Latvijas Bankas ekonomista Oļega Tkačeva prezentācija "Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli?".

1. Pensiju sistēma Latvijā –
vai bumba ar laika degli?
2019. gada 8. aprīlī
Oļegs Tkačevs
Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes
galvenais ekonometrists

2. 1
Kopš 2001. gada jūlija Latvijā darbojas 3 līmeņu vecuma
pensiju sistēma
Avots: manapensija.lv

3. 2
Latviju turpmākajos gados sagaida nozīmīgi sabiedrības
novecošanās izaicinājumi
37
43
52
60
67
32
40
47 50 52
2020 2030 2040 2050 2060
Demogrāfiskā slodze*, % no iedzīvotāju skaita (15-64)
Latvija ES-28
*Demogrāfiskā slodze ir iedzīvotāju virs 65 gadiem skaita
attiecība pret iedzīvotāju skaitu 15-64 gadu vecumā Avots: Latvijas Bankas prognoze; Eiropas Komisijas prognoze

4. 3
Esošā pensiju sistēma veidota finansiāli ilgtspējīga, neradot
papildu slogu valsts budžetam
-4
-2
0
2
4
6
8
Horvātija
Francija
Grieķija
Portugāle
Latvija
Dānija
Lietuva
Spānija
Zviedrija
Igaunija
Somija
Itālija
Polija
Nīderlande
Slovākija
Slovēnija
Rumānija
Kipra
Austrija
Bulgārija
Īrija
Vācija
Ungārija
Beļģija
Čehija
Malta
Luksemburga
Izmaiņas valsts budžeta izdevumos vecuma pensijām 2060.-2020.,
procentu punktos
Avots: Latvijas Bankas prognoze; Eiropas Komisijas prognoze

5. 4
46 44
41 39 38
ES-2840
34
27
25 24
0
10
20
30
40
50
2020 2030 2040 2050 2060
Aizvietojamības koeficients*, % no vidējās algas
1. līmenis 2. līmenis abi līmeņi kopā
Tomēr var rasties jautājumi par pensiju sistēmas ilgtspēju no
sociālā viedokļa
Avots: Latvijas Bankas prognoze; Eiropas Komisijas prognoze
*Aizvietojamības koeficients ir no jauna piešķirtās vecuma
pensijas attiecība pret vidējo atalgojumu valstī.

6. 5
Ienākumu aizvietojamības sarukumu noteiks
demogrāfiskie faktori
Pensija =
Kapitāls ∗ (π + ω + E)
G
2020 2040 2060
Inflācija (𝜋), % 2.0 2.0 2.0
Reālā alga (𝜔), % 4.8 3.4 2.8
SAI maksātāju skaits (𝐸), % -1.7 -1.1 -0.1
Pensijā nodzīvoto gadu skaits (G) 17.6 20.1 22.5
Avots: Latvijas Bankas prognoze; Eiropas Komisijas prognoze

7. Ko darīt?
Vai sabiedrības novecošanās slogu var uzkraut valsts
budžetam/nodokļu sistēmai?

8. 7
Ar sabiedrības novecošanos saistīto izmaksu iekļaušana
valsts budžetā apdraudētu valsts parāda ilgtspēju
35
79
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
4
5
6
7
8
9
10
2020 2030 2040 2050 2060
Pensijuizdevumi,%noIKP
Pensiju izdevumi, saglabājot aizvietojamības koeficientu esošajā līmenī
Valdības parāds esošajā līmenī
Valdības parāds, saglabājot aizvietojamības koeficientu esošajā līmenī
+ Citi ar sabiedrības novecošanos
saistīti izdevumi (piemēram,
veselības aprūpei)
Avots: Latvijas Bankas prognoze
Valdībasparāds,%noIKP
Valsts budžeta pensiju izdevumi un valdības parāds, % no IKP

9. 8
Nodokļa likmes palielinājums (saglabājot pensiju relatīvo apjomu,
neapdraudot valsts budžetu) tautsaimniecībai nebūtu panesams
0
10
20
30
40
50
60
SAI esošā likme SAI likme, lai saglabātu aizvietojamības koeficientu
esošajā līmenī, neradot papildu slogu valsts budžetam
Sociālās apdrošināšanas iemaksu (SAI) likme, %
Avots: Latvijas Bankas prognoze

10. 9
Kādi rīcības virzieni vēl iespējami?
• Palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu apliekamo bāzi
• Uzlabot demogrāfisko situāciju
• Pensionēšanās vecumu piesaistīt sagaidāmajam mūža ilgumam
• Uzlabot valsts fondēto pensiju shēmas darbību
• Veicināt uzkrājumus

11. 10
SAI apliekamās bāzes paplašināšana ļautu jūtami paaugstināt
pensijas apmēru
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2020 2030 2040 2050 2060
Aizvietojamības koeficients, % no vidējās algas
Papildu ieguvums,
paplašinot SAI bāzi*
Bāzes scenārijs
*Pieņemot, ka nākamo 10 gadu laikā tiks būtiski paplašināta SAI apliekamā bāze (ēnu ekonomikas
apkarošana, dažādu nodokļu maksāšanas režīmu ar pazeminātu SAI likmi pakāpeniska likvidēšana). Avots: Latvijas Bankas prognoze

