Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka prezentācija Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai 2022. gada 6. aprīlī

1. Latvijas Banka
2022. gada 6. aprīlis
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Banka
ECB Padome
Paveiktais 2021. gadā
Turpmākās prioritātes
Norises ekonomikā

2. Aktīvu iegādes programmas ietvaros (APP)
iegādāto Latvijas valdības vērtspapīru apjoms
2021. gada beigās pieauga līdz 3.5 mljrd. €
Kredītiestādēm Latvijā izsniegtie
ilgtermiņa aizdevumi (TLTRO) pagājušajā
gadā sasniedza 617 milj. €
Eirosistēmas procentu likmes
saglabātas vēsturiski zemākajā
līmenī, atbalstot eiro zonas ekonomiku
Covid-19 krīzes apstākļos
Monetārās
politikas
īstenošana
2
Veikta padziļināta monetārās politikas
transmisijas, t.sk. kreditēšanas, analīze;
dialogs ar finanšu sektoru par
kreditēšanas šķēršļu novēršanu

3. Plašāks rādītāju kopums inflācijas analīzē
(arī mājokļu dati)
Rīcības plāns klimata pārmaiņu jomā
Simetrisks 2% inflācijas mērķis
eiro zonai kopumā vidējā termiņā
3
Pārskatīta eiro
zonas monetārās
politikas stratēģija Nozīmīgs Latvijas Bankas devums
stratēģijas izstrādē (6 no 18 saistīto
pētījumu autoru lokā arī Latvijas Bankas
darbinieki)

4. Zibmaksājumi veido ~15% no kopējā klientu
kredīta pārvedumu skaita (2021. gadā veikti 29
milj. zibmaksājumu 8 mljrd. € apjomā)
Līdz gada beigām reģistrēti jau 609 000
zibsaišu, kas nodrošina maksājumus ar tālruņa
palīdzību (~2 reizes vairāk nekā pirms gada)
Klientu bezskaidrās naudas maksājumu
apjoms un skaits turpina palielināties
Progresīva
maksājumu
vide
4
Kopējais apjoms palielinājies par 22%,
sasniedzot 220 mljrd. € gadā, bet kopējais
skaits – par 6%, sasniedzot 584 milj. gadā
Zibmaksājumu servisa pieejamība 2021.
gadā sasniedza 99.97%

5. 2022. gada sākumā Valsts kase ieviesusi
zibmaksājumus (I posms – ienākošo
zibmaksājumu saņemšana)
Novitātes
Progresīva
maksājumu
vide
5
Zibprasījumu platformas izveide 2021.
gadā (sagaidot komercbanku pieslēgšanos
2022.–2023. gadā)

6. Panākta vēsturiska vienošanās ar finanšu
nozari par bankomātu tīkla pārklājuma
saglabāšanu visā valsts teritorijā
Sabiedrībai pieejama informācija par
bankomātu tīklu valstī (www.bank.lv)
6
Veicam skaidrās naudas
nodrošināšanu Baltijas reģionā
Skaidrā nauda

7. Jaunas iespējas, nevis esošo
naudas formu aizstāšana
Latvijas Banka kopā ar ECB un citām
eiro zonas valstu CB uzsākusi digitālā
eiro projekta otro jeb izpētes fāzi
(eksperimentācijas fāze jau noslēgta)
7
Digitālais eiro

8. Eiro zonas līmenī – jaunajā monetārās
politikas stratēģijā klimata aspekti
Latvijas Bankas ietvaros – izstrādāta
ilgtspējības stratēģija, t.sk.:
Fokuss uz ilgtspējību
8
Ilgtspējība
Globālā mērogā – līdzdalība Finanšu
sistēmas ekoloģizācijas tīklojumā (NGFS)
sabiedrības izglītošana ilgtspējības jautājumos
sadarbība ar finanšu nozari un atbildīgajām
institūcijām ilgtspējīgas investīciju vides veicināšanā
finanšu ieguldījumu politikas pārskatīšana ar mērķi
veicināt oglekļa emisiju neitralitāti līdz 2050. gadam
Latvijas Bankas ekoloģiskās pēdas samazināšana, t.sk.
skaidrās naudas ražošanas, apstrādes un aprites jomā

