Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija uzņēmumā "Schwenk"

1. Tautsaimniecības
attīstība un izaicinājumi
Agnese Rutkovska
2022. gada 12. augustā

2. Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmē gan pasaules,
gan Eiropas ekonomiku; nenoteiktība un riski augstāki,
piegāžu ķēžu problēmas ieilgst
Karadarbības un sankciju nenoteiktības dēļ precīzi kvantificēt
scenārijus nav iespējams, bet galvenās tendences ir labi
redzamas:
Ko darīt? Cenu šoku ietekmes mazināšana, investīcijas un
ilgtspējība:
Kopsavilkums

3. Eiropas
ekonomika

4. Inflācija eiro zonas valstīs
(ātrais novērtējums 2022. gada jūlijā; g/g; %)
Strauja inflācija
vērojama visā eiro
zonā
Avots: Eurostat.
4
6.5
6.8
7.9
8.4
8.5
8.9
9.3
9.3
9.4
9.6
10.4
10.6
10.8
11.5
11.6
11.7
12.8
20.8
21.0
22.7
0 5 10 15 20 25
MT
FR
FI
IT
DE
EA
AT
LX
PT
IE
BE
CY
ES
GR
NL
SI
SK
LT
LV
EE

5. Eiro zonas reālā IKP un inflācijas prognozes
(procentos)
Joprojām augsta nenoteiktība: eiro zonas ekonomikai spēcīgas sākuma
pozīcijas; tāpēc lēšama izaugsme; bet būtiski augstāka inflācija
Avots: Eiropas Centrālā banka.
5
Reālais IKP Inflācija
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
2022 2023 2024
Jūnija prognoze Marta prognoze
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2022 2023 2024
Jūnija prognoze Marta prognoze

6. Vadošo centrālo banku politikas likmes un finanšu tirgos iecenotās gaidas(%)
Anglijas Banka bija pirmā no vadošajām
centrālajām bankām, kas sāka procentu
likmju celšanu
Finanšu tirgi ieceno vairākus vadošo
centrālo banku procentu likmju
paaugstinājumus 2022. un 2023. gadā
Finanšu tirgi sagaida ECB politikas likmes
tālāku paaugstinājumu nākamajās ECB
sēdēs
Finanšu tirgi sagaida strauju monetārās politikas normalizāciju
Avots: Bloomberg.
6
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
2010
2010
2010
2011
2011
2012
2012
2012
2013
2013
2014
2014
2015
2015
2015
2016
2016
2017
2017
2017
2018
2018
2019
2019
2020
2020
2020
2021
2021
2022
2022
2022
2023
2023
2024
2024
2025
2025
FRS mērķa likme
ECB politikas likme (DFR)
Anglijas Bankas politikas likme

7. Monetārās politikas mērķis –
uzturēt cenu stabilitāti
Aktīvu pirkumu programmu aktīvā fāze
noslēdzas, kam seko procentu likmju
pieaugums
Augstākas procentu likmes mazinās inflāciju,
bet vienlaikus arī ekonomisko aktivitāti
Tādēļ cīņā ar inflāciju nepieciešams
iesaistīties arī fiskālajai un strukturālai
politikai
Avots: Shutterstock
7

8. Norises Latvijas
tautsaimniecībā

9. Tā zīmējas 2022. gads Latvijā
Neraugoties uz karu, dzīve kūsā
► Mazinās C19 ierobežojumi, atliktais patēriņš
plaukst;
► Karš pastiprina piegāžu ķēžu traucējumus;
► Pērnā gada izaugsmes inerce, krājumu
izmantošana;
► Valdības atbalsts enerģijai;
► Iedzīvotāju skaitu sāk kuplināt Ukrainas bēgļi.
Ekonomiskā aktivitāte noplok
► Pakalpojumi turpina atdzīvoties;
► Pastiprinās iedzīvotāju piesardzība preču iegādē
– mazumtirdzniecība vājinās;
► Izejvielu cenu un pieprasījuma kritums iezīmē
rūpniecības (īpaši kokrūpniecības) ienākumu
sarukumu;
►Būvniecības aktivitāte reģionā sāk bremzēties;
►Enerģijas sektora ienākumus mazina taupības
iezīmes.
2022. g. 1. cet.
+3.4%
2022. g. 2. cet.
-1.4%

10. Tā zīmējas 2022. gads Latvijā
No ekonomiskā rata birst vājākie
► Ražotāji/būvnieki izmaksu sadārdzināšanās
spīlēs;
► Augsto enerģijas un pārtikas izmaksu gaisotnē
iedzīvotāji kļūst vēl piesardzīgāki;
► Sarūk ārējais pieprasījums, bažas par globālo
recesiju;
► Priekšvēlēšanu aktivitātes silda ekonomiku;
► Aktivitāte pārejai uz atjaunojamiem resursiem.
Apkures rēķini grauj pirktspēju
► Iedzīvotāju pirktspēja krītas;
► Valdības atbalsts daļēji palīdz segt izdevumus;
► Vājš ārējais pieprasījums mazina
uzņēmēju/investoru konfidenci;
► Tradicionālās pēcvēlēšanu ”paģiras”;
► Covid-19?
2022. g. 3. cet. 2022. g. 4. cet.