12. 11
Dzimstības rādītāju uzlabošana un reemigrācijas veicināšana
arī sniegtu zināmu pozitīvu pienesumu
0
10
20
30
40
50
2020 2030 2040 2050 2060
Aizvietojamības koeficients, % no vidējās algas
Papildu ieguvums pie
labvēlīgākas demogrāfiskās
situācijas*
Bāzes scenārijs
*Alternatīvs scenārijs paredz iedzīvotāju skaita stabilizēšanos ap šobrīd esošo līmeni, ko nodrošinātu
dzimstības rādītāja pieaugums līdz ES augstākajam (2.0) un reemigrācijas/imigrācijas veicināšana. Avots: Latvijas Bankas prognoze

13. 12
Pēc 2025. gada pakāpeniski zudīs pensiju reformas ieguvums
no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas
0
5
10
15
20
25
30
1991
1993
1995
1997
1999
2001
2003
2005
2007
2009
2011
2013
2015
2017
2019
2021
2023
2025
2027
2029
2031
2033
2035
2037
2039
2041
2043
2045
2047
2049
2051
2053
2055
2057
2059
Darbā un pensijā pavadīto gadu starpība, gadi
Avots: Latvijas Bankas prognoze

14. 13
Sasaistot pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu,
uzlabojums būtu relatīvi lielāks
64
65
67
68
70
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2020 2030 2040 2050 2060
Aizvietojamības koeficients, % no vidējās algas
Papildu ieguvums,
pensionējoties vēlāk
Bāzes scenārijs
Pensionēšanās vecums (pa
labi)
Avots: Latvijas Bankas prognoze

15. 14
Lai šāds scenārijs nākotnē būtu īstenojams, jau šobrīd jāsper
soļi sabiedrības veselības stāvokļa uzlabošanai
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
Zviedrija
Norvēģija
Īslande
Vācija
Īrija
Dānija
Beļģija
Lielbritānija
Francija
Šveice
Nīderlande
Luksemburga
Spānija
Somija
Čehija
Polija
Slovēnija
Austrija
Grieķija
Itālija
Portugāle
Ungārija
Igaunija
Latvija
Slovākija
Veselīgi pavadīto gadu skaits pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas
Avots: OECD

16. 15
Valsts fondēto pensiju shēma ir instruments, kas palīdz mazināt nākotnes
pensijas sasaisti ar demogrāfisko situāciju, bet jānodrošina atbilstošs ienesīgums
3
3.5
4
4.5
5
5.5
2020-2030 2031-2040 2041-2050 2051-2060
Vidējais ienesīgums 1. un 2. līmenī, %
1. līmenis
2. līmenis - bāzes
scenārijs*
2. līmenis - labvēlīgs
scenārijs
*Bāzes scenārijs pamatojas uz vēsturisko 10 gadu vidējo ienesīgumu. Tas ietver finanšu krīzes
periodu un periodu ar augstākām komisijām un ieguldīšanas stratēģiju ierobežojumiem. Avots: Latvijas Bankas prognoze

17. 16
Starptautiskā pieredze liecina, ka 5-6% ienesīgums pensiju
2. līmenī ir sasniedzams rādītājs
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2020 2030 2040 2050 2060
Aizvietojamības koeficients, % no vidējās algas
Optimistisks scenārijs, ienesīgums 6%
Labvēlīgs scenārijs, ienesīgums 5%
Bāzes scenārijs, ienesīgums 4%
Avots: Latvijas Bankas prognoze

18. 17
Iepriekš minēto pasākumu kopums ļautu nodrošināt lielāku
pensiju nākotnes pensionāriem
0
10
20
30
40
50
2020 2030 2040 2050 2060
Aizvietojamības koeficients, % no vidējās algas
SAI bāzes paplašināšana
2. līmeņa ienesīgums 6%
Pensionēšanās vecuma piesaiste
paredzamajam mūža ilgumam
Labāka demogrāfija
Bāzes scenārijs
Avots: Latvijas Bankas prognoze

19. 18
Nodrošinātāki būs tie pensionāri, kas papildus veiks
ieguldījumus privātajos pensiju fondos
0
10
20
30
40
50
60
2020 2030 2040 2050 2060
Aizvietojamības koeficients, % no vidējās algas
Novirzot 5% no algas 3. līmenī
SAI bāzes paplašināšana
2. līmeņa ienesīgums 6%
Pensionēšanās vecuma piesaiste
paredzamajam mūža ilgumam
Labāka demogrāfija
Bāzes scenārijs
Avots: Latvijas Bankas prognoze

20. Secinājumi
• Pensiju sistēma Latvijā ir ekonomiski pamatota un finansiāli
ilgtspējīga, to atzīst arī virkne starptautisko ekspertu (t.sk. EK,
OECD)
• Taču nepieciešamas vairākas korekcijas, lai nākotnes
pensionāriem nodrošinātu pienācīgus ienākumus vecumdienās
• Nepieciešamo pasākumu īstenošana prasīs laiku, tādēļ jāsāk
rīkoties jau šobrīd