Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā

1
Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu
situācijas analīze Latvijā
Pētījums
Autori: Jolanta Millere
Maruta Pranka
2013. gads

2
Saturs
Ievads
I. Uz ģimeni vērsto sociālo risku izvērtējums reģionos statistisko datu analīzes kontekstā
1.1. Sociālo risku izvērtējums Vidzemes reģionā
1.2. Sociālo risku izvērtējums Kurzemes reģionā
1.3. Sociālo risku izvērtējums Pierīgas reģionā
1.4. Sociālo risku izvērtējums Zemgales reģionā
1.5. Sociālo risku izvērtējums Latgales reģionā
II. Galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk
pakļautas sociālajam riskam, un pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika problēmu
risināšanas jomā
2.1. Pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika problēmu risināšanas jomā
2.2. Problēmas, ar kurām sakaras ģimenes un pašvaldību sociālo dienestu sniegtās
iespējas šo problēmu risināšanas jomā
2.3. Sociālo dienestu darbinieku viedokļu kopsavilkums par problēmām, ar
kurām saskaras sociālā riska ģimenes
2.4. Ģimeņu problēmas, uz kurām sociālie dienesti pašreiz paši nevar adekvāti reaģēt,
un ir nepieciešami papildus sociālie pakalpojumi
III. Pašvaldību sociālo dienestu iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu un
problēmas, ar kurām saskaras speciālisti, sniedzot atbalstu ģimenēm sociālā riska
gadījumos
IV. Pašvaldību sociālo dienestu speciālistu viedoklis par ģimeņu sociālā riska mazināšanai
nepieciešamo sociālo pakalpojumu piesaistīšanu no „ārpuses”
V. Intervijas ar Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktori Ilzi
Skrodeli-Dubrovsku analīze
Secinājumi
Pētījumā lietoto terminu skaidrojums
Izmantotie informācijas avoti

Ievads
Pētījums tiek veikts, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijai sadarbojoties ar
neatkarīgajiem pētniekiem, no 2012. gada oktobra līdz 2013. gada februārim. Nepieciešamā
informācija izmantota, lai konstatētu sociālajam riskam pakļauto ģimeņu problēmas un to
risināšanas iespējas, kas ir nepieciešams Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas tālākās
darbības attīstības vadlīniju izstrādāšanai.
Kā atspoguļo pētījumā iegūtie dati, 19,8 % valstī dzīvojošajiem bērniem 2011. gadā
bija piešķirts trūcīgas personas statuss, kas liecina par to, ka šie bērni dzīvo ģimenēs, kurās ir
apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana. Valstī kopumā tika reģistrētas 87 629 ģimenes,
kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, savukārt pēc pašvaldību sniegtajiem datiem, valstī
kopumā 2011. gada laikā bija 12938 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvoja 6,9 % Latvijas
bērnu. Valsts sociālās politikas ietvaros ir konstatējama tendence, ka atbalstu sociālajam
riskam pakļautām ģimenēm pašvaldības sniedz galvenokārt tad, kad jau ir iestājies sociālā
riska gadījums un ģimenes nespēj pašas apmierināt savas vajadzības. Tādos gadījumos
pašvaldību sociālā dienesta darbinieki, izvērtējot ģimenes ienākumus, piešķir ģimenei trūcīgā
vai maznodrošinātā statusu, uz kura pamata tālāk tiek sniegts atbilstošs materiālais atbalsts
ģimenei.
Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli
mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu un, ja:
 tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums;
 tā nav noslēgusi uztura līgumu;
 tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos
pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;
 persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba
meklētājs.1
Pašvaldības var sniegt atbalstu ģimenēm arī tad, ja ģimene neatbilst trūcīgas ģimenes
statusam, tomēr šāda veida atbalsta iespējas ir atkarīgas no katras pašvaldības finansiālā
nodrošinājuma. Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais
stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nevar būt
zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni.2
Tādējādi var secināt,
ka ģimene maznodrošinātā statusu var iegūt, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli ir vairāk
par 90 latiem mēnesī - vairāk nekā trūcīgās personas ienākumi, tomēr katra pašvaldība nosaka
savu ienākuma līmeni, kurš dod tiesības ģimenēm tikt atzītām par maznodrošinātām. Šī
iemesla dēļ daudzās pašvaldībās maznodrošinātas ģimenes statusu piešķiršanas kritēriji
būtiski atšķiras, ja tos salīdzina starp dažādām Latvijas pašvaldībām. Valstī kopumā 2011.
gada laikā papildus trūcīgas ģimenes statusu ieguvušām ģimenēm, atbalstu saņēma arī 57361
ģimene ar maznodrošinātas ģimenes statusu. Ģimenēm, kuras nonākušas sociālā riska
situācijā, ir iespēja pēc nepieciešamā atbalsta griezties pašvaldības sociālajā dienestā, kurā, ar
sociālā darbinieka atbalstu, tiek izvērtēta ģimenes situācija un nepieciešamības gadījumā
sniegts ģimenes vajadzībām atbilstošs atbalsts sociālās palīdzības vai pakalpojumu veidā.
Lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību, profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā
darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem.3
Pašvaldības sociālajā dienestā ar
klientiem strādā sociālā darba speciālisti (ne mazāk kā trīs), tai skaitā viens sociālais
darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem, otrs – darbam ar pilngadīgām personām, un trešais
1
Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu. 30.03.2010. MK noteikumi
Nr.299
2
Par pašvaldībām. 19.05.1994
3
Sociālo pakalpojumu un palīdzības likums. 31.10.2002., 10. panta (1)

4
– sociālās palīdzības organizators.4
Pētījuma ietvaros sociālajam riskam pakļauto ģimeņu
situācijas analīze balstīta uz problēmu (ar kurām saskaras ģimenes) identificēšanu, kā arī
pašvaldību sociālo dienestu atbalsta sniegšanas iespēju izvērtēšanu šo problēmu risināšanas
jomā. Riska ģimenes definīciju skatīt 41. lpp.
Pētījuma mērķis ir izpētīt sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju Latvijā.
Pētījuma uzdevumi:
1) noskaidrot sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju reģionālajā kontekstā, kā arī
identificēt desmit novadus (divus katrā reģionā), kuros ģimenes ir visvairāk pakļautas
sociālajam riskam, kā arī atspoguļot vienu labās prakses piemēru;
2) izpētīt galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk
pakļautas sociālajam riskam un pašvaldību sociālo dienestu sniegto atbalstu šo problēmu
risināšanas jomā;
3) noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu iespējas sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu, kā
arī speciālistu darbu apgrūtinošos faktorus ģimeņu sociālā riska mazināšanas jomā;
4) noskaidrot pašvaldību sociālo dienestu speciālistu viedokli par ģimeņu sociālā riska
mazināšanai nepieciešamo sociālo pakalpojumu piesaistīšanu no „ārpuses”.
Pētījuma metodoloģija
Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīzes pamatā tika izmantoti publiski
pieejamie statistikas dati, kā arī dati, kas iegūti sociālo dienestu aptaujas rezultātā. (Sk.1.
pielikumu) Publiski pieejamie informatīvie avoti tika izmantoti, lai gūtu informāciju par
republikas nozīmes pilsētu un novadu demogrāfisko situāciju, nodarbinātības un
ārpusģimenes aprūpes tendencēm, kā arī par bāriņtiesas darba specifiku republikas pilsētās un
novados. Savukārt sociālo dienestu aptaujas rezultātā tika iegūta padziļināta informācija par
sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju republikas pilsētās un novados. Izsūtītās aptaujas
anketas tika izsūtītas visiem pašvaldību sociālo dienestu speciālistiem, kā arī visas tika
saņemtas atpakaļ, izņemot vienu - Valmieras pilsētas sociālā dienesta speciālisti atbildes uz
anketas jautājumiem sniedza nepilnīgas, kā rezultātā pētījuma analīzē neatspoguļojas
vispusīga informācija par sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju pilsētā. Dati, kas iegūti
aptaujājot pašvaldību sociālos dienestus, atspoguļo tendences, kas liecina par sociālajam
riskam pakļauto ģimeņu situāciju novados un republikas pilsētās. Tā kā republikas pilsētās un
novados ir ļoti atšķirīgs iedzīvotāju skaits, datu salīdzināšanai starp pilsētām un novadiem tika
aprēķināts nepieciešamā rādītāja īpatsvars uz 1000 pilsētas/novada bērniem vai iedzīvotājiem.
Pētījumā izmantotie indikatori, kas raksturo sociālajam riskam pakļauto ģimeņu
situāciju novados un pilsētās, ir sociālo darbinieku skaits, sociālā riska ģimeņu skaits,
ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skaits,
nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits, ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē, kā arī bērnu
skaits, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības u.c. raksturojošie rādītāji.
Lai sasniegtu pētījuma otro, trešo un ceturto mērķi, tika veikta pirmajā pētījuma daļā
identificēto pašvaldību (Vecumnieku, Neretas, Daugavpils, Balvu, Viļānu, Gulbenes,
Salacgrīvas, Siguldas, Apes, Strenču, Ventspils un Skrundas novada) sociālo dienestu
darbinieku un ģimeņu aptauja, kurā piedalījās sociālo dienestu vadītājas/-i un sociālie
darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenes. Siguldas novads tika izvēlēts kā
labās prakses piemērs. Izlasē tika iekļauti 24 pašvaldību sociālo dienestu darbinieki (12
izvēlēto pašvaldību sociālo dienestu vadītājas/-i un 12 sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm
ar bērniem), kā arī 20 sociālā riska ģimenes, kuras pārstāvēja 10 pašvaldības (ģimenes no
Apes un Viļānu novada netika iekļautas izlasē). Pētījumam nepieciešamā informācija tika
iegūta ar padziļināto interviju palīdzību. Eksperta skatījumam tika veikta intervija ar Sociālās
iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktori Ilzi Skrodeli-Dubrovsku
(Interviju jautājumus skatīt 2., 3., 4. pielikumā.
4
Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, 03.06.2003. MK noteikumi Nr. 291

I. Uz ģimeni vērsto sociālo risku izvērtējums reģionos statistisko datu analīzes
kontekstā
Lai noskaidrotu sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situāciju reģionos, kā arī
identificētu desmit novadus (divus katrā reģionā), kuros ģimenes ir visvairāk pakļautas
sociālajam riskam, tika veikta statistisko datu analīze. Statistisko datu analīze atspoguļota
reģionālajā kontekstā. Pētījuma analīze veidota atbilstoši statistisko reģionu iedalījumam –
Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales statistiskais reģions. Statistisko
datu analīzes rezultātā tika konstatēts, ka valstī ir divi izteikti labās prakses piemēri - Rīgas
pilsētas un Siguldas novada sociālo dienestu speciālisti ģimenes nodrošina ar visiem
nepieciešamajiem pakalpojumiem, kas vērsti uz ģimeņu sociālā riska mazināšanu - pētījumā
atspoguļots Siguldas novada piemērs, tāpēc Rīga kā atsevišķa analīzes vienība pētījumā nav
ietverta.
1.1. Sociālo risku izvērtējums Vidzemes reģionā
Demogrāfiskā situācija un nodarbinātība reģionā
Kā atspoguļo statistisko datu analīze, vislielākā apdzīvotība Vidzemes reģionā ir Valmieras
pilsētā, kā arī Madonas un Gulbenes novadā.5
Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, šajās
apdzīvotajās teritorijās dzīvo arī visvairāk bērnu līdz astoņpadsmit gadu vecumam -
Valmieras6
pilsētā - 4736 bērni, Gulbenes novadā - 4373 bērni un Madonas novadā dzīvo
4718 bērnu. Savukārt vismazāk bērnu dzīvo Naukšēnu novadā - 400 bērni, Lubānas (457
bērni) un Jaunpiebalgas (470 bērni) novadā.7
Daudzbērnu ģimenes visvairāk ir Naukšēnu un
Jaunpiebalgas novadā. 8
Uz 2012. gada 30. septembri vidējais bezdarba līmenis reģionā bija 9,4%.
Visaugstākais bezdarba līmenis reģionā bija vērojams Alūksnes (14,3%) un Valkas (14,2%)
novadā, savukārt vismazākais - Valmieras pilsētā (6,4%), Cēsu (6,6%) un Smiltenes (6,5%)
novadā. 9
Sociālā darba speciālisti reģionā
Kā atspoguļo statistiskie dati, uz 2012. gada janvāri Vidzemes reģionā bija trīs novadi
(Amatas, Varakļānu un Ērgļu), kuros sociālais darbs ar pašvaldības iedzīvotājiem netika
veikts, jo pašvaldībā nestrādāja neviens sociālais darbinieks10
, kaut gan, piemēram, Amatas
novadā dzīvoja 5647 iedzīvotāji11
, kas liecina par to, ka šajos trīs novados sociālajam riskam
pakļautās ģimenes nevarēja izmantot kvalificēta sociālā darbinieka sniegto atbalstu riska
mazināšanas jomā. Savukārt sociālais darbs, kurš būtu orientēts darbam ar ģimenēm ar
bērniem netika veikts Amatas, Apes, Beverīnas, Burtnieku, Lubānas, Līgatnes, Naukšēnu,
Pārgaujas, Strenču, Varakļānu un Ērgļu novadā. Turpretim Jaunpiebalgas, Cesvaines,
5
Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un
novados gada sākumā”
6
Tekstā izcelti tie novadi, kuriem, pēc pētījuma autoru domām, pievēršama uzmanība
7
Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „IEDZĪVOTĀJU SKAITS VECUMĀ 0-18 GADI PA VISĀM VALSTS
ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ”
8
LM dati par uzskaitē esošo ģimenes valsts pabalstu saņēmēju skaita sadalījuma pēc bērnu skaita un
administratīvās teritorijas 2012. gada septembrī.
9
Statistiskās pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30. septembrī
10
Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2011. gadā.
11
Centrālās statistiskas pārvaldes dati. „Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, republikas pilsētās
un novados gada sākumā”

