SlideShare una empresa de Scribd logo
1 de 37
Descargar para leer sin conexión
Eiropas sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.2.
apakšaktivitātes „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”.
                        Vienošanās Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002




    Darbs un enerģija
Kas ir enerģija?


Enerģija ir fizikāls lielums, kas raksturo
 ķermeņa stāvokli, un tās izmaiņa ir
 vienāda ar veikto darbu.
A – veiktais darbs; F – spēks, kas veic darbu; s – veiktais pārvietojums; α – leņķis.




                                                     1. att. Spēks ar kustības
                                                     virzienu veido leņķi α.



                                                      2. att. Spēka veiktais darbs ir
                                                           atkarīgs no leņķa α.
                                                           Ja α < 90°, tad A > 0
                                                           Ja α > 90°, tad A < 0
                                                           Ja α = 90°, tad A = 0
Spēka veikto darbu var ērti aprēķināt izmantojot grafisko paņēmienu. Uz
vertikālās ass atliek spēku F, bet uz horizontālas ass pārvietojumu s. Spēka
veiktais darbs skaitliski ir vienāds ar laukumu, kuru ierobežo spēka grafiks, spēka
un pārvietojuma asis un palīgtaisne.




3. att. Grafiskais paņēmiens darba      4. att. Grafiskais paņēmiens
A noteikšanai,                          darba A noteikšanai,
ja spēks F ir nemainīgs.                ja spēks F mainās vienmērīgi.
Kinētiskā enerģija

Enerģiju, kas piemīt ķermenim tā kustības dēļ,
 sauc par kinētisko enerģiju. Ķermenim, kura
 masa m un kas pārvietojas ar ātrumu v,
 kinētisko enerģiju aprēķina, izmantojot formulu:

Kinētiskās enerģijas SI mērvienība ir džouls:
 1 kg · m2/s2 = 1 N · m= 1 J. Spēja veikt darbu
 piemīt arī kustībā esošiem ķermeņiem.
Kinētiskā enerģija:
Ek=mv2/2
Deformācijā uzkrātā potenciālā
               enerģija
Deformēta atspere spēj veikt darbu.
 Saspiestai atsperei izstiepjoties, t.i., tās
 brīvajam galam pārvietojoties, tiek veikts
 darbs. Atsperei veicot darbu, tās stāvoklis
 mainās tāpēc, ka mainās atsperes vijumu
 savstarpējais izvietojums.
• Elastīgi deformētas atsperes potenciāla enerģija ,kur Ep–
  elastīgi deformētas atsperes potenciālā enerģija;
• k – elastības koeficients (stinguma koeficients);
• Δx – pagarinājums (saīsinājums).
• Šāda potenciālā enerģija ir ne tikai atsperēm, bet visiem elastīgi
  deformētiem ķermeņiem.




                                                         Elastīgi
                                                       deformētas
                                                        atsperes
                                                       potenciāla
                                                        enerģija.
Virs Zemes pacelta ķermeņa
           potenciālā enerģija

Potenciālās enerģijas SI mērvienība ir džouls:
  1 kg · m2/s2 = 1 N · m= 1 J.
Ja ķermenim, kurš pacelts noteiktā augstumā
 virs zemes, ļauj pārvietoties lejup, tad smaguma
 spēks veic darbu un reizē ar to mainās ķermeņa
 stāvoklis attiecībā pret zemi.
Lai noteiktu ķermeņa pacelšanās augstumu, ir
 jāpieņem nulles līmenis. Piemēram, par nulles
 līmeni var izraudzīties zemes virsmu.
• Virs Zemes pacelta
  ķermeņa potenciālā
  enerģija ir atkarīga no
  ķermeņa pacelšanās
  augstuma.
• To aprēķina šādi: , kur
  m – ķermeņa masa;
• g – brīvās krišanas
  paātrinājums;
• h – pacelšanās
  augstums.                 Potenciālās enerģijas atkarība
                            ķerneņa atrašanās augstuma.
Pilnā mehāniskā enerģija

