Se ha denunciado esta presentación.
Utilizamos tu perfil de LinkedIn y tus datos de actividad para personalizar los anuncios y mostrarte publicidad más relevante. Puedes cambiar tus preferencias de publicidad en cualquier momento.

11 27 barosanas_elposana

4.017 visualizaciones

Publicado el

Organismu barošanās, elpošana

Publicado en: Educación
  • Inicia sesión para ver los comentarios

  • Sé el primero en recomendar esto

11 27 barosanas_elposana

  1. 1. SAUSIŅA 4.D.: 90-109., 141-147. lpp POROZOVA 3.D.: 7-23. lpp.
  2. 2. Vielmaiņa jeb metabolisms: • vielu uzņemšana, • vielu pārveidošana, • vielu izvadīšana.
  3. 3. Organismu iedalījums pēc barošanās veida (shēma 92. lpp.)
  4. 4. Autotrofi uzņem no vides neorganiskās vielas un sintezē sev vajadzīgās organiskās vielas: fotosintēze (augi) - izmanto gaismas enerģiju, hemosintēze (baktērijas) – izmanto ķīmisko enerģiju http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=210.html
  5. 5. Heterotrofi uzņem no vides organiskās vielas un pārveido citās sev vajadzīgajās organiskajās vielās: fagotrofi –  ievada barību organismā,  ar enzīmiem sašķeļ,  iesaista vielmaiņā, saprotrofi –  ārvidē izdala gremošanas enzīmus, organiskās vielas sašķeļas,  organisms uzņem škeļproduktus (pūšanas baktērijas, pelējuma sēnes u.c.)
  6. 6. Miksotrofi no ārvides uzņem gan neorganiskās, gan organiskās vielas (kukaiņēdāji augi) http://www.youtube.com/watch?v=LV0YhJQADgg
  7. 7. Gremošanas orgānu sistēmas pilnveidošanās evolūcijas laikā fagocitoze – šūnās veidojas gremošanas vakuola (vienšūņi), nepilnīgs gremošanas trakts ar vienu atveri (zarndobumaini, plakantārpi), pilnīgs gremošanas trakts ar cauruļveida uzbūvi: mute, barības vads, kuņģis, zarna, gremošanas dziedzeri, izvadatvere.
  8. 8. Gremošanas sistēmas pielāgojumi barošanās veidam pielāgojumi pārtikas ieguvei (nagi, uzvedības īpatnības utt.), mutes orgāni (93. lpp.)  kukaiņiem – dūrējtipa, sūcējtipa, laizītājtipa, lacējtipa,  zirnekļiem – heliceras, pedipalpi,  mugurkaulniekiem – žokļi ar pielāgotiem zobiem, mēle; gremošanas sistēma sapielāgojumi – guza, kuņģa uzbūves īpatnības, aklā zarna utt.).
  9. 9. Cilvēka gremošanas sistēmas uzbūve un funkcijas
  10. 10. Cilvēka gremošanas sistēma mute – mehāniska barības sasmalcināšana (zobi), ķīmiska šķelšana (siekalas),mēle, rīkle, kurā uzbalsenis noslēdz elpceļus rīšanas laikā, barības vads ar gļotādas krokām, gļotu dziedzeriem, kuņģis – barības vielu šķelšana: sālsskābe ar pH 2 – dezinficē barību, uzbriedina (denaturē) olbaltumvielas, pepsīns – enzīms, kas šķeļ olbaltumvielas, gļotas – pasargā kuņģa audus, muskulatūra ar slēdzējmuskuļiem augšā un apakšā;
  11. 11. Cilvēka gremošanas sistēma divpadsmitpirkstu zarna – ieplūst kuņģa saturs un gremošanas sulas:  žults – žultskābes sadala taukus mazos pilienos, lai tiem var tikt klāt enzīmi,  aizkuņģa dziedzera sula padara vidi sārmainu; amilāzes un maltāze šķeļ ogļhidrātus, tripsīns – olbaltumvielas, lipāze – taukus; tievā zarna  dziedzeršūnas izdala zarnu sulu – sārmaina, bagāta ar enzīmiem, kas pabeidz barības vielu šķelšanu,  ūdens un barības vielu uzsūkšanās asinīs difūzijas un aktīvās pārneses veidā;