6
Cēsu, Madonas, Mazsalacas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadā uz 1000 bērniem bija
pieejams pat vairāk nekā viens sociālā darba speciālists, kurš specializējies tieši darbam ar
ģimenēm ar bērniem12
.
Sociālā riska ģimenes reģionā
Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu aptaujas rezultāti, visvairāk sociālā riska ģimenes ir
Gulbenes novadā, tur 325 sociālā riska ģimenēs dzīvo 975 bērni, arī Cēsu novadā ir liels
skaits sociālā riska ģimeņu (254), kurās dzīvo 909 bērni. Savukārt sociālā riska ģimenēs
dzīvojošo bērnu skaita īpatsvars visaugstākais ir Vecpiebalgas novadā, tur 150 sociālā riska
ģimenēs dzīvo 200 bērni. Ņemot vērā nelielo bērnu skaitu novadā, jāsecina, ka uz 1000
bērniem 271 bērns dzīvo sociālā riska ģimenē, savukārt Gulbenes novadā - 223, bet Cēsu
novadā - 269 bērni. Liels sociālā riska ģimenēs dzīvojošo bērnu skaita īpatsvars ir arī Ērgļu
novadā (197 bērni uz 1000 bērniem), Priekuļu novadā (123 bērni uz 1000 bērniem) un
Naukšēnu novadā (180 bērni uz 1000 bērniem). Apes novadā 39 sociālā riska ģimenēs dzīvo
87 bērni (116 bērni uz 1000 bērniem). (Skatīt 5. pielikumu.)
Ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna aprūpe un audzināšana
Madonas novadā vērojams vislielākais ģimeņu skaits (125) reģionā, kuras nenodrošina
bērnam nepieciešamo aprūpi un audzināšanu, tur bāriņtiesa ir ziņojusi sociālajam dienestam
par 262 bērniem, kuriem netiek pietiekami nodrošināta aprūpe un audzināšana. Arī Gulbenes
novadā uz 2012. gada sākumu bija liels skaits ģimeņu, kuras nenodrošina bērnam
nepieciešamo aprūpi un audzināšanu (72), tur bāriņtiesa ir ziņojusi sociālajam dienestam par
154 bērniem, kuriem netiek pietiekami nodrošināta aprūpe un audzināšana. 13
Savukārt visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem ģimenē netiek nodrošināta
nepieciešamā aprūpe, ir Strenču un Apes novadā. Strenču novadā uz 1000 bērniem 108
bērniem ģimenē netiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe, bet Apes novadā - 65 bērniem.
Strenču novadā ir visaugstākais bērnu skaita īpatsvars visā Vidzemes reģionā, kuru vecākiem
ir atņemtas aprūpes tiesības – uz 1000 novada bērniem 39 bērnu vecākiem ir atņemtas bērnu
aprūpes tiesības. (Skatīt 5. pielikumu.)
Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes reģionā
Kā atspoguļo veiktā statistisko datu analīze, visvairāk trūcīgas ģimenes statusu ir ieguvušas
ģimenes Madonas (1336) un Gulbenes (1217) novadā. Trūcīgās ģimenēs visvairāk bērnu
dzīvo Apes novadā, tur no 751 novadā dzīvojoša bērna 344 bērni dzīvo trūcīgās ģimenēs.
Varakļānu novadā no visiem novadā deklarētajiem bērniem (687)14
725 bērni dzīvo trūcīgās
ģimenēs. Trūcīgās ģimenēs dzīvojošo bērnu skaita atšķirība no novadā deklarēto bērnu skaita
ir skaidrojama ar to, ka novadā savu dzīvesvietu nav deklarējuši visi novada teritoriju
apdzīvojošie. Turpretim Strenču novadā no 611 novadā dzīvojošajiem bērniem 216 bērni
dzīvo trūcīgās ģimenēs.15
Trūcīgās ģimenēs dzīvojošo bērnu lielais skaits liecina par
finansiālo līdzekļu trūkumu kā šiem novadiem raksturīgu problēmu.
Kā atspoguļo pētījums, 2011. gada laikā visvairāk ģimenes ir ieguvušas
maznodrošinātas ģimenes statusu Valmieras pilsētā – 1087 ģimenes. Strenču un Varakļānu
novadā pašvaldības nav piešķīrušas maznodrošinātas ģimenes statusu nevienai ģimenei,
turpretim Gulbenes un Cesvaines novadā 2011. gada laikā maznodrošinātas ģimenes statuss
12
13
Pārskats par bāriņtiesu darbu 2011. gadā
14
15
Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada / republikas pilsētas pašvaldībā 2011.
gadā

7
tika piešķirts tikai vienai ģimenei un Lubānas novadā trīs ģimenēm16
, kas liecina par to, ka
šīm pašvaldībām pietiek finansiālie līdzekļi, lai atbalstītu tikai trūcīgā statusu ieguvušās
ģimenes.
Nepilngadīgo kriminālā uzvedība reģionā
Kā atspoguļo pētījums, 2010. gada laikā Gulbenes novadā tika reģistrēti visvairāk
nepilngadīgie likumpārkāpēji. Gulbenes novadā ir arī augstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju
īpatsvars reģionā - uz 1000 bērniem reģistrēti 20 likumpārkāpēji. Savukārt Apes, Lubānas un
Strenču novadā netika reģistrēts neviens nepilngadīgais likumpārkāpējs. 17
Ierosinātās lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem, tai skaitā vardarbība ģimenē
Kā atspoguļo bāriņtiesu pārskatos sniegtās informācijas analīze, 2011. gada laikā visvairāk
tika ierosinātas lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem Gulbenes novadā (113 lietas), tomēr,
ņemot vērā lielo iedzīvotāju skaitu šajā novadā, jāsecina, ka tas nav augstākais bērnu tiesību
pārkāpumu skaita īpatsvars reģionā - uz 1000 bērniem tās ir 26 ierosinātas lietas. Augstākais
bērnu tiesību pārkāpumu skaita īpatsvars reģionā ir Mazsalacas novadā - uz 1000 bērniem
ierosinātas 72 lietas. Mazsalacā 2011. gada laikā vērojams augstākais ierosināto lietu
īpatsvars valstī. Arī Strenču novadā tika ierosināta 31 lieta (uz 1000 bērniem - 51 lieta), kas
liecina par to, ka mazākos novados bērnu tiesību pārkāpumi ir aktuālāka problēma, nekā pēc
iedzīvotāju skaita lielākos novados.18
Apkopojot pašvaldību sociālo dienestu iesniegto informāciju, kas saistīta ar ziņojumu
skaitu par vardarbību ģimenē, var secināt, ka vislielākais ziņojumu skaits 2011. gada laikā ir
saņemts Madonas novadā (42), Alūksnes novadā (26), Beverīnas novadā (25) un Valkas
novadā (20), savukārt neviens ziņojums par vardarbību ģimenē nav saņemts Raunas novadā.
(Skatīt 2. pielikumu.) Aplūkojot sociālo rehabilitāciju saņēmušo bērnu skaitu, kuri cietuši no
vardarbības novados un pilsētās, var secināt, ka visvairāk bērni sociālo rehabilitāciju ir
saņēmuši Beverīnas novadā (11 bērni)19
. Interesanti, ka Valmieras pilsētā gada laikā
nevienam no vardarbības cietušam bērnam nav sniegta rehabilitācija.
Ārpusģimenes aprūpe reģionā
Vidzemes reģionā visbiežāk tiek izmantota aizbildnība kā ārpus ģimenes aprūpes forma.
Piemēram, Beverīnas un Naukšēnu novadā 2011. gada laikā tika izmantota tikai aizbildnība.
2011. gada laikā Madonas novadā aizbildnībā nodoti 98 bērni, Gulbenes novadā 76 bērni,
bet Alūksnes novadā 40 bērni. Aizbildnību kā ārpusģimenes aprūpes formu izmanto visi
Vidzemes reģiona novadi, audžu ģimenes kā ārpusģimenes aprūpes formu izmanto lielākā
daļa novadu, piemēram, 2011. gada laikā audžu ģimenēs Gulbenes novadā ievietots 21 bērns,
Kocēnu novadā 17 bērni, bet Valkas novadā 9 bērni.20
Uz 2012. gada sākumu institūcijās
atradās 64 bērni no Valmieras pilsētas, 19 bērni no Apes novada, 18 bērni no Cesvaines
novada, 25 bērni no Priekuļu un 11 bērni no Valkas novada.21
Ārpusģimenes aprūpes formas
izvēli ietekmē vairāki faktori, kas saistās galvenokārt ar pašvaldību finansiālo nodrošinājumu
un ārpusģimenes aprūpes veida pieejamību. 2011. gada laikā tika adoptēti četri bērni no
Gulbenes novada, trīs no Alūksnes novada, divi no Madonas novada, kā arī pa vienam bērnam
no Cēsu, Strenču un Smiltenes novada.
16
gadā
17
IeM Informācijas centra dati „ Kriminālā statistika 2010”
18
19
LM pārskats par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem
2011. gadā
20
21
Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā

8
Kā atspoguļo aizbildnības un audžu ģimeņu kā ārpusģimenes aprūpes veidu
izmantošanas pieredze, ir gadījumi, kad ārpusģimenes aprūpes īstenotāji nespēj veikt uzticētos
pienākumus un tiek atstādināti no pienākumu pildīšanas. Kā atspoguļo sociālo dienestu
sniegtā informācija, no ārpusģimenes aprūpes pienākumu pildīšanas ir atstādināti trīs Cēsu
novada, trīs Līgatnes novada un trīs Smiltenes novada aprūpes īstenotāji. Turpretim Apes,
Pārgaujas un Strenču novadā 2011. gada laikā no pienākumiem tika atstādināti divi
ārpusģimenes aprūpes sniedzēji katrā novadā. (Skatīt 5. pielikumu.)
Bērni, kuru vecāki atrodas ārzemēs
Kā atspoguļo sociālo dienestu un izglītības pārvaldes sniegtā informācija, visvairāk bērnu,
kuru vecāki devušies uz ārzemēm, ir Priekuļu novadā (45 bērni) un Smiltenes novadā (41
bērns). Tomēr liels skaits bērnu, kuru vecāki ir ārzemēs ir arī Alūksnes (22), Jaunpiebalgas
(18), Madonas (18) un Pārgaujas (28) novadā. (Skatīt 5. pielikumu.)
Jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes reģionā
Visvairāk bērnu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Madonas novadā (85 bērni), Valmieras pilsētā
(66 bērni) un Gulbenes novadā (43 bērni). Savukārt Cēsu novadā ir 37 bērni, bet Alūksnes
novadā 34 bērni pēc ārpusģimenes aprūpes, kas liecina par to, ka minēto pašvaldību
darbiniekiem ir jādomā par šo bērnu iespējām apmierināt savas vajadzības, kas saistās ar
patstāvīgas dzīves uzsākšanu. (Skatīt 5. pielikumu.)
Statistisko datu analīzes rezultātā Vidzemes reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti
trīs novadi – Strenču, Apes un Gulbenes novads.
1.2. Sociālo risku izvērtējums Kurzemes reģionā
Demogrāfiskā situācija un nodarbinātība reģionā
Visvairāk apdzīvotā teritoriālā vienība Kurzemes reģionā ir Liepājas pilsēta ar 75372
iedzīvotājiem un Ventspils pilsēta ar 38068 iedzīvotājiem. Nedaudz mazāka apdzīvotība ir
vērojama Talsu novadā, tur dzīvo 30755 iedzīvotāji, un Saldus novadā - 25232. Vēl nedaudz
mazāk iedzīvotāju ir Kuldīgas novadā - 24529.22
Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, šajās
apdzīvotajās teritorijās dzīvo arī visvairāk bērnu līdz astoņpadsmit gadu vecumam – Liepājas
pilsētā – 14720, Ventspils pilsētā – 7002, Talsu novadā - 6248 bērni un Kuldīgas novadā –
5201 bērns. Vismazāk apdzīvoti Kurzemes reģionā ir Alsungas novads ar 1462 iedzīvotājiem,
no kuriem 290 ir bērni, kā arī Mērsraga novads ar 1609 iedzīvotājiem, no kuriem 281 ir bērns.
Salīdzinoši maz iedzīvotāju apdzīvo arī Rucavas novadu – 1765 iedzīvotāji, no kuriem 323 ir
bērni. 23
Visvairāk daudzbērnu ģimenes ir Vaiņodes un Priekules novadā.24
Uz 2012. gada 30. septembri vidēji Kurzemes reģionā no visiem ekonomiski
aktīvajiem iedzīvotājiem 8,5 % nebija iesaistīti algota darba attiecībās, kas ir mazliet mazāk
par bezdarba vidējo līmeni valstī kopumā, kas tajā brīdī sasniedza 8,2%. Kurzemes reģionā
vislielākais bezdarba līmenis ir vērojams Vaiņodes novadā (15%) un Skrundas novadā
(13,8%). Vismazākais bezdarbs ir vērojams Mērsraga novadā (3,9%) un Dundagas novadā
(4,6%). 25
22
23
Centrālās statistiskas pārvaldes dati „IEDZĪVOTĀJU SKAITS VECUMĀ 0-18 GADI PA VISĀM VALSTS
ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ.”
24
25

