Recomendados
Más contenido relacionado
La actualidad más candente
La actualidad más candente (20)
Destacado
Similar a Augstvērtīga tulkotā un oriģinālliteratūra bibliotēkās
Similar a Augstvērtīga tulkotā un oriģinālliteratūra bibliotēkās (19)
Augstvērtīga tulkotā un oriģinālliteratūra bibliotēkās
- 2. Volfgangs Herndorfs ”Čiks’’ Lielākā daļa mūsdienu jauniešiem domātās literatūras man uzdzen miegu jau grāmatnīcā aplūkojot grāmatu vāciņus. Tā nu sanāca, ka Volfganga Herndorfa „Čiku” lasīju tikai Māras Poļakovas tulkojuma dēļ cerībā, ka nebūs tak galīgs draņķis (man ir nešķīstas aizdomas, ka viņas tulkotās grāmatas oriģinālā iespējams nemaz nav īpaši labas, bet viņa tās tulkojot slepeni pārraksta, lai tās patiktu tieši man). Vispār jau „Čiks” ir kaut kāds pusaudžu romānu tipiskāko klišeju apkopojums – romāna galvenais varonis Maiks Klingenbergs ir dikti garlaicīgs tips, kuram nav neviena drauga, toties ir māte alkoholiķe, pusmūža krīzes nomākts tēvs un vēl viņš ir līdz ausīm ieķēries klases spicākajā meitenē, kura savukārt viņu pat nepamana un neuzaicina uz savu dzimšanas dienas ballīti, uz kuru ir ielūgti pilnīgi visi.
- 3. Marina Stepnova “Lazara sievietes” Romāna centrā ir Lazars Lints, ģeniāls zinātnieks un reizē liels, apjucis bērns, un trīs sievietes, kuru dzīves un likteņi saistīti ar šo pretrunu plosīto personību. Marusja, Lazara vecākā kolēģa un drauga sieva, ir jaunā zinātnieka slepenā mīla, šīs jūtas tā arī paliek viņa rūpīgi glabāts noslēpums. Gaļina, jauna un naiva praktikante, pat nenojauš, ka kļuvusi par jau krietni padzīvojušā Lazara kaisles objektu. Tomēr pavisam drīz viņas dzīve sagriežas kājām gaisā, atraisot jaunajā sievietē vistumšākās dziņas un uz mūžu laupot spēju mīlēt.
- 4. Ludmila Uļicka “Mēdeja un viņas bērni” Ik gadus aprīlī sākas "ģimenes sezona". Mēdejai Mendesai, pēdējai tīrasiņu grieķietei šai Krimas piekrastē, jau ir pāri septiņdesmit un savu bērnu nav, bet no malu malām - no Maskavas un Taškentas, no Lietuvas un Gruzijas - bēgdami no ikdienas, pie Mēdejas sabrauc radu bērni un mazbērni. Ar rāmu garu un likteņa griežos rūdītu atturīgu labvēlību viņa uzņem raibo baru, kurā arvien ir kāda jauna mīlestība, jauni dzīvesbiedri un bērni. Romāna plašo audumu veido ģimenes noslēpumi - Mēdejas un viņas tuvinieku dzīves un mīlestības stāsti, kuru viducī rimti paliek mūžsenā Krimas zeme un šī apbrīnojamā sieviete. No krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Māksliniece Gita Treice.
- 5. Mariama Petrosjana ”Nams, kurā…” Pilsētas nomalē, starp standarta daudzstāvu ēkām atrodas Pelēkais nams, kurā dzīvo Sfinkss, Aklais, Lords, Tabaki, Maķedonijas Aleksandrs, Mellais un daudzi citi. Grāmatas varoņi dzīvo pasaulē, kurā valda īpatnēji likumi, taču to izcelsmi īsti neviens neatceras. Pelēkajā namā katram ir iesauka, un vienā dienā tajā reizēm mēdz notikt tik daudz, cik mums Ārienē nepiedzīvot pat visā mūžā. No krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova.