11. IKP (g/g; %; s.i.) un izlietojuma komponentes
(devums; pp)
IKP (c/c; %; s.i.) un izlietojuma komponentes (devums; pp)
Negaidīti labs ekonomikas sniegums 1. cet., mazinoties pandēmijas
ierobežojumiem; krājumi dod laiku pārkārtot piegāžu ķēdes
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini. *CSP ātrais
novērtējums
11
-1.3
-7.4
5.5
1.9
0.0
2.4 0.5
-0.2
3.6
-1.4
-24
-20
-16
-12
-8
-4
0
4
8
12
16
20
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2022
2.cet.*
Preču un pakalpojumu
imports
Preču un pakalpojumu
eksports
Krājumu pārmaiņas
Kopējā pamatkapitāla
veidošana
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP
2.4
-3.8
4.2
-10
-6
-2
2
6
10
14
2019 2020 2021

12. Nozīmīgākie kara
ietekmes kanāli:
12
eksporta sašaurināšanās
importa pārkārtošana
globālo cenu kāpums
konfidences pasliktināšanās
Attēli: Shutterstock, Pixabay.

13. Tirdzniecības kanāls

14. Preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu (% no IKP)
Kopš Krimas aneksijas eksporta īpatsvars uz Krieviju ir būtiski
mazinājies
14
7.1
3.6
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Krievija Baltkrievija Ukraina
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.

15. Pārkrautās kravas Latvijas ostās (milj. tonnu)
Transporta nozarē sankciju ietekme gaidāma gada otrajā pusē, galvenokārt
tranzīta kravu pārvadājumos pa dzelzceļu / pārkrautām kravām ostās
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
15
 Dzelzceļš un ostas: kravu apjomi vēl pagaidām nav
mazinājušies, uzņēmumi centušies pēc iespējas ātrāk
izvest kravas no Krievijas.
Tomēr kravu apjoma kritums ir gaidāms gada izskaņā /
nākošā gada sākumā, kad spēkā stāsies citi aizliegumi -
oglēm, naftai un naftas produktiem.
 Autotransports: kustība uz Krieviju ir būtiski
sabremzējusies noteikto sankciju ietekmē, galvenokārt
apgrūtināto norēķinu dēļ.
 Aviotransports: pieprasījums pēc lidojumiem un
rezervāciju apjomi norāda uz sektora darbības
atjaunošanos.
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Iekšzemes kravas Tranzīta kravas

16. Apstrādes produkcijas apjoms un
apgrozījums (2019=100%)
Rūpniecība sāk vājināties, to
īpaši bremzē kokrūpniecība
Avots: Centrālā Statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
16
Inženierijas nozarēs importa aizvietošanas
izaicinājumus nomaina izmaksu slogs;
Kokrūpniecība dažādos ātrumos: Kurināmā
koksne pieprasīta, ar būvniecību saistītais
segments sāk vājināties;
Būvmateriāliem līdz šim kopumā bijis
spēcīgs tirgus, bet būvniecības aktivitāte
bremzējas;
Piena pārstrādē atkal grūti laiki.
85
95
105
115
125
135
145
155
Jan
2019
Jūl Jan
2020
Jūl Jan
2021
Jūl Jan
2022
Rūpniecības
produkcijas
apjoms
Rūpniecības
apgrozījums
t.sk.,
apgrozījums
eksportā
t.sk.,
apgrozījums
vietējā tirgū

17. Cenu pieaugums izejvielām un
materiāliem

18. Inflācijas sadalījums pa komponentēm (% un pp)
-2
3
8
13
18
23
Pakalpojumi Rūpniecības preces Pārtika Enerģija Inflācija
Cenas augušas gandrīz visiem produktiem
Avots: Eurostat; Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas aprēķini.
18

19. -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25
Māksla, izklaide, atpūta
Izmitināš. un ēdināš. pakalp.
Transports un uzglabāšana
Būvniecība
Tirdzniecība
Kopā
Apstrādes rūpniecība
Lauksaimn., mežsaimn., zivsaimn.
IKT pakalpojumi
Operācijas ar NĪ
2022 1.cet. 2021 2020 2017-2019 vidēji
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes nefinanšu sabiedrību apsekojums.
Uzņēmumu rentabilitāte (%; peļņa pēc nodokļiem pret apgrozījumu)
Ražošanas izmaksu kāpums pagaidām būtiski neiegrožo uzņēmumu
pelnītspēju
19

