Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka prezentācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 2020. gada 29. janvārī.

1. Ko 2020. gads nesīs ekonomikai
Eiropā un Latvijā?
29.01.2020.

2. Ārējās vides nosacījumus turpinās
raksturot augsta nenoteiktība

3. Avots: Baker, Bloom, Davis (2016).
Globālā ekonomikas politikas nenoteiktība (PPP svari)
3
Pasaules ekonomikā nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta
0
50
100
150
200
250
300
350
400
2016 2017 2018 2019 2019 XI

4. 46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
2017 2018 2019 2019 XII
Kopējais
Ražošanas
Pakalpojumu
40
45
50
55
60
65
2017 2018 2019 2020 I
Kopējais
Pakalpojumu
Rūpniecības
Avots: Bloomberg LP, Markit Economics.
JP Morgan Pasaules PMI (difūzijas indekss)
4
Zināma stabilizācija rūpnieciskajā sektorā
Eiro zonas PMI (difūzijas indekss)

5. -0.9
-0.3
1.4
2.1
1.9
2.5
1.9
1.2 1.1
1.4
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019P 2020P 2021P
Avots: Eurostat, Eiropas Centrālā banka (ECB). P – prognoze.
Eiro zonas IKP izaugsme un ECB prognozes (%)
5
Tomēr šogad eiro zonā joprojām gaidāma lēna izaugsme

6. -0.50%
-0.45%
-0.40%
-0.35%
-0.30%
-0.25%
2020janvāris
2020maijs
2020septembris
2021janvāris
2021maijs
2021septembris
2022janvāris
2022maijs
2022septembris
2023janvāris
Diena pirms pēdējās ECB
Padomes sanāksmes par
procentu likmēm
(22.01.2020.)
Uz 24.01.2020.
Avots: Bloomberg LP, Latvijas Bankas aprēķini.
EONIA novērtētās nākotnes likmes (%)
6
Monetārās politikas nosacījumi atbalstoši; tirgus nesagaida
procentu likmju pārmaiņas tuvākajā nākotnē

7. Eksportējošo nozaru izaugsmes
vājināšanās

8. Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP). 8
Latvijas preču eksports pērn vājinājies
-6.5
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
-150
-100
-50
0
50
100
150
200
I
2018
II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I
2019
II III IV V VI VII VIII IX X XI
Lauksaimn. produkti Dzērieni Pārtikas produkti Minerālprodukti
Ķīmiskās rūpn. ražojumi Plastmasa, tās izstr. Koksne un tās izstr. Papīrs un tā izstr.
Tekstils Parastie metāli, met. izstr. Mehānismi, elektroierīces Satiksmes līdzekļi
Pārējās preces Kopā eksports (% g/g, labā ass)
Preču eksports (g/g; %) un eksporta preču grupas (g/g; milj. eiro)

9. Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķins.
Vietējā eksporta un re-eksporta devumi eksporta
izaugsmē (pp, eksporta izaugsme %)
9
To daļēji noteicis arī re-eksporta sarukums
Vietējā eksporta gada izaugsme valstu dalījumā (%)
-5 0 5 10 15 20
ES (69.4%)
Ārpus ES (28.5%)
Lietuva (9.2%)
Igaunija (7.4%)
Apvienotā Karaliste (7.7%)
Vācija (7.8%)
2019 9 mēneši 2018
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
1.cet.
2019
2.cet. 3.cet.
Vietējais eksports Re-eksports
Koksne un tās izstrādājumi Augu valsts produkti

10. -0.8
-4
-2
0
2
4
6
8
10
I
2018
III V VII IX XI I
2019
III V VII IX XI
Nezināmās nozares + stat. kļūda
Citas zināmās nozares
Iekārtu remonts&uzstādīšana
Auto&detaļas
Būvmateriāli
Tekstils un apģērbs
Metālizstrādājumi
Augsti tehn. rūpn. (26-28)
Kokrūpniecība
Pārtika un dzērieni
Apstr. rūpn. kopā
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķins.
Apstrādes rūpniecības izlaide (devumi g/g; pp)
10
Apstrādes rūpniecībā īstenojās paredzētais izlaides kritums

