1. Obligātie energoauditi lielajos
uzņēmumos
Z.Šaicāns, Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departaments,
Energoefektivitātes nodaļa
11.06.2015.

2. Kāpēc energoefektivitāte?
 Zems energoefektivitātes līmenis rada gan energoapgādes
drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus
 Energoefektivitātes paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu
ziņā efektīvākais risku samazināšanas veids, vienlaicīgi
radot papildu darbavietas un veicinot izaugsmi
Energoefektivitātes paaugstināšana «Latvijas Enerģētikas
ilgtermiņa stratēģijā 2030 – konkurētspējīga enerģētika
sabiedrībai» ir viena no nacionālajām prioritātēm!
Energoefektivitātei ir jākļūst par
horizontālu starpnozaru politikas mērķi,
iekļaujot to citās politikas jomās (reģionālā un pilsētu attīstība,
transports, rūpniecības politika, lauksaimniecība)
2

3. Energoefektivitātes direktīva
2012/27/ES
Mērķi:
 Sasniegt ES 2020. gada 20 % energoefektivitātes
pamatmērķi
 Novērst šķēršļus enerģijas tirgū, kas kavē enerģijas
piegādes un patēriņa efektivitāti
Enerģijas ietaupījumi:
 Noteikta daļa obligāti jāsasniedz gala patērētājos
 Tikai dokumentētos un metodiski pierādītos
pasākumos
 Tiek ņemts vērā pasākumu dzīves laiks
 Ietaupījumu uzkrāšanās obligātā mērķa sasniegšanai
(kumulēšanās)
 Netiek ietverts mehānisks patēriņa samazinājums
(piemēram, ekonomiskās krīzes, uzņēmumu
slēgšanas, iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ
utml.)
3

4. Energoefektivitātes mērķi līdz
2020.gadam
 Kopējais valsts indikatīvais energoefektivitātes mērķis –
primārās enerģijas ietaupījums 2020.gadā – 7792 GWh
 Obligāts mērķis - ikgadējs 1,5% galalietotājiem
piegādātās enerģijas ietaupījuma mērķis – gala enerģijas
ietaupījums 2020.gadā – 2474 GWh (9896 GWh
uzkrājoši)
 Obligāts mērķis - ikgadējs 3% no valstij piederošo ēku
platības renovācijas mērķis (maksimālās aplēses –
678,5 tūkst. m2
) kopā ar pašvaldību ēku renovāciju –
enerģijas ietaupījums visā 2014.-2020.gadu periodā -
186 GWh
4

5. Likumprojekts
«Energoefektivitātes likums»
 Likuma mērķis ir:
• izmaksu efektīva energoefektivitātes paaugstināšana
enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā
• -energopakalpojumu tirgus attīstība
• valsts parauga lomas stiprināšana energoefektivitātes jomā
 Likums nosaka:
• valsts energoefektivitātes plānošanas un uzraudzības
prasības
• enerģijas galapatēriņa efektivitātes paaugstināšanas un
energopakalpojumu veicināšanas pasākumus, tostarp
obligātus energoauditus lielajiem uzņēmumiem
• enerģijas ražošanas, pārvades un sadales efektivitātes
nosacījumus
• valsts energoefektivitātes pienākuma shēmas (EPS)
izveidošanas nosacījumus un tai alternatīvos pasākumus
5

6. Kāpēc obligātie energoauditi
lielajiem uzņēmumiem?
EK vērtējumā enerģijas galapatēriņa sektoros līdz
2020.gadam ir ievērojams energoefektivitātes potenciāls:
pakalpojumu sektors 30%, transporta sektors 26%,
rūpniecība 25%
Pienākuma veikt obligāto energoaudita mērķis ir:
- paaugstināt uzņēmumu energoefektivitāti, lai celtu
to konkurētspēju
- samazinātu enerģijas patēriņu, lai ietaupītu
izmaksas par enerģiju
- radītu papildu iespējas attīstībai
Pienākums iekļauts likumprojektā «Energoefektivitātes
likums»
6