9
2012. gada sākumā Kurzemes reģionā visās pilsētās un novados bija pieejami sociālā
darbinieka pakalpojumi, savukārt sociālais darbinieks ar ģimenēm ar bērniem nebija pieejams
Nīcas, Pāvilostas un Vaiņodes novadā, kas liecina par to, ka šajos novados ģimenēm bija
ierobežotas iespējas saņemt kvalificēta speciālista atbalstu sociālā riska iestāšanās gadījumos.
Sociālā darba pakalpojumi ģimenēm un bērniem vislabāk nodrošināti Alsungas, Mērsraga,
Rojas un Durbes novadā.26
Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk sociālā riska ģimenes
ir Liepājas pilsētā (515) un Saldus novadā (301), tomēr, ņemot vērā novadu un pilsētu
apdzīvotību, jāsecina, ka Liepājas pilsēta nav Kurzemes reģiona teritoriālā vienība ar augstāko
sociālā riska ģimeņu ar bērniem skaita īpatsvaru. Savukārt visaugstākais bērnu skaita
īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs, ir Rucavas, Saldus, Mērsraga un Priekules novadā.
Rucavas novadā 25 sociālā riska ģimenēs dzīvo 70 bērni (uz 1000 bērniem 217 bērni dzīvo
sociālā riska ģimenēs); Saldus novadā 301 sociālā riska ģimenē dzīvo 846 bērni (uz 1000
bērniem -156 ); Mērsraga novadā 19 sociālā riska ģimenēs dzīvo 38 bērni ( uz 1000 bērniem
-135); Priekules novadā 54 sociālā riska ģimenēs dzīvo 162 bērni (uz 1000 bērniem -132);
Skrundas novadā 32 sociālā riska ģimenēs dzīvo 87 bērni (uz 1000 bērniem - 82).
Alsungas novads var kalpot par piemēru darbam ar ģimenēm ar bērniem, jo šajā novadā nav
nevienas sociālā riska ģimenes, kā arī novadā nav reģistrēta neviena ģimene, kurā netiktu
nodrošināti bērna attīstībai un augšanai labvēlīgi apstākļi, svarīgi atzīmēt, ka novadā ir augsts
sociālo darbinieku skaita īpatsvars tieši darbam ar ģimenēm ar bērniem. (Skatīt 6. pielikumu.)
Ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērnu aprūpe un audzināšana
Uz 2012. gada sākumu vislielākais skaits ģimeņu, kuras nenodrošināja saviem bērniem
nepieciešamo aprūpi un audzināšanu, bija Talsu novadā (92 ģimenes), Ventspils novadā (52
ģimenes), kā arī Kuldīgas novadā (36 ģimenes). Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem
netika pietiekoši nodrošināta aprūpe, bija Vaiņodes novadā - uz 1000 bērniem 65 bērniem un
Ventspils novadā - 34 bērniem. Savukārt Alsungas, Nīcas, Rojas un Rucavas novadā nebija
nevienas ģimenes, kura nespētu nodrošināt bērnam nepieciešamo aprūpi un audzināšanu.
Pāvilostas novadā tikai vienā ģimenē netika nodrošināta bērna aprūpe. Svarīgi atzīmēt, ka
Alsungas un Rojas novadā bija augsts sociālo darbinieku darbam ar ģimenēm ar bērniem
skaita īpatsvars – Alsungā bija 3,4 darbinieki uz 1000 bērniem un Rojā – 2,8.27
2011. gada laikā bāriņtiesas visvairāk ir ierosinājušas lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem
Talsu novadā (143 lietas), Liepājas pilsētā (292 lietas), Ventspils pilsētā (128 lietas), kā arī
Kuldīgas novadā (120 lietas). Turpretim ierosināto lietu skaita īpatsvars visaugstākais ir
Rojas novadā – uz 1000 bērniem 50 lietas; Nīcas novadā – 46 lietas; Rucavas novadā – 43
lietas; Vaiņodes novadā – 38 lietas. Vaiņodes novadā ir arī visaugstākais bērnu skaita
īpatsvars, kuru vecākiem 2011. gada laikā atņemtas aprūpes tiesības (uz 1000 bērniem 27
bērnu vecākiem). Liels šādu bērnu skaita īpatsvars vērojams arī Durbes novadā (uz 1000
bērniem 21 bērna vacākiem). Alsunga ir vienīgais novads Kurzemes reģionā, kurā neviena
bērna vecākam 2011. laikā netika atņemtas aprūpes tiesības. Vismazākais ierosināto lietu
skaits bija Mērsraga novadā – 5 lietas.28
Kā atspoguļo sociālo dienestu sniegtā informācija,
visvairāk saņemti ziņojumi par vardarbību ģimenē Liepājas pilsētā (174), Kuldīgas novadā
26
27
28

10
(90), Ventspils pilsētā (70), Saldus novadā (40), Aizputes novadā (25) un Skrundas novadā
tika saņemti 11 ziņojumi par vardarbību ģimenē. Vismazāk saņemti ziņojumi Ventspils
novadā (3), Durbes (3) un Dundagas (3) novadā. Alsungas novadā netika saņemts neviens
ziņojums par vardarbību ģimenē, kā arī nav neviena bērna, kura vecākiem 2011. gada laikā
būtu atņemtas aprūpes tiesības. (Skatīt 6. pielikumu.)
Mērsraga novadā 2011. gada laikā 24 no vardarbības cietušie bērni saņēma
nepieciešamo rehabilitāciju, kas veido visaugstāko bērnu skaita īpatsvaru reģionā, kuri cietuši
no vardarbības un saņēmuši rehabilitāciju (uz 1000 bērniem - 85); Pāvilostas novadā 21 no
vardarbības cietušais bērns saņēmis rehabilitāciju, kas kopumā veido otru augstāko īpatsvaru
reģionā (uz 1000 bērniem - 40).29
Apkopoto datu analīzes rezultātā var secināt, ka
atspoguļotais bērnu skaits, kuri saņēmuši rehabilitāciju, neatspoguļo ar vardarbību pret
bērniem saistīto situāciju novadā, jo, piemēram, Saldus novadā ir saņemti 40 ziņojumi par
vardarbību, bet neviens novadā dzīvojošais bērns nav saņēmis rehabilitāciju, līdzīgi ir arī
Priekules novadā, kur saņemti 15 ziņojumi par vardarbību, bet nevienam bērnam nav sniegta
rehabilitācija.
Kā atspoguļo statistisko datu analīze, uz 2012. gada sākumu Kuldīgas novadā dzīvoja
visvairāk trūcīgo ģimeņu (3124). Liels trūcīgo ģimeņu skaits bija arī Liepājas (2566) un
Ventspils pilsētā (1567), kā arī Talsu novadā - 1546 ģimenes. Savukārt visaugstākais bērnu
skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgās ģimenēs, bija Skrundas novadā. Tur uz 1063 novadā
deklarētiem bērniem 1121 bērns dzīvoja trūcīgā ģimenē. Augsts bērnu skaita īpatsvars, kuri
dzīvo trūcīgās ģimenēs, bija Vaiņodes novadā (uz 1000 bērniem 558 dzīvoja trūcīgās
ģimenēs) un Mērsraga novadā (uz 1000 bērniem – 402).30
Uz 2012. gada sākumu visvairāk maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts
ģimenēm Liepājas (4841) un Ventspils (4683) pilsētās. Savukārt maznodrošinātā statuss
ģimenēm netika piešķirts Dundagas, Durbes, Pāvilostas un Skrundas novadā, kas liecina par
to, ka minēto novadu pašvaldībām ir ierobežotas iespējas atbalstīt ne tikai trūcīgas, bet arī
maznodrošinātas ģimenes. 31
Visaugstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju skaita īpatsvars 2010. gada laikā bija Durbes
novadā (uz 1000 bērniem 10 likumpārkāpēji) un Dundagas novadā (uz 1000 bērniem 8
likumpārkāpēji). Turpretim 2010. gada laikā netika reģistrēts neviens nepilngadīgais
likumpārkāpējs Vaiņodes, Skrundas, Rucavas un Mērsraga novadā. 32
Kurzemes reģionā uz 2012. gada sākumu visvairāk bērnu ārpusģimenes aprūpē atradās
Liepājas un Ventspils pilsētā, kā arī Durbes, Grobiņas un Talsu novadā. Institucionālajā
ārpusģimenes aprūpē visvairāk atradās bērni no Grobiņas novada (106), Liepājas pilsētas -
50 bērni, Ventspils novada - 37 bērni, Talsu novada - 24 bērni un Ventspils pilsētas - 17
bērni. Pārējās reģiona novadu pašvaldības šo ārpusģimenes aprūpes formu nav izmantojušas,
priekšroku dodot aizbildnībai un audžuģimenēm.33
Visvairāk aizbildnībā 2011. gada laikā tika
nodoti bērni Liepājas (191 bērns) un Ventspils (102 bērni) pilsētās, kā arī Kuldīgas novadā –
99 bērni. Alsungas, Durbes, Mērsraga un Pāvilostas novadā tika izmantota tikai aizbildnība kā
29
Pārskati par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem
2011. gadā
30
gadā
31
gadā
32
33

11
ārpusģimenes aprūpes forma. Savukārt 2011. gada laikā visvairāk bērni tika ievietoti
audžuģimenēs Liepājas pilsētā (62 bērni) un Kuldīgas novadā (28 bērni). 2011. gada laikā
visvairāk adoptēti tika bērni no Liepājas pilsētas (19 bērni) un Saldus novada (9 bērni). 34
Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtās informācijas var secināt, ka no aizbildņa vai
audžuvecāku pienākumu pildīšanas Liepājas pilsētā tika atstādināti deviņi ārpusģimenes
aprūpes pienākumu pildītāji, Durbes novadā – 5, bet Grobiņas novadā – 4, Rucavas novadā –
3 un Talsu novadā arī trīs ārpusģimenes aprūpes veicēji. (Skatīt 6. pielikumu.)
Visvairāk bērnu, kuru vecāki devušies uz ārzemēm ir Liepājas pilsētā (792), Grobiņas
novadā (94), Aizputes novadā (68), kā arī Ventspils novadā (42). (Skatīt 6. pielikumu.)
Ventspils un Liepājas pilsētā ir visvairāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes – Ventspils
pilsētā (71) un Liepājas pilsētā (66 jaunieši), kā arī Talsu novadā ir 64 jaunieši pēc
ārpusģimenes aprūpes. Salīdzinoši augsts jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes ir arī
Aizputes novadā (24 jaunieši) un Saldus novadā (27 jaunieši). Vismazāk jauniešu pēc
ārpusģimenes aprūpes ir Durbes, Pāvilostas un Alsungas novadā – katrā novadā ir tikai 2
jaunieši, savukārt Mērsraga novadā nav neviena. (Skatīt 6. pielikumu.)
Statistikas datu analīzes rezultātā Kurzemes reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti divi
novadi – Skrundas un Ventspils novads.
1.3. Sociālo risku izvērtējums Pierīgas reģionā
Demogrāfiskā situācija un nodarbinātība reģionā.
Vislielākā apdzīvotība Pierīgas reģionā uz 2012. gada sākumu bija vērojama Jūrmalas pilsētā
– 50616 iedzīvotāji, kā arī Ogres novadā (35712), Tukuma novadā (30087) un Salaspils
novadā - 22179 iedzīvotāji. Salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits ir arī Ķekavas novadā (21832),
Siguldas (16718), Mārupes (16110) un Limbažu (17564) novadā. Vismazāk apdzīvoti ir
Jaunpils novads un Sējas novads ar mazliet vairāk par diviem tūkstošiem iedzīvotāju.35
Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, visvairāk bērnu dzīvo Jūrmalas pilsētā (8942), Tukuma
pilsētā (6464), Ogres novadā (6937), kā arī Ķekavas novadā (4866) un Mārupes novadā
(4232). Savukārt vismazāk bērnu apdzīvo Jaunpils novadu (532) un Sējas novadu (432). 36
Visaugstākais daudzbērnu ģimeņu skaits vērojams Jaunpils, Kandavas, Alojas un Sējas
novadā. 37
Uz 2012. gada 30. septembri visaugstākais bezdarba līmenis reģionā bija vērojams
Limbažu novadā (10,3%), nedaudz mazāks – Alojas (8,3%), Inčukalna (8,2%) un Jaunpils
novadā (8,0%). Savukārt viszemākais bezdarba līmenis reģionā vērojams Mārupes novadā
(3,1%). Ādažu, Ķekavas un Carnikavas novadā bezdarba līmenis bija 3,5% no ekonomiski
aktīvajiem novada iedzīvotājiem. Salīdzinoši neliels bezdarba līmenis bija arī Baldones un
Garkalnes novadā. Kā atspoguļo statistisko datu analīze, viszemākais bezdarba līmenis valstī
34
35
36
ADMINISTRATĪVAJĀM TERITORIJĀM 2012. GADA SĀKUMĀ”.
37

