Latvijas Bankas ekonomistes Ineses Allikas prezentācija "No naudas "apgūšanas"uz gudru ieguldīšanu".

1. No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu
Inese Allika
Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste
2020. gada 30. janvārī

2. • Kad būs skaidrība par ES ilgtermiņa
budžetu 2021.–2027. gadam?
• Kā vērtējam līdz šim sasniegto?
• Kādas iespējas Latvijai piedāvā ES
ilgtermiņa budžets pēc 2020. gada?
• Kā gudri ieguldīt ES fondu naudu
nākotnē?
No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu

3. 2018. gada maijs: EK priekšlikums ES ilgtermiņa
budžetam (2021–2027)
2019. gada oktobris: EP rezolūcija – mandāts
sarunām par ES ilgtermiņa budžetu
Pašlaik: darbs ar 45 tiesību aktu
priekšlikumiem par 37 sektorālajām
programmām
? ES līderu vienošanās par
dalībvalstu kopējo nostāju
? starpinstitucionālā (EP, Padome, Komisija)
VIENOŠANĀS par ES daudzgadu budžeta ietvaru
Ceļa karte ES ilgtermiņa budžeta (2021–2027) apstiprināšanai

4. •Kā vērtējam līdz šim sasniegto?

5. 557 km rekonstruētu
ceļu
1134 jaunas pilna laika
darbavieta uzņēmumos
renovētas skolas 26
tūkst. bērnu
570 pētniekiem
uzlabotas pētniecības
iespējas, infrastruktūra
atbalstīti 3716
uzņēmumi, tai skaitā
535 jauni
*Kohēzijas politikas finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Jauniešu nodarbinātības
iniciatīvas kopsummā ar nacionālo finansējumu. Avots: https://cohesiondata.ec.europa.eu, situācija 01/2020.
89%
35%
2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējuma* piesaiste norit
veiksmīgi

6. 2018. gadā ES fondu investīcijas IKP izaugsmi palielināja par 1.2 pp
Avots: Finanšu ministrija.

7. Kohēzijaspolitikasbudžetaizdevumi,
miljonieiro
Avots: Finanšu ministrija.
2014.–2020. gada perioda ES fondu naudas plūsma ir augstākajā
punktā

8. miljoni eiro
Avots: Finanšu ministrija.
Svarīgi ātri sākt 2021.–2027. gada perioda ES fondu naudas
piesaisti

9. •ES fondu loma uzņēmumu attīstībā –
nodarbinātības, produktivitātes veicināšanā

10. Dalība ERAF projektos
uzņēmumiem sniedza tūlītēju
kapitāla ieplūdi un veicināja
to attīstību (apgrozījumu un
nodarbinātību) 0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
1.gads
2.gads
3.gads
Ietekme uz kapitāla un
darbaspēka attiecību
0%
5%
10%
15%
20%
1.gads
2.gads
3.gads
Ietekme uz nodarbinātību
Avots: Latvijas Bankas aprēķini, pētījums K. Beņkovskis, O. Tkačevs, N. Yashiro (2019) Importance of EU regional support programmes for firm performance,
Economic Policy, Volume 34, Issue 98, April, p. 267–313. https://doi.org/10.1093/epolic/eiz003.
Secinājumi, analizējot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF)
finansējumu saņēmušo uzņēmumu mikro datus, 2007.–2013. gads

11. -10%
-5%
0%
5%
10%
15%
1.gads
2.gads
3.gads
Ietekme uz darba
ražīgumu*
• Lielāku produktivitātes
pieaugumu varēja novērot
vien trešajā gadā pēc
projekta īstenošanas
*vērtības zem 10% nav statistiski nozīmīgas
-10%
-5%
0%
5%
10%
15%
1.gads
2.gads
3.gads
Ietekme uz kopējo
faktoru produktivitāti*
Taču ietekme uz produktivitāti ir neskaidra
Avots: Latvijas Bankas aprēķini, pētījums K. Beņkovskis, O. Tkačevs, N. Yashiro (2019) Importance of EU regional support programmes for firm performance,
Economic Policy, Volume 34, Issue 98, April, p. 267–313. https://doi.org/10.1093/epolic/eiz003.
• Noturīga nozīmīga pozitīvā
ietekme uz produktivitāti
3 gadus pēc projekta
īstenošanas neapstiprinājās

