1. Metāli

2.  Alumīnijs ( Al )
 Dzelzs ( Fe )
 Cinks ( Zn )
 Varš ( Cu )

3. Fe, Zn, Cu un Al + HCl

6. Fe, Cu, Zn un Al + H2SO4

17. Alumīnijs (Al)

18. Fizikālās īpašības
 Sudrabaini balts, samērā mīksts un viegls metāls
 Viegli stiepjams, kaļams un velmējams
 Līdz 3 reizēm vieglāks par tēraudu
 Laba elektrovadītspēja un siltumvadītspēja
 Uz alumīnija izstrādājumu virsmas izveidojas blīva un
stipra Al2O3 oksīda plēvīte, kas aizsargā alumīniju pret
koroziju atmosfērā, ūdenī, koncentrētā slāpekļskābē
un daudzās organiskajās skābēs, kā arī citās vidēs

19. Ķīmiskās īpašības
 Ķīmiski aktīvs metāls,kas reagē ar nemetāliem un
daudzām saliktām vielām.
 Uz alumīnija izstrādājumiem (piem., traukiem)
neiedarbojas ne skābeklis, ne ūdens, ne auksta
koncentrēta slāpekļskābe
 Alumīnijs ir izturīgs pret koroziju koncentrētā
slāpekļskābē un sērskābē, ūdenī, ūdens šķīdumos,
mitrā gāzē, ja šķīdumu pH ir no 4 līdz 9
 Kušanas temperatūra 660 oC

20. Atrašanās dabā
 Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā alumīnijs ieņem 3. vietu (aiz
skābekļa un silīcija)
 Izplatītākais metāliskais elements Zemes garozā (tā masas daļa ir 8.8%)
 Dabā alumīnijs sastopams tikai ķīmiskā savienojumā ar skābekli (un citiem
elementiem) un ir grūti atdalāms no šiem savienojumiem.
 Dabā brīvā veidā nav sastopams, taču sastopams galvenokārt alumīnija oksīda
veidā, kā arī alumosilikātos.
 Ietilpst aptuveni 250 minerālos. Izplatītākie no tiem ir:
 Alumosilikāti – ortoklazs K2O*Al2O3*6Si02 (sastopami Latvijā)
 Kaolīns (mālu galvenā sastāvdaļa) Al203*2SiO2*2H2O (ļoti bieži izplatīts
Latvijā)
 Nefelīns (Na2O*Al2O3*2SiO2 ) (Lielas atradnesKrievijā)
 Boksīti Al2O3*nH2O ( Sastopami Krievijā)
 Korunds Al2O3

21. Izmantošana
 Boksīti ir alumīnija ražošanas svarīgākā
izejviela
 Kaolinīts – galvenā izejviela keramikas
rūpniecībā
 Ortoklazs – izmanto fajansa un
porcelāna ražošanai
 Korunds – slīpripu un galodu
izgatavošanai

25. Dzelzs (Fe)

26. Fizikālās īpašības
 Sudrabaini pelēks, plastisks, viegli
kaļams, velmējams
 Ļoti labi izteiktas magnētiskās īpašības
 Tīra dzelzs ir mīkstāka par zeltu un
sudrabu, bet cietāka par alumīniju

27. Ķīmiskās īpašības
 Reaģē ar nemetāliem, atšķaidītām
skābēm.
 Kušanas temperatūra (1538 C)

28. Atrašanās dabā
 Pārsvarā savienojumu veidā, tīrradņi reti
 Tīru dzelzi iegūst vai no dzelzs sāļu ūdens šķīdumiem
elektrolīzes procesā
 Izplatītākie savienojumi- dzelzs rūdas.
 Visvērtīgākā ir:
 Magnētiskā rūda, jeb magnetīts Fe3O4(Fe2O3*FeO).
 Sarkanā dzelzs rūda, jeb hematīts - Fe2O3.
 Brūnā Fe rūda, jeb limonīts- Fe2O3*H2O.
 Pirīts- FeS2.