  12. 12. Cilvēka gremošanas sistēma ar asinīm vielas pa aknu vārtu vēnu nonāk aknā, kur tiek neitralizētas kaitīgās vielas, glikoze pārveidojas glikogēnā, kas uzkrājas kā rezerves ogļhidrāts, resnā zarna – uzsūcas ūdens un sāļi, no nesagremotajām vielām veidojas fekāliju masa, zarnu nūjiņas sintezē K, B vitamīnus, veicina gremošanas procesus; taisnā zarna ar slēdzējmuskuli, anālā atvere. http://www.dzm.lu.lv/skoleniem/macies_pats/macies_pats_7.- 9.klasei/biologija_9._klasei - Gremošana
  13. 13. Uzņemto vielu izmantošana enerģētiskā vielmaiņa – enerģija rodas, sadalot uzturvielas, uzkrājas ATP saišu veidā, plastiskā vielmaiņa – organisma augšana un attīstība, rezerves vielu uzkrājumi.
  14. 14. Uzturvielas: olbaltumvielas – augšana, attīstība, dzīvības procesu nodrošināšana un regulēšana, ogļhidrāti – enerģijas ieguve ogļhidrāti → glikoze  glikogēns aknās tauki – aizsargfunkcija, termoregulācija, siltumizolācija, bioloģiski aktīvuvielu sintēze un šķīdināšana, vitamīni – enzīmu sintēzei, makroelementi un mikroelementi.
  15. 15. Sausiņa, 4. d. 141-147. lpp.
  16. 16. Elpošana ir veids, kā šūnas iegūst enerģiju: gāzu maiņa (pievada O2, aizvada CO2), organisko vielu oksidēšanās šūnās:
  17. 17. Attiecībā pret prasībām pēc skābekļa organismus iedala: aerobi (obligāti vielu oksidēšanai izmanto skābekli), anaerobi (elpošanai nav nepieciešams skābeklis – prokarioti, citu dzīvnieku gremošanas traktā dzīvojošie vienšūņi, parazītiskie tārpi): obligāti anaerobi – spēj dzīvot tikai vidē bez skābekļa fakultatīvi anaerobi – spēj dzīvot gan bezskābekļa vidē, gan vidē, kurā ir skābeklis.
  18. 18. Gāzu maiņa un elpošana augiem gāzu maiņa gan dienā, gan naktī notiek caur atvārsnītēm lapās un lenticelēm stumbrā (NEJAUKT ELPOŠANU AR FOTOSINTĒZI!), organisko vielu oksidēšanās notiek šūnās mitohondrijos.
  19. 19. Gāzu maiņa dzīvniekiem (142-143.lpp.) caur visu virsmu (primitīvākiem dzīvniekiem tikai šis veids, attīstītākajiem kā papildus gāzu maiņas vieta); elpošanas orgāni: ārējās žaunas (varžu kurkuļiem), iekšējās žaunas (zivīm), trahejas (kukaiņiem), plaušas (sauszemes dzīvniekiem).
  20. 20. Cilvēka elpošanas orgānu sistēmas uzbūve mute, deguna dobums, balsene, traheja, bronhi, bronhiolas, alveolas (veido plaušas), diafragma un ribstarpu muskuļi nodrošina plaušu elpošanas kustības.
  21. 21. Cilvēka elpošanas orgānu sistēmas uzbūve
  22. 22. Elpošanas fizioloģija plaušu kustības nodrošina diafragmas un ribstarpu muskuļu kustības (jāpievērš uzmanību pareizai stājai), elpošanas centrs iegarenajās smadzenēs nodrošina elpošanas ritmiskumu, elpošanas dziļums un biežums pieskaņojas vielmaiņas intensitātei, plaušu tilpums ~ 4,5-6 l, dzīvības tilpums ~ 3,5 l, aizsargrefleksi – šķaudīšana, klepošana.
  23. 23. Elpošanas slimības angīna, difterija, plaušu karsonis, plaušu tuberkuloze, vēzis, plaušu emfizēma. 1 – normālas alveolas 2 – alveolas ar emfizēmu
  24. 24. Materiāli papildus mācībām http://www.dzm.lu.lv/skoleniem/macies_pats/macies _pats_7.-9.klasei/biologija_9._klasei http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabi d=9&id=200.html http://www.uzdevumi.lv/vs/biologija-12-klasei/ SAUSIŅA 4.D.: 90-109.lpp., 141-147. lpp. vai POROZOVA 3.D.: 7-23. lpp.

×