2. Volfgangs Herndorfs
”Čiks’’
Lielākā daļa mūsdienu jauniešiem domātās literatūras
man uzdzen miegu jau grāmatnīcā aplūkojot grāmatu
vāciņus. Tā nu sanāca, ka Volfganga Herndorfa „Čiku”
lasīju tikai Māras Poļakovas tulkojuma dēļ cerībā, ka
nebūs tak galīgs draņķis (man ir nešķīstas aizdomas,
ka viņas tulkotās grāmatas oriģinālā iespējams nemaz
nav īpaši labas, bet viņa tās tulkojot slepeni
pārraksta, lai tās patiktu tieši man). Vispār jau „Čiks”
ir kaut kāds pusaudžu romānu tipiskāko klišeju
apkopojums – romāna galvenais varonis Maiks
Klingenbergs ir dikti garlaicīgs tips, kuram nav
neviena drauga, toties ir māte alkoholiķe, pusmūža
krīzes nomākts tēvs un vēl viņš ir līdz ausīm ieķēries
klases spicākajā meitenē, kura savukārt viņu pat
nepamana un neuzaicina uz savu dzimšanas dienas
ballīti, uz kuru ir ielūgti pilnīgi visi.
3. Marina Stepnova
“Lazara sievietes”
Romāna centrā ir Lazars Lints, ģeniāls
zinātnieks un reizē liels, apjucis bērns, un
trīs sievietes, kuru dzīves un likteņi saistīti
ar šo pretrunu plosīto personību. Marusja,
Lazara vecākā kolēģa un drauga sieva, ir
jaunā zinātnieka slepenā mīla, šīs jūtas tā
arī paliek viņa rūpīgi glabāts noslēpums.
Gaļina, jauna un naiva praktikante, pat
nenojauš, ka kļuvusi par jau krietni
padzīvojušā Lazara kaisles objektu. Tomēr
pavisam drīz viņas dzīve sagriežas kājām
gaisā, atraisot jaunajā sievietē vistumšākās
dziņas un uz mūžu laupot spēju mīlēt.
4. Ludmila Uļicka
“Mēdeja un viņas bērni”
Ik gadus aprīlī sākas "ģimenes sezona". Mēdejai
Mendesai, pēdējai tīrasiņu grieķietei šai Krimas
piekrastē, jau ir pāri septiņdesmit un savu bērnu
nav, bet no malu malām - no Maskavas un
Taškentas, no Lietuvas un Gruzijas - bēgdami no
ikdienas, pie Mēdejas sabrauc radu bērni un
mazbērni. Ar rāmu garu un likteņa griežos rūdītu
atturīgu labvēlību viņa uzņem raibo baru, kurā
arvien ir kāda jauna mīlestība, jauni dzīvesbiedri
un bērni. Romāna plašo audumu veido ģimenes
noslēpumi - Mēdejas un viņas tuvinieku dzīves un
mīlestības stāsti, kuru viducī rimti paliek mūžsenā
Krimas zeme un šī apbrīnojamā sieviete. No krievu
valodas tulkojusi Māra Poļakova. Māksliniece Gita
Treice.
5. Mariama Petrosjana
”Nams, kurā…”
Pilsētas nomalē, starp standarta daudzstāvu
ēkām atrodas Pelēkais nams, kurā dzīvo
Sfinkss, Aklais, Lords, Tabaki, Maķedonijas
Aleksandrs, Mellais un daudzi citi. Grāmatas
varoņi dzīvo pasaulē, kurā valda īpatnēji
likumi, taču to izcelsmi īsti neviens neatceras.
Pelēkajā namā katram ir iesauka, un vienā
dienā tajā reizēm mēdz notikt tik daudz, cik
mums Ārienē nepiedzīvot pat visā mūžā. No
krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova.
6. Sandro Veronēzi
”Pagātnes spēks”
Vārdi peld mākoņos, tos nevar savirknēt un man
nav pat ko pateikt. Brīdī, kad izlasīju „Pagātnes
spēku”, īsti nezināju, ko domāt. Tāpat arī
nevarēju ielikt vērtējumu Goodreads portālā.
