Ventilacijas sistemu klasifikacija

1. Ventilācija un gaisa kondicionēšana
Arturs Lešinskis
Dr.sc.ing., RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta
profesors
LLU Ainavu arhitektūras un bū vniecī bas katedras viesprofesors,
RISEBA Arhitektūras fakultātes viesprofesors
SIA LAFIVENTS valdes priekšsēdētājs,
LBS un Amerikas (ASHRAE) inženieru apvienību biedrs
http://faili.lafivents.lv/index.php?mape=Arhitektiem

3. 18

4. international energy agency
agence internationale de l’energie
ENERGY EFFICIENCY REQUIREMENTS
IN BUILDING CODES, ENERGY EFFICIENCY
POLICIES FOR NEW BUILDINGS
IEA Information paper
Mr. Jens LAUSTSEN
International Energy Agency
© OECD/IEA, March 2008
In Support of the G8 Plan of Action

5. http://www.herz-lang.com/herz-lang/web.nsf/id/pa_en_startseite.html
19

6. https://ashrae.org/

10. https://books.google.lv/books
https://www.google.com/search?q=hvac&btnG=Search+Books&tbm=bks&tbo=1

11. SIA’MERION’, http://www.merion.lv/ru/KONTAKTI,
tel.67315727 http://www.lord-n.narod.ru/klimat.html

12. http://www.engineeringtoolbox.com/

13. Menerga Rīga SIA
Informāciju par Menerga tehnoloģijām Jūs varat
iegūt apskatot mūsu katalogus internetā
http://katalogi.menerga.lv/
menerga@menerga.lv
Lafivents SIA
Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas
sistēmu projektēšana, iekārtu piegāde,
uzstādīšana, apkalpošana
un ēku automatizēšana (BMS) projektu
izstrāde un īstenošana
www.lafivents.lv
lafivents@lafivents.lv
O3FM SIA
Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas
sistēmu pilns projektēšanas cikls, failu un
elektroniskās informācijas menedžments
www.o3fm.lv
info@o3fm.lv
ACV SIA
Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu
tirdzniecība.
Carrier un Toshiba iekārtu pārstāvis Latvijā
www.acv.lv
acv@acv.lv
Ventmontāža SIA
Visa veida mikroklimata uzturēšanas iekārtu un
sistēmu montāža
www.ventmontaza.lv
ventmontaza@ventmontaza.lv
Lafivents Serviss SIA
Ventilācijas, gaisa dzesēšanas, apkures iekārtu
apkope, remonts.
Freona sistēmu serviss un montāža.
24 stundu tehniskā palīdzība.
BMS sistēmu uzraudzība
www.lafivents.lv
serviss@lafivents.lv
http://toshibalatvia.lv/
http://carrier.lv/

14. SIA “O3FM Inženieru birojs”, kuru vada
Dr.sc.ing., profesors Uldis Pelīte
www.o3fm.lv
Uzņēmuma dibināšanas gads: 2003
Būvkomersanta reģistrācijas Nr. 4383‐R
Darbinieku skaits: 11
LSGŪTIS sertificētie speciālisti: 5
Vadošo inženieru pieredze specialitātē: 14 ‐ 43 gadi
Darbības virzieni:
AVK:Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšana. FPS:
Failu un elektroniskās informācijas menedžments http://www.fm1.lv/web/
VAS:Inženiersistēmu centralizētā vadības projektēšana (ar sadarbības
partneriem).
Izstrādājam pilnu projektēšanas ciklu:
Skiču projekti, Tehniskie projekti, Darba zīmējumi, Autoruzraudzība
http://www.o3fm.lv/