11. Iekšzemē aug patērētāju un investoru
piesardzība

12. Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķins. 12
Piesardzība tēriņos atspoguļojas vājākos
preču importa rādītājos
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
Janvāris
Februāris
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Oktobris
Novembris
Decembris
Janvāris
Februāris
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Oktobris
2018 2019
Starppatēriņa preces Kapitālpreces Patēriņa preces Pārējās Vieglās automašīnas un degviela Kopā imports
Preču imports pēc BEC (g/g; %)

13. 4.5
15.0
13.7
10.7
17.5
13.4 12.8
16.5
7.3
5.7 5.6
-5
0
5
10
15
20
1. cet.
2017
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2018
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2019
2. cet. 3. cet.
Valdības investīcijas Mājokļi
Citas investīcijas Kopējā pamatkapitāla veidošana
4.5
15.0 13.7
10.7
17.5 13.4
12.8
16.5
7.3 5.7 5.6
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
1. cet.
2017
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2018
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2019
2. cet. 3. cet.
Mājokļi Citas būves (valdība)
Citas būves (privātais sektors) Transporta aprīkojums (valdība)
Transporta aprīkojums (privātais) Cita mašinērija (valdība)
Cita mašinērija (privātais) Bioloģiskie resursi
Intelektuālais īpašums Kopējā pamatkapitāla veidošana
Avots: Eurostat.
Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %) sektoru
dalījumā (pp)
13
Investīcijām tempi krīt, mazinās gan privāto, gan valdības
ieguldījumu devums
Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %) investīciju
veidu dalījumā (pp)

14. 0
50
100
150
200
250
300
350
400
I
2018
III V VII IX XI I
2019
III V VII IX XI
Jaunie līgumi – nefinanšu sabiedrības
Jaunie līgumi – mājsaimniecības
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
I
2018
III V VII IX XI I
2019
III V VII IX XI
Nefinanšu sabiedrības
Mājsaimniecības
Avots: Latvijas Banka un ECB.
Jauno kredītu plūsma (milj. eiro)
14
Uzņēmumu kreditēšana arvien vāja
** Salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekme.
Iekšzemes aizņēmējiem izsniegtie kredīti** (g/g; %)

15. Avots: CSP, Eiropas Komisija (EK), Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Mazumtirdzniecības apgrozījums (g/g; %; k.i.) un galvenās preču grupas (devumi; pp)
15
Pieaugusi mājsaimniecību piesardzība tēriņos
1.7
-2
0
2
4
6
8
I
2018
III V VII IX XI I
2019
III V VII IX XI
Pārējās
Mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, tirgiem
Citas preces (apģērbi, farmāc., kosmēt. u.c.)
Mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība
IKT iekārtu mazumtirdzniecība
Pārtika, dzērieni un tabaka
Autodegviela
Kopā

16. Saspīlējumu mazināšanās darba tirgū,
inflācija kļūst mērenāka

17. 6.0 6.2
5.3
4
6
8
10
12
I 2015 IV VII X I 2016 IV VII X I 2017 IV VII X I 2018 IV VII X I 2019 IV VII X
Darba meklētāju īpatsvars Reģistrētais bezdarbs Darba meklētāju vēsturiskais minimums
Avots: CSP, Nodarbinātības Valsts aģentūra, Eurostat.
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
17
Bezdarbs pietuvojies visu laiku zemākajam līmenim

18. 0
5
10
15
20
25
30
20151.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20161.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20171.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20181.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20191.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
Rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
I
2018
III V VII IX XI I
2019
III V VII IX XI
Rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi Mazumtirdzniecība
Avots: CSP.
Darbaspēka trūkums (s.i.; %)
18
Tomēr darba devēji ziņo, ka darbaspēka pieprasījums
piebremzēsies
Nodarbinātības gaidas 3 turpmākajos mēnešos (s.i.; atbilžu
saldo)

