vai riteņkrēslu. Tāpat jāparedz atbilstoša
piekļuve iekārtām, piemēram, biļešu automā-
tam, informācijas ekrāniem, cilvēkiem no sē-
dus pozīcijas vai augumā maziem cilvēkiem.
Savukārt durvju atvēršanai būtu jābūt nodro-
šinātai tā, lai nebūtu nepieciešamības lietot
spēku – jāparedz viegli izmantojami slēdži,
durvju aizslēgšanas, atvēršanas mehānismi,
lai tos varētu izmantot jebkurš cilvēks – arī ar
kādiem funkcionāliem ierobežojumiem, pie-
mēram, bez plaukstām. Vērtējot, kādu iekārtu
uzstādīt, jāņem vērā arī vides konteksts, kur
tā atradīsies – transporta mezglos, dzelzceļa
stacijās, autoostās, lidostās, pilsētvidē –, un
tas, ka tehniskie palīglīdzekļi ir dažādi – arī
lielāki un smagāki. Mūsdienās ir daudzveidī-
gas iespējas, taču svarīgi atcerēties, ka privātai
lietošanai paredzēti risinājumi tomēr nederēs
publiskām ēkām.
Atbilstoši jāuzstāda
Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem
joprojām mēdz būt sarežģīti iekļauties sabied-
rībā. Viens no iemesliem, kas liedz iespēju
justies neatkarīgiem un kvalitatīvi pavadīt lai-
ku ārpus mājas, ir vides pieejamības problē-
mas. Tādēļ ļoti svarīgi ir vides pieejamības
nodrošināšanai nepieciešamās iekārtas parei-
zi uzstādīt un uzturēt lietošanas kārtībā. «Pie-
ejamas vides nodrošināšanā ir svarīga katra
detaļa un risinājuma kvalitāte. Pirmkārt, jā-
domā par to, lai risinājums būtu ērts cilvē-
kiem, viegli lietojams un saprotams, lai uz to
varētu paļauties, tāpēc noteikti nevajadzētu
izvēlēties zemākās cenas principu. Otrkārt,
ļoti svarīga ir uzraudzība un ekspluatēšana,
lai uzstādītajiem risinājumiem nodrošinātu
regulāras apkopes,» uzskata Apeirona valdes
priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Viens no bieži izmantotiem risināju-
miem, lai nodrošinātu pieejamību cilvē-
kiem ar dažādiem kustību traucējumiem, ir
vertikālās cēlējplatformas. 2022. gadā Patē-
rētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir
vērtējis piemērojamās vides piekļūstamības
prasības vertikālajām un diagonālajām cē-
lējplatformām, kas paredzētas personu ar
kustību traucējumiem pārvietošanai, un
pārbaudījis šo prasību izpildi uzstādītajām
iekārtām. Diemžēl līdz šim veikto pārbaužu
secinājumi nav iepriecinoši – neviena no
pagājušajā gadā pārbaudītajām platformām
neatbilst izvirzītajam mērķim. Visām PTAC
pārbaudītajām vertikālajām cēlējplatfor-
mām konstatētas būtiskas neatbilstības.
PTAC sola, ka pārbaudes turpinās. «Viens
no priekšnoteikumiem, lai cilvēki sabiedrī-
bā dzīvotu līdzvērtīgi un vienlīdzīgi, ir ne
tikai sapratne citam pret citu, bet arī vides
pieejamība, kas sniedz iespēju jebkuram
cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām
spējām brīvi un patstāvīgi pārvietoties, no-
drošināt pieeju ikdienā vajadzīgajam, dar-
bam un nepieciešamiem pakalpojumiem.
PTAC turpinās veikt uzraudzību, lai sek-
mētu vides pieejamības atbilstību un uzla-
bošanu visām sabiedrības grupām,» atzīst
PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Pērn tika pārbaudītas 10 vertikālās cē-
lējplatformas, kas uzstādītas no 2009. līdz
2016. gadam un atrodas pie tiltu pārvadiem,
gājēju tuneļiem, paredzētas pasažieriem pat-
stāvīgai lietošanai un nav reģistrētas Bīstamo
iekārtu reģistrā. Vertikālo cēlējplatformu
pārbaudēs tika konstatēts, ka neviena no
tām nepilda paredzētās funkcijas. Tas visvai-
rāk ietekmē tieši neaizsargātu un ļoti neaiz-
sargātu lietotāju grupas, proti, cilvēkus ar
kustību traucējumiem, kuri pārvietojas ra-
tiņkrēslā vai izmanto kustību palīglīdzek-
ļus, personas gados, kā arī personas ar bēr-
nu ratiņiem. Neatbilstību cēlonis 50% gadī-
jumu no visām konstatētajām problēmām
ir iekārtu neatbilstoša uzturēšana, 17% ga-
dījumu – neatbilstošs iekārtas tehniskais

3. 52
Vide
izpildījums. Diezgan liels īpatsvars (33%) ir
neatbilstoši risinājumi, kas izstrādāti būv-
niecības gaitā, piemēram, nepareizi izbūvē-
tas šahtas dēļ nav iespējams nodrošināt plat-
formas apstāšanās līmeņa precizitāti, sliek-
šņa augstumu vai to, ka iekārtas pieejas lau-
kumā ir droša vide manevrēšanai.
PTAC veiktajās pārbaudēs secināts, ka no
būtiskākajām neatbilstībām biežāk konstatētas
šādas:
l nav abpusējo saziņas līdzekļu palīdzības
izsaukšanai iesprostošanas gadījumā;
l platformas ārkārtas apturēšanas spied-
pogas (STOP) neatbilstoša darbība;
l vadības un avārijas trauksmes spiedpo-
gu simboli nav taktilā izpildījumā vai nav pie-
tiekams izvirzījuma augstums;
l neatbilstošs sliekšņa augstums, nelīdzens
priekšlaukums;
l ir apgrūtināta durvju roktura, stāva
spiedpogu aizsniegšana vai to nav vispār;
l šķēršļi ar asām šķautnēm;
l režģa iesegums nenovērš kustību palīglī-
dzekļu iesprūšanu;
l neatbilstošs izpildījums ekspluatācijai
āra apstākļos;
l piekļūstamības zīme izvietota uz iekār-
tām, kas neatbilst piekļūstamības prasībām;
l ieejas aizsardzības pret nokrišņiem nav
vispār vai tā ir neatbilstoša.
Šī gada martā PTAC organizēja vebināru,
kura laikā vēstīja par pārbaužu rezultātiem un
biežāk sastopamajām neatbilstībām, savukārt
Labklājības ministrijas, Ekonomikas minis-
trijas un Apeirona pārstāvji izklāstīja par vi-
des pieejamības un iekārtu atbilstības aspek-
tiem. Ar vebināra ierakstu un prezentācijām
var iepazīties mājaslapā ptac.gov.lv.
Vides pieejamības jautājumiem mūsdienās
tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, tādēļ
arī uzņēmēji, ēku īpašnieki un citi būvniecī-
bas nozares pārstāvji ir aicināti apzināties sa-
vu būtisko lomu tajā, lai kopīgiem spēkiem
spētu situāciju uzlabot. BI