15. AVK slodžu aprēķins un patērētās enerģijas
modelēšana
HVAC loads and energy consumption calculation, simulation software
Telpas modelēšana/ Space
simulation
Stundu temperatūras
modelēšana gada griezumā/
Indoor air temperatures by
hourly basis throughout the
year.
Alternatīvu gaisa kvalitātes
pakāpju analīze, piemēram,
atdzesēts un neatdzesēts
gaiss /Analysis of alternative
indoor air quality levels, for
example comparisons between
cooling and no cooling
Alternatīvu logu tipu
salīdzināšana /
Comparison of alternative
windows shades
Gaisa kondicionēšanas iekārtu
izmēru noteikšana
/Dimensioning of air
conditioning equipment
Sistēmu modelēšana/ System simulation
Alternatīvu AVK sistēmu gada enerģijas
patēriņa salīdzinājums /Comparisons
between the annual energy consumption of
alternative HVAC systems
Gaisa apstrādes zonu optimizācija /
Optimisation of zones for air handling units
Gaisa kondicionēšanas iekārtu izmēru
noteikšana pēc faktiskajām jaudām/
Dimensioning of cooling equipment based
on actual cooling loads
Ēkas modelēšana/Building simulation
Ēkas modelis aprēķina gada enerģijas
patēriņu visai ēkai, vai telpu
grupām/Building simulation calculates
annual energy consumption for the
whole building or for groups of
individual spaces:
Dažādu ēkas norobežojošo
konstrukciju vai logu
salīdzinājums/Comparison of
alternative building envelopes or
windows
Patērētās enerģijas budžeta
sastādīšana/Budgeting of energy costs
Patērējamās enerģijas aprēķini LCC
analīzei/ Calculations of energy
consumption for LCC analysis

16. Publicēts:
"Latvijas Vēstnesis", 125 (5443),
30.06.2015.
OP numurs: 2015/125.14
Izdevējs: Ministru kabinets
Veids: noteikumi
Numurs: 339
Pieņemts: 30.06.2015.
Stājas spēkā: 01.07.2015.
Ministru kabineta noteikumi Nr.339
Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 64.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku
norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (turpmāk –
Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15).
1/32

17. 1.tabula
Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN W/(m2 x K) un ψRN W/(m x K)
normatīvās vērtības
Nr.
p. k.
Būvelementi
Dzīvojamās mājas,
pansionāti, slimnīcas un
bērnudārzi
Publiskās ēkas, izņemot
pansionātus, slimnīcas un
bērnudārzus
Ražošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas saskaras
ar āra gaisu
0,15 κ 0,20 κ 0,25 κ
2. Grīdas uz grunts 0,15 κ 0,20 κ 0,30 κ
3. Sienas 0,18 κ 0,20 κ 0,25 κ
4. Logi, durvis un citas stiklotās
konstrukcijas:
4.1. logi, balkona durvis un citas
stiklotās konstrukcijas
1,30 κ 1,40 κ 1,60 κ
4.2. ēku ārdurvis 1,80 κ 2,00 κ 2,20 κ
5. Termiskie tilti ψRN 0,10 κ 0,15 κ 0,30 κ
Piezīme. κ – temperatūras faktors.
ψRNj - lineārā termiskā tilta j normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K), ko nosaka saskaņā ar šī
būvnormatīva 1.tabulu.
13. Temperatūras faktoru κ izmanto atsevišķu būvelementu (arī būvelementa starp divām blakus telpām)
siltumtehniskajam aprēķinam un aprēķina saskaņā ar formulu (4):
κ = 19/(Θi – Θe), kur (4)
6/32

18. 2. tabula
Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2 x K) un ψRM W/(m x K)
maksimālās vērtības
Nr. p.
k.
Būvelementi
Dzīvojamās mājas,
pansionāti, slimnīcas un
bērnudārzi
Publiskās ēkas, izņemot
pansionātus, slimnīcas un
bērnudārzus
Ražošanas ēkas
1. Jumti un pārsegumi, kas saskaras
ar āra gaisu
0,20 κ 0,25 κ 0,35 κ
2. Grīdas uz grunts 0,20 κ 0,25 κ 0,40 κ
3. Sienas
Θi – iekštelpu aprēķina temperatūra (°C), kas izvēlēta atbilstoši ēkas izmantošanai;
Θe – āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01
"Būvklimatoloģija" vai temperatūra blakus telpā, ja aprēķinu veic būvelementam, kas atrodas starp divām blakus telpām.
Temperatūras faktora vērtības atkarībā no Θi un Θe ir norādītas šī būvnormatīva pielikuma 8. tabulā.
14. Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību HTR.
15. Atsevišķu būvelementu un lineāro termisko tiltu aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu vērtības Ui un ψj var
pārsniegt normatīvo siltuma caurlaidības koeficientu URN un ψRN vērtības, bet nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības URM
un ψRM, kas noteiktas šī būvnormatīva 2.tabulā. URM ir attiecīgā būvelementa maksimālais siltuma caurlaidības koeficients
W/(m2 x K), ψRM - attiecīgā lineārā termiskā tilta maksimālais siltuma caurlaidības koeficients W/(m x K).
7/32