19. Avots: CSP.
Vidējā alga (g/g; %)
19
Algu pieauguma tempu papildus atbalstīs ģenerālvienošanās
būvniecības nozarē
Būvniecības izmaksas un vidējā bruto alga būvniecībā
(g/g; %)
8.3
7.7
4.7
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
20151.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20161.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20171.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20181.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20191.cet.
2.cet.
3.cet.
Bruto nominālā Neto nominālā Neto reālā
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
4.cet. 1. cet.
2018
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1.cet.
2019
2. cet. 3. cet. X XI
Būvmateriāli Strādnieku darba samaksa
Mašīnu un meh. uzturēšana Pavisam
Būvn. strādājošo bruto darba samaksa
Ģenerālvienošanās

20. 2.9
2.6
2.7
2.4
2.0
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
2017 2018 2019 2020 P 2021 P
Pārtika Enerģija Pārējās preces un pakalpojumi Inflācija kopā
Avots: CSP dati; Latvijas Bankas prognozes.
Komponenšu devums gada inflācijā (pp.)
20
Vidējā termiņā inflācija saglabāsies mērena

21. 2019 2020 2021
Inflācija (SPCI), % 2.7* 2.4 2.0
Reālais IKP, %
(izlīdzināti dati)
2.3 2.6 2.8
Reālais IKP, %
(neizlīdzināti dati)
2.3 2.8 2.8
Vispārējās valdības budžeta
bilance, % no IKP
-0.7 -0.7 -0.8
Latvijas Bankas prognozes: mērena izaugsme, riski lejupvērsti
* faktiskie dati 21
► Izaugsme turpināsies, bet lēna
► Riski lejupvērsti; gan ārējo, gan iekšējo
faktoru dēļ
► Fiskālā politika atbalstoša, jautājums
par investīciju finansējumu nākotnē
► Tomēr veselīgas izaugsmes un
ienākumu konverģences
nodrošināšana turpmāk nebūs
iespējama bez strukturālām
pārmaiņām:
❖ cilvēkkapitāls
❖ tautsaimniecības finansējums

22. Eiro zonas monetārās politikas aktualitātes

23. Avots: Eurostat.
Inflācijas gaidu sadalījums
23
Eiro zonas monetārā politika: cenu stabilitāte un
inflācijas mērķis
Zem 0%
Starp 1.5% un 2%
Virs 2.5%
Starp 0% un 1.5%
Starp 2% un 2.5%
Gada inflācija eiro zonā (%)
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2014M01
2014M03
2014M05
2014M07
2014M09
2014M11
2015M01
2015M03
2015M05
2015M07
2015M09
2015M11
2016M01
2016M03
2016M05
2016M07
2016M09
2016M11
2017M01
2017M03
2017M05
2017M07
2017M09
2017M11
2018M01
2018M03
2018M05
2018M07
2018M09
2018M11
2019M01
2019M03
2019M05
2019M07
2019M09
2019M11
Kopējā inflācija Pamatinflācija
Vidējā inflācija 2014-2019 Vidējā pamatinflācija 2014-2019

24. -0.5
-0.4
-0.3
-0.2
-0.1
0.0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
3mēneši
6mēneši
9mēneši
12mēneši
15mēneši
18mēneši
21mēnesis
24mēneši
27mēneši
30mēneši
33mēneši
36mēneši
39mēneši
42mēneši
45mēneši
48mēneši
51mēnesis
54mēneši
57mēneši
60mēneši
2014 2019
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3mēneši
9mēneši
2gadi
4gadi
6gadi
8gadi
10gadi
12gadi
14gadi
16gadi
18gadi
20gadi
22gadi
24gadi
26gadi
28gadi
30gadi
2014 2019
Avots: ECB, Reuters.
EONIA nākotnes līkne: 2014. gada beigas pret 2019.
gada beigām (%)
24
Monetārā politika būtiski mazinājusi
īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmes
Valdības (sintētiskais eiro zonas) vērtspapīru ienesīguma
līkne: 2014. gada beigas pret 2019. gada beigām (%)

25. 0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
2014 2015 2016 2017 2018 2019
MRO TLTRO (&LTRO) APP
Avots: ECB
ECB monetārās politikas operācijas
(atlikums, triljonos EUR)
25
Nozīmīgu pienesumu sniegusi kvantitatīvā mīkstināšana
Centrālo banku bilance, % no IKP
15
25
35
45
55
65
75
85
95
105
2014 2015 2016 2017 2018 2019
ECB ASV Federālās Rezerves Anglijas Banka Japānas Banka

