Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka prezentācija Rēzeknē

1. Ievadot
nākamos 100
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Banka
2022. gada 23. novembris
Aktualitātes ekonomikā
Modernie maksājumi
Ilgtspēja – X faktors, kas mainīs ikviena ikdienu

2. Aktualitātes
ekonomikā

3. Svarīgākais īsumā
▪ Tāpēc centrālās bankas ceļ procentu likmes;
▪ ECB Padome pielāgo visus instrumentus (TLTRO u.c.)
Eirosistēmas 2% inflācijas mērķim;
▪ Valdība – terminēts, mērķēts, ātrs un samērīgs
atbalsts; strukturālas pārmaiņas; nekurināt inflāciju.
▪ Augsta inflācija kaitē iedzīvotājiem, uzņēmējiem;
▪ Svarīgi nepieļaut augstās inflācijas iesakņošanos;
3

4. Pasaules un
Eiropas ekonomika

5. RU
sāk
karu
Brexit Covid-19
Globālā
finanšu
krīze
Eiropas
parādu krīze
Nenoteiktība Eiropā sasniedz jaunus augstumus
5
▪ Krievijas agresija Ukrainā
un ģeopolitiskā situācija
kopumā
▪ Energoresursu krīze
▪ Globāls inflācijas spiediens
▪ Covid-19 draudi un
recesijas bažas
Avots: Economic Policy Uncertainty (pēdējais nov. 10/22).
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
0
50
100
150
200
250
300
350
400
2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
Eiropa ASV Ķīna (labā ass)
Ekonomikas politikas nenoteiktības indekss
5

6. Kviešu cena Euronext biržā (EUR/t)
100
200
300
400
500
01.2020.
02.2020.
03.2020.
04.2020.
05.2020.
06.2020.
07.2020.
08.2020.
09.2020.
10.2020.
11.2020.
12.2020.
01.2021.
02.2021.
03.2021.
04.2021.
05.2021.
06.2021.
07.2021.
08.2021.
09.2021.
10.2021.
11.2021.
12.2021.
01.2022.
02.2022.
03.2022.
04.2022.
05.2022.
06.2022.
07.2022.
08.2022.
09.2022.
10.2022.
11.2022.
Vidēji 2019. gadā
Gāzes cena (EUR/MWh)
0
100
200
300
400
01.2020.
02.2020.
03.2020.
04.2020.
05.2020.
06.2020.
07.2020.
08.2020.
09.2020.
10.2020.
11.2020.
12.2020.
01.2021.
02.2021.
03.2021.
04.2021.
05.2021.
06.2021.
07.2021.
08.2021.
09.2021.
10.2021.
11.2021.
12.2021.
01.2022.
02.2022.
03.2022.
04.2022.
05.2022.
06.2022.
07.2022.
08.2022.
09.2022.
10.2022.
11.2022.
6 Avots: Refinitiv, Bloomberg.
Recesijas bažas sāk piebremzēt globālo cenu kāpumu
Metālu cenas (indekss)
80
130
180
230
01.2020.
02.2020.
03.2020.
04.2020.
05.2020.
06.2020.
07.2020.
08.2020.
09.2020.
10.2020.
11.2020.
12.2020.
01.2021.
02.2021.
03.2021.
04.2021.
05.2021.
06.2021.
07.2021.
08.2021.
09.2021.
10.2021.
11.2021.
12.2021.
01.2022.
02.2022.
03.2022.
04.2022.
05.2022.
06.2022.
07.2022.
08.2022.
09.2022.
10.2022.
11.2022.
Brent jēlnaftas cena (USD/bbl)
0
25
50
75
100
125
01.2020.
02.2020.
03.2020.
04.2020.
05.2020.
06.2020.
07.2020.
08.2020.
09.2020.
10.2020.
11.2020.
12.2020.
01.2021.
02.2021.
03.2021.
04.2021.
05.2021.
06.2021.
07.2021.
08.2021.
09.2021.
10.2021.
11.2021.
12.2021.
01.2022.
02.2022.
03.2022.
04.2022.
05.2022.
06.2022.
07.2022.
08.2022.
09.2022.
10.2022.
11.2022.