7. Lielā uzņēmuma atbilstības kritēriji –
atbilstoši Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK
(2003. gada 6. maijs) I sadaļai
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes izmantotajai
metodikai, lielie uzņēmumi:
•nodarbina vairāk nekā 250 darbinieku
•nodarbina mazāk nekā 250 darbinieku, bet vienlaicīgi izpildās
šādi finanšu rādītāji: gada apgrozījums ir 50 miljoni euro un
vairāk un gada bilance kopā pārsniedz EUR 43 miljonus euro
Lielo uzņēmumu sarakstu pēc EM lūguma sagatavoja CSP
(ievērojot gada pārskatu datu pieejamību)
7

8. Pienākums veikt obligātu
energoauditu I
 Uzņēmumos, kas nav mazie un vidējie uzņēmumi (t.i. lielajos
uzņēmumos) līdz 2015.gada 5.decembrim neatkarīgā veidā,
pamatojoties uz minimālajiem kritērijiem obligāti jāveic
energoaudits un pēc tam tas jāatkārto ik pēc četriem gadiem
 No pienākuma veikt regulārus energoauditus ir atbrīvots lielais
uzņēmums, ja tajā ir ieviesta un sertificēta energopārvaldības
sistēma ISO 50001:201 vai vides vadības sistēma ISO
14001:2004, ja attiecīgajā vadības sistēmā ietilpst
energoaudita veikšana, pamatojoties uz minimālajiem
kritērijiem
 Atbrīvojums no pienākuma lielajam uzņēmumam veikt auditu
attiecas tikai uz formalizētām sistēmām, kas atbilst
attiecīgajiem Eiropas un starptautiskajiem standartiem
 Komisijas skaidrojums – Rezultāts, ko dod nepārtraukts
enerģijas izvērtēšanas process, lai kontrolētu un samazinātu
enerģijas patēriņu ir līdzvērtīgs tam, ko iegūst atsevišķos,
regulāros energoauditos.
8

9. Pienākums veikt obligāto
energoauditu II
 Lielajam uzņēmumam ir pienākums veikt obligāto
energoauditu, ja tas divus gadus pēc kārtas tiek iekļauts
CSP sagatavotajā lielo uzņēmumu sarakstā
 Lielais uzņēmums tiek izslēgts no pienākuma veikt
obligāto energoauditu, ja tas divus gadus pēc kārtas
netiek iekļauts CSP sagatavotajā lielo uzņēmumu sarakstā
 No pienākuma veikt obligāto energoauditu netiek atbrīvoti
uzņēmumi, kas piedalās ETS
 Nav paredzēti jebkādi izņēmumi no pienākuma veikt
obligāto energoauditu (vai ieviest sertificētu
energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmu)
9

10. Energoaudita veikšanas termiņi
 Atbilstoši Direktīvas 2012/27/ES prasībām, lielajiem
uzņēmumiem pirmais energoaudits ir jāveic līdz 2015.
gada 5. decembrim
 Praktiski pirmā energoaudita veikšanas termiņš tiks
noteikts atbilstoši likumprojekta «Energoefektivitātes
likums» apstiprināšanai
 Nākamajam energoauditam jānotiek ar četru gadu
intervālu, skaitot no iepriekšējā energoaudita veikšanas
dienas (Piemēram, ja pirmais energoaudits ir veikts
2013.gada 15.janvārī, nākamajam jānotiek vēlākais pēc
četriem gadiem — līdz 2017.gada 15.janvārim)
10

11. Energoaudita minimālie kritēriji
pamatā ir jaunākie, konstatētie un izsekojamie darbības dati par
enerģijas patēriņu un elektroenerģijas slodzes profiliem
ietver detalizētu pārskatu par ēkas vai ēku grupas, rūpnieciskās
darbības vai iekārtas, tostarp pārvadājumu, enerģijas patēriņa
profilu
pēc iespējas balstās uz dzīves cikla izmaksu analīzi, nevis uz
vienkāršiem atmaksāšanās periodiem
ir samērīgi un pietiekami reprezentatīvi, lai varētu iegūt ticamu
priekšstatu par enerģijas izmantošanu un ticami apzināt
būtiskākās iespējas veikt uzlabojumus
energoaudita ziņojumā jāiekļauj energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums un
prioritāro pasākumu pamatojums
energoauditā izmantotie dati ir saglabājami vēsturiskās analīzes
un darbības izsekojamības nolūkā
Enerģijas patēriņa profils parāda, cik daudz enerģijas tiek
patērēts noteiktā laika posmā (dienā, nedēļā), piemēram,
atsevišķā iekārtā, ēkā vai uzņēmumā kopumā.
11

