Tautsaimniecības attīstība un prognozes

Tautsaimniecības
attīstība un prognozes
Mārtiņš Kazāks
Uldis Rutkaste
2022. gada 23. septembris

Svarīgākais īsumā
▪ Tāpēc centrālās bankas ceļ procentu likmes;
▪ Eiro zonā likmes celtas jau 2x (par 50 un 75 bps),
ECB Padome turpinās celt likmes;
▪ Valdības pusē – ne tikai pārdomāts atbalsts,
bet arī strukturālas pārmaiņas enerģētikā;
▪ Būtiski, lai atbalsts būtu terminēts laikā un
apjomā, "nekurinātu" inflāciju vēl vairāk
▪ Augsta inflācija kaitē iedzīvotājiem, uzņēmējiem;
▪ Svarīgi nepieļaut augstās inflācijas
"iesakņošanos";
2

RU
sāk
karu
Brexit Covid-19
Globālā
finanšu
krīze
Eiropas
parādu krīze
4
▪ Krievijas iebrukums Ukrainā
un ģeopolitiskā situācija
kopumā
▪ Energoresursu krīze
▪ Globāls inflācijas spiediens
▪ Piegāžu ķēžu traucējumi
Avots: Economic Policy Uncertainty (pēdējais nov. 08/22)
Pasaulē liela nenoteiktība (Ekonomiskās politikas nenoteiktības
indekss)
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
0
50
100
150
200
250
300
350
400
2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
Eiropa ASV Ķīna (labā ass)

Kviešu cena Euronext biržā (EUR/t) Gāzes cena (EUR/MWh)
5 Avots: Refinitiv, Datastream, Bloomberg.
Recesijas bažas sāk piebremzēt globālo cenu kāpumu
Metālu cenas (indekss) Brent jēlnaftas cena (USD/bbl)
100
200
300
400
500
01.2020.
03.2020.
05.2020.
07.2020.
09.2020.
11.2020.
01.2021.
03.2021.
05.2021.
07.2021.
09.2021.
11.2021.
01.2022.
03.2022.
05.2022.
07.2022.
09.2022.
Vidēji 2019. gadā
0
100
200
300
400
01.2020.
03.2020.
05.2020.
07.2020.
09.2020.
11.2020.
01.2021.
03.2021.
05.2021.
07.2021.
09.2021.
11.2021.
01.2022.
03.2022.
05.2022.
07.2022.
09.2022.
80
130
180
230
01.2020.
03.2020.
05.2020.
07.2020.
09.2020.
11.2020.
01.2021.
03.2021.
05.2021.
07.2021.
09.2021.
11.2021.
01.2022.
03.2022.
05.2022.
07.2022.
09.2022. 0
25
50
75
100
125
01.2020.
03.2020.
05.2020.
07.2020.
09.2020.
11.2020.
01.2021.
03.2021.
05.2021.
07.2021.
09.2021.
11.2021.
01.2022.
03.2022.
05.2022.
07.2022.
09.2022.

Pasaules reālā IKP prognožu pārmaiņas kopš jūnija prognožu publicēšanas (pp)
6 Avots: ECB, Bloomberg, IMF, OECD, European Commission
Enerģijas cenas, ģeopolitiskā situācija un patērētāju konfidence
bremzē pasaules ekonomiku
-1.4
-1.2
-1
-0.8
-0.6
-0.4
-0.2
0
2022 2023
Pasaule
Min-max
Bloomberg
Consensus
ECB
IMF
-1.4
-1.2
-1
-0.8
-0.6
-0.4
-0.2
0
0.2
0.4
2022 2023
Eirozona
Min-max
Bloomberg
Consensus
ECB
IMF
European
Commission

Eiro zonas izaugsme (g/g; %) Eiro zonas izaugsmes prognozes (g/g; %)
7 Avots: Eurostat, ECB Septembra 2022 prognozes.
Eiro zonas izaugsmes prognozes pārskatītas uz leju; stagnācija
gadu mijā un recesijas risks
0
2
4
6
8
10
12
14
EE LU DE SK LT LV FI BE EA FR IT NL CY AT ES PT EL SI MT IE
2. cet. 2022 1. cet. 2022
0
1
2
3
4
2022 2023 2024
2022. g. septembris 2022. g. jūnijs
Bāzes scenārijs
Pesimistiskais
scenārijs
2021
2022
2023
2024
2022
2023
2024
Reālais
IKP
5.4 3.1 0.9 1.9 2.8 -0.9 1.9