12
ir Pierīgas reģionā (5,9%), savukārt visaugstākais – Latgales reģionā (15,7%).38
Svarīgi
atzīmēt, ka apdzīvotās vietās ar augstu bezdarba līmeni valstī ir nepieciešami daudz lielāki
resursi ģimeņu atbalsta jomā, jo pastāv lielāks risks ģimenēm nonākt sociālā riska situācijā.
Sociālā darba speciālisti Pierīgas reģionā
Pierīgas reģionā, līdzīgi kā Kurzemes reģionā, uz 2012. gada sākumu visu novadu un
republikas pilsētu iedzīvotājiem bija pieejami sociālā darbinieka pakalpojumi, savukārt četros
reģiona novados ģimenēm nebija pieejami speciālisti darbam ar ģimenēm ar bērniem - Alojas,
Babītes, Sējas un Ķeguma novada ģimenēm. Vislabāk nodrošinātie reģiona novadi ar
sociālajiem darbiniekiem bija Kandavas, Krimuldas un Lielvārdes novads, tajos uz 1000
iedzīvotājiem tika nodrošināts viens sociālais darbinieks. Sociālie darbinieki darbam ar
ģimenēm un bērniem vislabāk tika nodrošināti (viens un vairāk speciālisti uz 1000 bērniem)
ģimenēm Ikšķiles, Jaunpils, Kandavas, Krimuldas, Lielvārdes, Mālpils, Ropažu, Ogres,
Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu un Tukuma novadā. 39
(Skatīt arī 7.pielikumu.)
Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu aptaujas rezultāti, Ogres novadā ir vērojams
vislielākais sociālā riska ģimeņu skaits - 306 ģimenes, kurās dzīvo 513 bērni; Tukuma
novadā ir 284 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvo 709 bērni; Olaines novadā - 173 ģimenes,
kurās dzīvo 357 bērni. Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs
ir vērojams Alojas novadā (uz 1000 bērniem 257 bērni), svarīgi piebilst, ka Alojas novada
ģimenēm nav pieejams neviens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem. Augsts
bērnu skaits, kas dzīvo sociālā riska ģimenēs ir arī Kandavas novadā (uz 1000 bērniem 125
bērni), Salacgrīvas novadā ( uz 1000 bērniem 122 bērni), Saulkrastu un Tukuma novadā (uz
1000 bērniem 110 bērni). Vismazāk sociālā riska ģimeņu ir Sējas novadā – tikai septiņas
ģimenes (Sējas novadā uz 2012. gada sākumu nestrādāja neviens speciālists darbam ar
ģimenēm ar bērniem), Ādažu novadā (4 ģimenes) un Ikšķiles novadā ir 9 sociālā riska
ģimenes. Viszemākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs ir vērojams
Ādažu novadā - 5 bērni; Ikšķiles novadā - 7 bērni; Ropažu novadā -17 bērni un Salaspils
novadā - 19 bērni. (Skatīt 7. pielikumu.)
Visvairāk ģimeņu, kuras nenodrošina bērna aprūpi un audzināšanu uz 2012. gada sākumu bija
Limbažu novadā (52 ģimenes), Jūrmalas pilsētā (49 ģimenes) un Olaines novadā (34
ģimenes). Savukārt Ikšķiles, Inčukalna un Siguldas novadā nav nevienas tādas ģimenes, bet
Mālpils novadā ir tikai viena ģimene, kura nav spējusi pietiekami nodrošināt bērna aprūpi un
audzināšanu. 40
Limbažu un Carnikavas novadā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita
īpatsvars, kuriem netiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un audzināšana. Carnikavas novadā
uz 1000 bērniem – 23, un Limbažu novadā uz 1000 bērniem 28 bērniem netiek nodrošināta
atbilstoša aprūpe un audzināšana. (Skatīt 7. pielikumu.)
Jaunpils un Baldones novadā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita īpatsvars
reģionā, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. Jaunpils novadā uz 1000 bērniem 17 bērnu
vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, bet Baldones novadā – 16. Ādažu novadā nav neviena
bērna, kura vecākiem būtu atņemtas aprūpes tiesības. Mārupes, Mālpils, Garkalnes un Babītes
novadā ir pa vienam bērnam uz 1000 bērniem, kura vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. 41
(Skatīt arī 7. pielikumu.)
Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes Pierīgas reģionā
38
39
40
41

13
Vislielākais trūcīgu ģimeņu skaits uz 2012. gada sākumu bija Ogres novadā (1651 ģimene),
Jūrmalas pilsētā (1578 ģimenes) un Limbažu novadā (1127 ģimenes). Savukārt vismazākais
trūcīgu ģimeņu skaits vērojams Carnikavas novadā (107 ģimenes) un Mālpils novadā (119
ģimenes). Kā atspoguļo statistisko datu analīze, Sējas novadā ir vērojams visaugstākais bērnu
skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā ģimenē (uz 1000 bērniem 729 bērni), kā arī Alojas novadā
uz 1000 bērniem 386 bērni. Augsts bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā ģimenē,
vērojams arī Jaunpils (333 bērni), Kandavas (290 bērni) un Limbažu (323 bērni) novadā. 42
2011. gada laikā maznodrošinātas ģimenes statuss netika piešķirts tikai Alojas novadā,
savukārt neliels maznodrošināto ģimeņu skaits bija vērojams Salacgrīvas novadā (22
ģimenes), Engures novadā (39 ģimenes), Ikšķiles novadā (38 ģimenes), Kandavas un Mālpils
novadā – pa 32 ģimenēm katrā. Vislielākais skaits maznodrošinātas ģimenes statuss tika
piešķirts ģimenēm Olaines un Ogres novados. Olaines novadā 1648 un Ogres novadā 1015
ģimenēm. 43
2011. gada laikā Jūrmalas pilsētā bāriņtiesas visvairāk bija ierosinājušas lietas bērnu tiesību
pārkāpumu jomā (185 lietas), kā arī Tukuma novadā (166 lietas) un Ogres novadā – 133
ierosinātas lietas. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgo apdzīvotību novados, jāsecina, ka
visaugstākais ierosināto lietu skaita īpatsvars 2011. gada laikā reģionā bija vērojams Jaunpils
novadā – uz 1000 bērniem 56 lietas, kā arī Kandavas novadā – 32 lietas. Viszemākais
ierosināto lietu skaita īpatsvars ir Garkalnes novadā - 7 ierosinātas lietas un Mālpils novadā -
8 ierosinātas lietas. 44
Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtajiem datiem var secināt, ka 2011. gada laikā
Lielvārdes novadā tika saņemti visvairāk ziņojumi par vardarbību ģimenē (72), savukārt
Tukuma novadā – 36; Kandavas novadā – 27; Engures un Salaspils novados – katrā 24
ziņojumi. Ikšķiles novadā netika saņemts neviens ziņojums par vardarbību ģimenē. Vismazāk
ziņojumi tika saņemti Ķeguma, Ādažu, Sējas, Babītes novados. Salīdzinot ar pārējiem
reģioniem, Pierīgas reģionā tika saņemts vismazākais ziņojumu skaits par vardarbību ģimenē.
(Skatīt 7.pielikumu.)
Kandavas novadā ir visvairāk vardarbībā cietušo bērnu - 28, kuri saņēmuši
rehabilitāciju. Siguldas novadā rehabilitāciju saņēmuši 5 bērni, savukārt Tukuma novadā 15
bērni.45
Kā atspoguļo pētījuma rezultāti, vardarbība ģimenē ir vērojama visās republikas
pilsētās un novados, tikai ir atšķirīga vardarbības novēršanā iesaistīto speciālistu attieksme
pret to kā problēmu. Piemēram, Kandavas novadā 28 vardarbībā cietuši bērni ir saņēmuši
rehabilitāciju, savukārt gada laikā ir saņemti 27 ziņojumi par vardarbību ģimenē, kas liecina
par to, ka novada speciālisti ļoti nopietni uztver vardarbību kā problēmu. Līdzīga speciālistu
attieksme pret vardarbību kā problēmu ir arī Ogres un citu novadu speciālistiem. Savukārt
Lielvārdes novadā 2011. gada laikā ir saņemti 76 ziņojumi par vardarbību ģimenē, bet tikai
diviem bērniem ir sniegta rehabilitācija, kas liecina par to, ka vardarbības gadījumu skaits pret
bērniem ir ievērojams, lai uzskatītu to par problēmu. Līdzīga situācija ir arī citos Latvijas
novados un pilsētās. (Skatīt 7.pielikumu.)
42
gadā
43
gadā
44
45
2011. gadā

14
Pierīgas reģionā 2010. gada laikā ir vērojams salīdzinoši zems nepilngadīgo likumpārkāpēju
skaita īpatsvars – nevienā no reģiona novadiem tas nav lielāks par trīs bērniem uz 1000.
Alojas, Garkalnes, Ikšķiles, Jaunpils, Krimuldas, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas,
Ķeguma un Ķekavas novadā nav reģistrēts neviens nepilngadīgs likumpārkāpējs. 46
(Skatīt arī
7. Pielikumu.)
Uz 2012. gada sākumu institucionālajā ārpusģimenes aprūpē tieši no Pierīgas reģiona atradās
vismazākais bērnu skaits. Institūcijas kā bērnu ārpusģimenes aprūpes formu izmantoja
Jūrmalas pilsēta – uz 2012. gada sākumu ārpusģimenes aprūpes institūcijās atradās 36 bērni,
no Alojas novada - 24 bērni, no Krimuldas novada - 3 bērni, no Limbažu novada - 10 bērni,
no Ogres novada - 25 bērni un no Tukuma novada - 48 bērni. 47
Tāpat kā visos citos reģionos,
arī Pierīgas reģionā visizplatītākā ārpusģimenes aprūpes forma ir aizbildnība. Visvairāk bērni
nodoti aizbildnībā ir Jūrmalas pilsētā (127), Tukuma novadā (140), Ogres novadā (67) un
Kandavas novadā (61). Savukārt vismazāk bērnu nodoti aizbildnībā ir Baldones novadā (2),
Sējas novadā (4), Garkalnes un Ikšķiles novadā. Aizbildnību kā ārpusģimenes aprūpes vienīgo
formu uz 2012. gada sākumu izmantoja Ādažu, Sējas, Saulkrastu, Mārupes, Garkalnes un
Carnikavas novads. Audžuģimenēs visvairāk 2011. gadā bērnus ievietoja Kandavas novads
(41), Ogres novads (20) un Tukuma novads (18). Visvairāk adoptēti bērni tika no Lielvārdes
novada – 9 bērni. 48
Kā atspoguļo pētījums, Pierīgas reģionā ir visvairāk novadu, kuros netiek veikta uzskaite par
bērniem, kuru vecāki atrodas ārzemēs (ne izglītības pārvaldes, ne sociālā dienesta ietvaros).
Bāriņtiesām ir pieejami dati par bērniem, kuri nodoti citu personu aprūpē (nokārtotas
pilnvaras par bērna aprūpi), bet tie neatspoguļo aizbraukušo vecāku un Latvijā palikušo bērnu
situāciju novadā. Nepieciešamā informācija netika iegūta no Alojas, Babītes, Baldones,
Engures, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Krimuldas, Lielvārdes, Limbažu, Salacgrīvas,
Saulkrastu, Ķekavas un Ādažu novadiem. Savukārt Jūrmalas pilsētā ir 185 bērni, kuru
vecāki ir ārzemēs; Ogres novadā - 81; Kandavas novadā - 15; Olaines novadā - 16; Ropažu
novadā -15; Salaspils novadā – 12 un Tukuma novadā – 20 bērni. Pārējos novados bērnu
skaits, kuru vecāki ir ārzemēs, ir mazāks par desmit. (Skatīt 7. pielikumu.)
Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk jauniešu pēc
ārpusģimenes aprūpes Pierīgas reģionā ir Jūrmalas pilsētā (148 jaunieši). Jūrmalas pilsētā ir
lielākais skaits jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes aiz Rīgas pilsētas (706 jaunieši). Ogres
novadā ir 43 jaunieši un Limbažu novadā - 33 jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes. Mazliet
mazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Tukuma novadā - 27 jaunieši un Kandavas
novadā (21 jaunietis). Vismazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Carnikavas novadā
(viens jaunietis), Jaunpils novadā (2 jaunieši), Mālpils, Sējas un Mārupes novadā arī katrā divi
jaunieši. (Skatīt 7. pielikumu.)
Statistikas datu analīzes rezultātā Pierīgas reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti divi
novadi – Salacgrīvas un Siguldas novads. Siguldas novads tika izvēlēts kā labās prakses
piemērs, kurā ģimeņu atbalsta sniegšana ir izvirzīta kā sociālā darba prioritāte.
46
47
48