- 6. Sandro Veronēzi ”Pagātnes spēks” Vārdi peld mākoņos, tos nevar savirknēt un man nav pat ko pateikt. Brīdī, kad izlasīju „Pagātnes spēku”, īsti nezināju, ko domāt. Tāpat arī nevarēju ielikt vērtējumu Goodreads portālā. Neteikšu, ka tagad viss ir skaidrs, bet es domāju, tātad- dzīvoju. Tā jau laikam mēdz teikt- ja tu domā, tad esi. Un jā, kad aizvēru grāmatas vākus, liekot tiem sargāt iekšpusē esošo tekstu, es piedzīvoju veselu emociju virpuli un kādu laiku biju pilnīgi paralizēta no apkārtējā. Mazs haosiņš galvā, kas neļauj impulsiem pārvietoties pa neironiem.
- 7. Mika Valtari ’’Turms, nemirstīgais” Pasaulslavenā somu rakstnieka Mikas Valtari (1908-1979) romāns ''Turms, nemirstīgais'' (1955) ir mistiska un aizraujoša odiseja, kas norit 500 gadu pr. Kr. Daudz baudu un ciešanu pieredzējušais Turms stāsta par savas identitātes un piepildījuma meklējumiem dzīves garumā. Jaunais Turms neatceras nedz vecākus, nedz dzimteni. Nozieguma dēļ viņš no Jōnijas bēg uz Delfu templi un nonāk grieķu-persiešu karu virpulī, dzīvo Sicīlijā pie teiksmainās mežu tautas sīkaniem, pieredz samaitāto un barbarisko Romu un pēdīgi nonāk savā tēvzemē - skaistajā un civilizētajā Ertrūrijā.
- 8. Leons Briedis “Rīta Rūsa” “Jāņa Rozes apgādā” klajā nācis dzejnieka un tulkotāja Leona Brieža (1949) jaunais dzejas krājums “Rīta rūsa”. Krājums tapis pēdējo trīs gadu laikā un ir dzejnieka sava veida liriskās pieredzes kvintesence, kas skaidri iezīmē dzejnieka poētisko kredo – spontāni, vitāli, organiski un dabiski atklāt mūsdienu cilvēka daudzveidīgās un nereti pretrunīgās izjūtas un pārdzīvojumus, saglabājot noteiktus un mērķtiecīgus ētiskos un estētiskos, nākamībā orientētus vērtību kritērijus. Grāmatā atspoguļojas pats Dzejnieks, viņa Dzīve un Liktenis, kurš savu visīstāko, vispatiesāko izpausmi un atklāsmi rod vienīgi sabalsī ar citu savu līdzgaitnieku Dzīvi un Likteni.
- 9. Anda Līce ”Lielais lakats” …vai putns pārlidojot pieskārās ar spārnu, vai nopūtās kāds atraidīts un bārs, un varbūt bārkstis sašūpoja bērna pirkstiņš, neuzmanīgs vēl, bet zinātkārs? Tad kaut kas notika, un priekškars veras vaļā brīvi, lai mēs, kas visu it kā redzējuši, simt pirmo reizi brīnītos par dzīvi. Anda Līce Mākslinieks Rihards Delvers.
- 10. Elizabete Melbārzde Kārlis Melbārzdis “Mākslinieka dzīve” Kārlis Melbārzdis (1902-1970) - izcils, smalki niansēts kolorists, apmēram 3000 gleznu un studiju autors, viens no Purvīša audzēkņiem, lielisks mākslinieks un interesanta personība. Grāmatā ievietotas viņa gleznu reprodukcijas, sniegts mākslinieka biogrāfijas apraksts, atmiņas, vēstuļu fragmenti un foto no ģimenes arhīva.