Eiro zonas SPCI inflācija
(2022. gada augusts; g/g; %)
Eiro zonas SPCI inflācijas prognozes
(g/g; %)
8 Avots: Eurostat, ECB Septembra 2022 prognozes.
Eiro zonas inflācija tuvākajos gados pārsniegs 2% mērķi
Bāzes scenārijs
Pesimistiskais
scenārijs
2021
2022
2023
2024
2022
2023
2024
SPCI 2.6 8.1 5.5 2.3 8.4 6.9 2.7
6.6
7.0
7.9
8.6
8.8
9.0
9.1
9.1
9.2
9.3
9.6
10.5
10.5
11.2
11.5
13.4
13.7
21.1
21.4
25.2
0 5 10 15 20 25 30
FR
MT
FI
LU
DE
IE
EA
IT
AT
PT
CY
BE
ES
GR
SI
SK
NL
LV
LT
EE
0
2
4
6
8
10
2022 2023 2024
2022. g. sptembris 2022. g. jūnijs

Eiro zonas tirdzniecības bilance (% no IKP) Eiro zona: inflācija un gaidāmais algu kāpums
9
Norises eiro zonā – augstas enerģijas cenas un spēcīgs darba
tirgus

Vadošo centrālo banku procentu likmes Naudas tirgus indeksi
10
Avots: Bloomberg.
Pasaules vadošo centrālo banku politikas
maiņas rezultātā kāpj arī finanšu tirgus likmes
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
Eiro zona*
ASV
Lielbritānija
Japāna
-1
0
1
2
3
4
5
6
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
€STR (uz nakti)
EURIBOR 3 mēneši
EURIBOR 6 mēneši
* Līdz 21.12.2011 galveno refinansēšanas operāciju likme, vēlāk – noguldījumu iespējas likme.

Tirgus gaidas par likmju attīstību Eiro/ASV dolāra kursa attīstība un tirgus gaidas
11
Norises eiro zonā – inflācijas gaidas "noenkurotas"; vājš eiro

Norises Latvijā
Avots: pexels.com
12

Ārējā pieprasījuma līmenis (g/g; %)
-10
-5
0
5
10
15
2020 2021 2022 P 2023 P 2024 P
Jūnijs Septembris
Tirdzniecības nosacījumi (g/g; %)
-5
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV
2020 2021 2022 P 2023 P 2024 P
13 Avots: Eiropas Centrālā banka, Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas aprēķini.
Ārējais pieprasījums nedaudz vājinās,
tirdzniecības nosacījumos gaidāms pasliktinājums

Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms un apgrozījums (2019=100)
90
95
100
105
110
115
120
125
130
85
95
105
115
125
135
145
155
1.
2019.
4. 7. 10. 1.
2020.
4. 7. 10. 1.
2021.
4. 7. 10. 1.
2022.
4. 7.
Rūpniecības
apgrozījums
t.sk., apgrozījums
vietējā tirgū
t.sk., apgrozījums
eksportā
Rūpniecības
produkcijas
apjoms; labā ass
Būvniecības indeksi (sal.c.; s.i.; 2019=100)
un konfidence (atbilžu bilance; labā ass)
14 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini
Ekonomikas bremzēšanās pazīmes nolasāmas nozaru rādītājos
Tirdzniecības apgrozījums apakšnozarēs (sal.c.; s.i.; 2019=100)
50
60
70
80
90
100
110
120
130
1.
2019.
4. 7. 10. 1.
2020.
4. 7. 10. 1.
2021.
4. 7. 10. 1.
2022.
4. 7.
Vairumtirdzniecība Auto tirdzniecība un remonts
Mazumtirdzniecība
Enerģijas nozares atsevišķi rādītāji (maijs – jūlijs)
80
90
100
110
120
0
400
800
1200
1600
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Bruto elektroenerģijas
ražošana kopā (TWh)
T.sk. koģenerācijas
stacijās (TWh)
Elektroenerģija un gāzes
apgāde (ražošanas
apjoms; 2019 = 100; s.i.;
labā ass)
2
3
4
5
6
7
8
60
80
100
120
140
2016
I
III
2017
I
III
2018
I
III
2019
I
III
2020
I
III
2021
I
III
2022
I
III
Produkcijas
apjoms
Strādājošo
skaits
Būvniecības
izmaksas
Konfidence;
labā ass