19. Objekti: Jaunbūves‐ Būvniecības
stadija
Latvijas
Nacionālā
bibliotēka
44`000 m2
Arhitekti:
G.Birkerts
SIA „Arhitektu birojs
Ģelzis ‐ Šmits – Arhetips”
Augstceltne
“Da Vinci”
42`000 m2
Arhitekti:
GMP von Gerkan Marg
and Partner
SIA „Vincents, Avotiņš un
partneri”

20. Objekti: Rekonstrukcijas
Lidosta “Rīga”
VIP zāles
rekonstruk‐cija
500 m2
Arhitekts:
SIA ”Arhis”
Rīgas Biržas
rekonstruk‐cija
par aizrobežu
mākslas
muzeju
9`000 m2
Arhitekts: SIA
”Arhitektoniskās
Izpētes Grupa”
Tērbatas 14
rekonstruk‐cija
3950 m2
Arhitekts: SIA
”Arhitekta Modra
Ģelža birojs”
Dekoratīvi‐
lietišķās
mākslas
muzeja
rekonstruk‐cija
3483 m2
Arhitekts: SIA
”Arhitektoniskās
Izpētes Grupa”

21. Objekti: Jaunbūves‐projekta
stadijā
Lidosta
“Rīga” 5.,
6.kārta
15 000 m2
Arhitekts:
SIA ”Arhis”
Kvartāls
“Tango
centrs”
30`000 m2
Arhitekts:
SIA ”Kubs”
Liepājas
koncert‐
zāle
10 600 m2
Arhitekts:
Giencke
&Company
Memoriāls
“Vēstures
taktīla”
400 m2
Arhitekts:
SIA “Taktīla”

22. Objekti: Īstenotās Jaunbūves
Birojs
Matrožu 15
7`000 m2
Arhitekts:
SIA
“Arhitektonika”
“Officeday”
Birojs
13 200 m2
Arhitekts:
SIA ”Projektu birojs
Grietēns un
Kagainis”
“Latvijas
Finiera”
rūpnīca
“Verems”
25 000 m2
Arhitekts:
SIA ”8 a.m.”
Ledus halle
Ozolniekos
2 400 m2
Arhitekts:
SIA ”Būvdizains”

23. Ledus halles
Ledus halle
Krievijas
Federācijā
5085 m2
Arhitekts: SIA ”Nams”
Ledus halle
Ozolniekos
2 400 m2
Arhitekts: SIA ”Būvdizains”
Ledus halle
Vidzemes
Olimpiskajā
sporta centrā
Valmierā
2400 m2
Arhitekts: SIA ”Nams”
Ledus halle
Olimpiskajā
sporta centrā
Daugavpilī
(AVK Izbūves darbu vadīšana)
2400 m2

24. Slimnīcas
Vidzemes
slimnīcas
(Valmierā)
rehabilitācijas
nodaļas
rekonstrukcija
670 m2
Arhitekts:
SIA ”SB projekts”
Vidzemes
slimnīcas
(Valmierā) A
korpusa
rekonstrukcija
7 500 m2
Arhitekts:
SIA ”Nams”
Vidzemes
slimnīcas
(Valmierā) C
korpusa
5.stāva
rekonstrukcija
750 m2
Arhitekts:
SIA ”Nams”
Liepājas
slimnīcas
rekonstrukcija
5 220 m2
Arhitekts:
SIA ”Nams”

25. www.lafivents.lv

30. http://www.lnb.lv/en/nll-new-building
Gaismas pils Castle of Light

31. References objekti:
Menerga Resolair
● Valmieras Olimpiskā centra ledus halle Raiņa iela 3, Valmiera

34. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32014R1253
http://katalogi.menerga.lv/

38. EMZin_070116_LVS; Konceptuālais ziņojums “Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu
Projekts
Ministru kabineta
___.gada ___._______
rīkojums Nr.________
KONCEPTUĀLAIS ZIŅOJUMS
Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas pilnveidošanu
SATURA RĀDĪTĀJS
I. KOPSAVILKUMS ........................................................................................................4
II. SITUĀCIJAS APRAKSTS...............................................................................................7
1. Citu valstu un organizāciju pieredze......................................................................................9
1.1. Eiropas Savienība.................................................................................................................10
1.2. Apvienoto Nāciju Organizācija.............................................................................................14
1.3. Citu ne Eiropas Savienības valstu pieredze .........................................................................14
2. Risināmie problēmjautājumi ..............................................................................................15
2.1. Standartu loma tiesību sistēmā...........................................................................................15
2.2. Nacionālās standartizācijas institūcijas statuss...................................................................16
2.3. Standartu tulkošana un tās finansēšana .............................................................................17
III. RISINĀJUMS............................................................................................................18
IV. Ietekme uz budžetu.............................................................................................25
https://www.em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/

39. http://www.latarh.lv/userfiles/files/342-LAS_ST_0113.pdf

40. http://likumi.lv/doc.php?id=269069

41. 3.6. Projektēšanas uzdevums
54. Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līguma
neatņemama sastāvdaļa, ko sastāda un paraksta pasūtītājs un
projektētājs.
55. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves galvenās
funkcijas un parametrus, teritoriālplānojuma un
inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik
būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams,
norādāmi īpašie nosacījumi (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas
un materiāli, tehnoloģija).
56. Projektēšanas uzdevuma prasības, būvprojekta stadiju skaitu un
sastāvu specializētajai būvei nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un
būvnormatīviem attiecīgajā jomā, bet ja tādi nav izstrādāti, pasūtītājs
saskaņo projektēšanas uzdevumu ar ministriju, kuras pārraudzībā ir
attiecīgā specializētā būvniecība.

42. 4.6. Tehniskais projekts
93. Tehniskā projekta apjomu projektēšanas uzdevumā un
līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu nosaka
pasūtītājs kopīgi ar projektētāju saskaņā ar būvvaldes
sniegto atzinumu par būvniecības ieceri vai plānošanas
arhitektūras uzdevumu.
78. Ja nepieciešama tehniskā projekta tālāka detalizācija,
piemēram, papildu rasējumu, maksas aprēķinu (tāmju),
interjera, iekārtas dizaina, maketa izstrādāšana, pasūtītājs to
norāda projektēšanas uzdevumā un ar projektētāju
noslēgtajā līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu vai
arī minētie papildu darbi veicami pēc atsevišķa pasūtījuma.

47. Arturs Lešinskis, Dr.sc.ing.,profesors.
Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas
sistēmas ekspertīze.
1. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas sistēmas ekspertīze uzsākama tikai un vienīgi
pēc telpas un tajā noritošo procesu analīzes, saskaņošanas un projektēšanas vai ekspertīzes uzdevuma sastādīšanas.
1.1. Projektēšanas uzdevumā jāformulē un jāvienojas par telpu izmantošanas režīmiem un telpās izvietotajiem
tehnoloģiskajiem procesiem.
1.2. Jābūt detalizētai informācijai par telpu ārējām norobežojošajām un iekšējām konstrukcijām.
1.3. Ekspertīzes gadījumā jābūt detalizētai informācijai par esošo apkures sistēmu un tās darbību.
1.4. Projektēšanas uzdevumā jābūt fiksētam uz kādu temperatūras un iekštelpu gaisa mitruma komfortu
sistēmas tiks vai tika projektētas.
2. Jāvienojas par projektējamo sistēmu tipu.
3. Jāvienojas un jāfiksē projektēšanas uzdevumā uz kādiem āra gaisa klimata parametriem ventilācijas un
gaisa kondicionēšanas sistēmas tiks vai tika projektētas.
4. Jāsastāda telpas siltuma un mitruma bilance, lai noteiktu gaisa stāvokļa izmaiņu procesa virzienu telpā
vismaz trīs āra gaisa klimata parametriem (ziema, vasara, pārejas periods).
5. Jānosaka un projektēšanas uzdevumā jāvienojas par vēlamo iekštelpu gaisa kvalitātes klasi un jāveic kaitīgo
izdalījumu novadīšanai nepieciešamā gaisa daudzuma aprēķins.
5.1. Gaisa daudzuma aprēķins ēkai vai sistēmai, kura apkalpo vairākas telpas, lielā mērā būs atkarīgs no
pieņemtās iekštelpu gaisa kvalitātes automatizētās vadības sistēmas stratēģijas.
6. Jānosaka vēlamo vai no arhitektoniskā viedokļa iespējamo pieplūdes gaisa sadales un nosūces gaisa
novadīšanas principu telpā, lai noteiktu gaisa sadales pilnvērtības koeficientu un pieplūdes, telpas un nosūces gaisa
punktu izvietojumu uz procesa virziena vektora.
7. Tikai pēc šādiem priekšdarbiem var uzsākt piemērotas pieplūdes gaisa apstrādes tehnoloģijas izvēli vai
esošās ventilācijas un gaisa kondicionēšanas tehnikas novērtēšanu, lai tā spētu, jeb vai tā spēj, veikt gaisa apstrādes
procesu no (vismaz trīs) āra gaisa klimata parametriem līdz nepieciešamajiem pieplūdes gaisa parametriem.
8. Vienlaikus uz sausa gaisa un ūdens tvaika maisījuma diagrammas jāmodelē gaisa apstrādes procesi, lai
atrastu no enerģijas patēriņa viedokļa visracionālāko gaisa apstrādes procesu un atbilstošu gaisa apstrādes iekārtu,
kas spēj šo procesu īstenot.
9. Jāsaskaņo attiecīgu gaisa apstrādes iekārtu piegāde objektam, iekārtu cena, to ekspluatācijas izdevumi un
attiecīgi atmaksāšanās laiks, ņemot vērā pārējo ēkas inženiersistēmu tāmes izmaksu samazinājumu.

48. 1.Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projektēšana vai esošas sistēmas
ekspertīze uzsākama tikai un vienīgi pēc telpas un tajā noritošo procesu
analīzes, saskaņošanas un projektēšanas vai ekspertīzes uzdevuma
sastādīšanas.

49. 1.1. Projektēšanas uzdevumā jāformulē un jāvienojas par
telpu izmantošanas režīmiem un telpās izvietotajiem
tehnoloģiskajiem procesiem.

50. 32 000 kvm

54. http://www.chicagobooth.edu/~/media/ABBC0C99767E4F6784135E6397806E4E.pdf

60. 1.2. Jābūt detalizētai informācijai par telpu ārējām
norobežojošajām un iekšējām konstrukcijām.

61. Ē K Ā M J Ā B Ū T B L Ī V Ā M !!!

62. http://www.passivhaustagung.de/Passive_House_E/passivehouse.html
Jāņem vērā, ka augstvērtīgi siltuma izolācijas materiāli labi
pasargā ēku ziemā, bet nerada šķēršļus siltuma plūsmai, kas
pārkarsē ēku vasarā!!!

63. http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf

65. Nedrīkst aizmirst, ka apsildes ierīcēm, kurās izmanto
organisko kurināmo nepieciešams gaiss degšanas
nodrošināšanai!!!

66. Ēku ietekmē vējš:

69. Caurvējš ? = draft is it good?

70. +20
‐20

71. Dabiskā velkme ēkas būvtilpumā

73. HVAC Design Guide for Tall Commercial Buildings
Mūsu kolēģi rietumos to sauc par «stack effect»

75. Dabisko velkmi ietekmē gaisa blīvumu
starpība un ēkas vai kanāla augstums:

76. Jo ēkai mazāk stāvu un ēka gaisa blīvāka,
jo dabiskā velkme mazāka

77. Jo ēka augstāka, jo dabiskā velkme lielāka

78. Velke dabiskās
ventilācijas kanālos
atkarīga no kanāla
garuma/augstuma

79. Jo ārā zemāka temperatūra, jo šie siltā gaisa
eksfiltrācijas procesi intensīvāki

80. http://www.constructionstudies.ie/practical_guide_to_building.pdf

81. 2010.05.26. 9Arturs Lešinskis LAFIVENTS&MENERGA

86. 2010.05.26. 12

87. IV. Ēkas gaiscaurlaidība
22. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā
gaisa noplūde m3/(m2 x h), ja spiediena starpība ir 50 Pa, nedrīkst
pārsniegt šī būvnormatīva 23.punktā noteiktās vērtības. Minēto prasību
var nepiemērot ražošanas ēkām, ja pierāda, ka konkrētajai ēkai minētā
prasība nav būtiska.
23. Maksimālā pieļaujamā gaiscaurlaidība, ja spiediena starpība ir 50
Pa, dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem ir 3
m3/(m2 x h), publiskajām ēkām, izņemot pansionātus un slimnīcas, - 4
m3/(m2 x h), ražošanas ēkām - 6 m3/(m2 x h). Ēku gaiscaurlaidību var
noteikt saskaņā ar piemērojamos standartos noteiktajām metodēm.
24. Ēkas, kur gaiscaurlaidība ir 3 m3/(m2 x h) vai mazāka, ja spiediena
starpība ir 50 Pa, aprīko ar ventilācijas sistēmām.
Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01
"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

88. IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji
(Nodaļa MK 08.04.2014. noteikumu Nr.189 redakcijā)
Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde m3/(m2 × h)
un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 23.punktā
norādītās vērtības.
22. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām, pansionātiem,
slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas šādas
robežvērtības:
22.1. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h);
22.2. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h);
22.3. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves (gaisa rekuperācijas) ierīcēm −
q50 ≤
1,5 m3/(m2 × h).
23.1 Ražošanas ēkām gaiscaurlaidība (q50) ≤ 4 m3/(m2× h).
23. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 13829:2013 L "Ēku termiskā
efektivitāte – Ēku gaisa caurlaidības noteikšana – Piespiedu ventilācijas metode". Veicot
testu, ēkai ir jābūt sagatavotai atbilstoši minētā standarta B metodei (norobežojošās
konstrukcijas testēšana).
24.1 Ēkas energoefektivitātes rādītājus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes
jomā.

89. Daži papildus iemesli, kādēļ ēkām jābūt
gaisa blīvām
• putekļi
• āra piesārņojums
• iekšējais piesārņojums
• smakas
• troksnis
• ziedputekšņi
• mitruma uzkrāšanās
• drošība

90. Uz šo fizikas likumu un
enerģijas taupīšanas prasību fona
Iezīmējas “diskusija par logiem”…
projektēt veramus vai neveramus logus ????
2011.12.05. 25Arturs Lešinskis LAFIVENTS

98. Šveices firma BELIMO ražo logu automātiskās
atvēršanas/aizvēršanas sistēmas.

99. 30 mm
BELIMO paredz ārpusē uz loga rāmja
izvietot nokrišņu un vēja stipruma signāla devēju

102. Logu rāmjos iebūvētas regulējamas ventilācijas spraugas, kurās tiek
nodrošināta gaisa caurplūdes regulēšana, trokšņu slāpēšana, putekļu atdalīšana
vai pat automātiska to atvēršana telpu mitrumam palielinoties un aizvēršana
negaisa laikā. Piemēram parādīti “KBE” sistēmas logi, ko piedāvā “Profine-
group”
Ventilācijas spraugas logu rāmjos.

103. Ventilācijas risinājumi izmantojot logu konstrukciju
Profine Regel Air
Aereco
Fresh
Profine KBE Premi Vent

104. Simple air inlets cause draft...

105. Gaisa caurplūdi var regulēt un nodrošināt trokšņu slāpēšanu un putekļu
attdalīšanu arī dažādās ventilācijas palīgierīcēs, kas iebūvējamas ārsienās.
Piemēram, parādītas “FRESH Rotus” sistēmas ventilācijas palīgierīces, ko
piedāvā “ONNINEN”.
Ventilācijas palīgierīces ārsienās.

106. Ventilācijas risinājumi ārsienas konstrukcijā
Lindab ULA Systemair VTK
Fresh

107. Ē K Ā M J Ā B Ū T B L Ī V Ā M !!!

109. 1.Visiem cilvēkiem neatkarīgi no to sociāli- ekonomiskā stāvokļa
sabiedrībā ir tiesības elpot veselīgu, svaigu gaisu darba un atpūtas
telpās. Telpu gaisa kvalitātei jāstimulē ražens darbs, mācības, arī prieks
atpūtā.
2. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt
projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai telpu lietotājiem iespējami
mazinātu risku tikt pakļautiem kaitīgu gāzu, izgarojumu un putekļu
ietekmei neatkarīgi vai to izcelsmes avots ir ārpus ēkas, vai ēkā.
3. Speciālistiem jādara viss iespējamais, lai personas, kuras pieņem
lēmumus tiek informētas par telpu gaisa kvalitātes nozīmi. Apkures,
ventilācijas un dzesēšanas sistēmas nevar tikt
projektētas/iebūvētas/apkalpotas balstoties uz maksimālas izdevumu
samazināšanas principa.
4. Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmām jābūt
projektētām/iebūvētām/apkalpotām tā, lai iespējami samazinātu enerģijas
patēriņu, bet tas nedrīkst notikt uz telpu gaisa kvalitātes un temperatūras
komforta nodrošināšanas rēķina.
Arturs Lešinskis

110. 1.3. Ekspertīzes gadījumā jābūt detalizētai
informācijai par esošo apkures sistēmu un tās darbību.

113. 1.4. Projektēšanas uzdevumā jābūt fiksētam uz kādu
temperatūras un iekštelpu gaisa mitruma komfortu sistēmas tiks vai
tika projektētas.
2. Jāvienojas par projektējamo sistēmu tipu.

116. 3. Jāvienojas un jāfiksē projektēšanas uzdevumā uz
kādiem āra gaisa klimata parametriem ventilācijas un gaisa
kondicionēšanas sistēmas tiks vai tika projektētas.

121. 4. Jāsastāda telpas siltuma un mitruma bilance, lai noteiktu
gaisa stāvokļa izmaiņu procesa virzienu telpā vismaz trīs āra gaisa
klimata parametriem (ziema, vasara, pārejas periods).

122. Procesu anal zes un izp tes centrs
Center for processes analysis and research
METODISKAIS PAL GMATERI LS
ENERGOAUDITA VEIKŠANAI
saska ar pas t juma
„ kas energoefektivit tes apr ina programmas aktualiz šana un metodisk
pal gmateri la energoaudita veikšanai izstr de”
(identifik cijas nr. EM 2011/47/ERAF)
tehnisko specifik ciju
Izpild t ji: Dr. fiz. A.Jakovi s
Fiz. ma . S. Gendelis
Inž. zin. ma . I. Dimdi a
Fiz. bak. J. Džeri š
R g , 2011.g. novembr
https://www.em.gov.lv/lv/es_fondi/dzivo_siltak/padomi_renovacijai/
ekas_energoefektivitates_aprekina_programma_un_metodika/

125. 5. Jānosaka un projektēšanas uzdevumā jāvienojas par
vēlamo iekštelpu gaisa kvalitātes klasi un jāveic kaitīgo izdalījumu
novadīšanai nepieciešamā gaisa daudzuma aprēķins.
5.1. Gaisa daudzuma aprēķins ēkai vai sistēmai, kura apkalpo
vairākas telpas, lielā mērā būs atkarīgs no pieņemtās iekštelpu
gaisa kvalitātes automatizētās vadības sistēmas stratēģijas.

129. 6. Jānosaka vēlamo vai no arhitektoniskā viedokļa iespējamo
pieplūdes gaisa sadales un nosūces gaisa novadīšanas principu telpā,
lai noteiktu gaisa sadales pilnvērtības koeficientu un pieplūdes,
telpas un nosūces gaisa punktu izvietojumu uz procesa virziena
vektora.

131. 12
www.rehva.eu/en/guidebooks

134. 7. Tikai pēc šādiem priekšdarbiem var uzsākt piemērotas
pieplūdes gaisa apstrādes tehnoloģijas izvēli vai esošās ventilācijas un
gaisa kondicionēšanas tehnikas novērtēšanu, lai tā spētu, jeb vai tā
spēj, veikt gaisa apstrādes procesu no (vismaz trīs) āra gaisa klimata
parametriem līdz nepieciešamajiem pieplūdes gaisa parametriem.
8. Vienlaikus uz sausa gaisa un ūdens tvaika maisījuma
diagrammas jāmodelē gaisa apstrādes procesi, lai atrastu no enerģijas
patēriņa viedokļa visracionālāko gaisa apstrādes procesu un atbilstošu
gaisa apstrādes iekārtu, kas spēj šo procesu īstenot.
9. Jāsaskaņo attiecīgu gaisa apstrādes iekārtu piegāde objektam, iekārtu
cena, to ekspluatācijas izdevumi un attiecīgi atmaksāšanās laiks, ņemot vērā
pārējo ēkas inženiersistēmu tāmes izmaksu samazinājumu.