9. Regulāri pieejami jauni dati par kartēm
piesaistītiem maksājumiem
Stiprināta finanšu pētniecības un
statistikas jauda un efektivitāte
9
Datu apstrāde,
analīze un
pētniecība
Izstrādāta jauna pētniecības metode
ēnu ekonomikas – aplokšņu algu –
novērtējumam
Analizēta un plaši diskutēta kreditēšanas
problemātika Latvijā un Baltijā
Uzsākta klimata pārmaiņu ekonomiskās
ietekmes modelēšana
Statistikas metožu un datu satura
pārskatīšanas rezultātā samazināts datu
sniegšanas slogs ~900 respondentiem

10. 10
Finanšu pratība
Pilnveidots visām skolēnu vecumu grupām
un klasēm izstrādātais digitālais mācību
līdzeklis "Mana ekonomika"
Latvijas Bankas speciālistu vieslekcijas
augstskolās
Pilnveidotas Latvijas Bankas zināšanu
centra "Naudas pasaule" virtuālo
apmeklējumu iespējas

11. 11
Latvijas Bankas
darbības ietvars
Jauns Latvijas Bankas likums
un to pavadošu likumu paka
FKTK integrācija, atbilstošā
nozaru regulējuma precizēšana

12. Apstiprināts integrācijas plāns,
projekta galvenie rezultatīvie rādītāji
un būtiskākie atskaites punkti
No š.g. 1. janvāra LB no FKTK pārņēmusi
sabiedrības finanšu pratības un
ekonomikas zināšanu apguves veicināšanas
funkciju
LB pilnībā pārņēmusi FKTK IT
infrastruktūras darbības
nodrošināšanu
Izveidots projekta pārvaldības ietvars;
lēmumus pieņem Integrācijas komisija
FKTK integrācija:
līdz šim paveiktais
12

13. Īstenota pāreja uz viena
augstākā līmeņa pārvaldību,
darbu beidzot valdei
2021. gada beigās LB strādāja 380
darbinieki jeb par ⅓mazāk nekā eiro
ieviešanas brīdī
13
Gada laikā darbinieku
skaits samazināts par 10%
Pārvaldība
12➔6
2022. gada sākumā darbu uzsākusi jauna
Revīzijas komiteja, kuru vada ārējais
revīzijas eksperts ar starptautisku pieredzi

14. Peļņa 2021. gadā
Pēdējo 5 gadu laikā Latvijas Banka
nopelnījusi 113.2 milj. €, no tiem
78 milj. € ieskaitot valsts budžetā
14
20.9milj. €
Valsts budžetā 2022. gadā iemaksāti
14.6milj. €
Latvijas Bankas
finanšu rezultāti

15. Turpmākās
prioritātes
15
Datu apstrādes, analīzes un pētniecības
jaudas paaugstināšana, t.sk., monetārās
transmisijas analīze, datu analītikas
kapacitātes izveide, pētniecības plāna
izpilde, statistikas pilnveide
Maksājumu sistēmu pilnveide, t.sk.,
zibprasījumu platformas darbības uzsākšana
(testēšana), pārslēgta skaidras naudas
pieejamības vienošanās ar komercbankām,
finanšu sektora darbības nepārtrauktības
pilnveide skaidrās un bezskaidrās naudas
infrastruktūras jomā
FKTK integrācija, t.sk., jaunas Latvijas
Bankas stratēģijas izstrāde, atbalsta funkciju
pakāpeniska nodrošināšana, darba līgumu
noslēgšana, kopējā integrācijas dara plāna
sekmīga īstenošana

16. 16
Ilgtspējības stratēģijas īstenošana, t.sk.,
darba vides infrastruktūras pārveide;
energoefektivitātes uzlabošana; 1 un 2 centu
monētu skaita apgrozībā mazināšana;
Finanšu ieguldījumu portfeļa pārveide,
ņemot vērā klimata pārmaiņu jomas
kritērijus; klimata pārmaiņu ietekmes uz
ekonomiku modelēšana un izpēte
Turpmākās
prioritātes Latvijas Bankas simtgade, t.sk., ikgadējā
starptautiskā konference ar pasaules
līmeņa lēmumu pieņēmējiem, reģionālas
izstādes, monētu izstāde LNMM, vēsturisks
pētījums par LB un reģionālo darbību
starpkaru periodā

17. Norises
ekonomikā

18. Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmē gan
pasaules, gan Eiropas ekonomiku; nenoteiktība un riski
augstāki, piegāžu ķēžu problēmas ieilgst
Karadarbības un sankciju nenoteiktības dēļ precīzi
kvantificēt scenārijus nav iespējams, bet galvenās
tendences ir labi redzamas:
Ko darīt? Cenu šoku ietekmes mazināšana, investīcijas un
ilgtspējība:
Kopsavilkums