Neteikšu, ka tagad viss ir skaidrs, bet es
domāju, tātad- dzīvoju. Tā jau laikam mēdz
teikt- ja tu domā, tad esi. Un jā, kad aizvēru
grāmatas vākus, liekot tiem sargāt iekšpusē
esošo tekstu, es piedzīvoju veselu emociju
virpuli un kādu laiku biju pilnīgi paralizēta no
apkārtējā. Mazs haosiņš galvā, kas neļauj
impulsiem pārvietoties pa neironiem.
7. Mika Valtari
’’Turms, nemirstīgais”
Pasaulslavenā somu rakstnieka Mikas Valtari
(1908-1979) romāns ''Turms, nemirstīgais'' (1955)
ir mistiska un aizraujoša odiseja, kas norit 500
gadu pr. Kr. Daudz baudu un ciešanu
pieredzējušais Turms stāsta par savas identitātes
un piepildījuma meklējumiem dzīves garumā.
Jaunais Turms neatceras nedz vecākus, nedz
dzimteni. Nozieguma dēļ viņš no Jōnijas bēg uz
Delfu templi un nonāk grieķu-persiešu karu
virpulī, dzīvo Sicīlijā pie teiksmainās mežu
tautas sīkaniem, pieredz samaitāto un
barbarisko Romu un pēdīgi nonāk savā tēvzemē -
skaistajā un civilizētajā Ertrūrijā.
8. Leons Briedis
“Rīta Rūsa”
“Jāņa Rozes apgādā” klajā nācis dzejnieka un
tulkotāja Leona Brieža (1949) jaunais dzejas
krājums “Rīta rūsa”. Krājums tapis pēdējo trīs gadu
laikā un ir dzejnieka sava veida liriskās pieredzes
kvintesence, kas skaidri iezīmē dzejnieka poētisko
kredo – spontāni, vitāli, organiski un dabiski atklāt
mūsdienu cilvēka daudzveidīgās un nereti
pretrunīgās izjūtas un pārdzīvojumus, saglabājot
noteiktus un mērķtiecīgus ētiskos un estētiskos,
nākamībā orientētus vērtību kritērijus. Grāmatā
atspoguļojas pats Dzejnieks, viņa Dzīve un
Liktenis, kurš savu visīstāko, vispatiesāko izpausmi
un atklāsmi rod vienīgi sabalsī ar citu savu
līdzgaitnieku Dzīvi un Likteni.
9. Anda Līce
”Lielais lakats”
…vai putns pārlidojot pieskārās ar
spārnu, vai nopūtās kāds atraidīts un
bārs, un varbūt bārkstis sašūpoja
bērna pirkstiņš, neuzmanīgs vēl, bet
zinātkārs? Tad kaut kas notika, un
priekškars veras vaļā brīvi, lai mēs,
kas visu it kā redzējuši, simt pirmo
reizi brīnītos par dzīvi.
Anda Līce
Mākslinieks Rihards Delvers.
10. Elizabete Melbārzde
Kārlis Melbārzdis
“Mākslinieka dzīve”
Kārlis Melbārzdis (1902-1970) - izcils,
smalki niansēts kolorists, apmēram
3000 gleznu un studiju autors, viens
no Purvīša audzēkņiem, lielisks
mākslinieks un interesanta personība.
Grāmatā ievietotas viņa gleznu
reprodukcijas, sniegts mākslinieka
biogrāfijas apraksts, atmiņas, vēstuļu
fragmenti un foto no ģimenes arhīva.
11. Dace Lamberga
’’Rūdolfs Pērle”
Par Rūdolfu Pērli grāmatas autore, mākslas
zinātniece Dace Lamberga saka, ka līdzīgs
latviešu mākslā viņam nav neviens. „Rūdolfs
Pērle kā personība un kā mākslinieks bija
izteikts savrupa radošā ceļa gājējs, spilgti
individuāls, sevī noslēgts, ne ar vienu citu
nesajaucams radošs gars. Gleznotāja būtībai
bija tuva latviskā mentalitāte, taču mākslā
viņš ļāva valdīt vispārcilvēciskām tēmām un
noskaņām, kas stāv pāri zemju robežām un
tautu atšķirībām.“ Pērles daiļrade saistāma
ar simbolisma virzienu. Tiek pat uzskatīts,
ka viņš ir vienīgais īstais simbolists latviešu
mākslā.
