Kurā pusē sētai zāle zaļāka

Latvija, Lietuva, Igaunija –
kurā pusē sētai zāle zaļāka?
Ieva Opmane
Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes
vecākā ekonomiste
2023. gada 6. aprīlī

Šīs lekcijas plāns
• Aktuālās tendences (inflācija, globālo
procesu ietekme, darba tirgus)
• Labklājības rādītāju salīdzinājums
• Noslēguma diskusija un jautājumi
2

Savstarpējās
attiecības un
vide
6

Baltijas valstīm ir gana daudz kopīgā..

Kara un sankciju ietekme uz
Baltijas valstu ekonomikām
• globālo cenu kāpums
• konfidences
pasliktināšanās
• eksporta sašaurināšanās
• importa pārkārtošana

Kāpēc cenas Baltijas valstīs aug TIK
strauji?
9

Inflācija Baltijas valstīs un eiro zonā vidēji (g/g; %)
-5
0
5
10
15
20
25
30
01.
2019.
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2020.
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2021
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2022.
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2023.
Eiro zona vidēji Igaunija Latvija Lietuva
10 Avots: Eurostat.
Inflācija Baltijas valstīs aug straujāk nekā eiro zonā

Inflācija Latvijā un devumi (pp; g/g)
-2
3
8
13
18
23
01.
2021.
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2022.
03. 05. 07. 09. 11. 01.2023.
Pakalpojumi Rūpniecības preces Pārtika Enerģija Inflācija
11 Avots: Eurostat; CSP; Latvijas Bankas aprēķini.
Inflācijas pamatā enerģija, līdzīgas tendences gan eiro zonā, gan visās
Baltijas valstīs

Patēriņa groza struktūra
(% no kopējā)
0% 10% 20% 30% 40% 50%
LV 2023
LV 2022
EE 2023
EE 2022
LT 2023
LT 2022
EZ 2023
EZ 2022
Pārtika Enerģija
Patēriņa groza struktūra ietekme uz inflācijas
atšķirībām (salīdzinot ar EZ19 svariem; ietekme pp)
-1.5
-0.5
0.5
1.5
2.5
3.5
4.5
01.
2020.
07. 01.
2021.
07. 01.
2022.
07. 01.
2023.
LV
12 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Baltijas valstīs patēriņa grozā lielāks īpatsvars enerģijai un pārtikai

Nodokļu izmaiņu ietekme uz enerģijas cenu inflāciju (devumi, pp)
-9
-8
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-1
0
1
01.
2021.
04. 07 10 01.
2022.
04. 07 10 01.
2023.
EZ LV EE LT
13
Avots: Eurostat
Piezīme: netiešo nodokļu ietekme ir novērtēta kā starpība starp enerģijas inflāciju un enerģijas
inflāciju ar nemainīgām nodokļu likmēm, pieņemot pilnīgu un ātru transmisiju
Inflācijas atšķirības ietekmē arī nodokļu izmaiņas

Piena produkti
EE
LV
LT
0
10
20
30
40
50
0 500 1000 1500 2000
Cenu
izmaiņas
pienam,
sieram,
olām
(2022/2019,
%)
Herfindahl-Hirschmann indekss nozarē 2009-2018
Bezalkoholiskie dzērieni
EE
LV
LT
-5
0
5
10
15
20
25
0 200 400 600 800 1000 1200 1400
Cenu
izmaiņas
bezalkoholiskajiem
dzērieniem
(2022/2019,
%)
14
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini, balstīti uz Van Dam, Iris, et al. "A detailed mapping of the food industry in the European single market: similarities and differences in market structure across
countries and sectors." International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity 18.1 (2021): 54. (based on data of Euromonitor). Piezīme: HHI indeksa vidējais par 2009.-2018.gadiem specifiskiem
sektoriem, cenu izmaiņa 2022.g. pret 2019.g.
Zemāka konkurence – papildus spiediens uz cenu pieaugumu Baltijas
valstīs
Konditorejas izstrādājumi Brokastu pārslas
EE
LV
LT
-5
0
5
10
15
20
25
0 500 1000 1500 2000 2500
Cenu
izmaiņas
konditorejas
izstrādājumiem
(2022/2019,
%)
EE
LV
LT
0
5
10
15
20
25
30
35
0 500 1000 1500 2000 2500
Cenu
izmaiņas
brokastu
pārslām
(2022/2019,
%)