19. Pasaules un
Eiropas ekonomika

20. IKP prognožu izmaiņas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā (pp izmaiņas)
Karš Ukrainā: augsta nenoteiktība, lēnāka izaugsme, īpaši Eiropā dēļ kara tuvuma,
ģeopolitika un paliekošas strukturālas pārmaiņas
Avots: Eiropas Centralā banka, Bloomberg, Schroders, Conference Board, Oxford Economics, DB, RBC u.c.
20
-1.2
-1
-0.8
-0.6
-0.4
-0.2
0
2022 2023
Pasaule
Min-max
Bloomberg Consensus
ECB
Schroders
Conference Board (avg.)
Oxford Economics
OECD
-2
-1.5
-1
-0.5
0
0.5
1
2022 2023
Eiro zona
Min-max Bloomberg Consensus
ECB Schroders
Deutsche Bank OECD

21. Eiro zonas SPCI gada kāpums (%) pēc komponentēm (pp)
Eiro zonas SPCI komponentu gada kāpuma sadalījums pa
produktu procentīlēm (%)
Eiro zonas līdzšinējā inflācijas kāpuma pamatā energoresursi; cenu kāpums ir
kļuvis plašāks; ražotāju cenas strauji kāpušas; inflācijas gaidas turas ap 2%
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
21
-1.5
-0.5
0.5
1.5
2.5
3.5
4.5
5.5
6.5
7.5
8.5
2017 2018 2019 2020 2021 2022
Pakalpojumi
Pārtika
Rūpnieciskās preces iznemot enerģiju
Enerģija
Kopā
-10
-5
0
5
10
15
2018 I V IX 2019 I V IX 2020 I V IX 2021 I V IX 2022 I
95% produktu 75% produktu 50% produktu Inflācija

22. Inflācija eiro zonas valstīs
(%; y-o-y; 2022. gada martā)
4.6
5.1
5.5
5.6
6.0
6.2
6.7
6.9
7.0
7.5
7.6
7.9
8.0
9.3
9.5
9.8
11.2
11.9
14.8
15.6
MT
FR
PT
FI
SI
CY
AT
IE
IT
EA
DE
LU
EL
BE
SK
ES
LV
NL
EE
LT
Strauja inflācija
vērojama visā
eiro zonā
Avots: Bloomberg
22

23. Kādas izmaiņas plānotas aktīvu iegāžu programmu (APP) īstenošanā pirms procenta likmju kāpuma?
Eiro zonas monetārā politika: QE tuvojas noslēgumam; lēmumi tiks pieņemti
elastīgi, pakāpeniski, piesardzīgi un balstoties uz datiem
23
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
1Q 2022 2Q 2022 3Q 2022 4Q 2022 1Q 2023 2Q 2023 3Q 2023 4Q 2023 1Q 2024 2Q 2024
APP gaidas pirms februāra sanāksmes APP gaidas pēc februāra sanāksmes APP gaidas pēc marta sanāksmes
Likmes
palielināšanas
gaidas pēc
februāra
sanāksmes
shortly before
(pirms februāra
sanāksmes)
some time after
(pēc marta sanāksmes)
Procentu likmes palielināšanas gaidas
pēc marta sanāksmes
shortly before
(pēc februāra
sanāksmes)
Procentu likmes
palielināšanas
gaidas pirms
februāra
sanāksmes
Avots: ECB.

24. Eiro zonas reālā IKP un inflācijas alternatīvie scenāriji
(indekss Q4 2021 = 100; gada pārmaiņas procentos)
Karš Ukrainā: eiro zonas ekonomikai spēcīgas sākuma pozīcijas; lēnāka, bet,
visticamāk, joprojām izaugsme; augstāka inflācija
Avots: Eiropas Centrālā banka.
24
Marta 2022
MPE
Nelabvēlīgais
scenārijs
Smagais
scenārijs
2021
2022
2023
2024
2022
2023
2024
2022
2023
2024
Reālais
IKP
5.3 3.7 2.8 1.6 2.5 2.7 2.1 2.3 2.3 1.9
Inflācija 2.6 5.1 2.1 1.9 5.9 2.0 1.6 7.1 2.7 1.9
Bāzes scenārijs
Nelabvēlīgais scenārijs
Smagais scenārijs
Reālais IKP Inflācija