12. Inta Pujāte
“Janis Rozentāls”
Janis Rozentāls bija nerimtīgs
meklētājs. Savā daudzpusīgajā
darbībā, kas aptvēra glezniecību,
grafiku un lietišķi dekoratīvo mākslu,
viņš ieviesa jaunus, ar laikmeta un
nacionālās atmodas tendencēm
saistītus principus, tādējādi 19. gs.
beigu un 20. gs. sākuma posmā
kļūdams par vienu no latviešu
profesionālās mākslas pamatlicējiem.
13. Eduards Kļaviņš
“Vilhelms Purvītis”
Viņa radītais kanoniskās,
neoromantisku noskaņu piesātinātas
ziemeļnieciskās ainavas tēls kā
poētisks arhetips ir dziļi iesakņojies
visplašākās latviešu sabiedrības
apziņā. (..) Pat varētu teikt, ka
Purvīša radītais neoromantiskais
Latvijas ainavas koptēls kļuvis par
sava veida nacionālās identitātes
zīmi.
14. Jānis Kalnačs
”Kārlis Padegs”
Gandrīz vai katrā mākslinieka darbā
ietverts kaut kas mazliet nepareizs, un
tieši apzinātais greizums padara tos tik
intriģējošus, gan trausli sāpīgus,
iemiesojot pasaules nenoteiktību un
neprognozējamību – ne puslīdz stabilo
tiešamību, bet sajūtu pasauli, kurā
netrūkst vilšanos un nepiepildāmu
ilūziju. (..) Vienlaikus Padega māksla
pauž nepārprotamu tieksmi pēc
harmonijas, ko reti izdodas sasniegt ne
tikai īstenībā, bet arī iedomu
ceļojumos.
15. Uga Skulme
”Atmiņu grāmata”
Ugam Skulmem veltīto monogrāfisko
albumu papildina mākslinieka paša
rakstītu memuāru grāmata. Grāmatu
sastādītāja, mākslas zinātniece Laima
Slava stāsta: „Sākot strādāt pie projekta,
bija skaidrs, ka Ugas Skulmes dēla Jurģa
Skulmes arhīvs glabā daudz un dažādus
maz zināmus, nepublicētus materiālus.
Tomēr realitāte pārspēja gaidīto — ne tikai
bagātais attēlu un dokumentu krājums,
bet arī daudzās burtnīcas ar Ugas Skulmes
rakstītām atmiņām izrādījās apjomīgs un
interesants materiāls.”
16. Imants Tilbergs
”Nāka”
Nāka” ir leģendārās Rīgas bītnieku paaudzes
personības Imanta Tilberga, uz savas
grāmatas vāka viņš sevi sauc — imt —, dzejoļu
krājums. Tā producents un mākslinieks ir
Ilmārs Blumbergs. Krājumā Imants Tilbergs
apkopojis vien nelielu daļu no sacerētajiem
dzejoļiem. Par savu „Nāku” Imants Tilbergs
saka:
„Vai es drīkstu novilkt kurpes?
Jo viss sākas un beidzas ar formu.
Piedzimšana un rezultāts.
Pelnu izkaisīšana un kosms.
Es pametu arī to.
Esmu vienas grāmatas autors un man pietiek
ar to.”
17. Inese Zandere
“Putna miegā’’
Inese Zandere (1958) ir autore vairāk
nekā divdesmit bērnu grāmatām, vairāku
desmitu grāmatu redaktore, operas
libretu autore, žurnāla „Rīgas laiks”
redaktore, izdevniecības „Liels un mazs”
galvenā redaktore. Par savu trešo dzejas
krājums „Melnās čūskas maiznīca”
(Neputns, 2003) Zandere saņēma Ojāra
Vācieša literāro prēmiju (2003), Dienas
gada balvu kultūrā (2004) un Literatūras
Gada balvu (2004). Par krājumu “Putna
miegā” dzejniece saņēmusi žurnāla
“Latvju Teksti” dzejas balvu un
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju
mājas un Ventspils pilsētas domes balvu
“Sudraba tintnīca”.