20. Nenoteiktība un noskaņojuma
pasliktināšanās reģionā

21. Ekonomikas sentimenta rādītājs
Noskaņojums ir vājinājies – tas ietekmēs patēriņa un investīciju lēmumus, tomēr
pasliktinājums nesniedzas līdz iepriekšējās krīzes dziļumiem
Avots: Eiropas Komisija.
21
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
70
75
80
85
90
95
100
105
110
2019
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2020
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2021
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2022
I
II
III
IV
V
VI
VII
Mēneša pārmaiņas (labā ass) Ilgtermiņa vidējais = 100

22. Nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām
izsniegto kredītu atlikums 2021.g. (% no IKP)
Latvijā kreditēšanas aktivitāte starp vājākajām ES; kreditēšana mājsaimniecībām
aug, kamēr uzņēmumu kredītportfelis sarūk
Avots: Latvijas Banka.
22
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
RO
LV
IE
HU
LT
SI
PL
BG
CR
CZ
GR
EE
SK
IT
BE
MT
DE
PT
FI
ES
AT
CY
NL
FR
SE
DK
LU
ES vidējais – 90
85
90
95
100
105
110
I
2019
IV VII X I
2020
IV VII X I
2021
IV VII X I
2022
IV
Kredīti nefinanšu uzņēmumiem Kredīti mājsaimniecībām
Kredītu atlikums (2019 = 100)

23. Būvniecības produkcijas apjoma gada
pārmaiņas (%)
Būvniecība
sadārdzinājusies
(galvenokārt
būvmateriālu cenu
kāpuma dēļ),
būvniecības aktivitāte
reģionā sāk vājināties
Avots: Centrālā Statistikas pārvalde.
23
2.5
1.5 1.0 0.5 1.3
4.7
9.0
11.7
16.7
22.0
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
1.cet.
2020
2.cet. 3.ce. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2022
2.cet.
Būvniecības izmaksas (%; g/g)
Būvmateriāli Strādnieku darba samaksa
Mašīnu un meh. uzturēšana Pavisam

24. Publiskās investīcijas (pēc naudas plūsmas; milj. eiro)
Valdības investīcijas svarīgas kopējās aktivitātes saglabāšanai
Avots: Latvijas Banka.
24
0
500
1,000
1,500
2,000
2,500
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
ES fondu investīcijas, t.sk. RailBaltica Valsts pamatbudžeta investīcijas Pašvaldību un citas budžeta investīcijas KOPĀ

25. Ieilgusī karadarbība pasliktina turpmākās izaugsmes izredzes, īpaši pieaugošo cenu –
augstākas inflācijas dēļ, tomēr gada sākuma spēcīgā izaugsme paaugstina IKP prognozi
25
2022 marta prognozes 2022 Jūnija prognozes
2022 2023 2024
IKP salīdzināmās cenās
(izl. dati; g/g,%)
2.9 ▲ 2.4 ▼ 4.2 ▲
Inflācija (SPCI) (g/g,%) 14.8 ▲ 7.0 ▲ 2.4 ▲
Inflācija (SPCI), izslēdzot pārtikas un
enerģijas cenas (g/g,%)
6.0 ▲ 4.0 ▲ 3.2 ▼
Bezdarbs (% no ekon. akt.) 7.3 ▼ 7.1 ► 6.3 ▲
Vidējā alga (g/g,%) 10.3 ▲ 6.7 ▲ 5.7 ►
Tekošais konts (% no IKP) -2.6 ▼ -3.0 ▼ -3.0 ▼
Budžeta bilance (% no IKP) -5.7 ▼ -1.5 ▼ -1.2 ▲
Valdības parāds (% no IKP) 46.5 ▼ 44.7 ▼ 43.6 ▲
Avots: Latvijas Bankas marta un jūnija prognozes.

26. Ģeopolitika – «dzelzs priekškara» atgriešanās
Energoresursu šoks
Latvijas ekonomiskā modeļa pārskatīšana
Mērķēts atbalsts mazturīgajiem energoresursu un
pārtikas sadārdzināšanās apstākļos
Investīcijas
Ko darīt?
Pārmaiņas nozaru struktūrā (ostas, transports, tranzīts – kas vietā?)
Atbalsts uzņēmumiem tirgus pārorientēšanai, izejvielu sagādei
(LIAA + ALTUM)
Nelabvēlīgāku scenāriju gadījumā, pastāvot recesijas
draudiem, – plašāks atbalsts iedzīvotājiem patēriņa uzturēšanai
Enerģētiskā neatkarība
(LNG jaudas, energointensitātes mazināšana un AER izmantošana)
Valsts investīciju projekti – jāturpina īstenot

27. Mūsu valsts, mūsu banka