7. Eiro zonas izaugsme (g/g; %) Eiro zonas izaugsmes prognozes (g/g; %)
0
1
2
3
4
2022 2023 2024
2022. g. septembris 2022. g. jūnijs
7 Avots: Eurostat, ECB Septembra 2022 prognozes.
Eiro zonas izaugsmes prognozes pārskatītas uz leju; stagnācija
gadu mijā un recesijas risks
Bāzes scenārijs
Pesimistiskais
scenārijs
2021
2022
2023
2024
2022
2023
2024
Reālais
IKP
5.2 3.1 0.9 1.9 2.8 -0.9 1.9
* Dati vēl nav pieejami visām valstīm
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
EE SK LU DE LT LV FI BE FR EA IT NL CY AT ES PT EL SI MT IE
2. cet. 2022 1. cet. 2022 3. cet. 2022*

8. Eiro zonas SPCI inflācija
(2022. gada oktobris; g/g; %)
7.1
7.3
7.5
8.3
8.6
8.8
9.6
9.8
10.3
10.6
10.7
11.5
11.6
12.8
13.1
14.5
16.8
21.8
22.0
22.4
0 5 10 15 20 25
FR
ES
MT
FI
CY
LU
IE
EL
SI
PT
EA
AT
DE
IT
BE
SK
NL
LV
LT
EE
Eiro zonas SPCI inflācijas prognozes
(g/g; %)
0
2
4
6
8
10
2022 2023 2024
2022. g. septembris 2022. g. jūnijs
8 Avots: Eurostat, ECB Septembra 2022 prognozes.
Eiro zonas inflācija tuvākajos gados pārsniegs 2% mērķi
Bāzes scenārijs
Pesimistiskais
scenārijs
2021
2022
2023
2024
2022
2023
2024
SPCI 2.6 8.1 5.5 2.3 8.4 6.9 2.7

9. Vadošo centrālo banku procentu likmes
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
Eiro zona*
ASV
Lielbritānija
Japāna
Naudas tirgus indeksi
-1
0
1
2
3
4
5
6
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
EURIBOR 3 mēneši
EURIBOR 6 mēneši
9 Avots: Bloomberg.
Centrālās bankas turpina celt procentu likmes
* Līdz 21.12.2011 galveno refinansēšanas operāciju likme, pēc tam – noguldījumu iespējas likme.

10. Norises Latvijā
Avots: pexels.com
10

11. Iekšzemes kopprodukts (%; reālā izteiksmē; s.i.)
-0.4
-1.7
-2
3
8
III IV 2021 I II III IV 2022 I II III
pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu (sezonāli un kalendāri
koriģēts)
pret iepriekšējo periodu (sezonāli un kalendāri koriģēts)
Ekonomikas noskaņojums
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
70
75
80
85
90
95
100
105
110
01/19 04 07 10 01/20 04 07 10 01/21 04 07 10 01/22 04 07 10
Ekonomikas noskaņojums (mēneša
pārmaiņas; labā ass)
Ekonomikas noskaņojums (ilgtermiņa
vid. = 100)
11 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija.
Latvijā ekonomiskā aktivitāte sāk vājināties un noskaņojums ir
pasliktinājies

12. IKP un inflācijas prognozes (g/g; %)
3.8
3.0
-0.2
4.4
3.2
16.9
9.2
3.4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
2021 2022 P 2023 P 2024 P
IKP Inflācija
12
• Ekonomika, ieejot energokrīzē,
bez lielām nesabalansētībām;
• Alternatīvās energoresursu
piegādes un energoefektivitāte
stabilizēs energoresursu cenas;
• Pandēmijas uzkrājumi, zems
bezdarbs, ES fondi balsta
ekonomiku;
• Valsts atbalsts energokrīzē
iedzīvotājiem un uzņēmumiem
uzlabo konfidenci.
Avots: Latvijas Bankas 2022. gada septembra prognozes.
Prognožu bāzes scenārijs ir recesija, bet īslaicīga un sekla

13. Nozaru izlaide/apgrozījums (salīdz. cenās; indekss;
2019 vid.=100; s.i.)
70
75
80
85
90
95
100
105
110
115
120
I II III IV I II III IV I II III IV I II III
2019 2020 2021 2022
Mazumtirdzniecība
Vairumtirdzniecība
Elektroenerģija un
gāzes apgāde
Apstrādes
rūpniecība
Būvniecība
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
7.5
13.4
0
5
10
15
20
4000
5000
6000
7000
8000
9000
10000
11000
01/19 04 07 10 01/20 04 07 10 01/21 04 07 10 01/22 04 07
Mājsaimniecību noguldījumu atlikums
Nefinanšu uzņēmumu noguldījumu atlikums
Mājsaimniecību noguldījumu gada pārmaiņas (labā ass)
Nefinanšu uzņēmumu noguldījumu gada pārmaiņas (labā ass)
13
Ekonomikas bremzēšanās nolasāma nozaru rādītājos,
noguldījumi tikai daļēji absorbēs patēriņa kritumu
Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu
noguldījumi (milj. eiro; g/g; %)

14. 0 200 400 600 800 1000
2023
2022
2021
Cenu samazināšanas pasākumi Sociālie pabalsti
2.2% no IKP
0.1% no IKP
1.6% no IKP
Valsts atbalsta* ietekme uz IKP (kumulatīvi;
salīdzinot ar scenāriju bez atbalsta pasākumiem; %)
0.0
0.8
1.2
0
0.4
0.8
1.2
2021 2022 2023
14
Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Finanšu ministrija; Ministru Kabinets;
Latvijas Bankas aprēķini.
Enerģijas cenas bremzē ekonomiku; negatīvo ietekmi mazina
valsts atbalsts
Valsts atbalsta pasākumu energo krīzē sadalījums
pēc pasākumu veida un pa gadiem (milj. EUR)
*Ietekme uz IKP novērtēta, izmantojot DSGE modeli.

15. Kredīti rezidentiem (atlikums; g/g; %)
Procentu likmes nefinanšu sabiedrībām no jauna
izsniegtajiem kredītiem Latvijā un Eirozonā (%) **
15 Avots: Latvijas Banka, Centrālā statistikas pārvalde, ECB SDW.
Latvijā kreditēšana ilgstoši bijusi vāja un procentu likmes starp
augstākajām eiro zonā
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
01.
2008
01.
2010
01.
2012
01.
2014
01.
2016
01.
2018
01.
2020
01.
2022
Nefinanšu sabiedrības*
Mājsaimniecības*
*Salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekme.
** Vidējās svērtās darījumu procentu likmes ar sākotnējo darbības periodu līdz 1 gadam
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
Latvija
Eirozona

16. 0
20
40
60
80
100
120
FR CY LU NL FI PT SP AT EZ DE BE MT IT SK EE GR SI LT IE LV
Avots: ECB.
ECB procentu likmju palielināšana
ietekmēs Latvijas uzņēmumus g.k.
caur eksportu
▪ Lielāki procentu maksājumi;
o uzņēmumiem, bet zems izsniegto kredītu
īpatsvars → zemi procentu maksājumi;
o mājsaimniecībām, bet zems izsniegto
kredītu īpatsvars → visvairāk augstāku
ienākumu mājsaimniecībām, kurām
kredītmaksājumu īpatsvars rīcībā
esošajos ienākumos zems;
▪ Zemāks ārējais pieprasījums → zemāks
Latvijas eksports, īpaši uz partnervalstīm, kur
kredītu atlikumi ir lieli.
Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu
atlikums 2022. gada 1. ceturksnī (% no IKP)
16

17. Imports (g/g; milj. eiro)
-100
-50
0
50
100
150
200
250
300
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Dabasgāze Minerālmēsli Metāli Koksne Degviela
Krievija-Baltkrievija
Citas valstis
17 Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Importa samazinājumu no Krievijas un Baltkrievijas lielākoties
esam spējuši aizvietot

18. Eksports uz Krieviju un Baltkrieviju (milj. eiro)
50
60
70
80
90
100
110
120
130
140
150
Janvāris
Februāris
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Oktobris
Novembris
Decembris
2020
2021
2022
Imports no Krievijas un Baltkrievijas (milj. eiro)
0
50
100
150
200
250
300
350
Janvāris
Februāris
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Oktobris
Novembris
Decembris
2020
2021
2022
18 Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju ir gausa

19. Eksporta tirgus daļa un reālais efektīvais kurss*
(2015=100)
95
100
105
110
115
120
125
130
I
2015
III
I
2016
III
I
2017
III
I
2018
III
I
2019
III
I
2020
III
I
2021
III
I
2022
REK_VDI
Preču eksporta tirgus
daļa pasaulē
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
I
2018
III I
2019
III I
2020
III I
2021
III I
2022
Pavisam Lauksaimniecība Apstrāde
Transports IKT pakalpojumi
19 Avots: Eiropas Komisija un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Eksports saglabā konkurētspēju
Rentabilitāte (peļņa pēc nodokļiem pret apgrozījumu;
4-cet. slīdošais vidējais; %)
* REK ar 37 tirdzniecības partnervalstīm.

20. Vidējā bruto alga (g/g; %)
8.3
0
2
4
6
8
10
12
14
I
2019
II III IV I
2020
II III IV I
2021
II III IV I
2022
II
Brīvās darba vietas (uz 1 bezdarbnieku) un
reģistrētais bezdarba līmenis (% no ekon. aktīvajiem)
20 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Nodarbinātības valsts aģentūra
Bezdarbs zems, saspringts darba tirgus uztur algu kāpumu
5.7
0.6
0.0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
8.0
9.0
10.0
01.
2019
05. 09. 01.
2020.
05. 09. 01.
2021
05. 09. 01.
2022
05. 09.
Bezdarba līmenis Vakances/bezdarbnieki (labā ass)

21. Inflācija (g/g; %) un tās dekompozīcija (pp)
-5
0
5
10
15
20
Algas Naftas cenas Globālās pārtikas cenas
Dabasgāze Elektrība Siltumenerģija
Cietais kurināmais Citi faktori Kopējā inflācija
21 Avots: Eurostat; Latvijas Bankas aprēķini.
Tāpat kā pirms finanšu krīzes inflācijas līmenis ir augsts, bet
iemesli atšķiras
Finanšu
krīze
Energoresursu
cenu krīze

22. Inflācija un atsevišķu komponenšu cenu
pieaugums Latvijā un eiro zonā (g/g; %)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
10/21 11 12 01/22 02 03 04 05 06 07 08 09
EZ pārtika LV pārtika
EZ enerģija LV enerģija
EZ adm. regulētas cenas LV adm. regulētās cenas
Patēriņa groza struktūra
(% no kopējā)
22 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Augstāku inflāciju Latvijā nekā eiro zonā nosaka patēriņa grozā
lielāks enerģijas un pārtikas īpatsvars un šo cenu straujāks
kāpums
0% 10% 20% 30% 40% 50%
Eiro zona
Latvija
Pārtika Enerģija

23. Atalgojums nodarbinātajiem un pakalpojumu
cenas
BE
DE
EE
IE
GR
SP
FR
IT
CY
LV
LT
LU
MT
NL
AT
PT
SL
SK
FI
0
3
6
9
12
15
18
0 5 10 15 20
Pakalpojumu
cenas
bez
nodokļu
izmaiņām
(%,
2022.g.
jūn.,
salīdzinot
ar
2020.g.
jūn.)
Atalgojums uz vienu nodarbināto (%; 2021.g., salīdzinot ar 2019.g.)
Patēriņa nodokļu ietekme uz gada inflāciju
(procentpunkti; 2022.g. septembris)
-7 -6 -5 -4 -3 -2 -1 0 1
Inflācija
Enerģija
Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni
Latvija Eiro zona
23
Latvijā arī straujāks algu pieaugums, turklāt Latvija neizvēlējās
nemērķēto nodokļu samazināšanas atbalstu
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.

24. Izmaiņas ekvivalentajos rīcībā esošajos
ienākumos (pabalstu efekts; %)
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
D1 D2 D3 D4 D5 D6 D7 D8 D9 D10
2022 2023
Valsts atbalsta* ietekme uz SPCI inflāciju (pp,
salīdzinot ar scenāriju bez atbalsta pasākumiem)
24 Avots: Latvijas Bankas aprēķini, izmantojot EUROMOD modeli CGE vispārējā
līdzsvara modeli, sk. https://www.bank.lv/darbibas-
jomas/petnieciba/petnieciba-modeli’;
Latvijā valsts atbalsts gan mērķēti palīdz mazturīgākajiem
iedzīvotājiem, gan mazina inflāciju
0.0
-1.7
-0.5
-2
-1.6
-1.2
-0.8
-0.4
0
2021 2022 2023
*Ietekme uz inflāciju novērtēta, izmantojot STIP un DSGE modeli.

25. 25
Ko darīt?
Globālas pārmaiņas īsā un ilgā termiņā
▪ Centrālās bankas turpinās celt likmes, lētās naudas laikmets ir
beidzies.
▪ Tirdzniecības saites ar Krieviju un Baltkrieviju turpinās sarukt, attīstība
meklējama citos tirgos.
Latvijā – jādomā un jārīkojas tālāk par šo apkures sezonu
▪ Īstermiņā – sekla recesija gada beigās, smaga ziema, nepieciešams
savlaicīgs, samērīgs, terminēts un mērķēts atbalsts.
▪ Vidējā termiņā – augstākas likmes nozīmē dārgākas parāda
apkalpošanas izmaksas, līdz ar to jābūt fiskāli atbildīgiem.
▪ Ilgtermiņā – strukturālas pārmaiņas enerģētikā, virzoties uz
pašpietiekamību.
▪ Turēt roku «uz pulsa» un palīdzēt uzņēmējiem pārdzīvot augstās
enerģijas cenas un būt konkurētspējīgiem globāli.

26. Aktualitātes moderno
maksājumu jomā

27. Vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs
veic nedēļas laikā
7.7
8.0
8.1
8.3
9.7
9.5
8.9
6.0
4.5
3.9
3.0
4.2
3.3
3.7
13.7
12.6
12.0
11.3
13.9
12.8
12.6
2019 VIII
2020 II
2020 VIII
2021 II
2021 VIII
2022 II
2022 VIII
Vidējais maksājumu skaits bezskaidrā naudā
Vidējais maksājumu skaits skaidrā naudā
Maksājumu sadalījums bezskaidrā un skaidrā
naudā, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā
27 Dati: Latvijas Bankas 2 reizes gadā publicētais Maksājumu radars.
Pandēmijas laikā aug bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars,
bet svarīga arī skaidrā nauda
56%
64%
68%
73%
70%
74%
71%
44%
36%
32%
27%
30%
26%
29%
2019 VIII
2020 II
2020 VIII
2021 II
2021 VIII
2022 II
2022 VIII
Maksājumi bezskaidrā naudā Maksājumi skaidrā naudā
Bāze: visi respondenti, 2022 II: n=1000

28. 28
Latvijā – līdzsvaroti naudas lietošanas paradumi, ko
pierāda ECB pētījums par norēķiniem mazajos
maksājumos (POS termināļos un P2P):
Skaidrā nauda

29. 29
Progresīva
maksājumu vide
Zibmaksājumi veido ~15% no kopējā klientu
kredīta pārvedumu skaita.
Šobrīd reģistrēti jau 715 000 zibsaišu, kas
nodrošina maksājumus ar tālruņa palīdzību
Klientu bezskaidrās naudas maksājumu
apjoms un skaits turpina palielināties
Kopējais apjoms 2021. gadā palielinājās par 22%,
sasniedzot 220 mljrd. € gadā, bet kopējais skaits –
par 6%, sasniedzot 584 milj. gadā
Zibmaksājumu servisa pieejamība – 99.98%

30. 30
2022. gadā Valsts kase ieviesusi
zibmaksājumus (I posms – ienākošo
zibmaksājumu saņemšana)
Aktualitātes
Zibprasījumu platformas izveide
2021. gadā (sagaidot komercbanku
pieslēgšanos 2022.–2023. gadā)
Progresīva
maksājumu vide
(2)
Sniedzam bezskaidrās naudas norēķinu
pakalpojumus Baltijas līmenī

31. 31
Priekšlikums par pirkuma čeku
gala summas noapaļošanu
Noslēgta vienošanās ar finanšu nozari
par bankomātu tīkla pārklājuma
saglabāšanu visā valsts teritorijā
Sabiedrībai pieejama informācija par
bankomātu tīklu valstī (www.bank.lv)
Skaidrā nauda
Veicam skaidrās naudas
nodrošināšanu Baltijas reģionā

32. Noapaļo tikai galīgo pirkuma summu
līdz tuvākajiem 0 vai 5 centiem
32
Pirkuma čeku gala summas noapaļošanas iespēja
32
Tikai norēķinos ar skaidro
naudu, preces vai pakalpojuma
pirkuma gala cena tiktu
noapaļota, neietekmējot katras
preces vai pakalpojuma cenu
1 un 2 centu monētas paliktu
apgrozībā kā likumīgs
maksāšanas līdzeklis. Ar tām
joprojām varētu norēķināties
par pirkumu
0 netiek mainīts
1
2
uz leju līdz tuvākajai 0
3
4
uz augšu līdz tuvākajam 5
5 netiek mainīts
6
7
uz leju līdz tuvākajam 5
8
9
uz augšu līdz tuvākajai 0

33. Viedoklis par 1 eiro centa un 2 eiro centu
monētu nepieciešamību
43%
43%
50%
48%
49%
46%
49%
51%
43%
46%
43%
27%
8%
6%
7%
6%
8%
27%
2022. gada augustā
2022. gada februārī
2021. gada augustā
2021. gada februārī
2020. gada augustā
2020. gada februārī
Atstājamas apgrozībā
Izņemamas no apgrozības
Grūti pateikt
33 Dati: Latvijas Bankas 2 reizes gadā publicētais «Maksājumu radars»
1 un 2 centu monētas paliktu apgrozībā, bet stipri
mazākos apjomos
Ērtāki un ātrāki norēķini skaidrā naudā
Samazināta ietekme uz dabu
Ieguvumi
Samazinātas naudas ražošanas,
apstrādes un inkasācijas izmaksas

34. 34
Latvijas Banka kopā ar ECB un citām
eiro zonas valstu CB uzsākusi digitālā
eiro izpētes fāzi
Digitālais eiro
Jaunas iespējas, nevis esošo
naudas formu aizstāšana

35. Ilgtspēja – bubulis
vai iespēja?

36. https://www.globalchange.gov/browse/multimedia/1700-years-global-temperature-proxy-data-0
Globālās temperatūras izmaiņas ziemeļu puslodē pēdējos 1700 gados
36
Nepieredzēti straujas klimata
pārmaiņas - cilvēka darbības rezultāts

37. Klimata pārmaiņu
scenārijs Latvijai
līdz XXI gs beigām
(LVĢMC u.c.)
pieaugs nokrišņu intensitāte:
temperatūras pieaugums +3,5oC straujāks
par globāli vidējo, karstuma viļņi;
veģetācijas periods pieaug
+24–38 dienas gadā;
kopējā nokrišņu daudzuma palielinājums
par 16%, pamatā ziemas periodā;
37
sala dienas mazāk, sniega maz;
vēja izmaiņu scenārijs neskaidrs, bet
intensitāte krītas jau ilgstoši.

38. 38
Reālais IKP un emisijas ES (1995=100)
Avots: Eurostat
Vides ilgtspēja un
ekonomikas attīstība
ir savienojami mērķi
80
90
100
110
120
130
140
150
160
1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017
Siltumnīcefekta gāzu emisijas
Reālais IKP

39. 39 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi
Klimata pārmaiņas nav vienīgais mērķis

40. 40
Galvenās reformu
jomas Latvijā
Transporta nozare
Lauksaimniecība
Mežsaimniecība/kokrūpniecība
Enerģētika un siltumefektivitāte
Atkritumu pārstrāde

41. 41
Izaicinājumi pašvaldībām
Klimata adaptācija
Energoefektivitāte
Valsts politikas skaidrība un
prognozējamība, reformu
prioritizācija
Pārmaiņu ietekme uz dzīves kvalitāti un
ekonomisko izaugsmi, dzīves kvalitātes
mērķu iekļaušana pašvaldības politikā
Teritorijas ilgtspējīgas
attīstības plānošana
Pārmaiņu īstenošanai
nepieciešamo fizisko resursu
pieejamība (globāli un lokāli)
Mobilitāte, transporta risinājumi
Finanšu resursi- pieejamība un
nosacījumi

42. Ekonomikas
analīze
Rezervju
pārvaldīšana
Finanšu
stabilitāte
Skaidrās
naudas aprite
Kredītu
reģistrs
Statistika
Finanšu
pratība
Maksājumu
sistēmas
Valdības
finanšu aģents
Monetārā
politika
Latvijas Banka