2. Lielākās nozares gan eiro zonā, gan Latvijā ir rūpniecība, sabiedriskie
pakalpojumi, tirdzniecība un nekustamais īpašums
Pievienotās vērtības sadalījums pa nozarēm (%)Eiro zona Latvija
2
3. Eiro zonas ekonomika pakāpeniski atkopjas, nesen pārsniegusi pirmskrīzes līmeni;
Latvijai vēl ir, kur augt, taču izaugsmes tempi pēdējā laikā sarukuši
Reālais IKP (indekss, 2008.g 1.cet.=100)
70.0
75.0
80.0
85.0
90.0
95.0
100.0
105.0
110.0
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
EZ-19
Vācija
Grieķija
Spānija
Francija
Itālija
Latvija
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
1.6
-0.9
-0.3
0.9
1.6
6.2
4.0
3.0
2.4
2.7
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
2011 2012 2013 2014 2015
Eiro zona
Latvija
Reālā IKP izaugsme (%)
3
4. Bez straujākas izaugsmes arī bezdarba līmenis samazinās ļoti gausi
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat
0
5
10
15
20
25
30
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Eiro zona Vācija
Grieķija Spānija
Francija Itālija
Latvija
4
5. Ekonomiskā izaugsme bijusi un turpinās būt mērena. Brexit ietekmē Anglijas
centrālā banka pazeminājusi UK izaugsmes prognozes. Visdrīzāk Brexit
rezultātā redzēsim arī eiro zonas prognožu samazinājumu
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
8.0
ASV Lielbritānija Dānija Zviedrija Āzijas valstis NVS valstis Pasaule Latvija Eiro zona
Vidēji 2011-2013
Vidēji 2014-2015
Vidēji 2016-2018
Anglijas CB pēc-referenduma, 2016-2018
Faktiskā un prognozētā reālā IKP izaugsme eiro zonā un pasaulē (vidēji norādītajā periodā, %)
Avots: ECB 2016g. Jūnija BMPE prognozes, Anglijas centrālās bankas prognozes no 2016.g Augusta Inflācijas ziņojuma
5
6. 6
Preču cenas, īpaši naftas cenas pasaulē pēdējo gadu laikā ļoti strauji kritušās. Naftas
cenas šobrīd ir par 56% zemākas, nekā 2014.g vidū
Pasaules preču cenas: pārtika (indekss), nafta (USD/barelā)
Avots: Bloomberg
0
20
40
60
80
100
120
140
160
0
500
1000
1500
2000
2500
Pārtika
Nafta (labā ass)
-76%
7. Izejvielu cenu kritums ir būtiski mazinājis vidējo cenu kāpumu eiro zonā
Eiro zonas inflācija pa komponentēm (%, devumi procentu punktos)
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Pakalpojumi Enerģija Pārējās preces
Pārtika Inflācija kopā
Avots: Eurostat 7
8. Izejvielu cenām arvien ir būtiska ietekme uz patēriņa cenām arī Latvijā, izmaksu
ietekmē sarūk arī pakalpojumu cenu devums
8
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
14.0
16.0
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Pakalpojumi Enerģija Pārējās preces
Pārtika Inflācija kopā
Latvijas inflācija pa komponentēm (%, devumi procentu punktos)
2.3
0.0
0.7
0.2
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
2012 2013 2014 2015
Avots: Eurostat
Avots: Eurostat
10. 10
Jau kopš 2009. gada pasaules lielākās centrālās bankas bāzes procentu likmes
uztur tuvu pie nulles, citas jau negatīvā teritorijā
-1
0
1
2
3
4
5
6
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
ECB
Bank of Japan
FED funds rate
Bank of England bank rate
Riksbank repo rate
Swiss national bank LIBOR target rate
Lielāko centrālo banku bāzes procentu likmes (%)
Avots: Bloomberg
11. 11
2014. gada jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo banku, kas ieviesa negatīvas
procentu likmes. ECB likmēm seko naudas tirgus likmes – arī negatīvā teritorijā. Taču
tas nav bijis pietiekami, lai sasniegtu mērķi – inflāciju tuvu, bet zem 2% …
→ Stabilizēt cenu līmeni
monetārajā savienībā
→ Uzlabot transmisijas
mehānismu
→ Samazināt īstermiņa
aizņēmumu procentu likmes
eiro zonas starpbanku tirgū
→ Stimulēt kreditēšanas
attīstību
Avots: ECB, Bloomberg
Galvenās procentu likmes un naudas tirgus likmes Eirosistēmā (%)
-0.6
-0.4
-0.2
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
2014 2015 2016
Noguldījuma iespējas likme
Galvenā refinansēšanas likme
Aizdevuma iespējas likme
EURIBOR-3M
12. 12
Standarta
instrumenti TLTRO ABSPP CBPP3 PSPP CSPP
ECB izmantotie
darbarīki cenu
stabilitātes
nodrošināšanai
…tādēļ tika ieviesti nestandarta mēri: Eirosistēma šobrīd piedāvā bankām likviditāti
caur daudziem papildus kanāliem
Banku likviditāte
Paplašinātā
aktīvu pirkšanas
programma
13. 14
Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma strādā?