- 11. Dace Lamberga ’’Rūdolfs Pērle” Par Rūdolfu Pērli grāmatas autore, mākslas zinātniece Dace Lamberga saka, ka līdzīgs latviešu mākslā viņam nav neviens. „Rūdolfs Pērle kā personība un kā mākslinieks bija izteikts savrupa radošā ceļa gājējs, spilgti individuāls, sevī noslēgts, ne ar vienu citu nesajaucams radošs gars. Gleznotāja būtībai bija tuva latviskā mentalitāte, taču mākslā viņš ļāva valdīt vispārcilvēciskām tēmām un noskaņām, kas stāv pāri zemju robežām un tautu atšķirībām.“ Pērles daiļrade saistāma ar simbolisma virzienu. Tiek pat uzskatīts, ka viņš ir vienīgais īstais simbolists latviešu mākslā.
- 12. Inta Pujāte “Janis Rozentāls” Janis Rozentāls bija nerimtīgs meklētājs. Savā daudzpusīgajā darbībā, kas aptvēra glezniecību, grafiku un lietišķi dekoratīvo mākslu, viņš ieviesa jaunus, ar laikmeta un nacionālās atmodas tendencēm saistītus principus, tādējādi 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma posmā kļūdams par vienu no latviešu profesionālās mākslas pamatlicējiem.
- 13. Eduards Kļaviņš “Vilhelms Purvītis” Viņa radītais kanoniskās, neoromantisku noskaņu piesātinātas ziemeļnieciskās ainavas tēls kā poētisks arhetips ir dziļi iesakņojies visplašākās latviešu sabiedrības apziņā. (..) Pat varētu teikt, ka Purvīša radītais neoromantiskais Latvijas ainavas koptēls kļuvis par sava veida nacionālās identitātes zīmi.
- 14. Jānis Kalnačs ”Kārlis Padegs” Gandrīz vai katrā mākslinieka darbā ietverts kaut kas mazliet nepareizs, un tieši apzinātais greizums padara tos tik intriģējošus, gan trausli sāpīgus, iemiesojot pasaules nenoteiktību un neprognozējamību – ne puslīdz stabilo tiešamību, bet sajūtu pasauli, kurā netrūkst vilšanos un nepiepildāmu ilūziju. (..) Vienlaikus Padega māksla pauž nepārprotamu tieksmi pēc harmonijas, ko reti izdodas sasniegt ne tikai īstenībā, bet arī iedomu ceļojumos.
- 15. Uga Skulme ”Atmiņu grāmata” Ugam Skulmem veltīto monogrāfisko albumu papildina mākslinieka paša rakstītu memuāru grāmata. Grāmatu sastādītāja, mākslas zinātniece Laima Slava stāsta: „Sākot strādāt pie projekta, bija skaidrs, ka Ugas Skulmes dēla Jurģa Skulmes arhīvs glabā daudz un dažādus maz zināmus, nepublicētus materiālus. Tomēr realitāte pārspēja gaidīto — ne tikai bagātais attēlu un dokumentu krājums, bet arī daudzās burtnīcas ar Ugas Skulmes rakstītām atmiņām izrādījās apjomīgs un interesants materiāls.”
- 16. Imants Tilbergs ”Nāka” Nāka” ir leģendārās Rīgas bītnieku paaudzes personības Imanta Tilberga, uz savas grāmatas vāka viņš sevi sauc — imt —, dzejoļu krājums. Tā producents un mākslinieks ir Ilmārs Blumbergs. Krājumā Imants Tilbergs apkopojis vien nelielu daļu no sacerētajiem dzejoļiem. Par savu „Nāku” Imants Tilbergs saka: „Vai es drīkstu novilkt kurpes? Jo viss sākas un beidzas ar formu. Piedzimšana un rezultāts. Pelnu izkaisīšana un kosms. Es pametu arī to. Esmu vienas grāmatas autors un man pietiek ar to.”