25. Naftas cenas prognoze (Brent jēlnafta; gadā vidēji eiro
par barelu un pieaugums pret iepriekšējo gadu; %)
Dabasgāzes cenas Nīderlandes biržā
(eiro/MWh un pieaugums pret iepriekšējo gadu; %)
Salīdzinot ar decembra prognozi, strauji pieaugušas naftas un
gāzes cenas un šo resursu nākotnes cenu novērtējums
Avots: Bloomberg, Refinitiv Latvijas Bankas prognoze.
25
+49%
-13%
-7%
30
35
40
45
50
55
60
65
70
75
80
85
90
95
2021 2022 2023 2024
2021. gada decembris
2022. gada marts
+138%
-39%
-32%
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
110
120
2021 2022 2023 2024

26. Kara un sankciju
ietekme uz Latvijas
ekonomiku

27. Latvijas ekonomika: Galveno rādītāju prognozes
27
2022 Marta
prognozes
2021 Decembra
prognozes
2021 2022 2023 2024 2022 2023 2024
IKP salīdzināmās cenās
(izl. dati; g/g,%)
4.4 1.8 3.2 4.1 4.2 4.0 3.3
Inflācija (SPCI)
(g/g,%)
3.2 9.5 3.7 2.1 6.1 2.9 2.1
Inflācija (SPCI), izslēdzot pārtikas un
enerģijas cenas (g/g,%)
1.9 4.1 3.5 3.7 3.1 2.6 2.3
Bezdarbs (% no ekon. akt.) 7.6 8.1 7.1 6.0 7.5 6.8 6.6
Vidējā alga 11.9 9.7 6.4 5.7 7.5 6.1 5.9
Budžeta bilance (% no IKP) -8.7%* -5.9 -1.8 -1.1 -4.1 -1.3 -0.4
Valdības parāds (% no IKP) 45.1 48.3 45.8 43.1 49.7 47.1 44.6
* novērtējums

28. Karš Ukrainā:
galvenie ietekmes
kanāli
28
eksporta sašaurināšanās
importa pārkārtošana
globālo cenu kāpums
konfidences pasliktināšanās
Attēli: Shutterstock, Pixabay.

29. Preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu (% no IKP)
Kopš Krimas aneksijas 2014.gadā
Krievijas loma Latvijas eksportā ir būtiski mazināta
29
7.1
3.6
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Krievija Baltkrievija Ukraina
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.

30. Preču eksports uz Krieviju un Baltkrieviju (milj. EUR)
Atsevišķu preču eksporta uz Krieviju un Baltkrieviju
īpatsvars attiecīgās preču grupas eksportā (%)
Dažām preču grupām Krievija un Baltkrievija arvien ir nozīmīgs noieta tirgus;
pakalpojumu eksporta loma būtiski mazinājusies
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
30
-
200
400
600
800
1,000
1,200
1,400
Eksports
Dzērieni
Mašīnas un mehānismi
Elektriskās iekārtas
Farmaceitiskie produkti
Citi ķīmiskās rūpniecības produkti
Tekstilizstrādājumi
Plastmasas un gumijas izstrādājumi
Citas preces
-
10
20
30
40
50
60
Dzērieni
Tekstilizstrādājumi
Mašīnas
un
mehānismi
Farmaceitiskie
produkti
Plastmasas
izstrādājumi
Visas
preces

31. Preču imports no Krievijas un Baltkrievijas (milj. EUR)
Atsevišķu preču importa no Krievijas un Baltkrievijas
īpatsvars attiecīgās preču grupas importā (%)
Importā būtiska ievainojamība energoresursiem, tēraudam,
mēslošanas līdzekļiem, koksnei un netieši – degvielai
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
31
-
500
1,000
1,500
2,000
Imports
Dzelzs un tērauds
Dabasgāze
Koksne un tās izstrādājumi
Mēslošanas līdzekļi
Lauksaimniecības produkti
Degviela
Dzelzs un tērauda izstrādājumi
Dzērieni un pārtika
Citas preces
-
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Dabazgāze
utml.
Mēslošanas
līdzekļi
Dzelzs
un
tērauds
Koksne
un
tās
izstrādājumi
Elektroenerģija
Degviela
utml.
Visas
preces
Lietuva