12. Energoaudita apjoms
 jāaptver vismaz 90% no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas
patēriņa – ēkās, rūpnieciskajos procesos vai uzņēmuma
pamatdarbībā, uzņēmuma transportā
 jānodrošina uzņēmumam svarīgāko enerģijas patēriņa
sektoru iekļaušana
 iekļauj visus patērētās enerģijas veidus (siltums,
elektroenerģija, kurināmie, transporta degviela) un to
uzskaitei izmanto absolūtās enerģijas mērvienības –
megavatstundas (MWh) vai kilovatstundas (kWh)
12

13. Kas var veikt energoauditu uzņēmumos?
(1)juridiskas personas - energoauditori, atbilstoši Ministru
kabineta 2013.gada 12.marta noteikumu Nr.138 „Noteikumi par rūpniecisko
energoauditu” (MK noteikumi Nr.138.) prasībām (http://likumi.lv/doc.php?
id=255935 )- rūpniecības uzņēmumos, kas uzskaitīti šajos
noteikumos atbilstoši NACE 2.red.
(2)neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā
(ēku energoauditori), kuri ir sertificēti atbilstoši Ministru kabineta
2013.gada 9.jūlija noteikumu Nr.382
„Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā” (MK
noteikumi Nr. 382) (http://likumi.lv/doc.php?id=258321) – lielajos
uzņēmumos, kuros enerģijas patēriņš ēkās ir 60% un lielāks
no kopējā enerģijas patēriņa
13

14. Kas var veikt obligāto energoauditu
lielajos uzņēmumos?
(3)juridiskas personas - energoauditori, atbilstoši MK noteikumi
Nr.138 prasībām – lielajos uzņēmumos, kuros enerģijas patēriņš
ēkās ir mazāks par 60% no kopējā enerģijas patēriņa
Jebkuru ēku energoaudits, ieskaitot 1. un 3. grupas
uzņēmumus, jāveic neatkarīgam ekspertam ēku
energoefektivitātes jomā (ēku energoauditoram), atbilstoši
Ministru kabineta 2013.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.348 „Ēkas
energoefektivitātes aprēķina metode” (http://likumi.lv/doc.php?
id=258128 )
Likumprojektā «Energoefektivitātes likums» plānots «neatkarīgs
eksperts uzņēmumu energoaudita jomā»
14

15. Obligātā energoaudita veikšanas
pienākuma izpildes secība
Energoaudits būtu jāveic šādā secībā:
uzskaita kopējo enerģijas patēriņu uzņēmumā
veic energoauditu
identificē izmaksu efektīvus energoefektivitātes pasākumus
ziņo par obligātā energoaudita veikšanu Ekonomikas
ministrijai
katru gadu ziņo Ekonomikas ministrijai par ieviestajiem
energoefektivitātes pasākumiem un tajos sasniegto enerģijas
ietaupījumu
15

16. Ziņošana par obligātā
energoaudita veikšanu I
 Uzņēmums ziņo par veikto energoauditu EM ar vēstuli,
kurā norāda:
• energoaudita ziņojuma apstiprināšanas datumu
• energoaudita veicēju
• identificētos energoefektivitātes pasākumus un atbilstošus
aprēķinātos enerģijas ietaupījumus
 Gadījumā, kad uzņēmumā ir ieviesta sertificēta
energopārvaldības vai vides vadības sistēma, uzņēmums
norāda atbilstošās sistēmas sertificēšanas vai pārsertificēšanas
datumu un attiecīgā papildinājuma novērtēšanas datumu
 EM līdz katra gada 30.janvārim publicē savā tīmekļa vietnē
lielo uzņēmumu sarakstu, kas iepriekšējā gadā veikuši
obligāto energoauditu

17. Energoaudita nosacījumi
transportā
 Ja enerģijas patēriņš transportā ir vismaz 10% no lielā
uzņēmuma kopējā enerģijas patēriņa, tad enerģijas patēriņš
transportā ir jāiekļauj lielā uzņēmuma energoauditā.
 Enerģijas patēriņā transportā neieskaita:
• starptautisko pārvadājumu autotransporta, aviācijas un kuģu
degvielu, kā arī degvielas patēriņu starptautiskajos dzelzceļa
kravu pārvadājumos
• iepirktus transporta pakalpojumus
 Enerģijas patēriņā transportā ieskaita:
• to degvielas vai elektroenerģijas patēriņu, kas izmantots
transportā komersanta darbības nodrošināšanai
• to degvielas vai elektroenerģijas patēriņu, kas izmantots
transportā, darbiniekam braucot ar darbinieka īpašumā vai
valdījumā esošu transportlīdzekli darba vajadzībās un par kuru ir
atlīdzināti izdevumi
• Energoaudita standarts 4.daļa. Transports- LVS EN 16247-4:2015
(spēkā no 29.01.2015.)
17