26. Avots: ECB.
ECB politikas ietekme uz IKP izaugsmi (% punktos)
26
Nestandarta monetārās politikas instrumentu izmantošana ir
ļāvusi panākt straujāku izaugsmi un mērķim tuvāku inflāciju …
ECB politikas ietekme uz inflāciju (% punktos)
Reālā IKP izaugsme IKP izaugsme bez
politikas mēriem
HPCI inflācija Inflācija bez
politikas mēriem

27. -14.0
-12.0
-10.0
-8.0
-6.0
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Nodarbinātības izmaiņas (%), eiro zonas vidējais
Nodarbinātības izmaiņas (%) – minimums eiro zonā
Nodarbinātības izmaiņas (%) – maksimums eiro zonā
Avots: Eurostat, ECB.
Kopš 2014.gada nodarbinātība eiro zonā pieaug.
2018.gadā nodarbinātība pieauga visās eiro zonas
valstīs
27
… kā arī veicinājusi nodarbinātību un caur to mazinājusi
ienākumu nevienlīdzību
Nodarbinātības kāpums visvairāk uzlabo tieši
nabadzīgāko mājsaimniecību ienākumus
Ienākumu pieauguma sadalījums pēc
mājsaimniecību ienākuma līmeņa 4 ceturkšņus
pēc APP sākšanas
%
Ienākumu kvintiles

28. Avots: Latvijas Banka. 28
Latvijā monetārās politikas pozitīvo ietekmi kavējusi lēnāka
kreditēšana un augstākas procentu likmes
Vidējais mājsaimniecību ikmēneša hipotekārā kredīta maksājuma ietaupījums 2019. gadā
(uz zemāku procentu likmju rēķina), EUR
0
5
10
15
20
25
30
35
Kvartile 1 Kvartile 2 Kvartile 3 Kvartile 4
Vidējais ietaupījums (eiro) Vidējais ietaupījums (eiro), ja likmju kritums Latvijā = EZ vidējais

29. 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 4.0 4.5
Somija
Portugāle
Slovākija
Francija
Vācija
Luksemburga
Austrija
Itālija
Eiro zonas vidējais
Beļģija
Spānija
Kipra
Slovēnija
Lietuva
Nīderlande
Igaunija
Malta
Latvija
Grieķija
Īrija
0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 5.0 6.0
Nīderlande
Luksemburga
Austrija
Francija
Eiro zonas vidējais
Beļģija
Itālija
Vācija
Spānija
Slovēnija
Somija
Slovākija
Portugāle
Igaunija
Lietuva
Kipra
Latvija
Grieķija
Īrija
Malta
Avots: ECB.
Kredītu likmes mājsaimniecībām mājokļa iegādei (%,
2019.g. novembris)
29
Kredītu procentu likmes Latvijā joprojām
starp augstākajām eiro zonas valstīs
Kredītu likmes uzņēmumiem (%, 2019.g. novembris)

30. ► Janvāra sēdē ECB padome lēma uzsākt monetārās
politikas stratēģijas izvērtēšanu, kas tiks pabeigta līdz
gada beigām.
► Vērtēsim, kā monetārā politika var labāk sasniegt tai
izvirzīto cenu stabilitātes mērķi, izvērtējot pagātnes
pieredzi un ņemot vērā nosacījumu izmaiņas pasaules
un eiro zonas ekonomikā.
► Stratēģijas izvērtēšanas process būs iekļaujošs, un arī
Latvijā organizēsim diskusiju ar sabiedrību par šiem
jautājumiem.
► Ārpus stratēģijas izvērtēšanas ierastajā režīmā
sekosim pārmaiņām ekonomikā un nepieciešamības
gadījumā lemsim par monetārās politikas pārmaiņām.
Monetārās politikas aktualitātes 2020. gadā
30
Avots: ECB.

31. Mūsu valsts, mūsu banka