15
1.4. Sociālo risku izvērtējums Zemgales reģionā
Kā atspoguļo statistisko datu analīze, vislielākā apdzīvotība Zemgales reģionā uz 2012. gada
sākumu bija vērojama Jelgavas pilsētā (58280 iedzīvotāji), kā arī Jelgavas novadā (24331
iedzīvotāji). Salīdzinoši liela apdzīvotība vērojama arī Bauskas novadā (25062 iedzīvotāji),
Jēkabpils pilsētā (24017 iedzīvotāji) un Dobeles novadā (21848 iedzīvotāji). Vismazākā
apdzīvotība ir Aknīstes novadā (2909 iedzīvotāji), Neretas novadā (3815 iedzīvotāji),
Rundāles novadā (3646 iedzīvotāji), Skrīveru novadā (3619 iedzīvotāji) un Tērvetes novadā
(3612 iedzīvotāji). 49
Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, arī lielākais bērnu skaits reģionā ir
vērojams Jelgavas pilsētā (11094 bērni), Bauskas (5012 bērni) un Jelgavas novadā (4822
bērni), kā arī Jēkabpils pilsētā (4603 bērni). Vismazākais bērnu skaits ir Aknīstes (478 bērni),
Neretas (646 bērni), Tērvetes (692 bērni) un Skrīveru novadā (651 bērns).50
Visvairāk daudzbērnu ģimenes apdzīvo Auces novadu (14 ģimenes), Vecumnieku novadu
(14 ģimenes) un Kokneses novadu (13 ģimenes).51
Uz 2012. gada 30 septembri, nodarbinātības jomā, visaugstākais bezdarba līmenis
vērojams Krustpils (13,2%) un Viesītes novadā (12,7%). Salīdzinoši augsts bezdarba līmenis
ir arī Aknīstes (11,7%), Jaunjelgavas (11,8%) un Salas (11%) novadā. Viszemākais bezdarba
līmenis vērojams Iecavas novadā (6,5%), Jelgavas pilsētā (7,2%), Ozolnieku (7,2%) un
Vecumnieku (7,5%) novadā52
, kas liecina par nodarbinātības tiešo saistību ar attālumu līdz
galvaspilsētai.
Uz 2012. gada sākumu tikai vienā novadā – Neretas novadā – iedzīvotājiem nebija pieejami
sociālā darbinieka pakalpojumi. Visvairāk sociālie darbinieki strādāja Dobeles novadā - uz
1000 novada iedzīvotājiem pieejami 1,9 sociālā darba speciālisti, un Krustpils novadā - 1,2
sociālā darba speciālisti. Vismazāk sociālā darba speciālista pakalpojumi ir pieejami
iedzīvotājiem Pļaviņu novadā (uz 1000 iedzīvotājiem - 0,2). Sociālā darba speciālisti darbam
ar ģimenēm ar bērniem visvairāk ir pieejami Aknīstes novadā (2 speciālisti uz 1000 bērniem),
Skrīveru novadā (1,5 speciālisti uz 1000 bērniem), Tērvetes novadā (1,4 speciālisti uz 1000
bērniem). Vairāk nekā viens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem uz 1000
bērniem novadā ir pieejams arī Jēkabpils, Aizkraukles, Salas un Viesītes novadā. Savukārt
tādu sociālo darbinieku pakalpojumi, kuri būtu specializējušies atbalsta sniegšanā ģimenēm ar
bērniem nebija pieejami Jaunjelgavas, Krustpils, Neretas un Rundāles novadā. 53
Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu aptaujas rezultāti, Jelgavas pilsētā ir vērojams
vislielākais sociālā riska ģimeņu skaits - 588 ģimenes, kurās dzīvo 1705 bērni; Jelgavas
novadā ir 534 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvo 672 bērni; Bauskas novadā ir 167 sociālā
riska ģimenes, kurās dzīvo 415 bērni; Dobeles novadā – 107 riska ģimenes ar 257 bērniem.
49
50
51
52
Centrālās statistiskas pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30.
septembrī
53

16
Savukārt Vecumnieku novadā ir 84 sociālā riska ģimenes, kurās dzīvo 252 bērni; tikpat liels
skaits sociālā riska ģimeņu ir arī Auces novadā, kurās dzīvo 159 bērni. Visaugstākais bērnu
skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs, ir vērojams Aknīstes novadā (uz 1000
bērniem 303 bērni), svarīgi piebilst, ka Aknīstē ir augsts sociālo darbinieku darbam ar
ģimenēm ar bērniem skaita īpatsvars. Augsts bērnu skaits, kas dzīvo sociālā riska ģimenēs, ir
arī Jelgavas pilsētā (uz 1000 bērniem 154 bērni), Krustpils novadā ( uz 1000 bērniem 171
bērni), Vecumnieku (uz 1000 bērniem 149 bērni) un Auces novadā (uz 1000 bērniem 132
bērni). Vismazāk sociālā riska ģimeņu ir Iecavas novadā – tikai deviņas ģimenes un Tērvetes
novadā - 15 sociālā riska ģimenes. Viszemākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā
riska ģimenēs, ir vērojams Iecavas novadā (uz 1000 bērniem 9 bērni) un Ozolnieku novadā
(uz 1000 bērniem 28 bērni). (Skatīt 8. pielikumu.)
Visvairāk ģimeņu, kuras nenodrošina bērna aprūpi un audzināšanu uz 2012. gada sākumu bija
Jelgavas pilsētā (53 ģimenes), Dobeles novadā (34 ģimenes) un Viesītes novadā (29
ģimenes). Jaunjelgavas novadā nav nevienas tādas ģimenes, savukārt Rundāles novadā - 2 un
Krustpils novadā - 3 ģimenes (uz 2012. gada sākumu šajos novados nebija pieejams neviens
speciālists darbam ar ģimenēm ar bērniem). Viesītes un Aknīstes novados ir vērojams
visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem netiek nodrošināta nepieciešamā aprūpe un
audzināšana: Viesītes novadā uz 1000 bērniem 74 bērniem, bet Aknīstes novadā uz 1000
bērniem 46 bērniem. Arī Neretas novadā ir augsts bērnu skaita īpatsvars, kuriem netiek
nodrošināta nepieciešamā aprūpe un audzināšana – uz 1000 bērniem - 34.
Viesītes, Tērvetes, Vecumnieku, Jelgavas un Auces novadā ir vērojams visaugstākais bērnu
skaita īpatsvars reģionā, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. Zemgales reģionā nav
nevienas republikas pilsētas vai novada, kurā nebūtu bērnu, kuru vecākiem nav atņemtas
aprūpes tiesības.54
Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes Zemgales reģionā
Vislielākais trūcīgo ģimeņu skaits uz 2012. gada sākumu bija Jelgavas pilsētā (2405 ģimenes)
un Jelgavas novadā (1333 ģimenes), Bauskas novadā (1102 ģimenes), Jēkabpils pilsētā
(1046 ģimenes) un Dobeles novadā (1012 ģimenes). Savukārt vismazākais trūcīgu ģimeņu
skaits vērojams Tērvetes novadā (111 ģimenes) un Aknīstes novadā (190 ģimenes). Kā
atspoguļo statistisko datu analīze, Krustpils novadā ir vērojams visaugstākais bērnu skaita
īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā ģimenē (uz 1000 bērniem 432 bērni); Aknīstes novadā uz 1000
bērniem 400 bērni dzīvo trūcīgās ģimenēs. Augsts bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgā
ģimenē, vērojams arī Viesītes (333 bērni), Jaunjelgavas (284 bērni), Auces (299 bērni) un
Neretas (271 bērni) novados. 55
2011. gada laikā maznodrošinātas ģimenes statuss netika piešķirts tikai Vecumnieku
novadā, kas liecina par pašvaldības ierobežotajām finansiālajām iespējām materiāli atbalstīt
trūkumā nonākušas ģimenes, kuras nav tiesīgas saņemt trūcīgas ģimenes statusu. Savukārt
neliels maznodrošināto ģimeņu skaits bija vērojams Salas (18 ģimenes), Rundāles (31
ģimenes), Skrīveru (33 ģimenes), Krustpils (38 ģimenes) un Auces (43 ģimenes) novadā.
Vislielākais skaits maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts ģimenēm Jelgavas pilsētā
un Aizkraukles novadā. Jelgavas pilsētā maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts 2302
ģimenēm, bet Aizkraukles novadā – 642. 56
54
55
gadā
56
gadā

17
2011. gada laikā Jelgavas pilsētas bāriņtiesa bija ierosinājusi visvairāk lietas bērnu tiesību
pārkāpumu jomā (184 lietas), kā arī Jelgavas novadā (145 lietas) un Jēkabpils pilsētā – 83
ierosinātas lietas. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgo apdzīvotību novados, jāsecina, ka
visaugstākais ierosināto lietu skaita īpatsvars 2011. gada laikā bija vērojams Pļaviņu novadā
– uz 1000 bērniem 37 lietas, kā arī Viesītes novadā – uz 1000 bērniem ierosinātas 34 lietas.
Viszemākais ierosināto lietu skaita īpatsvars ir Rundāles novadā (uz 1000 bērniem 4
ierosinātas lietas). Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars uz 2012. gada sākumu Zemgales
reģionā bija Tērvetes novadā (uz 1000 bērniem 14 bērnu vecākiem atņemtas aprūpes
tiesības). Kā atspoguļo pētījuma rezultāti, Zemgales reģiona novados vērojams viszemākais
bērnu skaita īpatsvars, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības valstī. 57
(Skatīt arī 8.
pielikumu.)
Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtajiem datiem var secināt, ka 2011. gada laikā Dobeles
novadā tika saņemti visvairāk ziņojumi par vardarbību ģimenē (86); Jelgavas pilsētā – 65;
Jelgavas novadā – 15. Aknīstes un Bauskas novadā netika saņemts neviens ziņojums par
vardarbību ģimenē, vismazāk ziņojumi tika saņemti Viesītes, Kokneses, Iecavas un
Jaunjelgavas novadā. (Skatīt 8. pielikumu.)
Dobeles novadā ir visvairāk vardarbībā cietušo bērnu, kuri saņēmuši rehabilitāciju (35 bērni).
Savukārt visaugstākais vardarbībā cietušo bērnu skaita īpatsvars, kuri saņēmuši rehabilitāciju,
ir vērojams Salas novadā. (Skatīt 8.pielikumu.) Rehabilitācija no vardarbības cietušiem
bērniem 2011. gada laikā nav sniegta Iecavas, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu un Rundāles
novadā.58
Zemgales reģionā 2010. gada laikā visaugstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju skaita
īpatsvars ir vērojams Kokneses novadā (uz 1000 bērniem 19 likumpārkāpēji). Reģionā ir tikai
trīs novadi, kuros gada laikā nav konstatēts neviens likumpārkāpums no nepilngadīgu personu
puses – Auces, Ozolnieku un Tērvetes novadā. 59
Uz 2012. gada sākumu visvairāk institucionālo aprūpi kā bērnu ārpusģimenes aprūpes formu
izmantoja Jelgavas pilsēta – uz 2012. gada sākumu ārpusģimenes aprūpes institūcijās atradās
104 bērni, un Neretas novads - 103 bērni. No Jelgavas novada institucionālajā aprūpē bija
ievietoti 66 bērni, no Salas novada - 60 bērni, no Bauskas novada - 61 bērns, no Dobeles
novada - 33 bērni. 60
Tāpat kā visos citos reģionos, arī Zemgales reģionā visizplatītākā
ārpusģimenes aprūpes forma ir aizbildnība. Visvairāk bērni nodoti aizbildnībā ir Jelgavas
pilsētā (136), Bauskas novadā (76), Jelgavas novadā (60); Jēkabpils pilsētā (67) un
Vecumnieku novadā (40). Interesanti, ka Kokneses novadā kā ārpusģimenes aprūpes forma
bērniem tiek izmantota tikai institucionālā aprūpe un aizbildnība, turklāt institūcijās ir
ievietoti 23, bet aizbildnībā nodoti tikai deviņi bērni, kas nav tradicionāli lielākajai daļai
pašvaldību, jo pētījums atspoguļo tendenci, ka pašvaldības priekšroku dod aizbildnībai, kas
finansiāli ir lētāka. Audžuģimenēs visvairāk 2011. gadā bērnus ievietoja Jelgavas novads (30),
Jelgavas pilsēta (26) un Jēkabpils pilsēta (12). Audžuģimenes kā ārpusģimenes aprūpes forma
2011. gada laikā nav izmantota Aknīstes, Kokneses, Pļaviņu, Rundāles un Salas novadā.
Visvairāk bērni tika adoptēti no Jelgavas pilsētas - gada laikā 12 bērni. 61
No ārpusģimenes
57
58
2011. gadā
59
60
61

18
aprūpētāja pienākumu pildīšanas visvairāk atstādināti Jelgavas pilsētā – 6 pakalpojuma
sniedzēji, Dobeles pilsētā – 4 un Viesītes novadā arī 4 pakalpojuma sniedzēji. (Skatīt 8.
pielikumu.)
Kā atspoguļo pilsētu un novadu pašvaldību sniegtā informācija, Jelgavas pilsētā ir visvairāk
tādu bērnu, kuru vecāki ir devušies uz ārzemēm (373 bērni). Liels skaits tādu bērnu ir arī
Pļaviņu (53 bērni) un Jelgavas (44 bērni) novadā; Vecumnieku novadā ir 32, bet Bauskas
novadā – 31 bērns, kuru vecāki ir devušies uz ārzemēm. Pārējos reģiona novados tādu bērnu
skaits, kuru vecāki ir ārzemēs ir no 1 līdz 15. (Skatīt 8. pielikumu.)
Kā atspoguļo pašvaldību sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk jauniešu pēc
ārpusģimenes aprūpes ir Jēkabpils pilsētā (42 jaunieši), Jelgavas novadā (34 jaunieši) un
Tērvetes novadā (19 jaunieši). Mazliet mazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes ir Tukuma
novadā (27) un Kandavas novadā (21 jaunietis). Vismazāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes
ir Vecumnieku (18 jaunieši), Krustpils (17 jaunieši) un Ozolnieku novadā (14 jaunieši).
Pārējos reģiona novados tādu jauniešu skaits ir no 3 līdz 15.
Statistikas datu analīzes rezultātā Zemgales reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti divi
novadi – Neretas novads un Vecumnieku novads.
1.5. Sociālo risku izvērtējums Latgales reģionā
Visvairāk apdzīvotā teritoriālā vienība Latgales reģionā ir Daugavpils pilsēta ar 91478
iedzīvotājiem un Rēzeknes pilsēta ar 31559 iedzīvotājiem. Nedaudz mazāka apdzīvotība ir
Rēzeknes novadā, tur dzīvo 27952 iedzīvotāji, un Daugavpils novadā - 24701 iedzīvotāji. 62
Atbilstoši iedzīvotāju skaitam, šīs teritorijas apdzīvo arī bērni līdz astoņpadsmit gadu
vecumam. Visvairāk bērnu dzīvo Daugavpils pilsētā - 14942; Rēzeknes pilsētā - 5626;
Rēzeknes novadā – 5392; Daugavpils novadā – 4272 bērni. Vismazāk apdzīvotā teritorija
reģionā ir Baltinavas novads ar 1148 iedzīvotājiem, no kuriem 195 ir bērni, kā arī Vārkavas
novads ar 2087 iedzīvotājiem, no kuriem 394 ir bērni. Salīdzinoši maz iedzīvotāju apdzīvo arī
Rugāju novadu – 2350 iedzīvotāji, no kuriem 474 ir bērni, un Ciblas novadu – 2839
iedzīvotāji, no kuriem 476 ir bērni.63
Visvairāk daudzbērnu ģimenes ir Rugāju, Aglonas,
Ciblas un Viļakas novadā. 64
Uz 2012. gada 30. septembri Latgales reģionā bija vērojams augstākais bezdarba
līmenis valstī – 15,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Reģionā visaugstākais
bezdarba līmenis ir Baltinavas (29,2%), Viļānu (29,0%), Ciblas (26,1%)un Zilupes novadā
(27,0%). Salīdzinoši zemāks bezdarba līmenis ir Daugavpils pilsētā (8,0%) un Ilūkstes novadā
(11,4%). Vienpadsmit reģiona novados bezdarba līmenis ir augstāks par 20% no ekonomiski
aktīvajiem iedzīvotājiem. 65
62
63
64
65
Centrālās statistiskas pārvaldes dati „Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 2012. gada 30.
septembrī