Atalgojums nodarbinātajiem un inflācija
BE
DE
EE
IE
GR
SP
FR
IT
CY
LV
LT
LU
MT
NL
AT
PT
SI
SK
FI
0
5
10
15
20
25
30
35
40
0 5 10 15 20
Nemainīgu
nodokļu
likmju
cenu
pieaugums
(%,
2023.g.
janv.
/2019.g.janv.)
Atalgojums nodarbinātajiem (%; 2021, salīdzinot ar 2019)
Atalgojums nodarbinātajiem un pakalpojumu cenu
inflācija
15
Straujāks algu pieaugums – straujāka inflācija
Avots: Eurostat
BE
DE
EE
IE
GR
SP FR
IT
CY
LV
LT
LU
MT
NL
AT
PT
SI
SK
FI
0
5
10
15
20
25
30
35
40
0 5 10 15 20
Nemainīgu
nodokļu
likmju
pakalpojumu
cenu
pieaugums
(%,
2023.g.
janv.
/2019.g.janv.)
Atalgojums nodarbinātajiem (%; 2021, salīdzinot ar 2019)

Patērētāju konfidence (bilance) Krievijas vieta starp galvenajām tirdzniecības
partnervalstīm
Avots. Eiropas Komisija, CSP, Statistics Lithuania, Statistics Estonia, Swedbank macro research (14.02.2022), Latvijas Banka.
Noskaņojums sašūpojies, ietekme nesimetriska
-45
-40
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
I
2020
V IX I
2021
V IX I
2022
V IX I
2023
Vidēji
LV -18.7
EE -18.2
LT -4.2
Eksports Eksports
(bez
reeksporta)
Imports
EE 8 12 2
LV 4 4
LT 1 17 3
Imports: Dabasgāze, degviela,
koksne, dzelzs, tērauds.
Eksports: Dzērieni, mašīnas un
mehānismi, ķīmiskie produkti.

Vairāk par Baltijas valstu atšķirībām

Cik lielas ir algu atšķirības?
Vai jābrauc peļņā uz Tallinu vai Viļņu?
19

Vidējā alga, bruto
Avots: Eurostat, Statistics Lithuania
Atšķiras, kas maksā nodokļus, tāpēc "uz papīra" Lietuvas alga
izskatās daudz lielāka, nekā rāda neto algas atšķirības.
1685€
1373€
1790€
1345€
1015€
1112€
Vidējā alga, neto
Nodokļu reforma LT 2019. gadā, ietekme
uz vidējo algu
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
I
2018
III I
2019
III I
2020
III I
2021
III I
2022
LT bruto vidējā alga LT neto vidējā alga

Avots: OECD
Vidējās nodokļu likmes (% no bruto atalgojuma)
30
32
34
36
38
40
42
44
46
48
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
LT LV EE
21
Vidējais nodokļu slogs vienam
strādājošajam, bez apgādniekiem (% no
darbaspēka izmaksām)
Latvijā nodokļu slogs strādājošajiem ir samazinājies vislēnāk
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Vidējās darba devēja
soc. nodokļa iemaksas
Vidējās darba ņēmēja
soc.nodokļa iemaksas
Vidējā IIN likme
Igaunija Latvija Lietuva OECD

