Kāpēc Latvijas sievietes ir
‘kulturālākas’ ?
Jānis Daugavietis, Anna Leiškalne
LKA, CSP
2016.gada 4.novembris, Rīga // Latvijas Kultūras akadēmijas ‘Zirgu pasts’

Atšķirības sieviešu un vīriešu kultūras patēriņā un līdzdalībā:
problēma?
Atšķirības ir būtiskas.
Vēl lielākas, nekā citur ES, pasaulē.
Nepietiekami pētītas un ne līdz galam skaidras.

EUROSTAT(2016)Culturestatistics—2016edition

CSP (2015) EU-SILC modulis Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē

CSP (2015) EU-SILC modulis Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē

Proportion (%) of women
PhD graduates, 2012
Source: Eurostat – Education Statistics (online
data code: educ_grad5)

CSP (2014) Pētniecības statistika

“Dziesmu svētki mainīgā sociālā vidē” (2002 Baltijas studiju centrs)
“Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs” (2014 Culturelab)

Problēma!
… jo dzimumu atšķirības kultūrā, visdrīzāk, norāda
uz strukturālām dzimumu uzvedības atšķirībām, un
to sekas nav jaukas un piemīlīgas …

Life expectancy at birth, gender gap, 2014
(years, female life expectancy - male life expectancy)

Jūtīgākas dvēseles?
Garīgākas būtnes?
Atvērtākas mākslai?
Maigākas dabas?
Kāpēc sievietes kultūrā
(īpaši ‘augstajā’) ir aktīvākas?

Pieņēmums
Atšķirības sieviešu un vīriešu kultūruzvedībā
nosaka atšķirīgi:
habitusi
kultūras kapitāli
Habitus meitenēm agrīnā socializācijas rezultātā “licis” būt uzcītīgākām kultūras
kapitāla krājējām, kas, savukārt, veicinājis kultūras un mākslas zināšanu labāku
internalizāciju nekā puišiem.

Latvijas zēnu un meiteņu un zēnu vidējie sasniegumi SSNP (PISA) 2012
Lai gan meiteņu rezultāti matemātikā daudzviet ir augstāki par zēnu rezultātiem,
viņas biežāk šaubās par savām spējām un zināšanām šajā jomā
Meitenēm arī augstāki sasniegumi 2015. gada valsts centralizētajos eksāmenos
Geske, A. et al (2013) Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2012 – pirmie rezultāti un secinājumi. Rīga:
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts, lpp.54-55; 67-68.
OECD (2014). PISA 2012 results in focus: what 15-year-olds know and what they can do with what they know
Valsts izglītības centra dati (2016) Valsts pārbaudes darbi: norises statistika un rezultātu raksturojums.
Dzimums un izglītība
Zēnu Meiteņu Starpība (Z-M)
Matemātika 489 493 -4
Dabaszinātnes 495 510 -15
Lasīšana 461 516 -55

Kas ietekmē sasniegumus skolā (I)?
Vecāku prasību un tolerances atšķirības, ko (vecākiem to apzinoties
vai nē) ietekmē bērna dzimums (Garner, Estep, 2001)
Izglītības sistēma: līdz 9. klasei bērnam jāiegūst izpratne par dzimumu
līdztiesību UN dzimumu lomām (MK, 2014); mājturības/darbmācības
grupu dalījums a priori pēc bērna dzimuma
Skolotāja dzimumu lomu izpratnes ietekme (Labklājības ministrija,
2005a)
Garner, P. W., Estep, K. M. (2001). Empathy and emotional expressivity. Encyclopedia of women & gender, 1, 391-402.
MK (2014)Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem. Ministru kabineta
noteikumi Nr.468. Rīgā 2014.gada 12.augustā (prot. Nr.43 30.§), http://www.likumi.lv/doc.php?id=268342
Labklājības ministrija (2005a). Situācijas analīze izglītības sistēmā par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Rīga, Latvija

Kas ietekmē sasniegumus skolā (II)?
Mācību grāmatas: sieviešu un vīriešu attēlojums tekstā un
ilustratīvajos materiālos (Pičukāne, Ķīkule, Zemīte, 2002; Labklājības
ministrija, 2005b)
Bērnu peer pressure, meiteņu un zēnu popularitātes sasaiste ar
dzimumu lomām (Adler, Kless, 1992)
Kultūras, sabiedrības ietekme (Nollenberger, Rodrigues-Planas,
Sevilla, 2014)
Pičukāne E., Ķīkule I., Zemīte S. (2002). Dzimuma lomu attēlojums mācību grāmatās latviešu valodā. – Rīga: Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība
Labklājības ministrija (2005b). Vadlīnijas mācību grāmatu veidotājiem: dzimumu līdztiesības principu integrēšana mācību grāmatās. Rīga; Latvija.
Adler, P. A., Kless, S.J., Adler, P. (1992). Socialization to Gender Roles: Popularity among Elementary School Boys and Girls. Sociology of Education, Vol. 65, No. 3. Pp.
169-187
Nollenberger, N., Rodríguez-Planas, N., & Sevilla, A. (2014). The Math Gender Gap: The Role of Culture. The American Economic Review, 106(5), 257-261.

Kopsavilkums: meitenēm iemācītais un tā sekas
Konformistiskāka uzvedība
Labākas sekmes
Lielāks kultūras (sākum)kapitāla uzkrājums
Veiksmīgāka kultūras socializācija un adikcija
Aktīvāka līdzdalība, patēriņš

Paldies!

Abstrakts akceptētais
Praktiski katrs kultūras līdzdalības un patēriņa pētījums uzrāda būtiskas atšķirības sieviešu un vīriešu
starpā, tomēr retajā ir sniegti apmierinoši šo atšķirību skaidrojumi. Sievietes statistiski nozīmīgi ir
“kulturālākas”: tās vairāk lasa, biežāk apmeklē kultūras pasākumus, dzied, dejo utt. Šīs dzimumu
atšķirības Latvijā ir vēl lielākas nekā citās ES valstīs. Tās faktiski turpina reproducēt dzimumu
nelīdztiesību un rada permanentas dzimumu sociālās kohēzijas problēmas. Disproporcionāli liels
sieviešu īpatsvars mākslās, īpaši amatieru līmeņa, rada arī zināmus estētiskos un praktiskos
ierobežojumus (piemēram, kopkoris, kas skan pēc sieviešu kora).
Savu pamatpieņēmumu par atšķirībām sieviešu un vīriešu kulturuzvedībā (kultūras līdzdalībā un
kultūras patērēšanā) mēs būvējam balstoties uz Pjēra Burdjē (Piere Bourdieu) kultūras kapitāla un
habitusa koncepcijām. Tajā izglītošanās un mācības posmā, kad mēs apgūstam pamata zināšanas par
kultūru un mākslu, ieskaitot to, kādām būtu jābūt mūsu attieksmēm pret šo jomu, meiteņu sekmes ir
labākas. Skaidrojot atšķirības sieviešu un vīriešu kultūras praksēs un orientācijās, mēs sakām, ka
sieviešu grupas habitus meitenēm agrīnā socializācijas procesā licis būt uzcītīgākām kultūras kapitāla
krājējām, kas veicinājis kultūras un mākslas zināšanu labāku internalizāciju nekā puišiem. Tas,
kombinācijā ar citiem veicinošiem faktoriem, visu turpmāko dzīvi sievietes padara par intensīvākām
kultūras patērētājām.