18. Vai energoaudits uzņēmumiem ir
jāveic īrētās telpās?
Atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 7.panta
1.daļas 3. un 4.punktam:
•ēkas īpašniekam pēc pircēja, īrnieka vai nomnieka
pieprasījuma ir jāveic ēkas energoaudits (ja tiek pirkta, īrēta
vai nomāta visa ēka)
•šobrīd, ja tiek īrēta tikai ēkas daļa, tad ēkas daļas izīrētājs
var prasīt ēkas īpašniekam veikt ēkas daļas energoauditu,
tikai gadījumos kad ēkas daļai ir individuāla energonesēja
vai siltumenerģijas uzskaite, bet ēkas īpašnieks var atteikties
to darīt. Sākot no 2016.gada 1.janvāra, ēkas īpašniekam tas
būs obligāti jādara.
18

19. Enerģijas ietaupījumu katalogs
 Lai atvieglotu enerģijas ietaupījumu aprēķināšanu
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem un
iesaistītām pusēm izstrādāja enerģijas ietaupījumu
katalogu
 Kataloga sākotnējā versija ir publicētas Ekonomikas
ministrijas mājas lapā:
https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitat
e_un_siltumapgade/energoefektivitate/energijas_ietaupiju
mu_katalogs/
 Katalogs tiks papildināts atbilstoši nepieciešamībai
19

20. Kas tālāk?
Klimata un enerģētikas politikas satvars laika
posmam no 2020.gada līdz 2030.gadam
Klimata un enerģētikas politikas satvars laika posmam
no 2020.gada līdz 2030.gadam:
•40% siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums
2030.gadā, salīdzinot ar 1990.gada līmeni
•27% atjaunojamās enerģijas (AER) īpatsvars gala patēriņā
•27% energoefektivitātes mērķis
ES ir plaša politiskā vienprātība, ka uzlabota
energoefektivitāte dod būtisku ieguldījumu, lai īstenotu
klimata un enerģētikas politikas galvenos mērķus, arī
attiecībā uz konkurētspējas uzlabošanu, energoapgādes
drošību, ilgtspēju un pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa
emisiju līmeni. Kopīgā energoefektivitātes mērķa sasniegšanā
dalībvalstis varēs pašas noteikt nacionāla līmeņa mērķus.
20

21. Kas tālāk?
Enerģētikas savienības izveidošana
Enerģētikas savienības pamatā ir trīs sen iedibināti ES
enerģētikas politikas mērķi:
• enerģijas piegādes drošība
• ilgtspējīgums
• konkurētspēja
Lai šos mērķus sasniegtu, galvenā uzmanība Enerģētikas
savienībā jāvērš uz piecām savstarpēji saistītām dimensijām:
- enerģētiskā drošība, solidaritāte un uzticēšanās
- iekšējais enerģijas tirgus
- energoefektivitāte kā ieguldījums enerģijas pieprasījuma
ierobežošanā
- ekonomikas dekarbonizācija
- pētniecība, inovācija un konkurētspēja izveidošana
21

22. Datums, vieta Prezentācijas nosaukums 22

23. Industriālo ēku energoefektivitāte
23
Plānotais finansējums: 32,55 milj. EUR
Atbalsta mehānisms: finanšu instruments un grants
Plānotais programmas uzsākšanas laiks: 2016.gada II pusgads
Sadarbības iestāde: AFI
Attiecināmās izmaksas:
 apstrādes rūpniecības komersantu ēku energoefektivitātes
uzlabošanas pasākumi
 jaunu un efektīvu AER izmantojošu siltumenerģijas ražošanas un
ūdens sildīšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai

24. Paldies!
Ekonomikas ministrija
Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519
Tālrunis: +371 6 7013 100
Fakss: +371 6 7280 882
E-pasts: pasts@em.gov.lv
Mājaslapa: www.em.gov.lv
Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem