Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".

1. PREZENTĀCIJAS NOSAUKUMSKādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?
Dr. Oļegs Krasnopjorovs,
Galvenais ekonomists, Monetārās politikas pārvalde, Latvijas Banka
Pētījuma rezultāti prezentēti:
• ECB Task Force on Structural Reforms (2017. gads)
• 2nd Lisbon Conference on Structural Reforms (06.07.2017)
Pētījuma rezultāti publicēti:
• ECB (2018) - Structural Policies in the Euro Area. Occassional Paper #210 pp. 76-77.

2. PĒTĪJUMA MĒRĶIS UN METODES
• Strukturālās reformas kādās jomās spēj paātrināt ekonomikas izaugsmi un par cik?
• IKP uz iedzīvotāju izaugsme = f (Globālās konkurētspējas indeksa apakškomponentes)
• Kāpēc klasiskā ekonometrija (viena vienādojuma novērtējums) nav pietiekama?
2
Modeļu nenoteiktības problēma:
• Risinājums: Bejiesa modeļu svēršana (BMA).
Rezultāti balstās nevis uz vienu modeli, bet uz visām iespējamām faktoru kombinācijām
(simti un tūkstoši modeļu)

3. DATI UN METODES
3
• 191 valsts dati. Neiekļauj:
o pundurvalstis (< 250 tūkst. iedzīvotāju); valstis ar trūkstošiem datiem;
o dabas resursu eksportētājus (dabas resursu tīrā rente pārsniedz 20% no nacionālā ienākuma);
• => 106 valstis.
• Teorētiskais pamatojums: nosacītās beta-konverģences modelis (jo nabadzīgāka ir valsts, jo ātrāk tā
attīstīsies pie citiem nemainīgiem faktoriem).
• Endogenitātes novēršana:
Šķērsgriezuma dati (1 valsts = 1 novērojums):
Globālās Konkurētspējas Indeksa (GKI) indikatori 2005. gadā => Reālā IKP uz iedzīvotāju pieaugums 2006. –
2015. gadā.
• Ekonomikas cikla ietekmes novēršana:
1) atkarīgais mainīgais ir 10 gadu vidējais IKP uz iedzīvotāju pieauguma temps;
2) turklāt izlīdzināts ar Hodrika-Preskota filtru

4. 4
Avots: autora aprēķins
Investīciju apjoms (% no IKP)
Izglītības sistēmas kvalitāte (t.sk. matemātikas jomā)
Efektīva talantu (darbinieku) izmantošana
Investoru aizsardzība
eksports (% no IKP); atspoguļo tirdzniecības atvērtību
Kopējie nodokļi, % no peļņas
Investīciju kvalitāte (ĀTI spēja ienest jaunās tehnoloģijas)
GKI 3. sadaļa "Makroekonomiskā stabilitāte"
Algas elastība; atspoguļo arī darba tirgus elastību kopumā
(Zems) noziedzības un vardarbības līmenis
Zils: ↑ ekonomikas izaugsmi;
Sarkans: ↓ ekonomikas izaugsmi;
Treknrakstā: minimums, ko var mainīt ar strukturālām reformām
sākotnējais ienākumu līmenis
veselības sistēmas kvalitātes rādītājs
ĀTI ierobežojumi
106 valstu dati:
IKP uz iedzīvotāju izaugsme 2006.-2015. gadā = f (GKI apakš komponentes)

5. KĀPĒC GRIEĶIJĀ UN ITĀLIJĀ NAV EKONOMISKĀS IZAUGSMES? INSTITUCIONĀLĀ
VĀJUMA DĒĻ – UN TO VARĒJA PAREDZĒT VĒL AR 2005. GADA DATIEM
Lielāko daļu no ekonomikas izaugsmes
tempa atšķirībām ES var aprakstīt ar
sākotnējo ienākumu līmeni un padsmit GKI
apakšindeksiem.
Tas nenozīmē, ka nepastāv valsts-specifiski
faktori (kas, iespējams, nav pienācīgi
iekļauti GKI).
5
Globālā institūciju kvalitātes modeļa pielietojums ES valstīm
Avots: autora aprēķins

6. IETEKMES UZ EKONOMIKAS IZAUGSMES TEMPU NOVĒRTĒJUMS:
(PIEMĒRS: ↑ INVESTORU AIZSARDZĪBA)
• Top-3 ES valstis ar lielāko investoru aizsardzību (pēc GKI):
• Īrija (8.3); Lielbritānija (8.0); Beļģija (7.0).
=> Top-3 vidēji: 7.77;
• BMA koeficients (vidējais no visiem modeļiem, kuros šis faktors ir vai nav ietverts): 0.035
Latvija: 5.7 (nepietiekama investoru aizsardzība palēnina ekonomikas izaugsmi par 0.07 pp. gadā);
Grieķija: 3.0 (par: 0.17 pp. gadā).
6