18. ’’Spāņu dzejas antoloģija 20.gs.’’
„Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs.” ir
pirmā apjomīgā spāņu dzejas izlase
latviešu valodā, tajā iekļauti 33 spāņu
dzejnieki. Sastādītājs, atdzejotājs un
pēcvārda autors ir Leons Briedis,
iekļauti arī Knuta Skujenieka un Egila
Plauža atdzejojumi. Grāmatas
mākslinieks Ilmārs Blumbergs īpaši šim
izdevumam radījis zīmējumu ciklu, kas
iedvesmots no Spānijas un spāņu
dzejas.
19. Rīgas teksts
Augusta Deglava romānam
“Rīga 100”
Zinātnisku rakstu krājums. Šis rakstu
krājums turpina Valsts pētījumu
programmas "Nacionālā identitāte"
projekta "Identitātes estētika: latviešu
literatūra, folklora un māksla -
vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli"
ietvarā iedibināto latviešu pamattekstu
pētījumu izdevumu sēriju. Mākslinieks
Aldis Aleks.
20. Edvarts Virza Raksti 5. sēj.-
tulkojumi no franču valodas
Piektajā sējumā iekļauta Edvarta
Virzas tulkotā franču dzeja: Emīla
Verharna "Dzīves sejas" (1920), "Franču
19. gs. lirika" (1921), "Franču
renesanses laika lirika" (1930), kā arī
pāris desmiti presē palikušu, krājumos
neiekļautu franču lirikas darbu.
21. Imants Ziedonis
’’Piederības meklējumi.
Brīvības treniņš’’
Tā pamatā ir dzejnieka 80. dzimšanas
dienai veltītajā starptautiskajā
zinātniskajā konferencē „Imants
Ziedonis. Piederības meklējumi,
brīvības treniņš”, kas notika 2013. gada
maijā, nolasītie referāti. Izdevumā
publicēti 34 zinātniski pētnieciski raksti
par Imantu Ziedoni un viņa literāro
mantojumu, kā arī apaļā galda saruna
„Galds ir sargvieta...” un Gunāra
Janaiša fotogrāfijas. Grāmatas teksta
kopapjoms 518 lappuses.
22. Arturs Alliksārs
’’Dzeja”
Arturu Alliksāru (1923–1966) var dēvēt par vienu
no savdabīgākajiem igauņu dzejniekiem. Ne
mazāk spilgts bijis arī viņa īsais mūžs: leģions,
apcietinājums, lēģeris Mordovijā, atgriešanās
Tartu, publicēšanās aizliegums, vēzis, pāragra
nāve. Arturs Alliksārs savā dzejā bija visu
konvenciju grāvējs, līdz ar to iemantoja jaunāko
kolēģu apbrīnu. Pēc viņa atgriešanās no lēģera
izveidojās neformāla Alliksāra dzejas
laboratorija. Tartu tik populārā kafejnīca
Werner kļuva par Alliksāra un viņa mācekļu
pulcēšanās vietu, par viņa “salonu, kabinetu un
kanceli”. Precīzi dzejnieka personību raksturo
igauņu rakstniece Vīvi Luika: «Alliksārs bija
jūtīgs un smalks cilvēks.»
23. Mariss Vētra’’Atbalsis. Raksti un
vēstules Eiropā 1921-1946’’
Lieliskais latviešu tenors un spožais memuārists
Mariss Vētra (1901–1965) savā mūžā ir sarakstījis
tiešām daudz. Dažādos preses izdevumos 40 gadu
laikā publicēti vairāk nekā tūkstoš rakstu. Šajā
krājumā pirmo reizi apkopoti mūsu Nacionālās
operas un citu Eiropas operteātru solista un
valdzinošo atmiņu stāstu autora raksti presē, kā arī
vēstules latviešu kultūras darbiniekiem un draugiem,
kas glabājas Latvijas muzejos, arhīvos un privātos
krājumos. Teksti sakārtoti divās daļās: Eiropā (1921–
1946) un Kanādā (1947–1965), kas atbilst arī Marisa
Vētras dzīves dalījumam.