Avots: CSP, Statistics Lithuania, Statistics Estonia, Latvijas Bankas aprēķini
22
Vidējā neto alga Baltijas valstīs dažādās nozarēs 2021. gadā (eiro)
Salīdzinājumā ar kaimiņiem, relatīvi zemākā alga Latvijā ir izglītības un
informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē strādājošajiem
0
500
1000
1500
2000
2500 LV LT EE
Latvijā alga
Vairāk iepaliek konkurētspējīgāka

• Nozare ar vienām no augstākajām bruto algām
(Latvijā >2200 eiro mēn).
• Nozare nesastāv tikai no programmētājiem
(=vieglāk strādāt attālināti, starptautiskos
uzņēmumos, relatīvi augstākas algas). Ietver arī
izdevējdarbību, producēšanu, radio, TV.
• IKT sektorā Latvijā strādā 4.1% no
nodarbinātajiem (Igaunijā 4.8%, Lietuvā 2.8%).
• Igaunijā bijis arī par ceturto daļu vairāk
jaundibinātu IKT uzņēmumu nekā Latvijā. Latvijā
1 "vienradzis"* (Printful), Lietuvā 3, Igaunijā 10.
*"Vienradzis" – uzņēmuma vērtība >1 mljrd. dolāru.
• Igaunijā minimālā alga pedagogiem 1412
eiro, mērķis sasniegt 120% no valsts vidējās
algas. Latvijā – minimālā alga pedagogiem
900 eiro. Sarunas par tās kāpināšanu –
komplektā ar slodzes palielināšanu.
• Igaunijā 6.6% no IKP ieguldīja izglītībā (top 3.
vieta Eiropā, Latvija 5.9% no IKP 6. vieta,
Lietuva 5.2%, 13. vieta).
• Tomēr visās Baltijas valstīs līdzīgas
problēmas: personāla novecošanās un
problēmas atrast jaunus darbiniekus.
23
Kas atšķirīgs nozarēs, kur alga Latvijā, salīdzinot ar citām
Baltijas valstīm, vairāk iepaliek?
Avots: Eurostat, CSP
IKT Izglītība

Minimālā alga, bruto
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
Lietuvā bruto minimālā alga ir krietni lielāka, neto - Igaunijā
725€
620€
840€
607€
443€
570€
Minimālā alga, neto
Latvijā minimālo
atalgojumu vai
mazāk saņem
aptuveni
1/6 daļa
nodarbināto jeb 127
tūkstoši cilvēku

Regulējums ES mērogā par adekvātu minimālu
algu 60% no bruto mediānas algas un 50% no bruto
vidējās algas. Latvijas gadījumā tas būtu 600-640 eiro.
Joprojām ir valstis, kur nav noteikts minimālā
atalgojuma līmenis (Dānija, Somija, Zviedrija). Tur
lielāka loma arodbiedrībām vai ari darbaspēka
pieprasījuma/piedāvājuma attiecība nosaka adekvātu
algu līmeni.
Minimālās algas palielināšana ļauj cīnīties ar ēnu
ekonomikas īpatsvaru. Latvijā tas augstākais no Baltijas
valstīm. Aplokšņu algas vairāk maksā mazajos
uzņēmumos.
Tomēr Latvijā ļoti lielas algas un bezdarba atšķirības
reģionos.
Ēnu ekonomikas īpatsvars (%)
25
Avots: NVA, CSP, SSE Riga pētījums par ēnu ekonomiku, Latvijas Bankas
pētījums: K. Beņkovskis, L. Fadejeva, Ēnai pa pēdām: aplokšņu algu
novērtējums Latvijā, 2022
Vai minimālo algu Latvijā vajadzētu palielināt?
LV 25.5
LT 20.4
EE 16.5
Rīga Latgale
3.5% 9.1%
Reģistrētā bezdarba līmenis 2023.g. janvārī
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