- 17. Inese Zandere “Putna miegā’’ Inese Zandere (1958) ir autore vairāk nekā divdesmit bērnu grāmatām, vairāku desmitu grāmatu redaktore, operas libretu autore, žurnāla „Rīgas laiks” redaktore, izdevniecības „Liels un mazs” galvenā redaktore. Par savu trešo dzejas krājums „Melnās čūskas maiznīca” (Neputns, 2003) Zandere saņēma Ojāra Vācieša literāro prēmiju (2003), Dienas gada balvu kultūrā (2004) un Literatūras Gada balvu (2004). Par krājumu “Putna miegā” dzejniece saņēmusi žurnāla “Latvju Teksti” dzejas balvu un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes balvu “Sudraba tintnīca”.
- 18. ’’Spāņu dzejas antoloģija 20.gs.’’ „Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs.” ir pirmā apjomīgā spāņu dzejas izlase latviešu valodā, tajā iekļauti 33 spāņu dzejnieki. Sastādītājs, atdzejotājs un pēcvārda autors ir Leons Briedis, iekļauti arī Knuta Skujenieka un Egila Plauža atdzejojumi. Grāmatas mākslinieks Ilmārs Blumbergs īpaši šim izdevumam radījis zīmējumu ciklu, kas iedvesmots no Spānijas un spāņu dzejas.
- 19. Rīgas teksts Augusta Deglava romānam “Rīga 100” Zinātnisku rakstu krājums. Šis rakstu krājums turpina Valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" projekta "Identitātes estētika: latviešu literatūra, folklora un māksla - vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli" ietvarā iedibināto latviešu pamattekstu pētījumu izdevumu sēriju. Mākslinieks Aldis Aleks.
- 20. Edvarts Virza Raksti 5. sēj.- tulkojumi no franču valodas Piektajā sējumā iekļauta Edvarta Virzas tulkotā franču dzeja: Emīla Verharna "Dzīves sejas" (1920), "Franču 19. gs. lirika" (1921), "Franču renesanses laika lirika" (1930), kā arī pāris desmiti presē palikušu, krājumos neiekļautu franču lirikas darbu.
- 21. Imants Ziedonis ’’Piederības meklējumi. Brīvības treniņš’’ Tā pamatā ir dzejnieka 80. dzimšanas dienai veltītajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš”, kas notika 2013. gada maijā, nolasītie referāti. Izdevumā publicēti 34 zinātniski pētnieciski raksti par Imantu Ziedoni un viņa literāro mantojumu, kā arī apaļā galda saruna „Galds ir sargvieta...” un Gunāra Janaiša fotogrāfijas. Grāmatas teksta kopapjoms 518 lappuses.
- 22. Arturs Alliksārs ’’Dzeja” Arturu Alliksāru (1923–1966) var dēvēt par vienu no savdabīgākajiem igauņu dzejniekiem. Ne mazāk spilgts bijis arī viņa īsais mūžs: leģions, apcietinājums, lēģeris Mordovijā, atgriešanās Tartu, publicēšanās aizliegums, vēzis, pāragra nāve. Arturs Alliksārs savā dzejā bija visu konvenciju grāvējs, līdz ar to iemantoja jaunāko kolēģu apbrīnu. Pēc viņa atgriešanās no lēģera izveidojās neformāla Alliksāra dzejas laboratorija. Tartu tik populārā kafejnīca Werner kļuva par Alliksāra un viņa mācekļu pulcēšanās vietu, par viņa “salonu, kabinetu un kanceli”. Precīzi dzejnieka personību raksturo igauņu rakstniece Vīvi Luika: «Alliksārs bija jūtīgs un smalks cilvēks.»
- 23. Mariss Vētra’’Atbalsis. Raksti un vēstules Eiropā 1921-1946’’ Lieliskais latviešu tenors un spožais memuārists Mariss Vētra (1901–1965) savā mūžā ir sarakstījis tiešām daudz. Dažādos preses izdevumos 40 gadu laikā publicēti vairāk nekā tūkstoš rakstu. Šajā krājumā pirmo reizi apkopoti mūsu Nacionālās operas un citu Eiropas operteātru solista un valdzinošo atmiņu stāstu autora raksti presē, kā arī vēstules latviešu kultūras darbiniekiem un draugiem, kas glabājas Latvijas muzejos, arhīvos un privātos krājumos. Teksti sakārtoti divās daļās: Eiropā (1921– 1946) un Kanādā (1947–1965), kas atbilst arī Marisa Vētras dzīves dalījumam.