Karšu maksājumi Latvijā (ietverot skaidrās naudas izņemšanu; nominālie un deflēti ar SPCI; g/g; %)
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
1.
2021.
2. 3. 4. 5 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12 1.
2022.
2. 3. 4. 5 6. 7. 8. 9.*
Nominālie karšu maksājumi Latvijā Deflētie karšu maksājumi
15 Avots: Latvijas Banka, Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas aprēķini.
Pirktspējas kritums parādās karšu maksājumu statistikā
* 2022. gada septembrī salīdzināti dienu dati līdz 11.septembrim un izmantota inflācijas prognoze.

Patēriņu raksturojošie rādītāji (2019.g.4.cet.=100,
noskaņojums – atbilžu saldo pārmaiņas 2019.g.4.cet.=0)
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
70
75
80
85
90
95
100
105
110
115
2020
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2021
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2022
1.cet.
2.cet.
Jūl
Aug
Reālais darba samaksas fonds Mazumtirdzniecība
Privātais patēriņš Patērētāju noskaņojums (labā ass)
Rezidentu noguldījumi (atlikums; g/g; %) un eiro
banknošu neto emisija (milj. eiro)
-500
-400
-300
-200
-100
0
100
200
-5
0
5
10
15
20
01.
2019
05. 09. 01.
2020
05. 09. 01.
2021
05. 09. 01.
2022
05.
Mājsaimniecību noguldījumi
Latvijas Bankas eiro banknošu neto emisija (labā ass)
16 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija, Latvijas Banka.
Privātais patēriņš sāk vājināties,
palēninās arī noguldījumu izaugsme

Investīcijas raksturojošie rādītāji (2015=100; s.i.)
60
80
100
120
140
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2022
2.cet.
Ēku būvniecība Inženierbūvju būvniecība Kapitālpreču imports
Investīcijas (c/c; %; s.i.) un investīciju veidi
(devums; pp)
1.6 0.5
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
1.cet.
2020
2021
2022
2.cet.
Mājokļi Citas būves
Transporta aprīkojums Ražošanas iekārtas
Intelektuālais īpašums Statistiskā kļūda
Kopējā pamatkapitāla veidošana
17 Avots: Centrālā Statistikas pārvalde. Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Investīcijas uztur kapitālpreču imports
(ražošanas iekārtas un transporta aprīkojums)

Kredīti rezidentiem (atlikums; g/g; %;
deflēts ar IKP deflatoru)
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
1. cet.
2020
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2021
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2022
2. cet.
Kredīti rezidentiem (atlikums; g/g; %)
18 Avots: Latvijas Banka, Centrālā statistikas pārvalde.
Mājsaimniecību kreditēšana lēni un stabili aug;
pēdējos mēnešos aktivizējusies uzņēmumu īstermiņa kreditēšana,
tomēr reālā izteiksmē kredītportfelis turpina sarukt
1.1
4.5
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
-15
-10
-5
0
5
10
01.
2020
04. 07. 10. 01.
2021
04. 07. 10. 01.
2022
04. 07.
Nefinanšu sabiedrības*
Mājsaimniecības*
Īstermiņa kredīti nefinanšu
uzņēmumiem (labā ass)
*Salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo
pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekme.