24. Inga Gaile
”Āda”
Apgāds „Mansards” sērijā „Lugas”
laidis klajā dzejnieces Ingas Gailes
lugu „Āda”, kuras skatuves versija
pašlaik skatāma Ģertrūdes ielas
teātrī.
„Āda” ir Ingas Gailes poētiskā valodā
sarakstīta luga par Ādamu un Ievu
mūsdienu Rīgā. Varoņu mīlestības
meklējumi risinās pilsētas, naudas
un slavas kārdinājumu džungļos.
25. Fedja Teodors Tulio
Kinorežisora Teuvo Tulio dzīve
un filmas. Rakstu krājums.
Tulkotājas: Ingrīda Peldekse,
Gunta Paavola. Mākslinieki:
Ieva Stūre, Erlands Rubīns.
26. Artis Ostups
“Fotogrāfija un šķēres”
Arta Ostupa (1988) otrajā dzejas krājumā
ievietotie dzejoļi piesaka nobriedušu, nopietnu un
ar savu nesajaucamu balsi un tēlainību apveltītu
personību, kura vēlas reflektēt dzejas valodā gan
autora personisko laiku, tagadni estētiskā
pastarpinājumā, skaudru pagātni un nervus
kutinošu nākotni, gan citu, iepriekšējo literatūras
balsu veidoto Latvijas un pasaules dzejas telpu.
Artis Ostups attīstījies ļoti strauji un atklājis to
lasītājam saistošā un dzīvā tekstā.
27. Elvita Ruka
“Izdzīvo. Piedzīvo. Lido”
Elvitas Rukas dokumentālos notikumos
balstītais romāns "Izdzīvo. Piedzīvo. Lido"
vienlaikus ir gan personisks stāsts, gan
vēstījums par autores (dzimusi 1970. gadā)
paaudzi kopumā. Romāns sākas kā
piedzīvojumu stāsts par ceļojumu uz
Alapajevas klosteri Krievijā, taču negaidīti
aizved drosmīgā un dziļā psiholoģiskā
ceļojumā romāna varones pagātnē. Tajā
dzīvespriecīgi un traģiski savijas viss, ko diktē
laiks un personiskie pārdzīvojumi, tiecoties
pēc ticības, mīlestības un līdzsvara. Tā kā
autore nāk no kino vides, grāmata ir
dinamiska, vizuāla un bagāta ar atsaucēm uz
kino.
28. Marts Pujāts
”Nāk gaismā pati lampa’’
Marts Pujāts tiek uzskatīts par visneparastāko
un “nepieradināmāko” savas paaudzes
dzejnieku. Viņa dzejoļi tulkoti un publicēti
dažādās valodās. Pirmais dzejoļu krājums „Tuk
tuk par sevi” (2000) apbalvots ar Klāva
Elsberga prēmiju. Dzejoļu krājums
“Двухзвёздочные церкви” (Divzvaigžņu
baznīcas) izdots Maskavā 2005. gadā
Aleksandra Zapoļa tulkojumā.
29. Tīts Aleksejevs
“Svētceļojums’’
Grāmata ļauj atskatīties uz Eiropas vēsturi
un kristietībā centrētas sabiedrības
vērtībām, iedzīvojoties ļoti spilgta varoņa
tēlā. Dodamies līdzi svētceļnieku pūlim
Pirmajā krusta karā, lasītājs ne vien aiziet
no tagadnes daudzvērtību brikšņiem, bet arī
uzasina savu skatienu, lai vērtos tagadnē un
nākotnē, – vai cilvēka prāts ir kļuvis brīvāks,
vai indivīda brīvība noteiktas kultūras un
reliģijas ietvaros ir iespējama? Vai brīvība
var izdzīvot, saskaroties ar īsta vai iedomāta
pretinieka brīvību? Kas izraisa nodevību?