Avots: ECB, BBC
Eirosistēma no finanšu
institūcijām iegādājas
parāda vērtspapīrus…
1. 3.
2.
4.
5.
…ļaujot uzņēmumiem un
mājsaimniecībām
aizņemties vairāk…
… kā rezultātā samazinās
procentu likmes…
…veicinot uzņēmumu
attīstību un mājsaimniecību
patēriņu…
…stimulējot
tautsaimniecības
izaugsmi
14. Valdības obligāciju ienesīguma līkne, EIRO ZONA
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
3M 6M 9M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y
Janvāris 2014 16.08.2016
Valdības obligāciju ienesīguma līkne, LATVIJA
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
6M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y
Janvāris 2014 16.08.2016Avots: Bloomberg
PAPP būtiski mazinājis valdību aizņēmumu izmaksas. Parāda refinansēšanas
izmaksas kļuvušas ievērojami lētākas
15
15. Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna izsniegtiem kredītiem nefinanšu uzņēmumiem* (%)
Avots: ECB SDW, Latvijas Bankas aprēķini
Kopš uzsākta PAPP kredītiestāžu aizdevumu likmes uzņēmumiem ir ievērojami
samazinājušās
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Vācija
Igaunija
Somija
Francija
Grieķija
Īrija
Itālija
Lietuva
Latvija
Portugāle
Eiro zona
* Ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam 16
16. 17
Aizdevumu pieauguma tempi eiro zonā pozitīvi, bet par spīti brīvi pieejamai
likviditātei – lēna kreditēšanas atkopšanās; Latvijā kreditēšanas pārmaiņu temps
tuvojas eiro zonas vidējam līmenim, bet ievērojami atpaliekam no kaimiņvalstīm
Kreditēšanas gada pārmaiņas iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām (%)
-15
-10
-5
0
5
10
Jan/14 Apr/14 Jul/14 Oct/14 Jan/15 Apr/15 Jul/15 Oct/15 Jan/16 Apr/16
Igaunija Lietuva Latvija Eiro zonaAvots: ECB
17. Valūtas maiņas kurss EUR USD (labā ass), Nominālais efektīvais
kurss 2005=100 (kreisā ass)
Avots: ECB, Eurostat
Monetārās politika ietekmējusi arī eiro kursu. Tas krities, tādējādi balstot
eksportētājus un ekonomikas attīstību
1.000
1.050
1.100
1.150
1.200
1.250
1.300
1.350
1.400
1.450
90.0
92.0
94.0
96.0
98.0
100.0
102.0
104.0
106.0
108.0
110.0
2012 2013 2014 2015 2016
Eiro zonas NEER (38)
EUR USD
18
18. Fiskālā politika: vēl ir, kur augt! LV valdība turpina veidot budžetu ar deficītu,
nodokļu paaugstināšana rada nenoteiktību.
Nepieciešamas strukturālās reformas, lai nelietu naudu caurā mucā
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Eiro zona - 19 Igaunija Latvija
19
Vispārējās valdības budžeta bilance (% no IKP)
Avots: Eurostat
19. 20
Gan stabilitātei, gan izaugsmei nepieciešami trīs atbalsta punkti. Monetārā politika
nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenota atbilstoša fiskālā
un strukturāla politika.
20. Kopsavilkums
• Eiro zonas IKP izaugsme lēna, Latvijas IKP izaugsmes tempi pēdējā laikā sarukuši;
• Jau tā ne pārāk optimistiskās ekonomiskās izaugsmes prognozes visdrīzāk Brexit ietekmē
tiks pārskatītas uz leju – mūsu tradicionālo eksporta tirgu izaugsme saglabāsies lēna;
• Inflācija pēdējos gados eiro zonā un Latvijā ļoti zema gan zemās izaugsmes, gan (jo īpaši)
straujā izejvielu cenu krituma rezultātā;
• ECB cīņa pret zemo inflāciju: PAPP (jo standarta monetārās politikas instrumenti nav
pietiekami efektīvi)
o pazeminājušās procentu likmes gan valstīm, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem – lēnām atjaunojas
kreditēšana;
o sarucis valūtas kurss, tā atbalstot eksportētājus;
• Monetārā politika viena pati nespēj balstīt ekonomiku – vajadzīgs atbalsts arī no fiskālas
politikas puses; nepieciešams veikt strukturālās reformas.
Eiro zonas gada inflācija (SPCI) 2016. gada jūlijā pieauga līdz 0.2%, kas ir par 0.1 procentu punktu augstāk nekā jūnijā, kad tā bija 0.1%. Inflācijas kāpumu veidoja galvenokārt straujāks pārtikas cenu kāpums (pārtikas cenas bija par 1.4% augstākas nekā pirms gada), nedaudz straujāk kāpa arī pakalpojumu cenas (1.2%, kas ir par 0.1pp augstāk nekā jūnijā).
Enerģijas cenu kritums jūlijā atkal nedaudz pieauga (enerģijas cenas bija par 6.7% zemākas nekā pirms gada), tomēr gaidāms, ka enerģijas cenu kritums atsāks mazināties tuvākajos mēnešos. Pamatinflācija jūlijā salīdzinājumā ar jūniju palika nemainīga, 0.9%.
Patēriņa cenu līmenis jūlijā bija vien par 0.1% augstāks nekā 2015. gada jūlijā. Zemā inflācija joprojām lielā mērā atspoguļo piedāvājuma puses faktorus, arī Latvijas ekonomikas bremzēšanās rada lejupvērstu spiedienu uz cenām, tāpēc paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija saglabāsies zema.
Atjaunots: 21.03
Kredītiestādēm jāmaksā par brīvajiem naudas līdzekļiem (kas pārsniedz minimālo obligāto rezervju prasības)
Starpbanku darījumu likmes samazinās, kļūst pat negatīvas => bankas aizdod vairāk nekā saņem atpakaļ
The ECB’s deposit facility rate has become its most important policy rate in an environment of very ample excess liquidity. The overnight money market rate, which was previously driven by the rate on the ECB’s main refinancing operations, is now close to the deposit facility rate.
APP covers a broad range of investment grade securities.
These various policy measures are complementary instruments and are necessary to ensure that sufficient stimulus is provided to the economy to return inflation to the ECB’s objective.
CBPP3 + ABSPP uzlabo likviditāti noteiktā tirgus segmentā, bet nerisina inflācijas un gaidu jautājumu.
Atjaunots: 27.04
Before the launch of the June 2014 credit easing package the bulk of the reduction in ECB key policy rates – a cumulative 125bps between September 2011 and June 2014 – had not been transmitted to the borrowing costs faced by households and firms in many vulnerable Member States. From May last year (when markets started to anticipate the credit easing package) until October this year, however, bank lending rates for non-financial corporations (NFCs) fell strongly, by approximately 80bps for the euro area in aggregate.
The APP has reinforced this fall in bank lending rates, too, by putting strong downward pressure on sovereign yields and thereby reducing the attractiveness of sovereign securities holdings relative to loans.
The panel of 42 countries includes: EU-28 Member States and 14 other industrial countries - Australia, Canada, United States, Japan, Norway, New Zealand, Mexico, Switzerland, Turkey Russia, China, Brazil, South Korea and Hong Kong.
ECB Nominal effective exch. rate, Euro area-19 countries vis-a-vis the EER-38 group of trading partners (AU, CA, DK, HK, JP, NO, SG, KR, SE, CH, GB, US, BG, CZ, HU, PL, RO, CN, DZ, AR, BR, CL, HR, IS, IN, ID, IL, MY, MX, MA, NZ, PH, RU, ZA, TW, TH, TR and VE) against Euro
EUR/USD extended sharp gains from the previous session surging to five-month highs, as foreign exchange traders continued to digest a dovish monetary policy decision from the Federal Reserve 24 hours earlier
Dānija (9), Somija (11), Zviedrija (9), Igaunija (10 : 2000-2014), Īrija (10), Vācija (5), Bulgārija (9)
Valdības spertie soļi budžeta izdevumu pieauguma iegrožošanai ierobežotas fiskālās telpas apstākļos ir apsveicami. Tomēr izdevumu bāze joprojām pārsniedz budžeta ieņēmumu sniegtās iespējas. Mērķtiecīga budžeta bāzes izdevumu pārskatīšana strukturālo reformu kontekstā ļautu Latvijai izrauties no hroniskas budžeta nesabalansētības, radot iespēju veikt uzkrājumus labajos laikos, lai atbalstītu tautsaimniecību krīzes situācijā.
Jāuzsver, ka monetārā politika nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenota atbilstoša fiskālā un strukturāla politika. Tālākas reformas, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, ir svarīgas produktīvu investīciju un nodarbinātības veicināšanai, kā arī darba ražīguma celšanai. Strukturālās reformas stimulējošas monetārās politikas apstākļos ne tikai nodrošinās augstāku izaugsmi, bet arī padarīs eiro zonas tautsaimniecību noturīgāku pret ārējiem satricinājumiem.