-20
-10
0
10
20
30
40
I II III IV I II III IV I II III IV I II
2019 2020 2021 2022
Reālais preču imports Reālais pakalpojumu imports
Preču cenas Pakalpojumu cenas
Nominālais imports kopā
19 Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Preču tirdzniecībā dominē cenu ietekme
Preču/pakalpojumu un cenu devums (pp; s.i.)
nominālā importa gada pieaugumā (%)
Preču/pakalpojumu un cenu devums (pp; s.i.)
nominālā eksporta gada pieaugumā (%)
-20
-10
0
10
20
30
40
2019 2020 2021 2022
Reālais preču eksports Reālais pakalpojumu eksports
Preču cenas Pakalpojumu cenas
Nominālais eksports kopā

Eksports uz Krieviju un Baltkrieviju (milj. eiro)
50
70
90
110
130
150
170
Janvāris
Februāris
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Oktobris
Novembris
Decembris
2020
2021
2022
Imports no Krievijas un Baltkrievijas (milj. eiro)
0
50
100
150
200
250
300
350
Janvāris
Februāris
Marts
Aprīlis
Maijs
Jūnijs
Jūlijs
Augusts
Septembris
Oktobris
Novembris
Decembris
2020
2021
2022
Sankcijas un sirdsapziņa šobrīd nav liegušas turpināt
eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju

Imports (g/g; milj. eiro)
-100
-50
0
50
100
150
200
250
marts
aprīlis
maijs
jūnijs
jūlijs
marts
aprīlis
maijs
jūnijs
jūlijs
marts
aprīlis
maijs
jūnijs
jūlijs
marts
aprīlis
maijs
jūnijs
jūlijs
marts
aprīlis
maijs
jūnijs
jūlijs
Dabasgāze Minerālmēsli Metāli Koksne Degviela
RU BY
Citas valstis
Vairumu importa samazinājuma no Krievijas un Baltkrievijas
pagaidām esam spējuši aizstāt

Tekošā konta bilance (% no IKP) un dažu grupu devumi (pp)
-15
-10
-5
0
5
10
15
2019 2020 2021 2022
Pārējais Lidmašīnu imports
Neto minerālprodukti Tekošais konts
Krājumu pārmaiņas (% no IKP)
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2019 2020 2021 2022
Vid. 2009.-2019 g.
22 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
Tekošo kontu būtiski ietekmējušas minerālproduktu cenas un
krājumu veidošana piegāžu ķēžu traucējumu un kara
nenoteiktības apstākļos

Eksporta tirgus daļa un reālais efektīvais kurss*
(2015=100)
95
100
105
110
115
120
125
130
I
2015
III
I
2016
III
I
2017
III
I
2018
III
I
2019
III
I
2020
III
I
2021
III
I
2022
REK_VDI
REK_SPCI
REK_IKP defl
REK_eksporta cenu ind.
Preču eksporta tirgus daļa pasaulē,
4-cet. slīdošais vidējais
23 Avots: Eiropas Komisija un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Eksporta konkurētspēja pagaidām nav pasliktinājusies
Rentabilitāte (peļņa pēc nodokļiem pret apgrozījumu;
4-cet. slīdošais vidējais; %)
* REK ar 37 tirdzniecības partnervalstīm.
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
I
2018
III I
2019
III I
2020
III I
2021
III I
2022
Pavisam Lauksaimniecība Apstrāde
Transports IKT pakalpojumi

2006 1. cet.
2007 3. cet.
2010
1. cet.
2022 2. cet.
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
5 10 15 20
Uzņēmēju
īpatsvars,
kas
sūdzas
par
darbaspēka
trūkumu
(%)
Faktiskais bezdarbs (% no ekon. akt. iedz.; s.i.)
2006 1.cet.
2007 3 .cet.
2010 1. cet.
2022 2. cet.
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
5 10 15 20
Vidējā
alga
privātajā
sektorā
(g/g;
%)
Faktiskais bezdarbs (% no ekon. akt. iedz.; s.i.)
24 Avots: Centrālās statistikas pārvaldes un Eiropas Komisijas dati, Latvijas Bankas aprēķini.
Darba tirgus ir diezgan silts, bet Filipsa līkne šķiet "aizmigusi"
Ekspansija
Recesija
Dabiskais
bezdarbs ↓
Dabiskais
bezdarbs ↑
Beveridža līkne (2006. – 2022. gadā) Filipsa līkne (2006. – 2022. gadā)