7. INSTITUCIONĀLIE VĀJUMI BREMZĒ ES EKONOMIKAS IZAUGSMI
PAR 1 PROCENTA PUNKTU GADĀ
Darba tirgus
elastība un
efektivitāte
Izglītības
kvalitāte
Veselības
aprūpes
kvalitāte
Noziedzība Investoru
aizsardzība
ĀTI ierobežojumi un
spēja ienest jaunās
tehnoloģijas
KOPĀ
Baltijas valstis:
Igaunija 0.02 0.03 0.08 0.04 0.06 0.13 0.36
Latvija 0.06 0.05 0.16 0.06 0.07 0.41 0.82
Lietuva 0.05 0.03 0.13 0.09 0.09 0.55 0.94
Zemās izaugsmes ES valstis:
Grieķija 0.59 0.05 0.02 0.03 0.17 0.59 1.44
Itālija 0.60 0.07 0.02 0.17 0.10 0.66 1.61
ES vidēji:
ES vidēji 0.37 0.05 0.04 0.06 0.08 0.38 0.97
7Avots: autora aprēķins
Institucionālo vājumu negatīvā ietekme uz 2006. – 2015. gada ekonomikas izaugsmi (pp.)

8. JA LABĀKĀ INSTITUCIONĀLĀ PRAKSE TIKTU IEVIESTA PIRMS 10
GADIEM, EKONOMIKAS IZAUGSMES TEMPS BŪTU
PAR 1.0 PP GADĀ AUGSTĀKS
1.61
1.44
1.32
1.30
1.29
1.24
1.23
1.18
1.12
1.11
1.07
1.05
1.05
1.00
0.97
0.94
0.87
0.86
0.82
0.82
0.80
0.75
0.68
0.63
0.61
0.47
0.46
0.36
0.34
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
Itālija
Grieķija
Bulgārija
Horvātija
Kipra
Slovēnija
Austrija
Vācija
Polija
Somija
Zviedrija
Rumānija
Nīderlande
Beļģija
ES-28
Lietuva
Spānija
Malta
Latvija
Luksemburga
Francija
Portugāle
Dānija
Ungārija
Īrija
ČehijasRep.
SlovākijasRep.
Igaunija
Lielbritānija
8
Institucionālā vājuma negatīvā ietekme uz izaugsmi 2006.-2015. gadā
(reālā IKP uz iedzīvotāju gada pieauguma temps; pp.)
Avots: autora aprēķins

9. PAŠREIZĒJAIS INSTITUCIONĀLAIS VĀJUMS BREMZĒS TURPMĀKO 10
GADU ES EKONOMIKAS IZAUGSMI PAR 0.8 PP. GADĀ
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
Itālija
Grieķija
Bulgārija
Austrija
Horvātija
Slovēnija
Ungārija
Somija
Kipra
Rumānija
Vācija
Polija
ES-28kopā
SlovākijasRep.
Spānija
Latvija
Beļģija
Zviedrija
Nīderlande
Francija
Dānija
Portugāle
Malta
Lietuva
ČehijasRep.
Luksemburga
Igaunija
Lielbritānija
Īrija
ĀTI ierobežojumi un spēja
ienest jaunās tehnoloģijas
Investoru aizsardzība
Noziedzība
Veselības aprūpes kvalitāte
Izglītības kvalitāte
Darba tirgus elastība un
efektivitāte
Negatīva ietekme uz 2006. -
2015. gada izaugsmi
9
Institucionālā vājuma negatīvā ietekme uz ekonomikas izaugsmi 2017.-2026. gadā (pp.)
Avots: autora aprēķins

10. STRUKTURĀLO REFORMU PROGRESS NAV PIETIEKAMS
ES-28 vidēji:
Institucionālā bremze uz
2006.-15. gada ekonomikas
izaugsmi: 0.97 pp. gadā.
uz 2017.-26. gada ekonomikas
izaugsmi: 0.83 pp.
=> strukturālo reformu
progress 0.14 pp.
10
Institūciju kvalitāte 2005. gadā un strukturālo reformu progress 2006. – 2015. gadā
Avots: autora aprēķins

11. SECINĀJUMI
• Ekonomikas izaugsmes temps (2005. - 2016.g.):
• Strukturālās reformas spēj paātrināt eiro zonas ekonomikas izaugsmi par 1
procentpunktu.
• Ar reformām visa eiro zona pēc 10 gadiem būs par gandrīz 10% bagātāka nekā bez
reformām (t.sk. Itālija un Grieķija – par 15% bagātākas).
• Ja reformas tiktu veiktas pirms desmit gadiem, eiro zonas ekonomikas izaugsme nevis
atpaliktu no ASV, bet būtu priekšā!
11
1.0% 1.6%
2.0%