12. • Lielākas, jaunākas, produktīvākas un jau eksportējošas kompānijas bija
veiksmīgākas finansējuma piesaistē.
• Svarīga bija arī darbinieku līdzšinējā pieredze ar ES fondu projektiem.
• Izteiktāku pozitīvu devumu uz produktivitāti no īstenotajiem projektiem
guva lielāki uzņēmumi ar lielāku produktivitātes uzlabošanas potenciālu
un labāku sākotnējo kapitāla pieejamību.
Kādi uzņēmumi bija veiksmīgāki?

13. •Kādas iespējas Latvijai piedāvā ES
ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam?

14. “Mūsu ekonomikas modelis
pašlaik tiek būtiski pārveidots.
Klimata pārmaiņas, digitalizācija
un demogrāfiskās pārmaiņas liek
mums pielāgot savu ekonomikas
politiku tā, lai Eiropa arī turpmāk
būtu konkurētspējīgs spēks
pasaules mērogā, turklāt
ilgtspējīgā un taisnīgā veidā...”
V. Dombrovskis, 12/2019
Eiropai jākļūst
• zaļākai
• viedākai
• sociāli taisnīgākai
• konkurētspējīgākai
Jaunā Eiropas izaugsmes stratēģija atbilst Latvijas interesēm

15. Jaunās prioritātes
• klimata pārmaiņas
• pētniecība
• inovācijas
• izglītība
• digitālais iekšējais tirgus
• jaunieši
• migrācija un robežas
• drošība
Jaunas prioritātes un akcenti arī ES naudas izlietojumā (2021–2027)
Avots: Eiropas Komisijas priekšlikums, maijs 2018.

16. 16
2014– 2020 2021 – 2027
Dažādu priekšlikumu skaitliska amplitūda (2018. g.
Komisijas, 2019. g FI prezidentūras u.c.)*
ES ilgtermiņa budžeta kopējais
apjoms
1.03[1] % no ES 27 NKI 1.07-1.1 % no ES 27 NKI
*provizorisks aprēķins, 2018.gada cenās; [1] Ieskaitot Eiropas Attīstības palīdzības fondu (EDF), kas šobrīd ir ārpus ES daudzgadu budžeta.
Arī pēc 2020. gada no ES budžeta saņemsim vairāk nekā iemaksāsim
LATVIJAI pieejamais
finansējums
tai skaitā:
7.9 miljardi ~7.0-7.7 miljardi
KOHĒZIJAS politikas piešķīrumi 4.9 miljardi 3.7-4.3 miljardi
LAUKSAIMNIECĪBAS politikas
piešķīrumi
2.7 miljardi 2.8-3.2 miljardi
CITAS POLITIKAS ~0.53 miljardi ~0.2-0.67 miljardi
EIRO PAR KATRU IEMAKSĀTO
EIRO
4.2 ~2.8-3.0

17. 17
Neto bilanci iespējams uzlabot, piesaistot finansējumu no ES tiešās
pārvaldības programmām
• Apvārsnis Eiropa (zinātnes izcilība, inovācijas) - 97,6 miljardi EUR
• Eiropas savienošanas instruments (infrastruktūra) - 42,2 miljardi EUR
• ERASMUS+ (mobilitāte) - 30 miljardi EUR
• InvestEU fonds (ieguldījumi) - 15,2 miljardi EUR
• Eiropas Aizsardzības fonds (pētniecība un spējas) - 13 miljardi EUR
• Digitālā Eiropa (5G tīkli, kiberdrošība, utt.) - 9,2 miljardi EUR
• LIFE+ (vides un klimata projekti) - 5,4 miljardi EUR
• Iekšējās drošības fonds - 2,5 miljardi EUR
• Radošā Eiropa programma – 1,85 miljardi EUR ………...