Vidējā bruto alga (g/g; %)
0
2
4
6
8
10
12
14
I
2015
III I
2016
III I
2017
III I
2018
III I
2019
III I
2020
III I
2021
III I
2022
Vidēji Privātais sektors Sabiedriskais sektors
25 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
Gada sākumā algu pieaugums palēninājies, t. sk.
strukturālu faktoru dēļ
Algu sadalījums (%)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Pavisam 2019 jūnijā izmitināšana un ēdināšana 2019 jūnijā

Inflācija (g/g; %) un tās dekompozīcija (pp)
-5
0
5
10
15
20
Algas Naftas cenas Globālās pārtikas cenas
Dabasgāze Elektrība Siltumenerģija
Cietais kurināmais Citi faktori Kopējā inflācija
26 Avots: Eurostat; Latvijas Bankas aprēķini.
Tāpat kā finanšu krīzes laikā inflācijas līmenis ir augsts,
bet iemesli atšķiras
Finanšu
krīze
Energoresursu
cenu krīze

Inflācija Baltijas valstīs un eiro zonā vidēji (g/g; %)
-5
0
5
10
15
20
25
30
01.
2019.
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2020.
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2021
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2022.
03. 05. 07.
Eiro zona vidēji Igaunija Latvija Lietuva
27 Avots: Eurostat.
Inflācija Baltijas valstīs aug straujāk nekā eiro zonā; kādēļ?

Pārtikas un enerģijas svari SPCI grozā (%)
0 10 20 30 40 50
Eiro zona
Lietuva
Igaunija
Latvija
Pārtika Enerģija
Latvijas un eiro zonas patēriņa svaru atšķirības
ietekme uz Latvijas inflāciju (pp)
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
4.5
01.
2020.
04. 07. 10. 01.
2021.
04. 07. 10. 01.
2022.
04. 07.
28 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Baltijas valstīs patēriņa grozā lielāks īpatsvars enerģijai un pārtikai

Administratīvi regulējamās enerģijas cenas (g/g; %)
-20
0
20
40
60
80
100
120
140
01.
2021.
02. 03. 04. 05. 06. 07. 08. 09. 10. 11. 12. 01.
2022.
02. 03. 04. 05. 06. 07.
Eiro zona Igaunija Latvija Lietuva
29 Avots: Eurostat.
Baltijas valstīs straujāk augušas administratīvi
regulējamās enerģijas cenas

Patēriņa nodokļu pārmaiņu ietekme uz gada inflāciju (pp.; 2022. gada jūlijā)
-9 -8 -7 -6 -5 -4 -3 -2 -1 0 1
Inflācija
Enerģijas cenas
Pārtikas cenas
Igaunija Lietuva Latvija Eiro zona
Inflācijas atšķirības ietekmē arī nodokļu izmaiņas

Izmaiņas ekvivalentajos rīcībā esošajos
ienākumos (pabalstu efekts; %)
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
D1 D2 D3 D4 D5 D6 D7 D8 D9 D10
2022 2023
Valsts atbalsta* ietekme uz SPCI inflāciju (pp,
salīdzinot ar scenāriju bez atbalsta pasākumiem)
2022 2023 2024
Pabalstu efekts
(no DSGE)
+0.02 0.0 0.0
Cenu ietekmējošie
atbalsti
-0.74 -0.57 0.47
Kopējā ietekme -0.72 -0.57 0.47
31
Avots: Latvijas Bankas aprēķini, izmantojot EUROMOD modeli CGE vispārējā līdzsvara modeli, sk. https://www.bank.lv/darbibas-jomas/petnieciba/petnieciba-modeli';
Cenu ietekmējošie faktori novērtēti atbilstoši STIP modelim Bessonovs A., Krasnopjorovs O. Pētījums 1/2020, Latvijas Banka. Ietekme uz pabalstiem caur DSGE modeli.
Arī Latvijā valsts atbalsts palīdzēs mazināt inflāciju
* Fiskālais atbalsts 2022 / 2023. gada apkures sezonā.

Neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē, eiro zonā un Baltijas valstīs
(g/g; %; no 2000.g. janvāra līdz 2022. gada jūlijam)
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
-30 -20 -10 0 10 20 30 40 50 60
Neapstrādātās
pārtikas
cenas
eiro
zonā
un
Baltijas
valstīs
(g/g;
%)
Pārtikas globālās cenas (g/g; %)
LV, LT, EE
eiro zona
32 Avots: Eiropas Centrālās banka, Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Baltijas valstīs globālo pārtikas cenu pārnese ir straujāka

Atlīdzība uz nodarbināto un pakalpojumu cenas eiro zonas valstīs
BE
DE
EE
IE
GR
SP
FR
IT
CY
LV
LT
LU
MT
NL
AT
PT
SL
SK
FI
R² = 0.64
0
3
6
9
12
15
18
0 5 10 15 20
Pakalpojumu
cenas
(%;
2022.
g.
jūnijs
/
2020.
g.
jūnijs;
pie
nemainīgām
nodokļu
likmēm)
Atlīdzība uz nodarbināto (2021. /2019.; %)
Pakalpojumi visvairāk sadārdzinājušies tajās valstīs,
kur bijis straujākais atalgojuma pieaugums

Prognozes
Avots: pixabay.com
37

Valsts atbalsta* pasākumu kumulatīvā ietekme uz IKP (novirze; %)
38
Avots: Ministru Kabinets, Reuters, Centrālā statistikas pārvalde, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Meža nozares informācijas centrs, Latvijas Bankas pieņēmumi un aprēķini.
Ietekme novērtēta ar Latvijas fiskālo DSGE modeli (Bušs, Ginters, Grüning, Patrick (2020). Fiscal DSGE Model for Latvia. Latvijas Banka Working Paper 5/2020).
Valsts atbalsts palīdzēs daļēji amortizēt privātā patēriņa kritumu,
palielinot reālo IKP par ~0.6%
Sadārdzinājums dabasgāzes, malkas,
kurināmās šķeldas, elektroenerģijas un
siltumenerģijas galapatēriņam
tautsaimniecībā resursu tirgus cenas
kāpuma ietekmē (bez citiem rēķina
komponentiem; milj. eiro)
2022/2021
sadārdzinājums:
2247
Valdības atbalsts 2022.
kalendārajā gadā
738
0.27
0.64
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
2022 2023
* Fiskālais atbalsts 2022 / 2023. gada apkures sezonā

Reālā privātā patēriņa gada pārmaiņas (%).
Prognoze un riska scenārijs
39 Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas aprēķini un prognoze.
Arī uzkrājumu tērēšana ļaus daļēji izlīdzināt privāto patēriņu
2.6
-8.1
4.8
-4.7
-9
-6
-3
0
3
6
2022 2023
Scenārijs - netērējot uzkrājumus
Prognoze
0
5
10
15
20
25
2004 2007 2010 2013 2016 2019 2022
5. kvintile (pilnībā
kompensē cenas)
4. kvintile (4 cet.
kompensē cenas)
3. kvintile (1 cet.
kompensē cenas)
5. kvintile
4. kvintile
3. kvintile
2. kvintile
1. kvintile
Noguldījumi = 9 miljardi eiro.
Cenu kompensācijām 2022-2023. g.
3.-5.kvintiles iztērētu 2 miljardus
eiro (2/3 no pandēmijā uzkrātā)
Rīcībā esošie ienākumi un uzkrājumu
samazinājums (nomināli; miljardi eiro)

6200
6400
6600
6800
7000
7200
7400
7600
7800
8000
I
2019.
III I
2020.
III I
2021.
III I
2022.
III I
2023.
III I
2024.
III
Aktuālie dati
Jūnija prognoze
Septembra prognoze
40 Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas prognoze.
Iekšzemes kopprodukts
(2015. gada salīdzināmās cenās; s.i.; milj. eiro)
Augstās inflācijas ietekmē
sarūkošais patēriņš, vājākas
investīcijas un eksporta
iespējas iezīmē recesiju 2022.
gada otrajā pusgadā un zemu
līmeni 2023. gadā kopumā
IKP prognoze:
2022 2.9% –› 3.0%
2023 2.4% –› -0.2%
2024 4.2% –› 4.4%