19
2012. gada sākumā Latgales reģionā tikai Vārkavas novadā iedzīvotājiem nebija pieejami
sociālā darbinieka pakalpojumi, savukārt sociālais darbinieks ar ģimenēm ar bērniem nebija
pieejams Baltinavas, Daugavpils, Rugāju un Vārkavas novadā, kas liecina par to, ka šajos
novados ģimenēm bija ierobežotas iespējas saņemt kvalificēta speciālista atbalstu sociālā
riska iestāšanās gadījumos. Sociālā darba pakalpojumi ģimenēm ar bērniem vislabāk
nodrošināti Aglonas, Balvu, Ciblas, Preiļu, Riebiņu, Viļakas un Zilupes novados – augstākais
sociālo darbinieku darbam ar ģimenēm ar bērniem skaita īpatsvars reģionā. 66
Kā atspoguļo sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk sociālā riska ģimenes dzīvo
Balvu (500) un Līvānu novadā (303), kā arī Rēzeknes pilsētā (120). Balvu novadā ir arī
augstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo sociālā riska ģimenēs - uz 1000 bērniem 450, kas
liecina par to, ka šajā novadā gandrīz puse novada bērni dzīvo sociālā riska ģimenēs. Augsts
sociālā riska ģimeņu un bērnu tajās īpatsvars ir vērojams arī Līvānu (uz 1000 bērniem 255
dzīvo riska ģimenēs), Viļānu (uz 1000 bērniem -113), Baltinavas (uz 1000 bērniem - 108) un
Viļakas (uz 1000 bērniem -106) novadā. Vismazākais sociālā riska ģimeņu skaits ir Rugāju
novadā – tikai 8 ģimenes, tomēr jāatzīmē, ka šajā novadā uz 2012. gada sākumu nestrādāja
neviens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem. (Skatīt 9.pielikumu.)
Ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērnu aprūpe un audzināšana reģionā
Uz 2012. gada sākumu vislielākais skaits ģimeņu, kuras nenodrošināja saviem bērniem
nepieciešamo aprūpi un audzināšanu, bija Daugavpils novadā (97 ģimenes), Daugavpils
pilsētā (90 ģimenes), kā arī Rēzeknes novadā (60 ģimenes) un Krāslavas novadā (52
ģimenes). Visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuriem netika pietiekoši nodrošināta aprūpe,
bija Viļānu novadā - uz 1000 bērniem - 68; Daugavpils novadā - 44 bērniem. Savukārt
Riebiņu novadā nebija nevienas ģimenes, kura nespētu nodrošināt bērnam nepieciešamo
aprūpi un audzināšanu. Baltinavas, Ciblas un Zilupes novadā tikai divas ģimenes katrā novadā
nespēja nodrošināt bērnam nepieciešamo aprūpi. Svarīgi atzīmēt, ka Daugavpils novadā uz
2012. gada sākumu nestrādāja neviens sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm ar bērniem un
novadā bija vērojams augstākais skaits ģimeņu, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērnu
aprūpe un audzināšana reģionā.67
2011. gada laikā bāriņtiesas visvairāk ir ierosinājušas lietas par bērnu tiesību
pārkāpumiem Daugavpils pilsētā (225 lietas), Balvu (105 lietas) un Daugavpils novadā (101
lietas). Turpretim ierosināto lietu skaita īpatsvars visaugstākais ir Viļānu – uz 1000 bērniem
65 lietas, Aglonas – 53 lietas, Rugāju – 44 lietas un Balvu novadā – 41 lietas. Rugāju novadā
ir arī visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuru vecākiem 2011. gada laikā atņemtas aprūpes
tiesības (uz 1000 bērniem 34 bērnu vecākiem). Liels šādu bērnu skaita īpatsvars vērojams arī
Aglonas un Vārkavas novadā – katrā novadā uz 1000 bērniem 20 bērna vecākiem atņemtas
aprūpes tiesības. Baltinavas un Zilupes novados neviena bērna vecākiem 2011. gada laikā
netika atņemtas aprūpes tiesības. Vismazākais ierosināto lietu skaits par bērnu tiesību
pārkāpumiem bija Krāslavas novadā – 2 lietas.68
Latgales reģionā ir vērojams visaugstākais
bērnu skaita īpatsvars valstī, kuru vecākiem atņemtas aprūpes tiesības – Rugāju novadā uz
1000 bērniem 34 bērnu vecākiem – jāuzsver, ka reģionā ir arī augstākais bezdarba līmenis
valstī. (Skatīt 9.pielikumu.)
66
67
68

20
Kā atspoguļo sociālo dienestu sniegtā informācija, visvairāk saņemti ziņojumi par
vardarbību ģimenē ir Balvu novadā (96) un Daugavpils pilsētā (75). Salīdzinoši liels skaits
saņemtu ziņojumu par vardarbību ģimenē ir arī Krāslavas (18) un Daugavpils novadā (16).
Ciblas un Zilupes novados gada laikā nav saņemts neviens ziņojums par vardarbību ģimenē.
Vismazāk saņemti ziņojumi ir Aglonas (1), Ludzas un Riebiņu novadā (2). (Skatīt
9.pielikumu.)
Ilūkstes novadā 2011. gada laikā 23 no vardarbības cietušiem bērniem tika sniegta
rehabilitācija, šajā novadā vērojams reģionā visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri cietuši
no vardarbības un saņēmuši rehabilitāciju - uz 1000 bērniem 17. Svarīgi atzīmēt, ka Balvu
novadā ir saņemti 96 ziņojumi par vardarbību ģimenē, bet tikai 9 bērniem gada laikā ir sniegta
nepieciešamā rehabilitācija, arī Viļakas novadā ir saņemti 12 ziņojumi par vardarbību ģimenē,
bet nevienam bērnam nav sniegta rehabilitācija. Aglonas, Ciblas, Kārsavas, Ludzas, Līvānu,
Riebiņu, Viļakas un Zilupes novadā nav neviena no vardarbības cietuša bērna, kuram būtu
sniegta rehabilitācija 2011. gada laikā69
.
Kā atspoguļo statistisko datu analīze, uz 2012. gada sākumu Daugavpils pilsētā dzīvoja
visvairāk trūcīgo ģimeņu (2664). Liels trūcīgo ģimeņu skaits bija arī Rēzeknes novadā (2438)
un Rēzeknes pilsētā (2086), kā arī Daugavpils novadā - 1160 ģimenes. Savukārt
visaugstākais bērnu skaita īpatsvars, kuri dzīvo trūcīgās ģimenēs, bija Viļānu novadā - uz
1111 novadā deklarētiem bērniem, 515 dzīvoja trūcīgās ģimenēs. Augsts bērnu skaita
īpatsvars, kuri dzīvoja trūcīgās ģimenēs, bija arī Ciblas novadā (uz 1000 bērniem 441) un
Rēzeknes novadā - uz 1000 bērniem 397 dzīvoja trūcīgās ģimenēs. 70
Vismazākais trūcīgo
ģimeņu skaits reģionā ir vērojams Baltinavas novadā, kas izraisa izbrīnu, jo šajā novadā ir
visaugstākais bezdarba līmenis reģionā, tomēr fakts, ka Baltinavas novadā nestrādā pietiekošs
skaits sociālā darba speciālisti, liecina par to, ka trūcīgā statusa iegūšanu ietekmē kvalitatīva
sociālā darba pakalpojuma saņemšanas trūkums.
Uz 2012. gada sākumu visvairāk maznodrošinātas ģimenes statuss tika piešķirts ģimenēm
Daugavpils (4469) un Rēzeknes (2247) pilsētās. Savukārt maznodrošinātā statuss ģimenēm
netika piešķirts Aglonas, Ciblas, Riebiņu un Vārkavas novados, kas liecina par to, ka minēto
novadu pašvaldībām ir ierobežotas iespējas atbalstīt ne tikai trūcīgas, bet arī maznodrošinātas
ģimenes. 71
Visaugstākais nepilngadīgo likumpārkāpēju skaita īpatsvars 2010. gada laikā bija Viļānu
novadā (uz 1000 bērniem 12 likumpārkāpēji) un Ciblas novadā (uz 1000 bērniem 11
likumpārkāpēji). Turpretim 2011. gada laikā netika reģistrēts neviens nepilngadīgais
likumpārkāpējs Baltinavas, Ilūkstes, Rugāju un Zilupes novadā. 72
Latgales reģionā uz 2012. gada sākumu visvairāk bērnu ārpusģimenes aprūpē atradās
Daugavpils pilsētā, kā arī Daugavpils, Krāslavas un Ludzas novadā. Salīdzinoši augsts
bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē ir vērojams arī Rēzeknes novadā un Zilupes novadā. Kā
atspoguļo pētījums, institucionālajā ārpusģimenes aprūpē no Latgales reģiona uz 2012. gada
69
2011. gadā
70
gadā
71
gadā
72

21
sākumu atradās salīdzinoši mazāk bērnu nekā no citiem reģioniem. Institucionālajā
ārpusģimenes aprūpē visvairāk atradās bērni no Daugavpils pilsētas (85) un novada (58),
Rēzeknes pilsētas - 33 bērni, Krāslavas - 30 bērni, Ludzas - 38 bērni un Rēzeknes novada -
36 bērni. Pārējās reģiona novadu pašvaldības šo ārpusģimenes aprūpes formu nav
izmantojušas,73
priekšroku dodot aizbildnībai un audžuģimenēm. Visvairāk aizbildnībā 2011.
gada laikā tika nodoti bērni Daugavpils pilsētā (240 bērni) un Rēzeknes novadā (108 bērni),
kā arī Ludzas (87 bērni) un Krāslavas novadā (76 bērni). Baltinavas novadā neviens bērns
2011. gada laikā netika ievietots ārpusģimenes aprūpē. Latgales reģionā vairāk nekā citos
Latvijas reģionos tiek izmantotas audžuģimenes kā ārpusģimenes aprūpes forma. Visvairāk
2011. gada laikā audžuģimenēs tika ievietoti bērni no Daugavpils pilsētas (66), Daugavpils
novada (30), Rēzeknes novada (23) un Dagdas novada (28). 2011. gada laikā visvairāk tika
adoptēti bērni no Daugavpils pilsētas (19 bērni). 74
Pēc pašvaldību sociālo dienestu sniegtās informācijas var secināt, ka no aizbildņa vai
audžuģimeņu pienākumu pildīšanas Balvu novadā tika atstādināti 12 ārpusģimenes aprūpes
pienākumu pildītāji, Rēzeknes novadā – 6, Daugavpils pilsētā – 6, Līvānu novadā – 5,
Krāslavas novadā – 2, bet Aglonas un Ciblas novadā – katrā 4 ārpusģimenes aprūpes veicēji,
kas liecina par to, ka, uzticot veikt ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma veikšanu personām, ne
vienmēr tiek kārtīgi izanalizēta šo personu atbilstība veicamajiem pienākumiem. (Skatīt 9.
pielikumu.)
Visvairāk bērnu, kuru vecāki devušies uz ārzemēm, dzīvo Daugavpils pilsētā (432),
Rēzeknes (67), Daugavpils (43), Krāslavas (31), Preiļu (19), Balvu (18) un Ludzas (18)
novadā. (Skatīt 9. pielikumu.)
Daugavpils pilsētā un Rēzeknes novadā ir visvairāk jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes –
Daugavpils pilsētā (122) un Rēzeknes novadā (75 jaunieši), kā arī Balvu novadā ir 64 jaunieši
pēc ārpusģimenes aprūpes. Salīdzinoši augsts jauniešu skaits pēc ārpusģimenes aprūpes ir arī
Ludzas (47 jaunieši) un Krāslavas novadā (45 jaunieši). Vismazāk jauniešu pēc ārpusģimenes
aprūpes ir Baltinavas (2), Ilūkstes (5), Līvānu (5), Rugāju (3) un Vārkavas (3) novadā. (Skatīt
9. pielikumu.)
Statistisko datu analīzes rezultātā, Latgales reģionā padziļinātākai izpētei tika izvirzīti trīs
novadi – Daugavpils, Balvu un Viļānu novads.
73
74