18. •Kā gudri ieguldīt ES fondu naudu nākotnē?

19. Eiropas Investīciju banka kļūs
par "Klimata banku"
No ES budžeta klimata mērķiem plānots novirzīt vairāk – 30%
Avots: Eiropas Komisija
Izdevumi klimata mērķiem ES budžetā (2014–2020) (miljoni EUR un % no ES budžeta)
šobrīd ~20%
• 50% finansējuma līdz 2025.
gadam klimata mērķiem.
• Jāpiesaista vismaz 1 triljons
eiro investīciju līdz 2030.
gadam.
• No 2022. gada nefinansēs
jaunus fosilās enerģijas
projektus.

20. Jo augstāks rādītājs, jo lielāks progress OECD ieteikto izaugsmes reformu īstenošanā
ES fondi arī turpmāk aktīvi jāizmanto strukturālo reformu
īstenošanai
Avots: OECD, Going for Growth, 2019.

21. 114.2 miljardi eiro
Vairāk finansējuma ES centralizēti pārvaldītās programmās svarīgām
Latvijas prioritātēm, piemēram, pētniecībā, inovācijā, digitālajā jomā
Avots: Eiropas Komisija.

22. Latvija ir tālu no pašas
nospraustā 1.5% mērķa
2020. gadā
2018. gadā = 0.64% no
IKP, turklāt būtisku
publiskā finansējuma daļu
veidoja ES fondi
Latvijai ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir vitāli svarīgi
Avots: Eurostat.

23. Saskaņā ar 2019. gada
Digitālās ekonomikas un
sabiedrības indeksu (DESI)
28 ES dalībvalstu vidū Latvija
bija 17. vietā
Digitalizācijas jomā vēl daudz darāmā

24. Latvijas relatīvais DESI 2019 sniegums dažādās jomās
Iedzīvotājiem un uzņēmumiem jāmācās izmantot digitālo
tehnoloģiju sniegtās iespējas

25. Potenciālā pievienotā vērtība:
• iespēja multiplicēt publiskos līdzekļus, piesaistot papildus privātos un publiskos līdzekļus, lai
papildinātu sākotnēji pieejamo finansējumu;
• iespēja izsniegt atbalstu vairākkārtīgi, aptverot plašāku uzņēmēju loku;
• iespējami projektu kvalitātes uzlabojumi;
• saņēmēju rīcības/subsīdiju kultūras maiņa, mazinot iespēju kļūt atkarīgiem no publiskā atbalsta;
• pienesums vietējā kapitāla tirgus attīstībai.
Nav domāti, lai konkurētu ar komercbanku piedāvājumu. Piemēroti uzņēmumiem, kam ir atteikušas
bankas, jo ir pārāk jauni vai mazi, ar nepietiekamu pašu kapitālu un nodrošinājumu vai nav prasītā
galvojuma.
!!Finanšu instrumenti "neaizlāpīs" nepieciešamu strukturālo reformu vai pārvaldības uzlabojumu robus.
Finanšu instrumenti (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi kapitālā)
piedāvā jaunas iespējas ES fondu efektīvākai izmantošanai

26. Secinājumi
• Jaunā Eiropas izaugsmes stratēģija atbilst Latvijas interesēm.
• Arī ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam piedāvā jaunas iespējas un
finansējuma piesaisti Latvijai svarīgās jomās.
• Papildus grantiem jādomā par efektīvāku ES fondu ieguldīšanu ar finanšu
instrumentu palīdzību.
• Nākamajā periodā ES fondi gudri jāiegulda tādos projektos, kas dod būtisku
pienesumu ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai – īpaši produktivitātes un prasmju
uzlabošanā.
• ES fondi dod pozitīvu attīstības impulsu/"grūdienu", taču noturīgu ietekmi
ilgtermiņā paši par sevi negarantē.

27. Paldies par uzmanību!