Kā atšķiras bezdarbs Baltijas valstīs?
Varbūt kaimiņi vienkārši ir "čaklāki"?
26

Avots: CSP, Statistics Estonia, Statistics Lithuania
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem
iedz.)
Latvijā vidēji 7.6
Latgale 9.1
Igaunijā vidēji 6.2
ZA Igaunija 11.5
Lietuvā vidēji 7.1
Utenas apriņķis 12.4
Bezdarba līmenis vidēji valstī un
reģionā ar augstāko bezdarbu (% no
ek. akt. iedz. 2021.g.)
Pandēmijas laikā bezdarba līmenis Igaunijā pietuvojies citu
Baltijas valstu rādītājiem, bet katrai valstij ir sava "Latgale"
0
2
4
6
8
10
12
14
16
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Latvija Lietuva Igaunija

2021.g. LV joprojām mīnusos (aptuveni 3000
cilvēku).
2022.g. Bēgļi no Ukrainas? Pašlaik kopējais
skaits neskaidrs, aptuvenais novērtējums:
LT >60 tūkstoši,
EE >50 tūkstoši,
LV ap 30 tūkstoši, tikai 8000
nodarbināto. Latvijā ietekme uz
darbaspēku aptuveni +1%.
Migrācijas saldo (uz 1000 iedz.)
28 Avots: Eurostat, CSP, PMLP, NVA, Statistics Lithuania, Latvijas Bankas aprēķini
Latvijā joprojām negatīvs migrācijas saldo
-15
-10
-5
0
5
10
15
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Igaunija Latvija Lietuva

Reālā IKP pieaugums (%, g/g)
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
ES27 EE LV LT
IKP uz iedzīvotāju (PPP indekss, ES27=100)
29 Avots: Eurostat
Globālo procesu ietekmē IKP pieauguma tendences līdzīgas
89
72
89
30
40
50
60
70
80
90
100
2000 2003 2006 2009 2012 2015 2018 2021

30 Avots: Latvijas Banka, Igaunijas centrālā banka, Lietuvas centrālā banka, 2022.g.septembra prognozes
Nākotnes tendences līdzīgas. Recesija – viegla un, iespējams, jau
beigusies
IKP g/g, % 2023 2024 2025
Latvija 0.5 3.7 3.3
Igaunija -0.6 2.6 3.6
Lietuva 1.3 3.2
Inflācija g/g, % 2023 2024 2025
Latvija 10.0 3.7 2.6
Igaunija 9.4 2.1 1.4
Lietuva 9.0 2.7

Pensijas sistēmu reālais ienesīgums*
2010.-2020. (% gadā)
-2% 0% 2% 4% 6% 8%
Turcija
Čehija
Slovākija
Igaunija
Latvija
Austrija
Luksemburga
Itālija
Lietuva
Portugāle
Vācija
Spānija
ASV
Slovēnija
Norvēģija
Beļģija
Šveice
Dānija
Islande
Austrālija
Nīderlande
31
Avots: OECD, Likumi.lv
*Vidējais ģeometriskais reālais ienesīgums
IKP uzrāvienu 2021. gadā Igaunijā stiprināja pensiju līdzekļu
izņemšana, bet vai tas ir ilgtspējīgs attīstības veids?
• Igauņi: no 2021.g. iemaksas nav
obligātas, uzkrāto var izņemt.
• Augstas pārvaldīšanas izmaksas,
konservatīvs pārvaldīšanas stils
Ir vērojamas izmaiņas:
• Tomēr no 2018.g. griesti pastāvīgajai
izmaksu daļai
• Gandrīz uz pusi samazināts
maksimālais apmērs pārvaldīšanas
izmaksām
• 75% (no 2021.g. 100%) atļauts investēt
akcijās
• No 2020.g. atļauta pensiju 2. līmeņa
mantošana