Sistēmas kinētiskās enerģijas un potenciālas
 enerģijas summu sauc par sistēmas pilno
 mehānisko enerģiju.
Noslēgtā ķermeņu sistēmā (nepastāv
 mijiedarbība ar citiem ķermeņiem) pilnā
 mehāniskā enerģija ir nemainīgs lielums: E = Ep
 + Ek = const. Tas nozīmē, ka, samazinoties
 ķermeņa potenciālajai enerģijai, pieaug kustības
 ātrums un kinētiskā enerģija, vai arī pretēji:
 samazinoties ātrumam un kinētiskajai enerģijai,
 pieaug potenciālā enerģija.
1. uzdevums

Latvijā lielākais vēja ātrums tika reģistrēts
 2005. gada janvārī, kad vētrā tas
 sasniedza 40 m/s. Aprēķini, cik liela bija
 1,0 km3 gaisa kinētiskā enerģija vētrā, ja
 gaisa blīvums ir 1,3 kg/m3!
2. uzdevums


Zviedrijā augstākā virsotne ir Kebnekaise, kuras
 augstums 2114 m virs jūras līmeņa. Latvijā
 augstākā virsotne ir Gaiziņš. Tā augstums ir 311
 m virs jūras līmeņa. Tūrista masa ir 85 kg.
 a) Aprēķini tūrista potenciālo enerģiju
 Kebnekaises virsotnē!
 b) Cik reižu lielāka ir tūrista potenciālā enerģija,
 atrodoties Kebnekaises virsotnē, salīdzinājumā
 ar Gaiziņa virsotni?
  Brīvās krišanas paātrinājums ir 10 m/s2.
Darbs
Kas ir darbs?

Fizikā, darbs ir enerģijas pārmaiņas
 dažādu spēku ietekmē. Līdzīgi kā
 enerģija, tas ir skalārs lielums, SI sistēmā
 to mēra džoulos. Terminu darbs prmo reizi
 minēja Franču matemātiķis Kaspars-
 Gustavs Kariols 1830. gadā.
Lai paveiktu darbu, ķermenim nepieciešama enerģija.
 Veiktais darbs ir vienāds ar enerģijas izmaiņu. Darbu
 mēra enerģijas mērvienībās – džoulos. 1 J = 1 N · 1
 m. Patērējot vienu džoulu lielu enerģiju, vienu ņūtonu
 liels spēks spēj pārvietot ķermeni viena metra
 attālumā.
Darbs, ko veic nemainīgs spēks, ir vienāds ar spēka,
 pārvietojuma moduļa un leņķa (kuru veido spēka un
 pārvietojuma vektori) kosinusa reizinājumu:
A = F · s · cosa, kur
A – veiktais darbs; F – spēks, kas veic darbu; s –
 veiktais pārvietojums; α – leņķis.
Balstoties uz darba-enerģijas teoriju, ja ārējais
 lauks iedarbojas uz kādu objektu kinētiskā
 enerģija mainās no Ek1 uz Ek2, līdz ar to darbs
 (W) ir:
  
kur m ir objekta masa un v ir objekta ātrums.
Darba pielietojumu uz kādu objektu var
 aprēķināt sareizinot pielietoto spēku (F) un
 objekta veikto pārvietojumu (d). Formula:
  
1. uzdevums

Gaisa temperatūra četrtaktu dzinēja
 cilindrā trešajā taktī pirms izplešanās ir
 2000 °C. Adiabātiski izplešoties,
 degmaisījums atdziest līdz 100 °C.
 Degmaisījuma vielas daudzums cilindrā ir
 2,7 · 10-2 mol. Cik lielu darbu veic
 degmaisījums trešā gājiena laikā?
2. uzdevums

Gāzes pāreju no stāvokļa M stāvoklī N
 realizēja ar dažādiem paņēmieniem, ko
 attēlo grafiki 1, 2, 3 un 4. Kurā no
 gadījumiem gāzes darbs ir maksimāls?
3. uzdevums

Dzinējs, kura lietderības koeficients ir 50
 % un jauda un 10 kW, tiek darbināts ar
 dīzeļdegvielu. Cik ilgi strādās dzinējs, ja
 degvielas tvertnē ir atlikuši 800 g
 dīzeļdegvielas?
KINĒTISKĀ ENERĢIJA
Darbs un energija
Darbs un energija
Darbs un energija
Darbs un energija
Darbs un energija
POTENCIĀLĀ ENERĢIJA
Darbs un energija
2.