II. Galvenās problēmas, ar kurām saskaras ģimenes novados, kuros tās ir visvairāk
pakļautas sociālajam riskam un pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika
problēmu risināšanas jomā
2.1. Pašvaldību sociālo dienestu darbības specifika problēmu risināšanas jomā
Kā atspoguļo veiktais pētījums, pašvaldību sociālo dienestu vadītāji uzskata, ka
pārzināt ar sociālā riska ģimeņu problēmām saistītus jautājumus ietilpst sociālo darbinieku
kompetencē. Savukārt aptaujātie sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem vairāk vai
mazāk orientējas savas teritorijas ietvaros esošajā situācijā un spēj komentēt sociālajam
riskam pakļauto ģimeņu problēmu aspektus. Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu vajadzībām
atbilstoša atbalsta saņemšana lielā mērā ir atkarīga no situācijas izvērtēšanā iesaistīto
speciālistu kompetences. Tāpēc ir svarīgi, lai ģimeņu situācijas izvērtēšanā un problēmu
risināšanā būtu iesaistīti speciālisti, kuri ir specializējušies darbam ar ģimenēm ar bērniem.
Visos aptaujātajos pašvaldību sociālajos dienestos ģimenēm ir pieejami sociālā
darbinieka pakalpojumi. Tomēr sociālais darbinieks, kurš ir specializējies tieši darbam ar
ģimenēm ar bērniem, lielākoties ir pieejams tikai pilsētās, jo uz novada iedzīvotājiem ir viens
vai divi speciālisti, kuri ir pieejami galvenokārt novada centrā, un nepieciešamības gadījumā
konkrētais speciālists tiek pieaicināts problēmu izvērtēšanā un risināšanā. Šāda situācija ir
vērojama Gulbenes (viens speciālists), Strenču (viens speciālists), Apes (viens speciālists),
Neretas (viens speciālists), Skrundas (viens speciālists), Viļānu (viens speciālists), Ventspils
(viens speciālists), Vecumnieku (divi speciālisti) un Daugavpils novadā (viens speciālists).
Salīdzinoši labāka situācija ir Balvu novadā, kur ir izveidota atbalsta un rehabilitācijas
nodaļa, kurā atbalstu var saņemt arī ģimenes, piemēram, ir pieejamas krīžu istabas, kā arī
dažādi pakalpojumi ģimenēm (frizieris un veļas mazgāšana par simbolisku cenu). Salacgrīvas
novadā strādā divi sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem, tomēr lielās
noslogotības dēļ speciālisti ir spiesti strādāt arī ar citām mērķa grupām. Siguldas novada
iedzīvotāji ir vislabāk nodrošināti ar atbilstoša speciālista sniegtajiem pakalpojumiem, jo
novadā darbojas ģimeņu atbalsta centrs, kas sniedz ģimenēm nepieciešamo atbalstu visā
novadā.
Visi sociālo dienestu darbinieki darbā ar ģimenēm ar bērniem izmanto risku
novērtēšanas metodi. Apes un Viļānu novada sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar
bērniem uzsvēra arī resursu izvērtēšanas metodi. Strenču novadā tiek izmantota sociālās
identifikācijas metode. Problēmu novēršanai visos novados tiek sastādīts rehabilitācijas plāns,
kurā paredzētas problēmu risināšanas aktivitātes. Atbilstoši tam tiek piesaistīti nepieciešamie
speciālisti. Parasti problēmu risināšanas plāna izstrādē piedalās speciālistu komanda (policijas
pārstāvis, izglītības pārstāvis, sociālais pedagogs, sociālais darbinieks, bāriņtiesas pārstāvis un
nepieciešamības gadījumā arī tiek pieaicināts veselības aprūpes speciālists un psihologs).
Vairāku novadu speciālisti uzsvēra, ka komandas darbs tiek īstenots tad, kad pēc risku
novērtēšanas tiek atzīts, ka ģimene ir pakļauta augstam vai vidēji augstam riskam. Neretas
novadā kā sociālā riska situācijā nonākušas ģimenes atbalsta forma tiek izmantota budžeta
plānošana (tiek aizpildīta budžeta plānošanas forma), kā rezultātā ģimenēm ir iespēja
iepazīties ar savu ienākumu un izdevumu struktūru. Pēc rehabilitācijas plāna sastādīšanas,
visos novados ar ģimenēm tiek sastādīts līgums, kurš paredz konkrētu uzdevumu veikšanu, kā
arī ir paredzētas sankcijas uzdevumu neizpildīšanas gadījumā. Tikai starp novadiem atšķiras
līguma noslēgšanas ilgums – no viena līdz sešiem mēnešiem. Pēc līguma noslēgšanas tiek
uzsākta ģimenes rehabilitācijas programmas īstenošana vai nepieciešamā atbalsta sniegšana
problēmu risināšanas jomā.

23
Visu aptaujāto novadu pašvaldību sociālo dienestu darbinieki pēc „trauksmes signāla”
saņemšanas vispirms veic situācijas apsekošanu, pārbaudīšanu, jo mēdz būt arī viltus zvani.
Aptaujāto novadu sociālie darbinieki uzsvēra, ka „trauksmes signāli” par iespējamo sociālā
riska gadījumu tiek saņemti gan no ģimeņu ārstiem, gadījumos, kad bērniem netiek
nodrošināta nepieciešamā veselības aprūpe, gan skolas, kad vecāki neuzskata par vajadzīgu
pieskatīt savu bērnu skolas gaitas, kā arī no policijas un līdzcilvēkiem, piemēram, kaimiņiem,
par gadījumiem, kad bērniem netiek pietiekoši nodrošinātas pamatvajadzības pēc uztura vai
apģērba, kā arī vecāki regulāri lieto alkoholu un bērni netiek pieskatīti. Visu aptaujāto novadu
sociālo dienestu darbinieki kā galveno kritēriju, kurš liecina par ģimeņu sociālo risku, uzskata
nepietiekošu pamatvajadzību apmierināšanu, kas saistās ar uztura nepietiekamību (mājoklī
nav pārtikas), apģērba trūkumu, netiek nodrošināta veselības aprūpe (galvenokārt bērniem);
nākamais – skolas neapmeklēšana, par ko bieži vien tiek saņemts signāls no skolas; arī signāls
no policijas liecina par bērnu kriminālo uzvedību, kas bieži vien saistās ar pamatvajadzību
apmierināšanas problēmu, ja bērns ir izsalcis un zog ēdienu; antisanitāri apstākļi mājās un
vecāku alkoholisms. Balvu novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem uzskata,
ka par sociālo risku liecina arī tas, ka bērniem ir netīras, novalkātas drēbes, kā arī bērns ir
„ierāvies” sevī, kas var liecināt par iespējamo vardarbību ģimenē. Arī Vecumnieku novada
sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka liela uzmanība ir jāpievērš bērnu emocionālajam un
fiziskajam stāvoklim: „..informācija no radiem, no skolas par to, ka bērns ir satraukts,
citādāks nekā parasti, arī zilumi uz bērna ķermeņa...”, kas var liecināt par iespējamo
vardarbību ģimenē. Viļānu novada sociālā darbiniece uzskata, ka par sociālo risku liecina arī
tas, ka vecāki netiek galā ar pusaudžiem – tie spēj terorizēt vecākus, atņemt naudu, kā
rezultātā vecākiem zūd kontrole pār bērnu uzvedību, un ģimene saskaras ar bērnu kriminālās
uzvedības, pamatvajadzību apmierināšanas un savstarpējo attiecību problēmu. Savukārt
Skrundas novada sociālā dienesta vadītāja kā vienu no sociālā riska kritērijiem min arī to, vai
ģimene ir nonākusi sociālā dienesta uzskaitē pirmreizēji, vai jau atkārtoti, kas liecina par
ģimeņu problēmu ilglaicīgo vai īslaicīgo raksturu. Neretas novada sociālā darbiniece uzskata,
ka par sociālā riska gadījumu liecina arī bērnu vecāku garīgā veselība: „..pavisam nesen bija
gadījums, ka netika aprūpēts bērns, apģērbs bija neatbilstošs sezonai, trūka pārtikas... šajā
gadījumā māte nespēj parūpēties par bērnu, jo ir garīgās attīstības traucējumi....” Apes
novada sociālā dienesta vadītāja uzskata, ka jebkura ģimene, kurai var pasliktināties dzīves
apstākļi, var nonākt sociālā riska situācijā. Tomēr visvairāk sociālajam riskam ir pakļautas
daudzbērnu ģimenes, trūcīgās ģimenes un ģimenes, kurās kāds no ģimenes locekļiem cieš no
atkarības, arī azartspēļu atkarības. Pēc sociālā dienesta vadītājas domām, par sociālo risku
liecina tas, ka bērns ir nesakopts, nepiedalās pasākumos, netiek nodrošinātas bērna
pamatvajadzības. Sociālais risks liecina par problēmām, ar kurām saskaras ģimenes un bieži
vien pašas saviem spēkiem tās nespēj atrisināt.
2.2. Problēmas, ar kurām sakaras ģimenes un pašvaldību sociālo dienestu sniegtās
iespējas šo problēmu risināšanas jomā (problēmu kopsavilkumu skatīt 10. pielikumā)
Visās aptaujātajās pašvaldībās ģimenes saskaras ar pārmērīga alkohola lietošanas
problēmu, ko apliecina gan sociālo dienestu darbinieku, gan ģimeņu teiktais. Salacgrīvas
novada ģimene, kurā aug divi bērni, nenoliedz, ka ģimenē ir alkoholisma problēma un
sociālais dienests ir sniedzis nepieciešamo atbalstu, tomēr māte uzskata, ka atbalsts ir bijis
nepilnīgs: „..lielākā problēma ir vīra alkoholisms. Visu naudu nodzēra, ar meitu brauca kopā
uz veikalu pēc alkohola. Emocionāli cietām, arī bērni....jā, man pašai apmaksāja psihiatru,
bet vīram dzērājam neko .. nedaudz pēc konsultācijām situācija uzlabojās, ne ilgi...” Tomēr
jāsecina, ka sniegtās psihiatra konsultācijas ir palīdzējušas šai ģimenei, kaut arī pati māte to

24
neapzinās, jo māte ir padzinusi vīru alkoholiķi, iesniegusi laulības šķiršanos un uzturlīdzekļu
pieprasījumu, arī uzsākusi darba meklējumus. No dotā var secināt, ka speciālistu piesaistīšana
sociālā riska ģimeņu atbalstam ir ļoti nepieciešama, pat vairāk nekā īslaicīgs materiālais
atbalsts. Arī Balvu novada ģimene, kurā aug divi bērni, uzskata, ka tēva alkoholisma dēļ
ģimene ir ļoti cietusi: „...vīra alkoholisms mums traucē dzīvot, ar tēvu nav emocionālās
saskaņas, jo dara mums pāri gan emocionāli, gan fiziski...bijām Rugājos krīzes centrā divas
reizes uzlabot veselību kopā ar bērniem...ļoti palīdzēja, gribētos vēl psihologu, vecākajai
meitai tas arī būtu nepieciešams. Vīrs ir mainījis savu attieksmi, jo policija ar sociālo
darbinieku iesaistījās fiziskās vardarbības gadījumā...” Māte uzskata, ka būtu papildus
jāstrādā ar vīru, bet to nedara: „...vīram būtu nepieciešams apmeklēt narkologu, psihologu,
vajadzētu kodēties, bet tam pietrūkst naudas..” Neretas novada ģimene ar četriem bērniem,
saskaroties ar alkoholisma problēmu, neuzskata, ka tā ir visu nelaimju cēlonis: „...patīk vīram
iedzert, bet kuram tad nepatīk...alkoholiķis jau nav...naudas mums trūkst, jo darba nav; pat
ēdienam dažkārt pietrūkst...” Mātei ar bērniem ir bijusi rehabilitācija no vardarbības, ko
uzskata par vērtīgu, pēc rehabilitācijas situācija ir uzlabojusies. Daugavpils novada ģimenē,
kurā aug četri bērni, alkohola problēma ir gan tēvam, gan mātei, ko apliecināja sociālā
darbiniece darbam ar ģimenēm un bērniem, tomēr pati ģimene neuzskata to par problēmu, jo
netika izdalīta problēmu sarakstā: „...mums ir naudas trūkums, jo nevar iet strādāt dēļ tā, ka
nav kur atstāt bērnu....gribētos diennakts bērnudārzu, jo nav mašīnas...” Ģimene ir saņēmusi
vairākkārtīgas psihologa konsultācijas, apmeklējusi rehabilitācijas centru; uzskata, ka situācija
ir uzlabojusies daļēji: „...problēmas ar vīru nav atrisinājušās, emocionāli tāpat moka..”
Savstarpējās saskaņas trūkums visbiežāk ir vērojams ģimenēs, kurās aug bērni
pusaudžu vecumā un to kā problēmu min gan sociālo dienestu darbinieki, gan ģimenes.
Strenču novada ģimene, kurā aug trīs bērni, uzskata, ka ģimenē ir traucēta savstarpējā
saskarsme pusaudžu problēmu dēļ: „...visgrūtāk ir tieši emocionāli...savstarpējā saskarsmes
nav, jo netieku viena galā ar pusaudzi; zog, alkohols, neklausa, skolu neapmeklē...” Māte
uzskata, ka vajadzētu vēl psihologu, vides maiņu uz laiku puisim, piemēram, internātā ielikt:
„... Psihologs ir bijis visai ģimenei un vajadzētu vēl, jo palīdzēja; cenšamies labāk saprast
viens otru...”
Vardarbība kā problēma tika minēta no visu aptaujāto novadu sociālo dienestu
darbinieku puses, savukārt ģimenes ne vienmēr saprot, ka saskaras ar kādu no vardarbības
veidiem. Piemēram, Daugavpils novada ģimene uzskata, ka saskarsme ģimenē ir laba, tomēr
intervijas laikā atklājās, ka ģimenei dažkārt traucē strīdi, kurus izraisa bērnu tēvs. Salacgrīvas
novada ģimene ar diviem bērniem saskaras ar emocionālo vardarbību, ko izraisa vīra
alkoholisms. Siguldas novada ģimene ar trīs bērniem cieš no emocionālās vardarbības:
„...traucē vīra agresivitāte, necieņa pret maniem bērniem, nicinoša attieksme....tagad vēl
vecākais dēls arī sācis lietot alkoholu un mācīties no vīra....” Ģimenei ir sniegts
nepieciešamais atbalsts: „...mums bija psihologa konsultācijas, narkologs dēlam, psihiatrs
izrakstīja tabletes, kuras palīdzēja, jo ir palicis mierīgāks...” Arī mammai psihologs ir
palīdzējis labāk saprast dēla vecumu. Ventspils novada ģimene ar diviem bērniem arī cieš no
emocionālās vardarbības: „...nav mums droši ne mājās, ne ārpus tās, arī emocionāli ir grūti
vīra alkoholisma dēļ...” Māte ar bērniem ir saņēmusi un vēl saņem psihologa konsultācijas un
uzskata, ka tās bērniem palīdz, bet pašai – nē. Tomēr jāsecina, ka psihologa konsultācijas ir
noderējušas arī mātei, jo ir tikusi vaļā no vīra alkoholiķa.
Bezdarbu kā problēmu min visas aptaujātās ģimenes, tomēr Siguldas novada ģimenes
atbalsta centra vadītāja uzskata, ka lielai daļai ģimeņu problēma ir nevis bezdarbs, bet
nevēlēšanās strādāt un profesionālo iemaņu neatbilstība tirgus pieprasījumam: „...ja ir bez
darba ilgi, tad negribas vairs strādāt, kā rezultātā cilvēkiem trūkst profesionālo iemaņu;
uzņēmējiem prasības aug, bet piedāvājums ir nekvalitatīvs, lielai daļai nav arī vēlmes strādāt
un nevar izturēt dienas ritmu; veidojās nabadzības kultūra....” Bezdarbu kā visu citu
problēmu galveno cēloni min Balvu novada sociālā dienesta vadītāja: „...visu problēmu