- 24. Inga Gaile ”Āda” Apgāds „Mansards” sērijā „Lugas” laidis klajā dzejnieces Ingas Gailes lugu „Āda”, kuras skatuves versija pašlaik skatāma Ģertrūdes ielas teātrī. „Āda” ir Ingas Gailes poētiskā valodā sarakstīta luga par Ādamu un Ievu mūsdienu Rīgā. Varoņu mīlestības meklējumi risinās pilsētas, naudas un slavas kārdinājumu džungļos.
- 25. Fedja Teodors Tulio Kinorežisora Teuvo Tulio dzīve un filmas. Rakstu krājums. Tulkotājas: Ingrīda Peldekse, Gunta Paavola. Mākslinieki: Ieva Stūre, Erlands Rubīns.
- 26. Artis Ostups “Fotogrāfija un šķēres” Arta Ostupa (1988) otrajā dzejas krājumā ievietotie dzejoļi piesaka nobriedušu, nopietnu un ar savu nesajaucamu balsi un tēlainību apveltītu personību, kura vēlas reflektēt dzejas valodā gan autora personisko laiku, tagadni estētiskā pastarpinājumā, skaudru pagātni un nervus kutinošu nākotni, gan citu, iepriekšējo literatūras balsu veidoto Latvijas un pasaules dzejas telpu. Artis Ostups attīstījies ļoti strauji un atklājis to lasītājam saistošā un dzīvā tekstā.
- 27. Elvita Ruka “Izdzīvo. Piedzīvo. Lido” Elvitas Rukas dokumentālos notikumos balstītais romāns "Izdzīvo. Piedzīvo. Lido" vienlaikus ir gan personisks stāsts, gan vēstījums par autores (dzimusi 1970. gadā) paaudzi kopumā. Romāns sākas kā piedzīvojumu stāsts par ceļojumu uz Alapajevas klosteri Krievijā, taču negaidīti aizved drosmīgā un dziļā psiholoģiskā ceļojumā romāna varones pagātnē. Tajā dzīvespriecīgi un traģiski savijas viss, ko diktē laiks un personiskie pārdzīvojumi, tiecoties pēc ticības, mīlestības un līdzsvara. Tā kā autore nāk no kino vides, grāmata ir dinamiska, vizuāla un bagāta ar atsaucēm uz kino.
- 28. Marts Pujāts ”Nāk gaismā pati lampa’’ Marts Pujāts tiek uzskatīts par visneparastāko un “nepieradināmāko” savas paaudzes dzejnieku. Viņa dzejoļi tulkoti un publicēti dažādās valodās. Pirmais dzejoļu krājums „Tuk tuk par sevi” (2000) apbalvots ar Klāva Elsberga prēmiju. Dzejoļu krājums “Двухзвёздочные церкви” (Divzvaigžņu baznīcas) izdots Maskavā 2005. gadā Aleksandra Zapoļa tulkojumā.
- 29. Tīts Aleksejevs “Svētceļojums’’ Grāmata ļauj atskatīties uz Eiropas vēsturi un kristietībā centrētas sabiedrības vērtībām, iedzīvojoties ļoti spilgta varoņa tēlā. Dodamies līdzi svētceļnieku pūlim Pirmajā krusta karā, lasītājs ne vien aiziet no tagadnes daudzvērtību brikšņiem, bet arī uzasina savu skatienu, lai vērtos tagadnē un nākotnē, – vai cilvēka prāts ir kļuvis brīvāks, vai indivīda brīvība noteiktas kultūras un reliģijas ietvaros ir iespējama? Vai brīvība var izdzīvot, saskaroties ar īsta vai iedomāta pretinieka brīvību? Kas izraisa nodevību?