29. Izmantošana
 Metalurģijā visvairāk pielietotais delzs sakausējums.
(tērauds, čuguns)
 Fe kā mikroelements nepieciešams arī cilvēka
organismā. Augiem dzelzs nepieciešams hlorofila
veidošanā.
 Fe3O4- magnetīts, izmanto kā magnētisku materiālu
elektrotehnikā.
 Fe2O3- izmanto brūnas krāsas pigmentu, arī cementa
ražošanā.
 FeSO4*7H2O- Fe vitriols, izmanto krāsu ražošanā, augu
kaitēkļu iznīcināšanai, medicīnas preparātu ražošanai.
 Fe2(SO4)2un FeCl3- ūdens attīrīšanā.
 Fe hidrogenkarbonāts (Fe(HCO3)2) ir sastopams ūdens
sastāvā.

33. Varš ( Cu )

34. Fizikālās īpašības
 Sarkanīgs
 Smags
 Mīksts, jeb plastisks
 Labi vada elektrību

35. Ķīmiskās īpašības
 Ķīmiski neaktīvs,
 Reaģē ar hologēniem (Cl), reaģē ar
koncentrētu slāpekļskābi un sērskābi, bet
izdalās nevis ūdeņradis(H2), bet slāpekļa un
sēra dioksīdi.
 Mitrā gaisā varš un tā savienojumi veido
bāzisko Cu(II) karbonātu (zaļu apsūbējumu-
2Cu + O2+ H20+ CO2->[Cu(OH)2]CO3

36. Atrašanās dabā
 Vara spīde Cu2S
 Kuprīts Cu2O
 Halkopirīts CuFeS2
 Malahīts (CuOH)2*CO3
 Šo rūdu ievērojamākie krājumi ir ASV,
Kanāda, Meksika, Zaira, Peru, Krievija.

37. Izmantošana
 Elektrotehnikā (elektrisko slēdžu, vadu, kabeļu
izgatavošanā)
 Sakausējumu iegūšanai – bronza, misiņš
 CuSO4*5H2O- vara sulfāta kristālhidrāts, izmanto
sēklu kodināšanai , kokmateriālu piesūcināšanai,
sēnīšu apkarošanai.
 Vara savienojumu liesmas krāsa ir zaļa
 Cu joni ir nepieciešams mikroelements arī augiem un
dzīvniekiem - mazasinība, traucēta vielmaiņa augiem.

39. Cinks (Zn)

40. Fizikālās īpašības
 Zilgans, sudrabains metāls
 Trausls
 Temperatūrā (~150oC) var velmēt
loksnēs, bet augstākās (~200oC) ir
trausls

41. Ķīmiskās īpašības
 Gaisā pārklājas ar blīvu oksīda kārtiņu
 Vidēji aktīvs metāls, tāpēc spēj reaģēt
ar hologēniem, skābēm, un ūdeni.

42. Atrašanās dabā
 Tikai savienojumu veidā (ZnS- Cinka
māns vai Cinka sulfīds; ZnCO3- Cinka
špats vai Cinka karbonāts)
 Šie cinka savienojumi atrodas –
Austrālijā, ASV, Francijā, Vācijā, Anglijā,
Krievijā, Armēnijā, Ziemeļkaukāzā un
Polijā

43. Izmantošana
 Dzelzs izstrādājumiem pretkorozijas pārklājumiem
(Cinkotais skārds), jumtiem, notekām. Arī
sakausējumiem- misiņā.
 ZnO- cinka oksīds, balta, pulverveida viela- amfotērs.
Izmanto baltās eļļas izgatavošanai, medicīnas ziedēs,
kosmētikā
 ZnCl2- lodējamo virsmu attīrīšanā, kokmateriālu
piesūcināšanai
 Cinks ir mikroelements kas nepieciešams cilvēkam
(cinku satur – pākšaugi, maize, olu dzeltenums, sēņu
cepurītes)
 Cinks ir toksisks, tāpēc tā traukos aizliegts uzglabāt
pārtikas propduktus