25
galvenais cēlonis ir nodarbinātības trūkums...kur nabadzība, tur seko arī visas pārējās
problēmas...”
Izņemot Siguldas novadu, visu pārējo novadu aptaujātās ģimenes kā lielāko problēmu
min nabadzību, kas saistās ar iztikas līdzekļu trūkumu, lai apmierinātu ģimenes vajadzības.
Naudas līdzekļu trūkuma dēļ ģimenes bieži vien nevar atļauties nepieciešamos veselības
aprūpes pakalpojumus, vajadzībām atbilstošu mājokli, kā arī nodrošināt pamatvajadzību
apmierināšanu. Pašvaldību sociālie dienesti naudas trūkumu mazina ar trūcīgas ģimenes
statusa piešķiršanu, kas dod tiesības uz konkrēta materiālā atbalsta saņemšanu. Piemēram,
Gulbenes novada ģimene uzskata, ka tieši nabadzība ir visu citu problēmu cēlonis: „... trūkst
naudas ēdienam, apģērbam, veselības aprūpei, nevaram atļauties sev citu mājokli....” Ģimene
atzīst, ka sniegtais materiālais atbalsts ir ļoti nozīmīgs, tomēr uz to nevar paļauties: „...palīdz
gan psihologs, gan sniegtais materiālais atbalsts, bet īslaicīgi un nevar būt droši, ka tas
būs...” Neretas novada ģimenei trūkst naudas pamatvajadzību apmierināšanai: „...grūti ir,
nepietiek pat ēšanai, kur nu vēl mašīnai, arī šī māja jau savu sen ir nokalpojusi...” Arī Neretā
dzīvojošā ģimene ir saņēmusi materiālu un emocionālu atbalstu savu problēmu risināšanai:
„...pēc sniegtā atbalsta nedaudz situācija uzlabojās, bet neilgi..” Vecumnieku novada ģimenei
naudas trūkst veselības aprūpes pakalpojumiem, savukārt Strenču novada ģimenei trūkst
naudas ēdienam, kā rezultātā ģimene nepārtraukti saskaras ar parādu problēmu: „...mums
trūkst naudas ēdienam, regulāri parādi un tas ir emocionāli grūti...” Ģimene ļoti atzinīgi
novērtē sociālā dienesta sniegto atbalstu savas materiālās situācijas uzlabošanas jomā: „...man
palīdzēja nokārtot uzturlīdzekļus, sniedz materiālu atbalstu, ja tā nebūtu tad vispār nezinu, ko
ēstu...” Daugavpils novada ģimene ar astoņiem bērniem uzskata, ka sociālais dienests sniedz
lielu materiālo atbalstu: „...tagad mums ir vieglāk dzīvot tieši materiālajā jomā, jo bērniem ir
apmaksāts diennakts bērnudārzs, saņemam GMI pabalstu, pārtikas pakas, divi bērni mācās
internātā....” Ventspils novada ģimene uzskata, ka materiālā trūkuma cēlonis ir izglītības
trūkums, lai uzlabotu esošo situāciju, būtu nepieciešams pabeigt skolu un apmeklēt kursus, bet
nav tāda iespēja, arī sniegtais atbalsts ir ļoti nozīmīgs: „...nepietiek naudas iztikai, malkai...
mums ļoti palīdz.. tagad tiek kārtoti uzturlīdzekļi. Pati pieteicos simtslatniekos ...jā, ļoti palīdz
sniegtais materiālais atbalsts, arī psihologs palīdzēja...”
Ar materiālo līdzekļu trūkumu ir saistīta arī mājokļa problēma. Lielākā daļa aptaujāto
ģimeņu dzīvo pašvaldības mājokļos, kuri, pēc aptaujāto ģimeņu domām, ir sliktā stāvoklī.
Piemēram, Neretas novada ģimene uzskata, ka mājoklis, kurā viņi dzīvo, ir nokalpojis:
„...mums ir nepieciešams normāls mājoklis, jo šis taču jau savu ir nokalpojis, tādā nevar pat
dzīvot...” Arī Gulbenes novadā dzīvojošā ģimene uzskata, ka pašvaldības piešķirtais mājoklis
neder dzīvošanai: „...dzīvoklis ir mitrs, tualetes smaka nāk iekšā, un logi neveras vaļā, lai
izvēdinātu...tā mēs te dzīvojam kā tualetē...” Vecumnieku novada ģimenei pašvaldība
palīdzēja atrisināt mājokļa problēmu tad, kad tas bija visvairāk nepieciešams: „...mūs uzņēma
dzīvokļa rindā un uz trīs gadiem mums ir piešķirts dzīvoklis, tikai daudz naudas vēl jāiegulda,
piemēram, virtuvē nav ūdens un vajadzīgs kapitālais remonts, iedeva, ko varēja...” Naudas
trūkums rada arī pašrealizācijas problēmu, iespējas nodarbināt bērnus ārpus skolas ar
jēgpilnām aktivitātēm. Piemēram, Vecumnieku novada ģimenes māmiņai ir darbs, tomēr
naudas līdzekļi nepietiek, lai nodrošinātu saviem četriem bērniem visu nepieciešamo: „...grūti
ar naudiņām, nevaru atļauties veselībai to, ko gribētos, arī apģērbu gribētos nopirkt kādreiz
labāku, ne tikai lietotās drēbes, gribētos pulciņos bērnus vest, bet nevar...” Māmiņa ļoti
atzinīgi novērtē sociālā dienesta sniegtās aktivitātes bērnu pašrealizācijas jomā: „...visi mani
bērni brauc mācīties jāt ar zirgu no maija līdz decembrim, veda viņus arī uz kino, ir rīkotas
bērniem dažādas nodarbības ārā...”
Ģimenes bieži vien uzskata, ka atbalsts, ko sniedz pašvaldību sociālo dienestu
speciālisti, ir nepilnīgs, piemēram, netiek strādāts ar visu ģimeni kopumā (ne ar visiem
ģimenes locekļiem), kā rezultātā bieži vien izveidojās situācija, ka psihologa konsultācijas
saņem tikai māte vai bērni skolā, bet visu problēmu cēlonis ir tēva alkoholisms. Savukārt ar

26
viņu neviens nestrādā, un ģimenē situācija uzlabojas tikai daļēji, ko apliecina Daugavpils
novada ģimene: „...ir problēmas ar civilvīru, un tās nevar atrisināt veiktās aktivitātes, kāpēc
nevar iedot viņam kādu mājvietu, kaut vai uz laiku, palīdzēt iekārtot savu dzīvi, lai mūs liktu
mierā...viņam ir aizliegts šurp nākt, bet kur tad lai viņš iet.... vai tad viņš nav novada
iedzīvotājs...viņam nevajag palīdzēt?....” Izskanēja arī viedoklis par to, ka sociālajam
darbiniekam nevar pilnībā uzticēties, jo ir bijis gadījums, kad sociālais darbinieks ir vīram
izstāstījis to, ko kliente ir lūgusi neteikt (ētisku apsvērumu dēļ citāts netiks translēts).
Neskatoties uz to, lielākā daļa aptaujāto ģimeņu uzskata, ka sadarbība ar sociālo darbinieku ir
bijusi laba un to novērtē atzinīgi. Ģimenes uzskata, ka sociālais darbinieks ir gan
padomdevējs, gan zinošs speciālists, gan uzraugs, gan atbalsta sniedzējs, gan ierēdnis, kurš
dara savu darbu. Četras aptaujātās ģimenes sadarbību ar sociālo darbinieku ir novērtējušas ar
atzīmi „3”, par iemeslu šim vērtējumam minot ne vienmēr pozitīvo attieksmi pret klientiem,
kā arī nevēlēšanos risināt ģimeņu problēmas, savukārt pārējo ģimeņu vērtējums ir labs un
teicams, pamatojot to ar sociālo darbinieku sniegto neatsveramo atbalstu problēmu risināšanas
jomā.
No aplūkotā var secināt, ka pašvaldību sociālie dienesti savu iespēju robežās cenšas
sniegt ģimenēm nepieciešamo atbalstu, tomēr ir problēmu jomas, kuras pašas ģimenes nav
apzinājušas, bet uz kurām norāda pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, piemēram, sadzīves
prasmju trūkums, motivācijas trūkums uzlabot savus dzīves apstākļus, emocionālā nespēja,
ilglaicīgi skolas kavējumi, un rast atbalstu šo problēmu risināšanai speciālistiem sagādā
grūtības.
2.3. Sociālo dienestu darbinieku viedokļu kopsavilkums par problēmām, ar kurām
saskaras sociālā riska ģimenes
Problēmas, ar kurām saskaras Siguldas novada ģimenes – alkohols, azartspēles,
līdzatkarības, emocionālā nespēja, sadzīves prasmju trūkums, neprasme atrast darbu vai
nevēlēšanās atrast darbu, neprasme, nevēlēšanās risināt problēmas, neprasme izbeigt
attiecības, profesionālo iemaņu trūkums, kā rezultātā nav iespējams atrast darbu, nespēja
noturēt (darba) režīmu, nevēlēšanās mainīt savu dzīvi, motivācijas trūkums, zemās prasības
pret dzīvi. Skrundas novada sociālā dienesta vadītāja un sociālā darbiniece darbam ar
ģimenēm ar bērniem uzskata, ka ģimenes saskaras ar nabadzību, pieaugušo savstarpējo
attiecību problēmām, fizisko un emocionālo vardarbību, kā arī bērnu pamešanu novārtā, bet
visu problēmu cēlonis ir zemās pamatprsmes: „...vajadzētu strādāt ar mammām, mācīt
pamatprasmes – gatavot ēst, veļu mazgāt, māju tīrīt...” Savukārt Ventspils novada sociālā
dienesta darbinieki uzskata, ka novada ģimenes saskaras ar zemu ienākumu problēmu, bērnu
audzināšanas problēmām, pamatprasmju trūkumu, ģimeniskuma izpratnes problēmu - tā ir
izkropļota, kā arī alkoholismu un vardarbību. Neretas novada ģimenes saskaras ar bezdarbu,
kam seko alkoholisms, vardarbība (gan vecāku starpā, gan pret bērniem), nabadzība, nav
motivācija uzlabot savus dzīves apstākļus, ticības zudums saviem spēkiem. Vecumnieku
novadā ģimeņu visu problēmu cēlonis ir bezdarbs, kam seko alkoholisms, vardarbība, sociālo
prasmju līmenis ir zems, kas savukārt izraisa bērnu audzināšanas problēmas, tai skaitā
ilgstošus skolas kavējumus. Daugavpils novadā – bezdarbs, zems atalgojums, lielais attālums
līdz centram, alkoholisms, konfliktsituācijas starp vecākiem, agresivitāte, psihiskas
saslimšanas vecākiem, kā rezultātā ir vērojama neadekvāta uzvedība, iedzīvotāju zemais
izglītības līmenis. Balvu novadā ģimeņu problēmas saistās ar bezdarbu, alkoholu, vardarbību,
bērnu atstāšanu novārtā, zemām pamatprasmēm, bērnu emocionālo vajadzību izpratnes
trūkumu, nabadzību. Apes novadā ģimenes saskaras ar tādām problēmām kā bezdarbs,

Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā

Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā

Recomendados

Recomendados

Más contenido relacionado

Destacado

Destacado (7)

Similar a Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā

Similar a Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā (6)

Sociālajam riskam pakļauto ģimeņu situācijas analīze Latvijā