- 30. Uldis Bērziņš “Izņemts no skolas” Audio grāmatu sērijā "Klausāmgrāmata. Kultūras kanons" Ulža Bērziņa septiņdesmit gadu jubilejai par godu klajā laists viņa jaunāko dzejoļu izlases CD "Izņemts no skolas". Ulža Bērziņa dzejoļus ierunājis Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.
- 31. Valts Ernštreits ”Dark energy’’ “Valta Ernštreita otrā dzejoļu grāmata piesaista ar daudzpusīgu tematiku — laikmetam raksturīgais kustības un komunikācijas ātrums, tehnoloģiju klātbūtne un dažādu ideoloģiju cīņu ainas šeit sadzīvo ar emocionāla patvēruma meklēšanu, smalku attiecību liriku un tumšu, futūristisku mistiku. Izvērstās verlibra vārsmas ikdienas haotisko pieredzi nemanāmi savērpj precīzos, emocionālos vērojumos, radot klātbūtnes efektu – tik tuvu un vienlaikus tālu viens no otra atrodas cilvēki, kas dzīvo gan sarežģītu sistēmu un aparātu, gan arī savu šaubu un vientulības ielenkumā,” atzīst grāmatas redaktors Kārlis Vērdiņš.
- 32. Pēters Brūveris “Mācos rakstīt” Pēters Brūveris rakstījis dzeju kā pieaugušajiem, tā bērniem, libretus un dziesmu tekstus teātra izrādēm. Regulāri publicējis atdzejojumus un tulkojumus no leišu un turku grupas valodām. P. Brūvera dzeja tulkota leišu, krievu, zviedru, angļu, turku u.c. valodās. Grāmatas nosaukums "Mācos rakstīt" saistās ar Pētera Brūvera biogrāfijas detaļām - pēc insulta, kad bija zudusi rakstītprasme, to nācās apgūt no jauna. Indra Brūvere-Daruliene, Pētera Brūvera meita: «Šī grāmata tapusi, pateicoties tēta lielajam gribasspēkam un iedzimtajam sportista garam.»
- 33. Gundars Ignats ”Pārbaudes laiks’’ Ja romāna košos tēlus - gan kādas ministrijas Uzraudzības departamenta jauno darbinieku, cerību spārnoto censoni Ingaru, gan bezpersonisko izpildītāju Robertu, gan koķeto pļāpu Lindu, gan birokrātijas vezumu velkošo departamenta direktori un vēl citus - būtu radījusi viena autora iztēle, varētu nenosmieties par komiskajām situācijām un ierindas absurdu ministriju kabinetos.
- 34. Inga Ābele ”Klūgu mūks” Aizverot Ingas Ābeles jaunā romāna "Klūgu mūks" pēdējo lappusi, es sajutos kā no dziļas un tumšas vēstures dzelmes iznirusi – tieši tik banāliem vārdiem man gribas sākt recenziju, jo nekas precīzāk neraksturo izjūtas pēc vairāk nekā 400 lappušu garā romāna izlasīšanas. Inga Ābele savā darbā ir aptvērusi latviešu jaunāko laiku autoriem neraksturīgi plašu vēstures periodu, ģeogrāfiju un tematiku.
- 35. Risto Isomeki ”Jūras pūķa sala” Somu rakstnieks, žurnālists un vides aktīvists Risto Isomeki (Risto Isomäki, 1961) latviešu lasītājiem ir pazīstams jau pēc romāna “Sarasvatī smiltis”, kas 2006. gadā saņēma Tähtivaeltaja balvu par labāko somu valodā uzrakstīto zinātniskās fantastikas darbu. Viņš aktīvi iesaistās diskusijās par vides aizsardzību un klimata pārmaiņām, piedalījies daudzos vides projektos Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā.