1. Latvijas tautsaimniecība no lata uz eiro Krista Kalnbērziņa Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Gulbenē 2010. gada 10. decembrī

2. Latvija – maza ekonomika ar nelielu iekšējo tirgu jeb patērētāju skaitu <50 000 50 000 – 100000 >250 000 Iedzīvotāju skaits jaunajās ES valstīs* 2009. gadā (milj.) Iekšzemes kopprodukts jaunajās ES valstīs* 2009. gadā (salīdz. cenās, milj. eiro) * pievienojušās ES, sākot no 2004. gada Avots: Eurostat

4. Latvijā piemērots fiksēts valūtas kurss Izvēle kopš 2005 – lata piesaiste eiro Avots: Centrālā Statistikas pārvalde Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma struktūra pa valstu grupām Latvijas Banka saglabās lata piesaisti eiro līdz eiro ieviešanai Latvijā

6. Ekonomika attīstījās aizvien straujāk. Tomēr pēc straujās izaugsmes sekoja krass kritiens. Kāpēc tā notika? Avots: Centrālā Statistikas pārvalde Ekonomikas apjoma jeb iekšzemes kopprodukta pārmaiņas (%)

9. Pēc pievienošanās ES Latvija straujāk augošā ekonomika Eiropā Ekonomikas apjoma jeb iekšzemes kopprodukta pārmaiņas (%) Avots: Eurostat

10. Pēc pievienošanās ES ekonomikā ieplūdusī nauda “audzēja” pieprasījumu Latvijas Banka 1 EUR = 0.702804 LVL Valdības budžets Komercban-kas Ārvalstu tiešās investīcijas ES fondi Ārvalstīs strādājošo pārvedumi

11. Strauji auga ārējā aizņemšanās – atkarība no ārējas naudas un investoru noskaņojuma Ārējā parāda sadalījums pa sektoriem (milj. latu, bruto) Avots: Latvijas Banka 21 mljrd. latu

12. Kreditēšanā rekordpieaugumi – lielākoties saistīti ar nekustamo īpašumu, nevis ražošanu Kredīti nozaru dalījumā (milj. latu) *ietver kredītus: operācijām ar nekustamo īpašumu, būvniecībai, mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Avots: Latvijas Banka 14 mljrd. latu

13. Nesabalansētība darba tirgū: algu kāpums, konkurētspējas kritums Darba ražīgums un darba samaksa uz nostrādāto stundu (2000 = 100, reālais) Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

14. “ Uguni piekūra” arī valdība – pat izaugsmes laikā tērēja vairāk par nopelnīto Valsts budžeta bilance – pārpalikums vai deficīts (% no IKP) Avots: Finanšu ministrija; Eurostat

16. Kāpēc budžeta izdevumi jātuvina ienākumiem? Paveikts ir daudz, tomēr vēl neesam galā!

17. Maza valsts nevar ilgstoši tērēt vairāk, nekā tā nopelna Valsts konsolidētā kopbudžeta bilance , (E KS ’95, % no IKP ) 280 Lai sasniegtu budžeta deficīta mērķi 2011. gadam, ir nepieciešams veikt 280 milj. latu lielu budžeta konsolidāciju

18. Izdevumu samazinājums vēl neatbilst ieņēmumu kritumam 2011. gadā prognozētie ieņēmumi 2006.-2007.g. līmenī, bet izdevumi – 2007.-2008.g. līmenī

19. Izdevumu mazināšana mazina vajadzību valdībai aizņemties; budžeta deficīts nozīmē turpmāku parāda pieaugumu * Latvijas Bankas prognoze Vispārējās valdības parāds un procentu maksājumi (EKS’95 metodoloģija)

20. Budžeta deficīts nozīmē arī turpmāku procentu maksājumu pieaugumu Procentu izdevumi 2010.g. – 235 milj. latu - ir tuvu budžeta gada izdevumu apjomam skolu pedagogu algām

21. Viss nav tik slikti! Konkurētspēja uzlabojas – eksports pārsniedzis pirmskrīzes līmeni Preču eksporta apjoms ( 2004 1. cet. = 100 ) Avots: Centrālā Statistikas pārvalde

22. Viss nav tik slikti! Ekonomikas izaugsme atjaunojas Iekšzemes kopprodukta pārmaiņas (2004 I = 100) Avots: Centrālā Statistikas pārvalde; * ātrais novērtējums

24. Latvijā darba ražīgums ir viens no zemākajiem ES Darbaspēka produktivitāte 2008. gadā (% no ES vidējā) Avots: Eurostat

25. Zems darba ražīgums nosaka zemu atalgojumu Vidējā bruto mēneša darba alga 2008. gadā, EUR Avots: Eurostat

26. Zemas algas nozīmē zemus nodokļu ieņēmumus un mazas pensijas Vidējā vecuma pensija 2007. gadā (EUR) Avots: Eurostat

28. Vēl viens stūrakmens – stabilitāte. Māstrihtas konverģences kritēriji ir pašas dalībvalsts interesēs Kas tiek izvērtēts Kā izvērtē Konverģences kritēriji Cenu stabilitāte Saskaņotā patēriņa cenu inflācija Ne vairāk kā triju labāko dalībvalstu vidējais rādītājs +1.5 procentu punkti Stabilas valsts finanses Valsts budžeta deficīts, % no IKP Atsauces vērtība – ne vairāk par 3% Ilgtspējīgas valsts finanses Valsts parāds, % no IKP Atsauces vērtība — ne vairāk par 60 % Stabilitāte, ko dalībvalsts panākusi konverģencē Ilgtermiņa procentu likmes Ne vairāk kā triju labāko dalībvalstu cenu stabilitātes ziņā vidējais rādītājs +2 procentu punkti Valūtas kursa stabilitāte Novirze no centrālā kursa +/- 15% Dalība VKM 2 gadus bez nopietnām problēmām

29. Izpildot noteiktos budžeta mērķus, Latvija ieviesīs eiro 2014. gadā Valsts budžeta bilance (% no IKP ) Avots: Centrālā Statistikas pārvalde; Latvijas Bankas prognoze Mērīšanas periods EIRO Budžeta stratēģija

30. Laika plāns ceļam uz eiro: pirms eiro ieviešanas dalībvalstu kopīgs lēmums Pievienoša-nās ES LVL piesaiste EUR, iestāja Valūtas kursa mehānismā II Konverģences ziņojums pavasarī; ECOFIN gala lēmums jūlijā Pievienoša-nās eiro zonai 2004 2005 2013 2014 2010

31. Eiro zonā budžeta un nodokļu politiku joprojām no saka nacionālās valdības Vairāku eiro zonas valstu, īpaši G rieķijas piemērs rāda, ka dalība eiro zonā pati par sevi nav garantija investoru uzticībai – valstij jārealizē atbilstoša fiskālā politika , lai tā spētu finansēt parādu Budžeta deficīts (% no IKP, 2009) Valdības parāds (% no IKP, 2009) Avots: Eurostat

32. Budžeta deficītu mazina vairākas eiro zonas valstis Avots: Konverģences programmas Grieķija : no 13.6% no IKP 2009 uz zem 3% 2014 Portug āle : no 7.3% 2010 uz 4.6% 2011 Sp ānija : no 11.2% 2009 uz 6% 2011 It ālija : no 5.3% 2009 uz 2.7% 2012 Īrija : no 14.3 % 2009 uz 2.9% 2014 Vācija: no 4.5% 2010 uz zem 2% 2013 Nīderlande: no 6% 2010 uz 3.5% 2011 Francija: no 8% 2010 uz 3% 2013

36. Uzskatāms piemērs - EUR/LVL valūtas maiņas izmaksas pārsniedz 100 mil j. latu gadā EUR/LVL valūtas maiņas izmaksas banku un valūtas maiņas iestāžu klientiem (milj. latu) Avots: Latvijas Banka

41. Vai zaudējam savu naudas dizainu? Latvijas eiro monētu reversa dizaina izvēle notika 2004. gadā visas tautas ideju konkursā. Žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu uz eiro monētām atveidot Latvijas ģerboni, tautumeitas portretu un Brīvības pieminekli.

45. Papildu informācija par eiro Latvijas Bankā http://www.bank.lv/lat/main/euro/ LR Finanšu ministrijā www.eiro.lv Eiropas Centrālajā bankā http://www.ecb.int/euro/html/index.en.html Eiropas Komisijā http://ec.europa.eu/dgs/economy_finance/index_en.htm