Pret pašreizējo vidējo algu ja tagad pensija ir vidēji
ap 530 eiro, nākotnē vidēja pensija varētu būt 350
eiro ar 2. līmeni vai 230 eiro, ja 2. līmeņa nav.
2 līmeņu pensiju sistēma ļauj mazināt ilgtermiņa
riskus
ILGTERMIŅĀ: Risks, ka pieaug mazo pensiju
saņēmēju skaits
ĪSTERMIŅA: Inflācijas pieaugums
Ieguvumi būtu, ja cilvēki šos līdzekļus izlemtu aktīvi
ieguldīt, nevis patērēt.
Vecuma pensijas aizvietojamības koeficients
(% no vidējā atalgojuma)
32
Avots: VSAA, Latvijas Bankas prognoze
Pēc 2030.g. sagaidāms būtisks aizvietojamības sarukums, ko tikai daļēji
kompensēs 2. pensiju līmenis. Ja tā nav, pensijas kļūs vēl mazākas
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2022 2030 2040 2050 2060
No 1. līmeņa No 2. līmeņa

Ietekmē investīcijas, vēsturiskā attīstība,
ģeogrāfiskais novietojums.
Vai ir kādas "labākas nozares"?
Svarīgs resursu produktīvs izlietojums arī vienas
nozares ietvaros.
EE LV LT
Lauksaimniecība 2.5% 4.6% 3.6%
Rūpniecība 19.2% 15.4% 20.5%
Būvniecība 6.7% 7.0% 7.3%
Tirdzniecība 12.7% 14.5% 17.1%
Transports 6.5% 7.3% 11.6%
Viesmīlība,
ēdināšana 1.3% 1.3% 1.3%
IKT 7.8% 5.7% 4.1%
Finanses 5.1% 3.0% 2.5%
Nek.īpašums 9.6% 12.5% 6.6%
Profesionālie
pakalpojumi 9.3% 7.9% 7.1%
Valsts pārvalde,
izglītība 16.7% 18.1% 16.1%
Māksla, izklaide 2.7% 2.7% 2.1%
Citi pakalpojumi 0.9% 1.1% 0.9%
Pievienotās vērtības sadalījums pa nozarēm
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini, Formatēts tumši pelēks, ja par 20%
virs valstu vidējā,
dzeltens, ja 20% zem valstu vidējā īpatsvara
Latvijā – nedaudz svarīgāka lauksaimniecības nozare, Lietuvā –
transporta nozare, bet Igaunijā IKT un finanses
Latvija 64.3
Lietuva 72.9
Igaunija 73.1
Vienas stundas darbaspēka produktivitāte
2021.g. (ES27 2021=100)

Avots: Eurostat, ECB.
Privātā sektora investīcijas (% no IKP) Nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto
kredītu atlikums 2022.g.4.cet. (% no IKP)
Privātā sektora investīcijas augstākas ir Igaunijā, Latvijā kreditēšanas
aktivitāte starp vājākajām ES
0
20
40
60
80
100
120
FR LU FI NL CY AT ES PT EZ DE BEMT IT SK EE GR SI LT LV IE
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
ES27 EE LV LT

Valdības konsolidētais parāds (2016.-2021.g., % no IKP)
18.1
44.8 44.3
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
Avots: Eurostat.
Covid-19 ietekmē valdības parāds auga visās Baltijas
valstīs

Ienākumu sadale un nevienlīdzība.
Ko vēl redzam un neredzam reitingos?
41

• Nevienlīdzība šķeļ sabiedrību un rada
ekonomiskas un politiskas nesaskaņas.
• Lielākā nevienlīdzība ienākumu sadalē Lietuvā,
bet Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju pakļauti
nabadzībai.
• Vairāk nabadzībai pakļauti ilgtermiņa
bezdarbnieki, invalīdi, pensionāri un ģimenes ar
bērniem.
Džini koeficients un nabadzībai pakļautie
iedzīvotāji (% no kopējiem)
42 Avots: Eurostat
Iedzīvotāju ienākumu sadale un nevienlīdzības rādītāji
ES27
BG
CZ
EE
LV
LT
SK
5
7
9
11
13
15
17
19
21
23
25
15 20 25 30 35 40 45
Nabadzībai
pakļautie
iedzīvotāji
Džini koeficients