Gada inflācija (%)
-5
0
5
10
15
20
25
01.
2021.
04. 07. 10. 01.
2022.
04. 07. 10. 01.
2023.
04. 07. 10. 01.
2024.
04. 07. 10.
Faktiskā inflācija Jūnija prognoze Septembra prognoze
41 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas prognoze.
Inflācijas prognoze paaugstināta pamatā augstāku enerģijas un
pārtikas cenu dēļ; palielināta arī algu ietekme uz inflāciju
▪ Augstākas globālās pārtikas nākotnes darījumu cenas;
▪ Augstāks gāzes cenu redzējums tuvākajiem gadiem;
▪ Naftas cena šim gadam augstāka, nākamajiem būtiski
nemainās;
▪ Saglabājas algu spiediens uz pakalpojumu cenu
pieaugumu;
▪ Joprojām aktuālas piegāžu ķēžu problēmas, kas
ietekmē rūpniecības preču cenas;
▪ Inflāciju nedaudz samazina valdības atbalsta pasākumi.
2022 2023 2024
inflācija 14.8 16.9 7.0 9.2 2.4 3.4
pārtika 5.0 5.7 3.0 3.2 1.4 1.6
enerģija 6.7 7.6 2.2 4.1 -0.6 -0.4
rūpn. preces 1.0 1.4 0.6 0.8 0.5 0.8
pakalpojumi 2.0 2.1 1.4 1.4 1.1 1.4

42 Avots: Latvijas Bankas jūnija un septembra prognozes.
Galveno rādītāju prognozes
2022 jūnijs 2022 septembris
2022 2023 2024 2022 2023 2024
IKP salīdzināmās cenās
(s.i.; g/g; %)
2.9 2.4 4.2 ▲3.0 ▼-0.2 ▲4.4
Inflācija (SPCI) (g/g; %) 14.8 7.0 2.4 ▲16.9 ▲9.2 ▲3.4
Inflācija (SPCI), izslēdzot pārtikas
un enerģijas cenas (g/g; %)
6.0 4.0 3.2 ▲6.9 ▲4.5 ▲4.4
Bezdarbs (% no ekon. akt.) 7.3 7.1 6.3 ▼6.7 ▼6.7 ►6.3
Vidējā alga (g/g; %) 10.3 6.7 5.7 ▼8.5 ▲7.2 ▲7.5
Tekošais konts (% no IKP) -2.6 -3.0 -3.0 ▼-5.2 ▲-2.9 ▼-3.4
Budžeta bilance (% no IKP) -5.7 -1.5 -1.2 ▼-7.9 ▼-3.5 ▼-2.6
Valdības parāds (% no IKP) 46.5 44.7 43.6 ▼45.0 ▼44.4 ▼42.9

43
Ko darīt?
Globālas pārmaiņas īsā un ilgā termiņā
▪ Pasaules centrālās bankas turpinās celt likmes, lētās naudas laikmets
ir beidzies
▪ Liela skepse, ka tuvākajā laikā atjaunosies attiecības ar Krieviju, ar to
jārēķinās enerģētikā, rūpniecībā, tirdzniecībā
Latvijā – jādomā un jārīkojas tālāk par šo apkures sezonu
▪ Īstermiņā – sekla recesija gada beigās, smaga ziema, nepieciešams
ātrs, pārdomāts, saprātīgs, terminēts un mērķēts atbalsts
▪ Vidējā termiņā – jārēķinās, ka augstākas likmes nozīmē dārgākas
parāda apkalpošanas izmaksas, līdz ar to jābūt fiskāli atbildīgiem
▪ Ilgtermiņā – strukturālas pārmaiņas enerģētikā, virzoties uz
pašpietiekamību
▪ Turēt roku «uz pulsa» un palīdzēt uzņēmējiem pārdzīvot augstās
enerģijas cenas un būt konkurētspējīgiem globāli

Tautsaimniecības attīstība un prognozes

Recomendados

Recomendados

Más contenido relacionado

Similar a Tautsaimniecības attīstība un prognozes

Similar a Tautsaimniecības attīstība un prognozes (20)

Más de Latvijas Banka

Más de Latvijas Banka (20)

Tautsaimniecības attīstība un prognozes