1.


                                  3.



     1.Nostieptā aukla veidojas
        potenciālo enerģiju.
       2. Īstā auklas pozīcija
      3. Potenciālās enerģijas
           sasniegšana.
Darbs un energija
Darbs un energija
Elektriskā potenciālā enerģija
DARBS
Darbs un energija
Darbs un energija
Darbs un energija
Darbs un energija
Paldies par uzmanību!

        Antra Hagure 11.b

Más contenido relacionado

Más de Maija Liepa

My trip to Kaunas
My trip to KaunasMy trip to Kaunas
My trip to KaunasMaija Liepa
 
The arithmetic and geometric progression
The arithmetic and geometric progressionThe arithmetic and geometric progression
The arithmetic and geometric progressionMaija Liepa
 
Programmas izstrādes posmi
Programmas izstrādes posmiProgrammas izstrādes posmi
Programmas izstrādes posmiMaija Liepa
 
4.noteiktais integrālis
4.noteiktais integrālis4.noteiktais integrālis
4.noteiktais integrālisMaija Liepa
 
3.2.nenoteiktais integraalis
3.2.nenoteiktais integraalis3.2.nenoteiktais integraalis
3.2.nenoteiktais integraalisMaija Liepa
 
3.1.nenoteiktais integralis
3.1.nenoteiktais integralis3.1.nenoteiktais integralis
3.1.nenoteiktais integralisMaija Liepa
 
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķiniMaija Liepa
 
1.2.funkcijas pētīšana
1.2.funkcijas pētīšana1.2.funkcijas pētīšana
1.2.funkcijas pētīšanaMaija Liepa
 
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļiMaija Liepa
 
1.1.augstaku kartu atvasinajumi
1.1.augstaku kartu atvasinajumi1.1.augstaku kartu atvasinajumi
1.1.augstaku kartu atvasinajumiMaija Liepa
 
Romanian students 20
Romanian students 20Romanian students 20
Romanian students 20Maija Liepa
 
V. levski burgas
V. levski burgasV. levski burgas
V. levski burgasMaija Liepa
 
Atmospheric pollution bulgaria, bourgas
Atmospheric pollution bulgaria, bourgasAtmospheric pollution bulgaria, bourgas
Atmospheric pollution bulgaria, bourgasMaija Liepa
 
Activities v. levski burgas
Activities  v. levski burgasActivities  v. levski burgas
Activities v. levski burgasMaija Liepa
 

Más de Maija Liepa (20)

Virknes
VirknesVirknes
Virknes
 
My trip to Kaunas
My trip to KaunasMy trip to Kaunas
My trip to Kaunas
 
The arithmetic and geometric progression
The arithmetic and geometric progressionThe arithmetic and geometric progression
The arithmetic and geometric progression
 
22
2222
22
 
Programmas izstrādes posmi
Programmas izstrādes posmiProgrammas izstrādes posmi
Programmas izstrādes posmi
 
Ms Word
Ms WordMs Word
Ms Word
 
Windows vide
Windows videWindows vide
Windows vide
 
5.presentation4
5.presentation45.presentation4
5.presentation4
 
4.noteiktais integrālis
4.noteiktais integrālis4.noteiktais integrālis
4.noteiktais integrālis
 
3.2.nenoteiktais integraalis
3.2.nenoteiktais integraalis3.2.nenoteiktais integraalis
3.2.nenoteiktais integraalis
 
3.1.nenoteiktais integralis
3.1.nenoteiktais integralis3.1.nenoteiktais integralis
3.1.nenoteiktais integralis
 
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini
2.vairāk argumentu funcijas diferenciālrēķini
 
1.2.funkcijas pētīšana
1.2.funkcijas pētīšana1.2.funkcijas pētīšana
1.2.funkcijas pētīšana
 
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi
1.augstāku kārtu atvasinājumi un diferenciāļi
 
1.1.augstaku kartu atvasinajumi
1.1.augstaku kartu atvasinajumi1.1.augstaku kartu atvasinajumi
1.1.augstaku kartu atvasinajumi
 
Transport
TransportTransport
Transport
 
Romanian students 20
Romanian students 20Romanian students 20
Romanian students 20
 