Sagaidāmais mūža
ilgums (gadi)
Sagaidāmais gadu
skaits mācībās
Vidējais mācību gadu
skaits
Nacionālais
kopienākums uz 1 iedz.
(PPP, $)
HDI indekss
EE LT LV "Top valstu" vidējais
Human development indekss, rādītāju
salīdzinājums valstu starpā
43
Avots: Human development index, Avots: World Happiness Index. Distopija – 6
zemāk novērtēto valstu vidējais līmenis
Kaimiņi laimīgāki un dzīvo ilgāk
Vieta
HDI
LV 39
LT 35
EE 31
0 2 4 6 8 10
41. LV
31. EE
20. LT
1. FI
IKP uz 1 iedz.
Sociālais atbalsts
Sagaidāmās veselīgās dzīves ilgums
Brīvība pieņemt dažādus lēmumus
Devība
Korupcijas uztvere
Distopija + kļūda
Vieta Laimes indeksā, 2020.-2022.g. un to
ietekmējošie faktori.

44 Avots: OECD
OECD Better life index – iespēja pašam pielāgot, kas liekas
svarīgs

Indeksi, iespējams, labāk nekā atsevišķi ekonomikas
indikatori dod ieskatu, kāda ir valsts attīstība,
salīdzinot ar citām.
Neraksturo nākotni. Reizēm neraksturo arī tagadni...
Paļaujas uz pieņēmumiem un ir dažādi
interpretējami.
Apgrūtināta to izmantošana ekonomikas politikas
veidošanā.
Lai gan indeksi cenšas objektīvi salīdzināt dažādu
valstu rādītājus, var atšķirties metodoloģija,
statistikas datu kvalitāte.
Riski, ka indeksu veidotāji var tikt ietekmēti no
kādām interešu grupām.
45
Tomēr ar indeksiem uzmanīgi..

Rīdzinieki mazāk apmierināti ar dzīvi savā pilsētā
Viļņā un Tallinā pēdējo gadu laikā straujāk pieaug
apmierinātība ar dzīvi pilsētā
Svarīgi var būt gan ekonomiskie jautājumi, gan
"zaļie", transporta u.c. apsvērumi
Apmierinātība ar dzīvi savā pilsētā
46 Avots: Eiropas Komisija
Protams, var arī cilvēkiem tieši pajautāt, vai esiet apmierināti ar
dzīvi tur, kur dzīvojiet?

47
Dzīves
kvalitāte
Materiālie
dzīves apstākļi
Darba iespējas
Veselība
Izglītība
Atpūta un sociālā
saskarsme
Ekonomiskā un
fiziskā drošība
Pārvaldība un
pamattiesības
Vispārējā dzīves pieredze
Daba un
dzīvojamā vide
Dzīves
kvalitāte
Kas Jums šķiet
svarīgākais?
Kā Latvijā varētu uzlabot
šī kritērija izpildi?

48
Katru gadu Latvijas Banka rīko studentu zinātniski pētniecisko
darbu konkursu, vērts piedalīties!
• darbā jāapskata aktuāla ar
Baltijas un eiro zonas
tautsaimniecību saistīta tēma;
• jābūt izmantotām kvantitatīvās
analīzes metodēm;
• apjomam un akadēmiskajam
līmenim jāatbilst vismaz
bakalaura darbam izvirzītajām
prasībām (darbs var vēl nebūt
aizstāvēts savā augstskolā).

Kurā pusē sētai zāle zaļāka

Recomendados

Recomendados

Más contenido relacionado

Similar a Kurā pusē sētai zāle zaļāka

Similar a Kurā pusē sētai zāle zaļāka (20)

Más de Latvijas Banka

Más de Latvijas Banka (20)

Kurā pusē sētai zāle zaļāka