30. Uldis Bērziņš
“Izņemts no skolas”
Audio grāmatu sērijā
"Klausāmgrāmata. Kultūras kanons"
Ulža Bērziņa septiņdesmit gadu
jubilejai par godu klajā laists viņa
jaunāko dzejoļu izlases CD "Izņemts
no skolas". Ulža Bērziņa dzejoļus
ierunājis Jaunā Rīgas teātra aktieris
Kaspars Znotiņš.
31. Valts Ernštreits
”Dark energy’’
“Valta Ernštreita otrā dzejoļu grāmata piesaista
ar daudzpusīgu tematiku — laikmetam
raksturīgais kustības un komunikācijas ātrums,
tehnoloģiju klātbūtne un dažādu ideoloģiju cīņu
ainas šeit sadzīvo ar emocionāla patvēruma
meklēšanu, smalku attiecību liriku un tumšu,
futūristisku mistiku. Izvērstās verlibra vārsmas
ikdienas haotisko pieredzi nemanāmi savērpj
precīzos, emocionālos vērojumos, radot
klātbūtnes efektu – tik tuvu un vienlaikus tālu
viens no otra atrodas cilvēki, kas dzīvo gan
sarežģītu sistēmu un aparātu, gan arī savu šaubu
un vientulības ielenkumā,” atzīst grāmatas
redaktors Kārlis Vērdiņš.
32. Pēters Brūveris
“Mācos rakstīt”
Pēters Brūveris rakstījis dzeju kā
pieaugušajiem, tā bērniem, libretus un dziesmu
tekstus teātra izrādēm. Regulāri publicējis
atdzejojumus un tulkojumus no leišu un turku
grupas valodām.
P. Brūvera dzeja tulkota leišu, krievu, zviedru,
angļu, turku u.c. valodās. Grāmatas nosaukums
"Mācos rakstīt" saistās ar Pētera Brūvera
biogrāfijas detaļām - pēc insulta, kad bija zudusi
rakstītprasme, to nācās apgūt no jauna. Indra
Brūvere-Daruliene, Pētera Brūvera meita: «Šī
grāmata tapusi, pateicoties tēta lielajam
gribasspēkam un iedzimtajam sportista garam.»
33. Gundars Ignats
”Pārbaudes laiks’’
Ja romāna košos tēlus - gan kādas
ministrijas Uzraudzības departamenta
jauno darbinieku, cerību spārnoto
censoni Ingaru, gan bezpersonisko
izpildītāju Robertu, gan koķeto pļāpu
Lindu, gan birokrātijas vezumu
velkošo departamenta direktori un vēl
citus - būtu radījusi viena autora
iztēle, varētu nenosmieties par
komiskajām situācijām un ierindas
absurdu ministriju kabinetos.
34. Inga Ābele
”Klūgu mūks”
Aizverot Ingas Ābeles jaunā romāna
"Klūgu mūks" pēdējo lappusi, es sajutos
kā no dziļas un tumšas vēstures dzelmes
iznirusi – tieši tik banāliem vārdiem man
gribas sākt recenziju, jo nekas precīzāk
neraksturo izjūtas pēc vairāk nekā 400
lappušu garā romāna izlasīšanas. Inga
Ābele savā darbā ir aptvērusi latviešu
jaunāko laiku autoriem neraksturīgi
plašu vēstures periodu, ģeogrāfiju un
tematiku.
35. Risto Isomeki
”Jūras pūķa sala”
Somu rakstnieks, žurnālists un vides
aktīvists Risto Isomeki (Risto Isomäki,
1961) latviešu lasītājiem ir pazīstams jau
pēc romāna “Sarasvatī smiltis”, kas
2006. gadā saņēma Tähtivaeltaja balvu
par labāko somu valodā uzrakstīto
zinātniskās fantastikas darbu. Viņš aktīvi
iesaistās diskusijās par vides aizsardzību
un klimata pārmaiņām, piedalījies
daudzos vides projektos Āfrikā un
Dienvidaustrumāzijā.