V. levski burgas
V. levski burgasV. levski burgas
V. levski burgas
 
Atmospheric pollution bulgaria, bourgas
Atmospheric pollution bulgaria, bourgasAtmospheric pollution bulgaria, bourgas
Atmospheric pollution bulgaria, bourgas
 
Activities v. levski burgas
Activities  v. levski burgasActivities  v. levski burgas
Activities v. levski burgas
 

Darbs un energija

  • 1. Eiropas sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.2. apakšaktivitātes „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”. Vienošanās Nr. 2008/0001/1DP/2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002 Darbs un enerģija
  • 2. Kas ir enerģija? Enerģija ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa stāvokli, un tās izmaiņa ir vienāda ar veikto darbu.
  • 3. A – veiktais darbs; F – spēks, kas veic darbu; s – veiktais pārvietojums; α – leņķis. 1. att. Spēks ar kustības virzienu veido leņķi α. 2. att. Spēka veiktais darbs ir atkarīgs no leņķa α. Ja α < 90°, tad A > 0 Ja α > 90°, tad A < 0 Ja α = 90°, tad A = 0
  • 4. Spēka veikto darbu var ērti aprēķināt izmantojot grafisko paņēmienu. Uz vertikālās ass atliek spēku F, bet uz horizontālas ass pārvietojumu s. Spēka veiktais darbs skaitliski ir vienāds ar laukumu, kuru ierobežo spēka grafiks, spēka un pārvietojuma asis un palīgtaisne. 3. att. Grafiskais paņēmiens darba 4. att. Grafiskais paņēmiens A noteikšanai, darba A noteikšanai, ja spēks F ir nemainīgs. ja spēks F mainās vienmērīgi.
  • 5. Kinētiskā enerģija Enerģiju, kas piemīt ķermenim tā kustības dēļ, sauc par kinētisko enerģiju. Ķermenim, kura masa m un kas pārvietojas ar ātrumu v, kinētisko enerģiju aprēķina, izmantojot formulu: Kinētiskās enerģijas SI mērvienība ir džouls: 1 kg · m2/s2 = 1 N · m= 1 J. Spēja veikt darbu piemīt arī kustībā esošiem ķermeņiem. Kinētiskā enerģija: Ek=mv2/2
  • 6. Deformācijā uzkrātā potenciālā enerģija Deformēta atspere spēj veikt darbu. Saspiestai atsperei izstiepjoties, t.i., tās brīvajam galam pārvietojoties, tiek veikts darbs. Atsperei veicot darbu, tās stāvoklis mainās tāpēc, ka mainās atsperes vijumu savstarpējais izvietojums.
  • 7. • Elastīgi deformētas atsperes potenciāla enerģija ,kur Ep– elastīgi deformētas atsperes potenciālā enerģija; • k – elastības koeficients (stinguma koeficients); • Δx – pagarinājums (saīsinājums). • Šāda potenciālā enerģija ir ne tikai atsperēm, bet visiem elastīgi deformētiem ķermeņiem. Elastīgi deformētas atsperes potenciāla enerģija.
  • 8. Virs Zemes pacelta ķermeņa potenciālā enerģija Potenciālās enerģijas SI mērvienība ir džouls: 1 kg · m2/s2 = 1 N · m= 1 J. Ja ķermenim, kurš pacelts noteiktā augstumā virs zemes, ļauj pārvietoties lejup, tad smaguma spēks veic darbu un reizē ar to mainās ķermeņa stāvoklis attiecībā pret zemi. Lai noteiktu ķermeņa pacelšanās augstumu, ir jāpieņem nulles līmenis. Piemēram, par nulles līmeni var izraudzīties zemes virsmu.
  • 9. • Virs Zemes pacelta ķermeņa potenciālā enerģija ir atkarīga no ķermeņa pacelšanās augstuma. • To aprēķina šādi: , kur m – ķermeņa masa; • g – brīvās krišanas paātrinājums; • h – pacelšanās augstums. Potenciālās enerģijas atkarība ķerneņa atrašanās augstuma.