32. Pārkrautās kravas Latvijas ostās pa kravu grupām un
tranzīta struktūra (tūkst. tonnu; struktūra %)
Transporta nozare: būtiskākā sankciju ietekme saistāma ar
tranzīta dzelzceļa kravu pārvadājumiem un pārkrautajām kravām ostās
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
32
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
0
10,000
20,000
30,000
40,000
50,000
60,000
70,000
80,000
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
lejamkravas tranzīta lejamkravas
beramkravas tranzīta beramkravas
ģenerālkravas tranzīta ģenerālkravas
• Dzelzceļš: Visbūtiskākā sankciju ietekme - RU un BY
importa kravu apgrozījums caur Latviju ~90%, savukārt
eksporta kravu apjomi~80% no visām kravām.
• Ostas: sankciju ietekme skars arī Latvijas ostas, kaut arī
tranzīta kravu apjomi nu jau sasnieguši mazāko daļu no
pārkrautajām kravām.
• Autotransports: Pārvadāto kravu apjomi turpina
pieaugt, taču saglabājas neskaidrība par "mobilitātes"
programmas ietekmi. Kravu pārvadājumi importā un
eksportā uz RU un BY: ~4.5%.
• Aviotransports: Covid-19 ierobežojumu atcelšana
ietekmē pozitīvi, taču vērojama vilcināšanās lidot uz
Latviju. Pasažieru pārvadājumi uz un no RU un BY:
~10% no Latvijas lidostu pasažieriem.
• Pasta un kurjeru darbības: strauja izaugsme, lai arī
sektors aizņem relatīvi mazu daļu no transporta
nozares kopumā.

33. Ģeopolitika un jauns dzelzs priekškars:
virzība prom no Krievijas un tās tiešo
satelītvalstu tirgiem būs strauja un
permanenta

34. Gada inflācija (%)
2022. g. marta prognoze
Inflācijas prognoze paaugstināta kara ietekmē strauji augošo
enerģijas, izejmateriālu un pārtikas cenu dēļ
Avots: Eurostat, Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas prognozes.
34
11.2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
I
2021
V IX I
2022
V IX I
2023
V IX I
2024
V IX
Faktiskā inflācija
Prognoze (Decembris 2021)
Aktuālā prognoze (Marts 2022)
Inflācija
2021 2022 2023 2024
Prognoze
(decembris 2021)
3.2 6.1 2.9 2.1
Aktuālā prognoze
(marts 2022)
3.2 9.5 3.7 2.1
3.2
9.5
3.7
2.1
1.9
4.1
3.5 3.7
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
2021 2022 2023 2024
Inflācija
Pamatinflācija
*2022. gada martā – inflācijas ātrais novērtējums

35. Patēriņa izdevumi kvintiļu grupās vidēji uz vienu
mājsaimniecības locekli mēnesī (eiro)
Patēriņa izdevumi kvintiļu grupās vidēji uz vienu
mājsaimniecības locekli mēnesī (%)
0
100
200
300
400
500
600
700
800
1. kvintile 2. kvintile 3. kvintile 4. kvintile 5. kvintile
Citi
Transports
Veselības aprūpe
Mājokļa iekārtas un uzturēšana
Mājoklis, ūdens, elektroenerģija,
gāze u.c.
Apģērbs un apavi
Alkoholiskie dzērieni un tabakas
izstrādājumi
Pārtika un bezalkoholiskie
dzērieni
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
1. kvintile 2. kvintile 3. kvintile 4. kvintile 5. kvintile
Zemākajās ienākumu kvintilēs transporta izdevumi sastāda salīdzinoši mazu daļu;
Liels svars pārtikai un mājokļa uzturēšanai
Avots: CSP
35

36. Ģeopolitika – «dzelzs priekškara» atgriešanās
Energoresursu šoks
Latvijas ekonomiskā modeļa pārskatīšana
Mērķēts atbalsts mazturīgajiem energoresursu un
pārtikas sadārdzināšanās apstākļos
Investīcijas
Ko darīt?
Pārmaiņas nozaru struktūrā (ostas, transports, tranzīts – kas vietā?)
Atbalsts uzņēmumiem tirgus pārorientēšanai, izejvielu
sagādei (LIAA + ALTUM)
Nelabvēlīgāku scenāriju gadījumā, pastāvot recesijas
draudiem, – plašāks atbalsts iedzīvotājiem patēriņa uzturēšanai
Enerģētiskā neatkarība
(LNG jaudas, energointensitātes mazināšana un AER izmantošana)
Valsts investīciju projekti – jāturpina īstenot

37. Mūsu valsts, mūsu banka