  • 10. Pilnā mehāniskā enerģija Sistēmas kinētiskās enerģijas un potenciālas enerģijas summu sauc par sistēmas pilno mehānisko enerģiju. Noslēgtā ķermeņu sistēmā (nepastāv mijiedarbība ar citiem ķermeņiem) pilnā mehāniskā enerģija ir nemainīgs lielums: E = Ep + Ek = const. Tas nozīmē, ka, samazinoties ķermeņa potenciālajai enerģijai, pieaug kustības ātrums un kinētiskā enerģija, vai arī pretēji: samazinoties ātrumam un kinētiskajai enerģijai, pieaug potenciālā enerģija.
  • 11. 1. uzdevums Latvijā lielākais vēja ātrums tika reģistrēts 2005. gada janvārī, kad vētrā tas sasniedza 40 m/s. Aprēķini, cik liela bija 1,0 km3 gaisa kinētiskā enerģija vētrā, ja gaisa blīvums ir 1,3 kg/m3!
  • 12. 2. uzdevums Zviedrijā augstākā virsotne ir Kebnekaise, kuras augstums 2114 m virs jūras līmeņa. Latvijā augstākā virsotne ir Gaiziņš. Tā augstums ir 311 m virs jūras līmeņa. Tūrista masa ir 85 kg. a) Aprēķini tūrista potenciālo enerģiju Kebnekaises virsotnē! b) Cik reižu lielāka ir tūrista potenciālā enerģija, atrodoties Kebnekaises virsotnē, salīdzinājumā ar Gaiziņa virsotni? Brīvās krišanas paātrinājums ir 10 m/s2.
  • 13. Darbs
  • 14. Kas ir darbs? Fizikā, darbs ir enerģijas pārmaiņas dažādu spēku ietekmē. Līdzīgi kā enerģija, tas ir skalārs lielums, SI sistēmā to mēra džoulos. Terminu darbs prmo reizi minēja Franču matemātiķis Kaspars- Gustavs Kariols 1830. gadā.
  • 15. Lai paveiktu darbu, ķermenim nepieciešama enerģija. Veiktais darbs ir vienāds ar enerģijas izmaiņu. Darbu mēra enerģijas mērvienībās – džoulos. 1 J = 1 N · 1 m. Patērējot vienu džoulu lielu enerģiju, vienu ņūtonu liels spēks spēj pārvietot ķermeni viena metra attālumā. Darbs, ko veic nemainīgs spēks, ir vienāds ar spēka, pārvietojuma moduļa un leņķa (kuru veido spēka un pārvietojuma vektori) kosinusa reizinājumu: A = F · s · cosa, kur A – veiktais darbs; F – spēks, kas veic darbu; s – veiktais pārvietojums; α – leņķis.
  • 16. Balstoties uz darba-enerģijas teoriju, ja ārējais lauks iedarbojas uz kādu objektu kinētiskā enerģija mainās no Ek1 uz Ek2, līdz ar to darbs (W) ir:  kur m ir objekta masa un v ir objekta ātrums. Darba pielietojumu uz kādu objektu var aprēķināt sareizinot pielietoto spēku (F) un objekta veikto pārvietojumu (d). Formula: 
  • 17. 1. uzdevums Gaisa temperatūra četrtaktu dzinēja cilindrā trešajā taktī pirms izplešanās ir 2000 °C. Adiabātiski izplešoties, degmaisījums atdziest līdz 100 °C. Degmaisījuma vielas daudzums cilindrā ir 2,7 · 10-2 mol. Cik lielu darbu veic degmaisījums trešā gājiena laikā?
  • 18. 2. uzdevums Gāzes pāreju no stāvokļa M stāvoklī N realizēja ar dažādiem paņēmieniem, ko attēlo grafiki 1, 2, 3 un 4. Kurā no gadījumiem gāzes darbs ir maksimāls?
  • 19. 3. uzdevums Dzinējs, kura lietderības koeficients ir 50 % un jauda un 10 kW, tiek darbināts ar dīzeļdegvielu. Cik ilgi strādās dzinējs, ja degvielas tvertnē ir atlikuši 800 g dīzeļdegvielas?
  • 28. 2. 1. 3. 1.Nostieptā aukla veidojas potenciālo enerģiju. 2. Īstā auklas pozīcija 3. Potenciālās enerģijas sasniegšana.
  • 32. DARBS
  • 37. Paldies par uzmanību! Antra Hagure 11.b